Satura rādītājs
338 attiecības: Abisāle, Adena, Aizmirstība (2013. gada filma), Akrotira (pilsēta), Aleutu salas, Ambrima, Amonija dihromāts, Amonija hlorīds, Amsterdama (sala), Andamanu jūra, Andi, Antarktīda, Antiļu salas, Arekipa, Arhajs, Arhipelāgs, Asa sižeta filma, Astenosfēra, ASV Samoa, Atlantīda, Austrumāfrikas lūzumzona, Avots, Azoru salas, Azovas jūra, Ģeoloģija, Ģeosinklināles, Ūdens viļņi, Ūlavtopens, Ļeskova sala (Dienvidsendviču salas), Čedžudo, Čimboraso, Ēraifajēkitls, Ņosa ezers, Baltijas jūras anomālija, Bērda kalns, Bērda rags, Bērdas sala, Belenija salas, Belindas kalns, Belinshauzena sala, Benzpirēni, Bikola, Bismarka arhipelāgs, Brekčija, Bristola sala, Bugenvila sala, Buvē sala, Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma), Centrālais masīvs, Cunami, ... Izvērst indekss (288 vairāk) »
Abisāle
"Koraļļu dārzs" abisālajā zonā 2465 metru dziļumā (Klusais okeāns). Abisāle (no (abyssus) — 'bezdibenis') jeb abisālā zona ir Pasaules okeāna dziļūdens zona, kas atrodas dziļumā virs 2000 metriem un atbilst okeāna gultnei.
Skatīt Vulkāns un Abisāle
Adena
Adena (ʻAdan) ir pilsēta Jemenas dienvidos pie Adenas līča, aptuveni 170 km uz austrumiem no Bābelmandeba šauruma.
Skatīt Vulkāns un Adena
Aizmirstība (2013. gada filma)
"Aizmirstība" ir amerikāņu režisora Džozefa Kosinska 2013.
Skatīt Vulkāns un Aizmirstība (2013. gada filma)
Akrotira (pilsēta)
Akrotira bija bronzas laikmeta kiklādiešu pilsēta Santorinē, Grieķijā, kur mūsdienās zem seguma ir izveidota arheoloģiskā ekspozīcija.
Skatīt Vulkāns un Akrotira (pilsēta)
Aleutu salas
Aleutu salas ir ap garš arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos.
Skatīt Vulkāns un Aleutu salas
Ambrima
Ambrima ir vulkāniska sala Vanuatu centrālajā daļā.
Skatīt Vulkāns un Ambrima
Amonija dihromāts
Amonija dihromāts ((NH4)2Cr2O7) ir oranžsarkani monoklīni kristāli, kas labi šķīst ūdenī.
Skatīt Vulkāns un Amonija dihromāts
Amonija hlorīds
Amonija hlorīds jeb salmiaks (NH4Cl) ir viens no amonija sāļiem — balta, kristāliska, nedaudz higroskopiska viela bez smaržas un ar rūgti sāļu garšu.
Skatīt Vulkāns un Amonija hlorīds
Amsterdama (sala)
Amsterdama, saukta arī par Jauno Amsterdamu, ir Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēm piederoša vulkāniska sala Indijas okeāna dienvidos.
Skatīt Vulkāns un Amsterdama (sala)
Andamanu jūra
Andamanu jūra (malajiešu un) ir Indijas okeānam piederīga malas jūra Āzijas dienvidaustrumu piekrastē.
Skatīt Vulkāns un Andamanu jūra
Andi
Andi jeb Andu Kordiljeri ir Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa, kas atrodas Dienvidamerikas rietumos un ziemeļos.
Skatīt Vulkāns un Andi
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Skatīt Vulkāns un Antarktīda
Antiļu salas
Antiļu salas ir ap 4000 kilometru gara salu virkne Ziemeļamerikā, kas no ziemeļiem un austrumiem ieskauj Karību jūru, atdalot to no Atlantijas okeāna un Meksikas līča.
Skatīt Vulkāns un Antiļu salas
Arekipa
Arekipa ir pilsēta Peru dienvidos Andu ielejā 2380 metrus virs jūras līmeņa El Misti vulkāna piekājē.
Skatīt Vulkāns un Arekipa
Arhajs
Arhaja eona attēlojums mākslinieka skatījumā Arhajs (— 'sens') ir otra senākā Zemes ģeoloģiskās vēstures eona, kas norisinājās aptuveni pirms 4 līdz 2,5 miljardiem gadu.
Skatīt Vulkāns un Arhajs
Arhipelāgs
Somu līci Arhipelāgs (no (arkhipélagos) — 'galvenā jūra') ir salu grupa vai virkne, kurā salas atrodas samērā tuvu cita citai un tām ir vienāda izcelsme.
Skatīt Vulkāns un Arhipelāgs
Asa sižeta filma
200x200px Asa sižeta jeb spriedzes filma ir filmas žanrs, kurā galvenais varonis iesaistās notikumu virknē, kas parasti ietver vardarbību un fiziskus varoņdarbus.
Skatīt Vulkāns un Asa sižeta filma
Astenosfēra
Zemes šķērsgriezums - astenosfēra atbilst augšējai mantijai Astenosfēra (no izdomāta grieķu vārda a + sthenos - "bez spēka") ir viens no slāņiem, kas veido Zemi, atrodas zem litosfēras dziļumā no 60 - 210 kilometriem līdz 300 - 410 km.
Skatīt Vulkāns un Astenosfēra
ASV Samoa
ASV Samoa (samoāņu: Amerika Sāmoa;; dažreiz arī Austrumsamoa) ir ASV atkarīgā teritorija, atrodas Klusā okeāna centrālajā daļā, austrumos no Samoa neatkarīgās valsts.
Skatīt Vulkāns un ASV Samoa
Atlantīda
17. gadsimta Atlantīdas karte. Atlantīda ir leģendāra nogrimusi sala, kas pirmoreiz pieminēta sengrieķu filozofa Platona dialogos Tīmajs un Kritijs, kuri sarakstīti ap 360.
Skatīt Vulkāns un Atlantīda
Austrumāfrikas lūzumzona
Austrumāfrikas lūzumzona jeb Lielā Rifta ieleja ir tektoniskā lūzuma zona Austrumāfrikā un Dienvidrietumāzijā, lielākā Zemes garozas lauzumu un grābenu sistēma Pasaulē.
Skatīt Vulkāns un Austrumāfrikas lūzumzona
Avots
Dzērves-Bērziņu avoti Liepājas rajonā — kāpjoši avoti Avots ir vieta, kur no pazemes dabiski izplūst ūdens straume, t.i. vieta, kur zemes virsū iznāk ūdens nesējslānis.
Skatīt Vulkāns un Avots
Azoru salas
Azoru salas ir Portugālei piederošs arhipelāgs Atlantijas okeānā, kas veido Azoru Salu autonomo reģionu (Região Autónoma dos Açores).
Skatīt Vulkāns un Azoru salas
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Skatīt Vulkāns un Azovas jūra
Ģeoloģija
Ģeoloģija (no — ‘zeme’ un λόγος (logos) — ‘runa’, burtiski — ‘runa par zemi’) ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi.
Skatīt Vulkāns un Ģeoloģija
Ģeosinklināles
Ģeosinklināles attīstības stadijas. 1) šaura jūra pie platformas, 2) sedimentācijas etaps, 3) oroģenētiskais etaps Ģeosinklināles ir dziļas garenas ieplakas starp kontinentālajām platformām, un to garums daudzkārt pārsniedz platumu.
Skatīt Vulkāns un Ģeosinklināles
Ūdens viļņi
Liels plīstošs vilnis Ūdens viļņi ir virsmas viļņi, kas rodas uz ūdens virsmas svārstību kustībā.
Skatīt Vulkāns un Ūdens viļņi
Ūlavtopens
Ūlavtopens ir Norvēģijai piederošās Buvē salas augstākā virsotne.
Skatīt Vulkāns un Ūlavtopens
Ļeskova sala (Dienvidsendviču salas)
Ļeskova sala ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos.
Skatīt Vulkāns un Ļeskova sala (Dienvidsendviču salas)
Čedžudo
Čedžudo ir lielākā Dienvidkorejai piederošā sala, ietilpst Čedžudo autonomajā provincē.
Skatīt Vulkāns un Čedžudo
Čimboraso
Čimboraso ir pašlaik neaktīvs stratovulkāns Andos, Ekvadorā.
Skatīt Vulkāns un Čimboraso
Ēraifajēkitls
Ēraifajēkitls (— ‘Tuksnesīgās vietas ledājs’) ir ar sniegu un ledu klāts vulkāns Islandē.
Skatīt Vulkāns un Ēraifajēkitls
Ņosa ezers
Ņosa ezers (arī Ņoss;,; Lvi ezers — lac Lwi) ir ezers Kamerūnā, Ziemeļrietumu reģionā.
Skatīt Vulkāns un Ņosa ezers
Baltijas jūras anomālija
Baltijas jūras anomālija ir apļveida akmens veidojums Baltijas jūras gultnē, Botnijas jūras centrā.
Skatīt Vulkāns un Baltijas jūras anomālija
Bērda kalns
Bērda kalns ir apdzisis vulkāns Antarktīdā, Rosa salas ziemeļu daļā.
Skatīt Vulkāns un Bērda kalns
Bērda rags
Bērda rags ir Rosa salas galējais ziemeļu punkts.
Skatīt Vulkāns un Bērda rags
Bērdas sala
Bērdas sala (— ‘Putnu sala’) ir vulkāniska sala rietumos no Dienviddžordžijas salas Atlantijas okeāna dienvidos.
Skatīt Vulkāns un Bērdas sala
Belenija salas
Belenija salas ir neapdzīvotu vulkānisku salu arhipelāgs Dienvidu okeānā ap 300 km no Antarktīdas krasta.
Skatīt Vulkāns un Belenija salas
Belindas kalns
Belindas kalns ir aktīvs vulkāns Dienvidsendviču salu Montagjū salā Antarktikā, salas un visa arhipelāga augstākā virsotne.
Skatīt Vulkāns un Belindas kalns
Belinshauzena sala
Belinshauzena sala ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos.
Skatīt Vulkāns un Belinshauzena sala
Benzpirēni
180px 155px Benzpirēni ir perikondensēti policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži ar formulu C20H12.
Skatīt Vulkāns un Benzpirēni
Bikola
Bikola vai V reģions (Region V) ir viens no Filipīnu reģioniem valsts austrumos.
Skatīt Vulkāns un Bikola
Bismarka arhipelāgs
Bismarka arhipelāga karte Bismarka arhipelāgs ir salu grupa Melanēzijā, Jaungvinejas ziemeļaustrumu piekrastē, Klusā okeāna rietumu daļā.
Skatīt Vulkāns un Bismarka arhipelāgs
Brekčija
eocēna. Brekčija ( — 'laušana') ir iezis, kas sastāv no stūrainām nenogludinātām iežu šķembām (virs 1 cm), kas iecementētas cementa masā.
Skatīt Vulkāns un Brekčija
Bristola sala
Bristola sala vai Blanka (vai Isla Blanco) ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos, otrā lielākā arhipelāga sala.
Skatīt Vulkāns un Bristola sala
Bugenvila sala
Bugenvila sala (tokpisins: Bogenvil) ir sala Bugenvilas autonomajā reģionā, Papua-Jaungvinejā.
Skatīt Vulkāns un Bugenvila sala
Buvē sala
Buvē sala ir neapdzīvota Norvēģijai piederoša vulkāniskā sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā.
Skatīt Vulkāns un Buvē sala
Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma)
"Ceļojums uz Zemes centru" ir 2008.
Skatīt Vulkāns un Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma)
Centrālais masīvs
Centrālais masīvs ir kalnu sistēma Francijas centrālajā un dienvidu daļā.
Skatīt Vulkāns un Centrālais masīvs
Cunami
26. Cunami ( — 'ostas vilnis') ir milzu seismiski jūras viļņi, kurus galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces, reizēm vulkānu izvirdumi, zemes nogruvumi un noslīdeņi.
Skatīt Vulkāns un Cunami
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Skatīt Vulkāns un Daba
Dabas katastrofas
Pinatubo vulkāna izvirdums 1991. gadā. Dabas katastrofa ir katastrofa, kura rodas dabas apstākļu rezultātā.
Skatīt Vulkāns un Dabas katastrofas
Dūmaka
ASV. Dūmaka ir dabas parādība, kas izpaužas kā sīku ūdens pilienu uzkrāšanās piezemes gaisa slānī.
Skatīt Vulkāns un Dūmaka
Džērsijas zooloģiskais dārzs
Džērsijas zooloģiskais dārzs, agrāk Darela zooloģiskais dārzs (Durrell Wildlife Park), ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959.
Skatīt Vulkāns un Džērsijas zooloģiskais dārzs
Džeimss Ross
Džeimss Klārks Ross (-) bija britu kara jūrnieks un polārpētnieks.
Skatīt Vulkāns un Džeimss Ross
Debesbraukšanas sala
Debesbraukšanas sala ir neliela vulkāniska sala Atlantijas okeāna vidusdaļā no Āfrikas krastiem.
Skatīt Vulkāns un Debesbraukšanas sala
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Skatīt Vulkāns un Devons
Diānas smaile
Diānas smaile ir Apvienotajai Karalistei piederošās Svētās Helēnas salas augstākā virsotne.
Skatīt Vulkāns un Diānas smaile
Dienvidšetlendas salas
Dienvidešetlendas salu karte. Dienvidšetlendas salas ir salu arhipelāgs Antarktikā.
Skatīt Vulkāns un Dienvidšetlendas salas
Dienvideiropa
#00FF00 — Dienvideiropa Dienvideiropa ir Eiropas dienvidu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Eiropas Vidusjūras valstis Grieķija, Itālija, Malta, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Vatikāns (Svētais Krēsls), autonomā AK daļa Gibraltārs, kā arī Turcijas Eiropas daļa.
Skatīt Vulkāns un Dienvideiropa
Dienvidsendviču salas
Dienvidsendviču salas ir neapdzīvotu vulkānisku salu arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidos.
Skatīt Vulkāns un Dienvidsendviču salas
Dienvidu Tules salas
Dienvidu Tules salas ir neapdzīvotu vulkānisku salu grupa Atlantijas okeāna dienvidos Dienvidsendviču salu arhipelāgā.
Skatīt Vulkāns un Dienvidu Tules salas
Dimants
Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.
Skatīt Vulkāns un Dimants
Disepšena
Disepšena (— ‘maldinošā, mānīgā’) ir sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā.
Skatīt Vulkāns un Disepšena
Djego Ramiresa salas
Djego Ramiresa salas ir Čīlei piederošs neliels neapdzīvots vulkānisku salu arhipelāgs Dienvidamerikas dienvidu galā.
Skatīt Vulkāns un Djego Ramiresa salas
Drupieži
Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).
Skatīt Vulkāns un Drupieži
Eļgigitgins
Eļgigitgins (krievu un — ‘baltais’, ‘nekūstošais’) ir meteorīta kritiena radītā krāterī izveidojies ezers Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū.
Skatīt Vulkāns un Eļgigitgins
Eduardofreja
Eduardofreja ir Čīles vissezonas polārstacija Antarktikā, galvenā Čīles atbalsta bāze kontinentā.
Skatīt Vulkāns un Eduardofreja
Egejas civilizācija
Egejas jūras reģions. Satelītuzņēmums Egejas civilizācija ir jēdziens, kuru lieto, lai apzīmētu bronzas laikmeta civilizāciju, kura ap 3000.—1200.
Skatīt Vulkāns un Egejas civilizācija
Egejas jūra
Egejas jūra ir Vidusjūras daļa starp Grieķiju un Turciju — starp Eiropu un Āziju.
Skatīt Vulkāns un Egejas jūra
Egreta
Egreta (— ‘balto gārņu sala’) ir neapdzīvota sala Indijas okeānā.
Skatīt Vulkāns un Egreta
Eifels (kalni)
Eifels ir plakankalne Vācijas rietumos un Beļģijas galējos austrumos, starp Āheni ziemeļos un Trīri dienvidos, daļa no Reinas šīferkalniem.
Skatīt Vulkāns un Eifels (kalni)
Eijafjadlajegidls
27 Eijafjadlajegidls (- "salu kalnu ledājs") ir ledājs un tāda paša nosaukuma vulkāns Īslandē.
Skatīt Vulkāns un Eijafjadlajegidls
Ekipāža (2016. gada filma)
"Ekipāža" ir 2016.
Skatīt Vulkāns un Ekipāža (2016. gada filma)
Elbruss
Elbruss ir aprimis vulkāns un kalns Lielajā Kaukāzā, Krievijas un Kaukāza kalnu augstākā virsotne.
Skatīt Vulkāns un Elbruss
Encelads (pavadonis)
Encelads jeb Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II, ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru atklāja britu astronoms Viljams Heršels.
Skatīt Vulkāns un Encelads (pavadonis)
Erebuss
Erebuss ir aktīvs vulkāns Antarktīdā.
Skatīt Vulkāns un Erebuss
Ermita salas
Ermita salas ir Čīlei piederošs neliels neapdzīvots vulkānisks arhipelāgs Dienvidamerikas dienvidu galā.
Skatīt Vulkāns un Ermita salas
Etna
Etna, arī Montdžibello vai Munčibedu, ir aktīvs stratovulkāns Itālijā, Sicīlijas austrumos, Mesīnas un Katānijas pilsētu tuvumā.
Skatīt Vulkāns un Etna
Evakuācija
Evakuācija ir organizēta cilvēku, materiālo un kultūras vērtību pārvietošana drošās vietās, kā arī karaspēka izvešana un valsts iestāžu, sabiedrisko organizāciju un pat valdību pārcelšanās.
Skatīt Vulkāns un Evakuācija
Evolūcijas teorija
Pērtiķi un cilvēks Evolūcija ir visu dzīvības formu izmaiņu process paaudzi pēc paaudzes, un evolucionārā bioloģija ir mācība par to, kā un kāpēc šī attīstība notiek, tātad tā ir bioloģijas nozare, kas pēta vēsturiskās attīstības un dzīvo būtņu mainības mehānismu.
Skatīt Vulkāns un Evolūcijas teorija
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Skatīt Vulkāns un Ezers
Fantomass trako
"Fantomass trako" ir 1965.
Skatīt Vulkāns un Fantomass trako
Fidži
Fidži (fidžiešu: Matanitu ko Viti;; hindi:फ़िजी), pilnā nosaukumā Fidži Salu Republika, ir neatkarīga salu valsts Melanēzijā, Okeānijas Klusajā okeānā dienvidu daļā.
Skatīt Vulkāns un Fidži
Filipīnas
Filipīnu Republika (Repúbliká ng̃ Pilipinas, Republic of the Philippines) ir salu valsts Āzijas austrumos, Klusajā okeānā, starp Indonēziju un Taivānu.
Skatīt Vulkāns un Filipīnas
Foksu salas
Foksu salas (— ‘Lapsu salas’) ir salu grupa aleutu salu arhipelāgā Klusā okeāna ziemeļos.
Skatīt Vulkāns un Foksu salas
Fostera osta
Fostera osta ir ap 10 km garš un līdz 7 km plats līcis Disepšenas salā Antarktikā.
Skatīt Vulkāns un Fostera osta
Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes
Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes (saīsināti TAAF) ir Francijas aizjūras teritorija Indijas okeāna dienviddaļā un Antarktīdā.
Skatīt Vulkāns un Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes
Fudzi
Fudzi (Fujisan) ir Japānas augstākā virsotne.
Skatīt Vulkāns un Fudzi
Fumarolas
Sēra nogulas apkārt fumarolu izplūdes vietai Fumarolas ( — 'dūmi') ir virs 200 °C sakarsēta tvaika un vulkānisko gāzu strūklas, kas izplūst no vulkāniskas izcelsmes plaisām.
Skatīt Vulkāns un Fumarolas
Galapagu bruņurupucis
Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra) ir lielākais sauszemes bruņurupucis pasaulē, kas pieder Dienvidamerikas sauszemes bruņurupuču ģintij (Chelonoidis).
Skatīt Vulkāns un Galapagu bruņurupucis
Ganerskveina
Ganerskveina ir neapdzīvota sala Indijas okeānā.
Skatīt Vulkāns un Ganerskveina
Gausbergs
Gausbergs ir apdzisis vulkāns Vilhelma II krastā Austrumantarktīdā.
Skatīt Vulkāns un Gausbergs
Geizers
Strokkura geizers Īslandē Geizers ir karstais avots, kam raksturīga neregulāra karstā ūdens vai tvaika izšaušanās no Zemes dzīlēm.
Skatīt Vulkāns un Geizers
Glābējs
Glābējs ir glābšanas dienesta darbinieks, kas pirmais ierodas nelaimes vietā.
Skatīt Vulkāns un Glābējs
Gofa sala
Gofa sala, vēsturiski zināma arī kā Gonsalu Alvaresa sala, ir Apvienotajai Karalistei piederoša vulkāniska sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, 2700 km no Āfrikas.
Skatīt Vulkāns un Gofa sala
Grankanārija
Grankanārija ir viena no Spānijai piederošā Kanāriju salu arhipelāga salām, kas atrodas Atlantijas okeānā attālumā no Āfrikas ziemeļaustrumu krasta starp Tenerifes un Fuerteventūras salām.
Skatīt Vulkāns un Grankanārija
Grimsvehtns
Grimsvehtns ir vulkāns Islandē, Vahdnajēgidla ledājā, salas dienvidaustrumu daļā.
Skatīt Vulkāns un Grimsvehtns
Gvadalupe
Gvadalupe ir neliela vulkāniska sala Klusā okeāna ziemeļaustrumos ap 240 km no Meksikas piekrastes.
Skatīt Vulkāns un Gvadalupe
Hačidžjo
Hačidžjo (Hachijōjima) ir viena no Japānai piederošajām Idzu salu grupas salām.
Skatīt Vulkāns un Hačidžjo
Hanaroa
Hanaroa (rapanujiešu: Hanga Roa) ir Čīles Lieldienu salas provinces centrs, galvenā osta un lielākā apdzīvotā vieta.
Skatīt Vulkāns un Hanaroa
Havaja
Havaja ir sala ASV piederošajā Havaju salu arhipelāgā Klusajā okeānā.
Skatīt Vulkāns un Havaja
Hāfmūna
Hāfmūna vai Medialuna, tulkojumā — ‘Pusmēness sala’, ir neliela saliņa Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā.
Skatīt Vulkāns un Hāfmūna
Hēlijs-3
Hēlija-3 atoma shematiska uzbūve Hēlijs-3 ir vieglākais no hēlija stabilajiem izotopiem.
Skatīt Vulkāns un Hēlijs-3
Hērda sala
Hērda sala ir neapdzīvota vulkāniska sala Austrālijas valdījumā Hērda Sala un Makdonalda Salas Indijas okeānā.
Skatīt Vulkāns un Hērda sala
Hilo, Havajas
Hilo /ˈhiːloʊ/ (Havajiešu izrunā) ir tautas skaitīšanas noteikta vieta (CDP) un lielākā apdzīvotā vieta Havaju apgabalā, Havajās, ASV, kas aptver Havaju salu.
Skatīt Vulkāns un Hilo, Havajas
Hodsona kalns
Hodsona kalns ir aktīvs vulkāns Dienvidsendviču salu Visokijas salā Antarktikā.
Skatīt Vulkāns un Hodsona kalns
Hokaido
Hokaido (Hokkaidō, izrunā) ir otra lielākā Japānas sala.
Skatīt Vulkāns un Hokaido
Huana Fernandesa salas
Huana Fernandesa salas ir Čīlei piederošs vulkānisks arhipelāgs Klusajā okeānā.
Skatīt Vulkāns un Huana Fernandesa salas
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Skatīt Vulkāns un Indija
Indijas okeāns
Indijas okeāna karte Indijas okeāns ir trešais lielākais okeāns pasaulē, kas aizņem ap 20% no planētas ūdens virsmas.
Skatīt Vulkāns un Indijas okeāns
Indonēzija
Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Vulkāns un Indonēzija
Infraskaņa
Infraskaņa ir ļoti zemas frekvences (mazāk nekā 20 Hz) skaņas svārstības.
Skatīt Vulkāns un Infraskaņa
Isabela
Isabelas sala Isabela (izruna) ir vulkāniska sala Galapagu salās.
Skatīt Vulkāns un Isabela
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Skatīt Vulkāns un Islande
Islandes zirgs
Islandes zirgi ir viena no populārākajām vieglo gaitu šķirnēm pasaulē.
Skatīt Vulkāns un Islandes zirgs
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Skatīt Vulkāns un Itālija
Iturupa
Iturupa ir Krievijai piederoša vulkāniska sala, Kuriļu salu arhipelāga lielākā sala.
Skatīt Vulkāns un Iturupa
Izvirduma vai ugunsgrēka mākoņi
Jeloustonas nacionālajā parkā izraisa pyrocumulus mākoņu veidošanos Izvirduma vai ugunsgrēka mākoņi ir gubumākoņi, kurus izraisa vulkānu izvirdumi vai ugunsgrēki.
Skatīt Vulkāns un Izvirduma vai ugunsgrēka mākoņi
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Skatīt Vulkāns un Japāna
Japānas bojā eja
"Japānas bojā eja" (日本 沈没 Nippon chinbotsu) ir japāņu režisora Shirô Moritani 1973.
Skatīt Vulkāns un Japānas bojā eja
Japānas nogrimšana
"Japānas nogrimšana" ir japāņu rakstnieka Sakjo Komacu 1973.
Skatīt Vulkāns un Japānas nogrimšana
Jarena
Jarena ir apgabals un vēlēšanu apgabals Nauru Republikā.
Skatīt Vulkāns un Jarena
Jasurs
Jasurs ir 361 metru augsts, aktīvs vulkāns Vanuatu dienvidos, Tannas salā.
Skatīt Vulkāns un Jasurs
Jaungvinejas jūra
Jaungvinejas jūra vai Bismarka jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra starp Jaungvinejas salu un Bismarka arhipelāga salām.
Skatīt Vulkāns un Jaungvinejas jūra
Jo (pavadonis)
Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.
Skatīt Vulkāns un Jo (pavadonis)
Johoas ezers
Johoas ezers ir lielākais Hondurasas iekšzemes ezers.
Skatīt Vulkāns un Johoas ezers
Kaštens Borkgrevinks
Kaštens Egebergs Borkgrevinks (dzimis, miris) bija norvēģu polārpētnieks un dabaszinātnieks.
Skatīt Vulkāns un Kaštens Borkgrevinks
Kaldera
ASV).1. Izvirduma fāze2. Kalderas iebrukšana3. Kalderas aizpildīšanās ar pelniem4. Ezera veidošanās Kaldera (no — ‘katls’) ir liela vulkāniskas izcelsmes apļveida ieplaka ar stāvām sienām un salīdzinoši līdzenu dibenu.
Skatīt Vulkāns un Kaldera
Kalifornija
Kalifornija ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kurš atrodas ASV rietumu piekrastē.
Skatīt Vulkāns un Kalifornija
Kalifornijas pussala
Kalifornijas pussala vai Lejaskalifornija (Baja California) ir ap 1250 km gara un no 48 līdz 240 km plata pussala Ziemeļamerikas dienvidrietumos, Meksikā.
Skatīt Vulkāns un Kalifornijas pussala
Kalns
Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.
Skatīt Vulkāns un Kalns
Kalvuko
Kalvuko ir aktīvs stratovulkāns Čīlē, Andu kalnu grēdā, viens no aktīvākajiem Dienvidandu vulkāniem.
Skatīt Vulkāns un Kalvuko
Kamerūna
Kamerūna ir unitāra republika Centrālāfrikā.
Skatīt Vulkāns un Kamerūna
Kamerūns
Kamerūns ir 4040 metrus augsts aktīvs vulkāns Kamerūnas rietumos, netālu no Gvinejas līča.
Skatīt Vulkāns un Kamerūns
Kampānija
Kampānija (itāļu un neapoliešu: Campania) ir reģions Itālijas dienvidu daļā.
Skatīt Vulkāns un Kampānija
Kanāriju Salas
Kanāriju salas ir septiņu lielu un sešu mazu vulkāniskas izcelsmes salu veidots arhipelāgs, kas atrodas Atlantijas okeāna austrumos, netālu no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes.
Skatīt Vulkāns un Kanāriju Salas
Karaļa Džordža sala
Karaļa Džordža sala vai 25.
Skatīt Vulkāns un Karaļa Džordža sala
Karalienes Mērijas smaile
Karalienes Mērijas smaile ir vulkāns Apvienotajai Karalistei piederošajās Tristana da Kuņas salās, arhipelāga augstākā virsotne.
Skatīt Vulkāns un Karalienes Mērijas smaile
Karalienes Modas Zeme
Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.
Skatīt Vulkāns un Karalienes Modas Zeme
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Skatīt Vulkāns un Karbons
Karolīnu salas
Karolīnu salas ir vulkānisku un koraļļu salu arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļrietumos.
Skatīt Vulkāns un Karolīnu salas
Katastrofa
Katastrofa (no, kas savukārt no (katastrophē) — 'apvērsums') ir liela nelaime, kas negatīvi ietekmē sabiedrību vai apkārtējo vidi.
Skatīt Vulkāns un Katastrofa
Kāpvālas kratons
Kāpvālas kratons ir ap 1 200 000 km2 liels kratons Dienvidāfrikā, Limpopo provincē un Svatini.
Skatīt Vulkāns un Kāpvālas kratons
Kīlauea
Kīlauea ir ļoti aktīvs vulkāns Havaju salās.
Skatīt Vulkāns un Kīlauea
Kendlmasa
Kendlamasa ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos.
Skatīt Vulkāns un Kendlmasa
Kendlmasas salas
Kendlamasas salas (— ‘Sveču dienas salas’) ir neapdzīvotu vulkānisku salu grupa Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos.
Skatīt Vulkāns un Kendlmasas salas
Kerinči
Kerinči jeb Indrapura ir aktīvs vulkāns Indonēzijas Sumatras salā Barisāna kalnu grēdā.
Skatīt Vulkāns un Kerinči
Kermadeka salas
Kermadeka salas ir Jaunzēlandei piederošs neapdzīvotu vulkānisku salu arhipelāgs Klusā okeāna dienvidos, administratīvi daļa no Jaunzēlandes Ārējām salām.
Skatīt Vulkāns un Kermadeka salas
Kiklādu salas
Kiklādu salas ir Grieķijas salu arhipelāgs Egejas jūras dienvidu daļā.
Skatīt Vulkāns un Kiklādu salas
Kilimandžāro
Kilimandžāro ir vulkānisks masīvs Tanzānijas ziemeļaustrumos netālu no robežas ar Keniju.
Skatīt Vulkāns un Kilimandžāro
Kinnerets
Kinnerets, zināma arī kā Galilejas jūra un Tiberija ezers (Yam Kinneret;, Buḩayrat Ţabarīyā), ir ezers Izraēlā.
Skatīt Vulkāns un Kinnerets
Kivu ezers
Kivu ezers ir viens no Āfrikas lielajiem ezeriem.
Skatīt Vulkāns un Kivu ezers
Klimata pārmaiņas
Klimata pārmaiņas vai klimata maiņa ir izmaiņas klimatu raksturojošos rādītājos (piemēram, vidējā gaisa temperatūrā, vidējā nokrišņu daudzumā, ekstrēmu laikapstākļu biežumā), kas novērotas ilgākā laika posmā — vismaz vairākos gadu desmitos.
Skatīt Vulkāns un Klimata pārmaiņas
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Skatīt Vulkāns un Klusais okeāns
Kobia
Kobia, kura zināma arī kā Tombia vai Buddas sala, ir sala Fidži, viena no salām Ringolda salu arhipelāgā.
Skatīt Vulkāns un Kobia
Kodiakas arhipelāgs
Kodiakas arhipelāgs ir salu grupa Klusā okeāna Aļaskas līcī.
Skatīt Vulkāns un Kodiakas arhipelāgs
Koipasas ezers
Koipasas ezers ir augstkalnu sālsezers Bolīvijas rietumu daļā, Oruro departamentā, ap 160 km no Oruro.
Skatīt Vulkāns un Koipasas ezers
Kokosa
Kokosa vai Kokosa sala ir neliela neapdzīvota Kostarikai piederoša sala Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Ziemeļamerikas galējais dienvidu punkts.
Skatīt Vulkāns un Kokosa
Komoru salas
Komoru salas (šikomori: Komori) ir vulkānisku salu arhipelāgs Āfrikas austrumu piekrastē.
Skatīt Vulkāns un Komoru salas
Kongo Demokrātiskā Republika
Kongo Demokrātiskā Republika, agrāk — Zaira, ir valsts Centrālajā Āfrikā.
Skatīt Vulkāns un Kongo Demokrātiskā Republika
Kontinentālā Zemes garoza
Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.
Skatīt Vulkāns un Kontinentālā Zemes garoza
Kosmonautu jūra
Kosmonautu jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Skatīt Vulkāns un Kosmonautu jūra
Koulmena sala
Koulmena sala ir pārsvarā ar ledu klāta sala Rosa jūras rietumu piekrastē Antarktīdā.
Skatīt Vulkāns un Koulmena sala
Krakatau
Krakatau ir vulkāns Zunda šaurumā starp Javas un Sumatras salām Indonēzijā.
Skatīt Vulkāns un Krakatau
Kratons
Kratons (no, kratos — ‘spēks’) ir senākā un stabilākā kontinentālās Zemes garozas daļa, kas pārdzīvojusi kontinentu un superkontinentu apvienošanos un dalīšanos vismaz 500 miljonus gadu ilgi, t.i. tā veidojusies pirmskembrijā.
Skatīt Vulkāns un Kratons
Krāterezers
Jaunzēlandē — ir krāterezers Krāterezers ir ezers, kas izveidojies ilgāku laiku neaktīva vulkāna krāterī vai kalderā.
Skatīt Vulkāns un Krāterezers
Krāterezers (nozīmju atdalīšana)
Terminam krāterezers ir vairākas savstarpēji saistītas nozīmes.
Skatīt Vulkāns un Krāterezers (nozīmju atdalīšana)
Kriptodepresija
Kriptodepresija ir.
Skatīt Vulkāns un Kriptodepresija
Krozē salas
Krozē salas ir Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēm piederošs arhipelāgs Indijas okeāna dienviddaļā.
Skatīt Vulkāns un Krozē salas
Kuka sala
Kuka sala ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos.
Skatīt Vulkāns un Kuka sala
Kunašira
Kunašira ir Krievijai piederoša vulkāniska sala, Kuriļu salu arhipelāga trešā lielākā sala.
Skatīt Vulkāns un Kunašira
Kuriļu salas
Kuriļu salas ir vulkānisks arhipelāgs Krievijas Federācijas austrumu daļā starp Ohotskas jūru un Kluso okeānu.
Skatīt Vulkāns un Kuriļu salas
Laki (vulkāns)
Laki vai Lākaķīgars ir vulkāns Islandē.
Skatīt Vulkāns un Laki (vulkāns)
Lasena smaile
Lasena smaile ir aktīvs vulkāns ASV, Kalifornijā.
Skatīt Vulkāns un Lasena smaile
Lava
Havaju salās Lava ir magma, kas nokļuvusi virs zemes vulkānu izvirdumos.
Skatīt Vulkāns un Lava
Lāheras ezers
Lāheras ezers, arī Lāhas ezers (Laach See), ir kalderas krāterezers Vācijā, Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.
Skatīt Vulkāns un Lāheras ezers
Ledus dziļurbums
Vostokas stacija ar divām dziļurbšanas iekārtām priekšplānā Ledus dziļurbums ir glacioloģijas izpētes metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti ledus vairoga hronoloģiski paraugi.
Skatīt Vulkāns un Ledus dziļurbums
Lielā Grieķija
Lielās Grieķijas karte ar grieķu kolonistu dialektiem: ahajiešu (brūns), doriešu (dzeltens), joniešu (violets) un ziemeļrietumu grieķu (tumši pelēks) Lielā Grieķija ir Itālijas vēsturiskais apgabals ar sengrieķu kolonijām, kas dibinātas antīkajā periodā (sākot ar 8.
Skatīt Vulkāns un Lielā Grieķija
Lieldienu sala
Lieldienu sala, saukta arī polinēziešu nosaukumā par Rapanui, ir Čīlei piederoša sala Klusā okeāna dienvidaustrumos.
Skatīt Vulkāns un Lieldienu sala
Magma
Magma ir izkausēts iezis, kas atrodas Zemes (vai jebkuras citas cietas planētas) dzīlēs.
Skatīt Vulkāns un Magma
Makaronēzija
Makaronēzija Makaronēzija (no — ‘svētītās salas’) ir apvienojošs nosaukums vairākiem arhipelāgiem Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā Āfrikas piekrastē.
Skatīt Vulkāns un Makaronēzija
Makellums
Pompeju makelluma paliekas. Pompeju makelluma plāns. Makellums ir seno romiešu pārtikas tirgus vēsturiskais nosaukums, kura teritorijā bieži vien atrodas templis vai edikula ar reliģiska satura skulpturālu kompozīciju.
Skatīt Vulkāns un Makellums
Marģers Gūtmanis
Marģers Gūtmanis (dzimis, miris) bija latviešu ģeologs un inženieris.
Skatīt Vulkāns un Marģers Gūtmanis
Marianas salas
Marianas salas ir vulkānisku salu virkne Klusā okeāna ziemeļrietumos.
Skatīt Vulkāns un Marianas salas
Marinduke
Marinduke (Marinduque) ir sala Filipīnu arhipelāgā.
Skatīt Vulkāns un Marinduke
Mariner 9
Mariner 9 bija paredzēts, kā Mariner 8 pārinieks, taču Mariner 8 starts neizdevās.
Skatīt Vulkāns un Mariner 9
Mariona sala
Mariona sala ir vulkāniska sala Indijas okeāna dienvidrietumos, lielākā no Prinča Edvarda salu grupas salām.
Skatīt Vulkāns un Mariona sala
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Skatīt Vulkāns un Marss (planēta)
Martina Vasa salas
Martina Vasa salas ir Brazīlijai piederošs neliels neapdzīvots vulkānisks arhipelāgs Atlantijas okeānā.
Skatīt Vulkāns un Martina Vasa salas
Maskarēna smaile
Maskarēna smaile, līdz 2003.
Skatīt Vulkāns un Maskarēna smaile
Maunakea
Maunakea (Mauna Kea) ir vulkāns Havaju salās, ASV.
Skatīt Vulkāns un Maunakea
Maunaloa
Maunaloa (— ‘Garais kalns’) ir lielākais vulkāns uz Zemes (pēc tilpuma) un viens no pieciem vulkāniem ASV piederošajā Havajas salā Klusajā okeānā.
Skatīt Vulkāns un Maunaloa
Mazās Antiļu salas
Mazās Antiļu salas ir gandrīz 2000 kilometru gara, daļēji vulkāniska salu virkne Karību jūras austrumos un dienvidaustrumos, norobežojot to no Atlantijas okeāna.
Skatīt Vulkāns un Mazās Antiļu salas
Mīvahdns
Mīvahdns (arī Mīvatns) ir sekls, aizaugošs ezers Īslandes ziemeļu daļā, aktīvas vulkāniskās darbības zonā, netālu no Krāvlas vulkāna.
Skatīt Vulkāns un Mīvahdns
Mehiko
Mehiko ir Meksikas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, valsts galvenais ekonomikas un finanšu centrs.
Skatīt Vulkāns un Mehiko
Merapi
Merapi (— ‘Uguns kalns’) ir aktīvs stratovulkāns Dienvidaustrumāzijā, Indonēzijai piederošajā Javas salā.
Skatīt Vulkāns un Merapi
Mila
Milas atrašanās vieta Egejas jūrā. Salas attēls no satelīta. Mila ir Grieķijai piederoša vulkāniska sala Egejas jūrā.
Skatīt Vulkāns un Mila
Milža dambis
Milža dambis (vai Clochán na bhFomhórach) ir 6 km garš bazalta kolonnu zemesrags, kas atrodas Ziemeļīrijas krastā tās ziemeļos apmēram 40 km uz ziemeļaustrumiem no Deri.
Skatīt Vulkāns un Milža dambis
Milzu alks
Milzu alks jeb dižais alks, arī bezspārnu gārgale (Pinguinus impennis) ir izmirusi alku dzimtas (Alcidae) nelidojoša jūras putnu suga, kas bija vienīgā suga milzu alku ģintī (Pinguinus).
Skatīt Vulkāns un Milzu alks
Moai
Sešas moai statujas Moai ir akmens statujas, ko rapanujieši izcirta no klintīm Lieldienu salā laikā starp 1100.
Skatīt Vulkāns un Moai
Moluku salas
Moluku salas, pazīstamas arī kā Garšvielu salas, ir arhipelāgs Indonēzijas austrumos.
Skatīt Vulkāns un Moluku salas
Montagjū sala
Montagjū sala vai Horhes sala ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos, lielākā arhipelāga sala.
Skatīt Vulkāns un Montagjū sala
Montserrata
Montserrata ir sala Karību reģionā un Britu aizjūras teritorija.
Skatīt Vulkāns un Montserrata
Montserratas vālodze
Montserratas vālodze (Icterus oberi) ir vidēja lieluma Amerikas vālodžu dzimtas (Icteridae) dziedātājputnu suga, kas endēma Montserratai un ir šīs nelielās salas nacionālais putns.
Skatīt Vulkāns un Montserratas vālodze
Mosona smaile
Mosona smaile ir aktīvs vulkāns Hērda salā Austrālijas valdījumā Hērda Salā un Makdonalda Salās, Austrālijas augstākā virsotne, neskaitot valdījumu Antarktīdā.
Skatīt Vulkāns un Mosona smaile
Nampo salas
Nampo salas (Nanpō shotō — ‘dienvidu salas’) ir vulkānisku salu virkne Klusā okeāna ziemeļrietumos, dienvidos no Japānas arhipelāga.
Skatīt Vulkāns un Nampo salas
Nansei salas
Nansei salas (Nansei-shotō — ‘Dienvidrietumu salas’) ir vulkānisku salu virkne Klusā okeāna ziemeļrietumos, dienvidrietumos no Japānas arhipelāga galvenajām salām.
Skatīt Vulkāns un Nansei salas
Neviss
Neviss vai Ņīvešs ir kalns Skotijas rietumos, Lielbritānijas salas un Apvienotās Karalistes augstākā virsotne.
Skatīt Vulkāns un Neviss
Nisira
Nisira ir Grieķijai piederoša vulkāniska sala Egejas jūrā, pēc platības tā ir desmitā lielākā Dodekanesas sala.
Skatīt Vulkāns un Nisira
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Skatīt Vulkāns un Nogulumieži
Obsidiāns
Obsidiāns ir magmatisks iezis, kas izveidojas, ja lavai strauji sacietējot, neveidojas kristāli.
Skatīt Vulkāns un Obsidiāns
Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs
Oglekļa dioksīda (CO2) uztveršana un uzglabāšana zemes dzīlēs (angl. сarbon capture and storage, CCS) ir process, kas iekļauj sevī CO2 atdalīšanu no rūpnieciskiem un enerģētiskiem avotiem, transportēšanu uz uzglabāšanas vietu un ilglaicīgu izolāciju no atmosfēras.
Skatīt Vulkāns un Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Skatīt Vulkāns un Oglekļa dioksīds
Okeāna dibens
Okeāna vidusgrēdas šķērsgriezums. Okeāna dibens (arī jūras dibens) ir okeāna vai jūras apakšējā daļa.
Skatīt Vulkāns un Okeāna dibens
Okeāniskā Zemes garoza
Okeāniskās Zemes garozas izplatība un vecums - sarkanā krāsa apzīmē visjaunāko okeānisko Zemes garozu un zilā - visvecāko. Okeāniskā Zemes garoza ir daļa no Zemes litosfēras, kas atrodas zem okeāniem.
Skatīt Vulkāns un Okeāniskā Zemes garoza
Olimpa kalns (Marss)
Olimpa kalns ir liels vairogvulkāns uz Marsa.
Skatīt Vulkāns un Olimpa kalns (Marss)
Ometepe
Ometepe ir lielākā sala Nikaragvas ezerā.
Skatīt Vulkāns un Ometepe
Onsens
Onsens ir japāņu nosaukums karstajam avotam.
Skatīt Vulkāns un Onsens
Oregona
Oregona ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kas atrodas Ziemeļrietumu reģionā.
Skatīt Vulkāns un Oregona
Panama
Panama, oficiāli Panamas Republika, ir Centrālamerikas galējā dienvidu valsts.
Skatīt Vulkāns un Panama
Paramušira
Paramušira ir Krievijai piederoša vulkāniska sala, Kuriļu salu arhipelāga otra lielākā sala.
Skatīt Vulkāns un Paramušira
Patagonija
Visbiežāk lietoto Patagonijas robežu karte NASA satelītattēls ziemā Jūrasziloņi Valdes pussalā Torres del Paine Perito Moreno ledājs Patagonija ir ģeogrāfisks reģions pašos Dienvidamerikas dienvidos.
Skatīt Vulkāns un Patagonija
Pērkona negaisi Latvijā
Pērkona negaiss ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.
Skatīt Vulkāns un Pērkona negaisi Latvijā
Pētera I Sala
Pētera I Sala ir Norvēģijas pretenzija Antarktikā, Belinshauzena jūrā.
Skatīt Vulkāns un Pētera I Sala
Pelē (vulkāns)
Pelē vulkāns Pelē jeb Montpelē ( — ‘Plikais kalns’) ir aktīvs vulkāns Martinikas salas ziemeļu daļā, 24 km no Fordefransas, Karību jūrā.
Skatīt Vulkāns un Pelē (vulkāns)
Perissa
Perissa ir piejūras ciemats Santorīnā, kas atrodas tās dienvidaustrumu galā, 13 km no administratīvā centra Tiras, Mesavouno kalna pakājē.
Skatīt Vulkāns un Perissa
Perma-triasa izmiršana
fosilā veidā. Perma-triasa izmiršana ir viena no piecām dzīvo organismu masveida izmiršanām.
Skatīt Vulkāns un Perma-triasa izmiršana
Petropavlovska-Kamčatska
Petropavlovska-Kamčatska ir pilsēta Kamčatkas novadā, tā administratīvais centrs.
Skatīt Vulkāns un Petropavlovska-Kamčatska
Plātņu tektonika
Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.
Skatīt Vulkāns un Plātņu tektonika
Plutonija
"Plutonija" ir krievu ģeologa un ģeogrāfa Vladimira Obručeva sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns.
Skatīt Vulkāns un Plutonija
Polārstacija
Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.
Skatīt Vulkāns un Polārstacija
Polinēzija
Polinēzijas trijstūris — veids, kā visvienkāršāk definēt Polinēzijas robežas Polinēzija ( — ‘daudz’, — ‘sala’) ir liels reģions Okeānijā, Klusā okeāna centrālajā un dienvidu daļā, kas sastāv no vairāk nekā 1000 salām.
Skatīt Vulkāns un Polinēzija
Portugāle
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.
Skatīt Vulkāns un Portugāle
Posadovska līcis
Posadovska līcis ir atvērts līcis Deivisa jūras piekrastē Vilhelma II krastā austrumos no Filipi glečera mēles.
Skatīt Vulkāns un Posadovska līcis
Prinča Edvarda sala (Dienvidāfrika)
Prinča Edvarda sala ir neapdzīvota vulkāniska sala Indijas okeāna dienvidrietumos, mazākā no Prinča Edvarda salu grupas salām.
Skatīt Vulkāns un Prinča Edvarda sala (Dienvidāfrika)
Putekļi
Putekļi uz grantēta lielceļa Putekļi ir sīkas, cietas minerālu vai organiskas izcelsmes materiālu daļiņas.
Skatīt Vulkāns un Putekļi
Reviljahihedo salas
Reviljahihedo salas vai Reviljahihedo arhipelāgs (Archipiélago de Revillagigedo) ir ap 430 km garš vulkānisku salu arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļaustrumos ap 720 km no Meksikas piekrastes.
Skatīt Vulkāns un Reviljahihedo salas
Rosa jūra
Rosa jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Skatīt Vulkāns un Rosa jūra
Rosa sala
Rosa sala ir vulkāniska sala Rosa jūras dienvidos Antarktīdas piekrastē.
Skatīt Vulkāns un Rosa sala
Saipana
Saipana ir Ziemeļu Marianas Salu valstij piederoša sala Klusajā okeānā, Marianas salu arhipelāgā.
Skatīt Vulkāns un Saipana
Saipla sala
Saipla sala ir ar ledu klāta neapdzīvota sala Antarktīdas piekrastē.
Skatīt Vulkāns un Saipla sala
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Skatīt Vulkāns un Sala
Salasa un Gomesa sala
Salasa un Gomesa sala ir neapdzīvota Čīlei piederoša sala Klusajā okeānā.
Skatīt Vulkāns un Salasa un Gomesa sala
Salu bioģeogrāfija
Salu bioģeogrāfijas teoriju 1967.
Skatīt Vulkāns un Salu bioģeogrāfija
Salvadora
Salvadora, oficiāli Salvadoras Republika (República de El Salvador) ir valsts Centrālamerikā.
Skatīt Vulkāns un Salvadora
Sambalesas kalni
Sambalesas kalni ir kalnu grēda Filipīnās.
Skatīt Vulkāns un Sambalesas kalni
Samoa salas
Samoa salas ir vulkānisku salu arhipelāgs Polinēzijā, Klusā okeāna centrālajā daļā.
Skatīt Vulkāns un Samoa salas
Sanpedru un Sanpaulu salas
Sanpedru un Sanpaulu salas ir Brazīlijai piederošs neliels neapdzīvots vulkānisks arhipelāgs Atlantijas okeānā.
Skatīt Vulkāns un Sanpedru un Sanpaulu salas
Sansalvadora
Sansalvadora ir Salvadoras galvaspilsēta.
Skatīt Vulkāns un Sansalvadora
Santorine
Santorine (Santoríne) jeb Tira, vēsturiski Tēra (Téra), ir sala Egejas jūras dienvidos, aptuveni 200 km uz dienvidaustrumiem no Grieķijas kontinentālās daļas un aptuveni 100 km uz ziemeļiem no Krētas.
Skatīt Vulkāns un Santorine
Sardīnija
Sardīnija (izrunā) ir otra lielākā sala Vidusjūrā aiz Sicīlijas un autonoms Itālijas reģions kopš.
Skatīt Vulkāns un Sardīnija
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Skatīt Vulkāns un Saules sistēma
Savu jūra
Savu jūra ir Klusajam okeānam piederīga jūra Indonēzijas dienvidu daļā.
Skatīt Vulkāns un Savu jūra
Sedimentācija
Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem. Sedimentācija (no — 'nogulsnes') jeb nogulsnēšanās ir visu veidu nogulumu veidošanās dabiskos apstākļos nogulumu materiālam pārejot no kustīga vai suspendēta stāvokļa ūdens vai gaisa vidē nekustīgos nogulumos.
Skatīt Vulkāns un Sedimentācija
Semeru
Semeru jeb Semeru kalns ir aktīvs vulkāns Austrumjavā, Indonēzijā.
Skatīt Vulkāns un Semeru
Sentpola (sala)
Sentpola ir Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs ietilpstoša sala Indijas okeāna dienvidos.
Skatīt Vulkāns un Sentpola (sala)
Sicīlija
Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.
Skatīt Vulkāns un Sicīlija
Silūrs
Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).
Skatīt Vulkāns un Silūrs
Sjerramadre (Filipīnas)
Sjerramadre (— ‘kalnu māte’) ir kalnu grēda Filipīnās, tās garākā kalnu sistēma.
Skatīt Vulkāns un Sjerramadre (Filipīnas)
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Skatīt Vulkāns un Skaņa
Sondersa sala
Sondersa sala ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos, trešā lielākā arhipelāga sala.
Skatīt Vulkāns un Sondersa sala
Sprādziens
Sprāgstvielu sprādziensAviācijas bumbu sprādzienu simulācija aviācijas šovā Sprādziens ir ļoti ātra lielas enerģijas izdalīšanās ierobežotā (noslēgtā) tilpumā.
Skatīt Vulkāns un Sprādziens
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Skatīt Vulkāns un Stikls
Stratovulkāns
Andos Japānā, kas pēdējo reizi izvirda 1707. gadā Stratovulkāns (no — 'slānis') ir augsts konusveida vulkāns ar daudziem sacietējušiem lavas un vulkānisko pelnu slāņiem.
Skatīt Vulkāns un Stratovulkāns
Stromboli
Stromboli ir vulkāns un sala Itālijā, Tirēnu jūrā, Lipāru salās.
Skatīt Vulkāns un Stromboli
Subdukcija
Subdukcija Subdukcija (no) ir Zemes garozas kustības tektonisks process, kurā liela izmēra litosfēras plātne iebīdās zem citas plātnes.
Skatīt Vulkāns un Subdukcija
Sulavesi jūra
Sulavesi jūra (indonēziešu un) vai Celebesas jūra ir Klusajam okeānam piederīga starpsalu jūra.
Skatīt Vulkāns un Sulavesi jūra
Sumba
Sumba ir sala Indonēzijas austrumos.
Skatīt Vulkāns un Sumba
Supermēness
Supermēness 2011. gada 19. martā (pa labi), salīdzinot ar vidēju mēnesi 2010. gada 20. decembrī (pa kreisi), kā redzams no Zemes 2011. gada 19. marta supermēness atradās 356 577 kilometrus no Zemes. Pēdējā reize, kad pilnmēness atradās tik tuvu Zemei, bija 1993. gadā. Tās bija par 20 procentiem spožāks un 15 procentiem lielāks kā parasts pilnmēness.
Skatīt Vulkāns un Supermēness
Surtseja
Surtseja (tulkojumā no īslandiešu valodas nozīmē "Surta (skandināvu dieva) sala") ir vulkāniska sala pie Īslandes dienvidu krasta.
Skatīt Vulkāns un Surtseja
Taals
Taals, agrāk — Bombons (Bombon), ir aktīvs vulkāns Lusonas salā Filipīnās.
Skatīt Vulkāns un Taals
Tambora
Tambora ir aktīvs stratovulkāns Sumbavas salā Indonēzijā.
Skatīt Vulkāns un Tambora
Taupo ezers
Taupo ezers ir lielākais ezers Jaunzēlandē un lielākais saldūdens ezers Okeānijā.
Skatīt Vulkāns un Taupo ezers
Teide
Teide ir aktīvs vulkāns Tenerifes salā Spānijai piederošajās Kanāriju salās.
Skatīt Vulkāns un Teide
Tektonika
Zemes tektonisko plātņu karte Tektonika ir ģeoloģijas nozare, kas izmanto plātņu tektonikas teoriju.
Skatīt Vulkāns un Tektonika
Termālie ūdeņi
Deildartungjuhvera, Eiropas lielākā karstā avota, caurtece ir 180 litri sekundē ar +97°C temperatūru. Jeloustonas nacionālajā parkā Termālie ūdeņi, arī termas, ir pazemes ūdeņi, kuru temperatūra pārsniedz +20°C.
Skatīt Vulkāns un Termālie ūdeņi
Terors (vulkāns)
Terors ir apdzisis vulkāns Antarktīdā.
Skatīt Vulkāns un Terors (vulkāns)
Tibetas kalniene
Tibetas kalniene (bod sa mtho), arī Tibetas plakankalne un Cjindzanas kalniene ir plaša plakankalne Centrālāzijā un Austrumāzijā, kas aptver lielāko daļu Tibetas autonomā reģiona, daļu no Ķīnas Cjinhai provinces, kā arī Ladākhu (Indijas savienības teritoriju) un Indijas štata Himāčalas Pradēšas ziemeļus.
Skatīt Vulkāns un Tibetas kalniene
Tirēnu jūra
Tirēnu jūra ir Vidusjūras daļa, rietumos no Apenīnu pussalas, starp Sicīliju, Sardīniju un Korsiku.
Skatīt Vulkāns un Tirēnu jūra
Toragajs
Toragajs jeb Torahajs ir aktīvs dubļu vulkāns Azerbaidžānā.
Skatīt Vulkāns un Toragajs
Transantarktīdas kalni
Transantarktīdas kalni ir Antarktīdu divās daļās sadaloša kalnu grēda, kas stiepjas cauri visam kontinentam no Rosa jūras līdz Vedela jūrai.
Skatīt Vulkāns un Transantarktīdas kalni
Traversē salas
Traversē salas ir neapdzīvotu vulkānisku salu grupa Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos.
Skatīt Vulkāns un Traversē salas
Triecienkrāteris
Arizonas triecienkrāteris. Triecienkrāteris (arī meteorīta krāteris) ir kosmiska ķermeņa virsmas padziļinājums, kas izveidojies, mazākam ķermenim (piemēram, meteorītam) ietriecoties virsmā.
Skatīt Vulkāns un Triecienkrāteris
Trindadi
Trindadi ( — ‘Trīsvienības sala’) ir Brazīlijai piederoša neapdzīvota vulkāniska sala Atlantijas okeānā.
Skatīt Vulkāns un Trindadi
Tristana da Kuņas salas
Tristana da Kuņas salas ir vulkānisku salu grupa Atlantijas okeāna dienviddaļā.
Skatīt Vulkāns un Tristana da Kuņas salas
Tules sala
Tules sala vai Morela sala ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos.
Skatīt Vulkāns un Tules sala
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Skatīt Vulkāns un Turcija
Turcijas ģeogrāfija
Turcijas rivjērā (Vidusjūras piekraste, kas tiek izmantota kūrortiem). Turcijas teritorija ir vairāk kā 1600 km gara un 800 km plata un tā ir līdzīga taisnstūrim.
Skatīt Vulkāns un Turcijas ģeogrāfija
Uguns loks
Uguns loks iekrāsots ap Kluso okeānu Uguns loks vai Uguns gredzens ir vulkāniskais loks apkārt Klusajam okeānam.
Skatīt Vulkāns un Uguns loks
Ugunszeme
Ugunszeme ir arhipelāgs pašos Dienvidamerikas dienvidos, kurš sastāv no apmēram 40 tūkstošiem salu.
Skatīt Vulkāns un Ugunszeme
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē
Sarakstā apkopotas tās vietas Lielbritānijā (Apvienotajā Karalistē), kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Skatīt Vulkāns un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā
#fc4444 7+ vietas Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija noteikusi 129 UNESCO Pasaules mantojuma objektus Āfrikā.
Skatīt Vulkāns un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dominikā
Sarakstā apkopotas tās vietas Dominikā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Skatīt Vulkāns un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dominikā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ekvadorā
Sarakstā apkopotas tās vietas Ekvadorā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Skatīt Vulkāns un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ekvadorā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Islandē
Sarakstā apkopotas tās vietas Islandē, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Skatīt Vulkāns un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Islandē
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jaunzēlandē
Sarakstā apkopotas tās vietas Jaunzēlandē, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Skatīt Vulkāns un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jaunzēlandē
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kenijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Kenijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Skatīt Vulkāns un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kenijā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kongo Demokrātiskajā Republikā
Sarakstā apkopotas tās vietas Kongo DR, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Skatīt Vulkāns un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kongo Demokrātiskajā Republikā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Skatīt Vulkāns un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā
Unimaka
Unimaka ir ASV piederoša vulkāniska sala Klusā okeāna ziemeļos, Aleutu salu arhipelāga lielākā sala.
Skatīt Vulkāns un Unimaka
Upuri
Upuri ir karos un dabas stihijā mirušie cilvēki.
Skatīt Vulkāns un Upuri
Urupa
Urupa ir Krievijai piederoša neapdzīvota vulkāniska sala, Kuriļu salu arhipelāga ceturtā lielākā sala.
Skatīt Vulkāns un Urupa
Vašingtona rags
Vašingtona rags ir zemesrags Vūda un Teranovas līčus atdalošas pussalas galā, Rosa jūras piekrastē.
Skatīt Vulkāns un Vašingtona rags
Vahdnajēgidla nacionālais parks
Vahdnajēgidla nacionālais parks ir lielākais nacionālais parks Islandē un otrais lielākais Eiropā.
Skatīt Vulkāns un Vahdnajēgidla nacionālais parks
Vahdnajēgidls
Vahdnajēgidls (— ‘Ezeru ledājs’) ir lielākais Islandes ledājs un ārpus polārajiem apgabaliem arī lielākais Eiropas ledājs.
Skatīt Vulkāns un Vahdnajēgidls
Vanas ezers
Vanas ezers (kurdu: Gola Wanê) ir beznoteces sālsezers Turcijas austrumu daļā, Armēnijas kalnienē.
Skatīt Vulkāns un Vanas ezers
Venera (dieviete)
Botičelli glezna. Venera ir romiešu dieviete, kura ir atbildīga par mīlestību un skaistumu.
Skatīt Vulkāns un Venera (dieviete)
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Skatīt Vulkāns un Venera (planēta)
Vindikeišena
Vindikeišena (— ‘Attaisnojuma sala’) ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos.
Skatīt Vulkāns un Vindikeišena
Visokija
Visokija (— ‘Augstā sala’) vai Visokoja ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos.
Skatīt Vulkāns un Visokija
Vulkanoloģija
Vulkanologs ņem lavas paraugus. Vulkanoloģija ir ģeoloģijas nozare, kas pēta vulkānus, bet zinātniekus, kuri ilgstoši novēro vulkānu uzvedību un to izcelšanos, pēta lavas un gāzu sastāvu, sauc par vulkanologiem.
Skatīt Vulkāns un Vulkanoloģija
Vulkāno
Vulkāno ir neliela vulkāniska sala Tirēnu jūrā, aptuveni 25 km uz ziemeļiem no Sicīlijas.
Skatīt Vulkāns un Vulkāno
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Skatīt Vulkāns un Vulkāns
Vulkāns (nozīmju atdalīšana)
Vulkāns var būt.
Skatīt Vulkāns un Vulkāns (nozīmju atdalīšana)
Zavodovska sala
Zavodovska sala ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos.
Skatīt Vulkāns un Zavodovska sala
Zālamana salas
Zālamana salas ir vulkāniskas izcelsmes arhipelāgs Melanēzijā, rietumos no Jaungvinejas salas un Bismarka arhipelāga.
Skatīt Vulkāns un Zālamana salas
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Vulkāns un Zeme
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Skatīt Vulkāns un Zemes atmosfēra
Zemes nogruvums
datorgrafisks attēlojums Zemes nogruvums ir ģeoloģiska parādība, kuras laikā dažādu faktoru ietekmē notiek iežu vai augsnes nobrukšana.
Skatīt Vulkāns un Zemes nogruvums
Zemes vēsture
Mākslinieka skatījums uz protoplanetāro disku. Intensīvu pētījumu un analīzes rezultātā zinātniekiem pēdējo gadsimtu gaitā izdevies detāli rekonstruēt Zemes vēsturi.
Skatīt Vulkāns un Zemes vēsture
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Skatīt Vulkāns un Zemestrīce
Zibens
Zibens Arlingtonā (ASV) Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā.
Skatīt Vulkāns un Zibens
Ziemeļāzija
Ziemeļāzija Ziemeļāzija ir Āzijas ziemeļdaļas reģions, kas atrodas Āzijas ziemeļos un aizņem 14 000 000 km2 lielu platību.
Skatīt Vulkāns un Ziemeļāzija
Ziemeļsala
Ziemeļsala vai Ikaamāui ir otra lielākā un visapdzīvotākā no divām galvenajām Jaunzēlandes salām.
Skatīt Vulkāns un Ziemeļsala
Ziemeļu Marianas Salas
Ziemeļu Marianas Salas (oficiālais nosaukums Ziemeļu Marianu Salu Sadraudzība — (CNMI),, karolīniešu: Commonwealth Téél Falúw kka Efáng llól Marianas) ir ar ASV sadraudzības statusā esoša valsts Klusā okeāna rietumu daļā, Mikronēzijā.
Skatīt Vulkāns un Ziemeļu Marianas Salas
Zunda šaurums
Zunda šaurums ir jūras šaurums, kas savieno Indijas okeānu ar Javas jūru starp Indonēzijai piederošajām Javas un Sumatras salām.
Skatīt Vulkāns un Zunda šaurums
1180. gads
1180.
Skatīt Vulkāns un 1180. gads
13. novembris
13.
Skatīt Vulkāns un 13. novembris
1883. gads
1883.
Skatīt Vulkāns un 1883. gads
1902. gads
1902.
Skatīt Vulkāns un 1902. gads
1919. gads
1919.
Skatīt Vulkāns un 1919. gads
1951. gads
1951.
Skatīt Vulkāns un 1951. gads
1985. gads
1985.
Skatīt Vulkāns un 1985. gads
2000. gads
2000.
Skatīt Vulkāns un 2000. gads
2004. gada Indijas okeāna zemestrīce
2004.
Skatīt Vulkāns un 2004. gada Indijas okeāna zemestrīce
2012. gads
2012.
Skatīt Vulkāns un 2012. gads
26. augusts
26.
Skatīt Vulkāns un 26. augusts
Zināms kā Vulkāna izvirdums, Vulkāni, Vulkāniskā darbība, Vulkānisms, Vulkānu izvirdumi.
, Daba, Dabas katastrofas, Dūmaka, Džērsijas zooloģiskais dārzs, Džeimss Ross, Debesbraukšanas sala, Devons, Diānas smaile, Dienvidšetlendas salas, Dienvideiropa, Dienvidsendviču salas, Dienvidu Tules salas, Dimants, Disepšena, Djego Ramiresa salas, Drupieži, Eļgigitgins, Eduardofreja, Egejas civilizācija, Egejas jūra, Egreta, Eifels (kalni), Eijafjadlajegidls, Ekipāža (2016. gada filma), Elbruss, Encelads (pavadonis), Erebuss, Ermita salas, Etna, Evakuācija, Evolūcijas teorija, Ezers, Fantomass trako, Fidži, Filipīnas, Foksu salas, Fostera osta, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes, Fudzi, Fumarolas, Galapagu bruņurupucis, Ganerskveina, Gausbergs, Geizers, Glābējs, Gofa sala, Grankanārija, Grimsvehtns, Gvadalupe, Hačidžjo, Hanaroa, Havaja, Hāfmūna, Hēlijs-3, Hērda sala, Hilo, Havajas, Hodsona kalns, Hokaido, Huana Fernandesa salas, Indija, Indijas okeāns, Indonēzija, Infraskaņa, Isabela, Islande, Islandes zirgs, Itālija, Iturupa, Izvirduma vai ugunsgrēka mākoņi, Japāna, Japānas bojā eja, Japānas nogrimšana, Jarena, Jasurs, Jaungvinejas jūra, Jo (pavadonis), Johoas ezers, Kaštens Borkgrevinks, Kaldera, Kalifornija, Kalifornijas pussala, Kalns, Kalvuko, Kamerūna, Kamerūns, Kampānija, Kanāriju Salas, Karaļa Džordža sala, Karalienes Mērijas smaile, Karalienes Modas Zeme, Karbons, Karolīnu salas, Katastrofa, Kāpvālas kratons, Kīlauea, Kendlmasa, Kendlmasas salas, Kerinči, Kermadeka salas, Kiklādu salas, Kilimandžāro, Kinnerets, Kivu ezers, Klimata pārmaiņas, Klusais okeāns, Kobia, Kodiakas arhipelāgs, Koipasas ezers, Kokosa, Komoru salas, Kongo Demokrātiskā Republika, Kontinentālā Zemes garoza, Kosmonautu jūra, Koulmena sala, Krakatau, Kratons, Krāterezers, Krāterezers (nozīmju atdalīšana), Kriptodepresija, Krozē salas, Kuka sala, Kunašira, Kuriļu salas, Laki (vulkāns), Lasena smaile, Lava, Lāheras ezers, Ledus dziļurbums, Lielā Grieķija, Lieldienu sala, Magma, Makaronēzija, Makellums, Marģers Gūtmanis, Marianas salas, Marinduke, Mariner 9, Mariona sala, Marss (planēta), Martina Vasa salas, Maskarēna smaile, Maunakea, Maunaloa, Mazās Antiļu salas, Mīvahdns, Mehiko, Merapi, Mila, Milža dambis, Milzu alks, Moai, Moluku salas, Montagjū sala, Montserrata, Montserratas vālodze, Mosona smaile, Nampo salas, Nansei salas, Neviss, Nisira, Nogulumieži, Obsidiāns, Oglekļa dioksīda uzglabāšana zemes dzīlēs, Oglekļa dioksīds, Okeāna dibens, Okeāniskā Zemes garoza, Olimpa kalns (Marss), Ometepe, Onsens, Oregona, Panama, Paramušira, Patagonija, Pērkona negaisi Latvijā, Pētera I Sala, Pelē (vulkāns), Perissa, Perma-triasa izmiršana, Petropavlovska-Kamčatska, Plātņu tektonika, Plutonija, Polārstacija, Polinēzija, Portugāle, Posadovska līcis, Prinča Edvarda sala (Dienvidāfrika), Putekļi, Reviljahihedo salas, Rosa jūra, Rosa sala, Saipana, Saipla sala, Sala, Salasa un Gomesa sala, Salu bioģeogrāfija, Salvadora, Sambalesas kalni, Samoa salas, Sanpedru un Sanpaulu salas, Sansalvadora, Santorine, Sardīnija, Saules sistēma, Savu jūra, Sedimentācija, Semeru, Sentpola (sala), Sicīlija, Silūrs, Sjerramadre (Filipīnas), Skaņa, Sondersa sala, Sprādziens, Stikls, Stratovulkāns, Stromboli, Subdukcija, Sulavesi jūra, Sumba, Supermēness, Surtseja, Taals, Tambora, Taupo ezers, Teide, Tektonika, Termālie ūdeņi, Terors (vulkāns), Tibetas kalniene, Tirēnu jūra, Toragajs, Transantarktīdas kalni, Traversē salas, Triecienkrāteris, Trindadi, Tristana da Kuņas salas, Tules sala, Turcija, Turcijas ģeogrāfija, Uguns loks, Ugunszeme, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dominikā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ekvadorā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Islandē, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jaunzēlandē, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kenijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kongo Demokrātiskajā Republikā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā, Unimaka, Upuri, Urupa, Vašingtona rags, Vahdnajēgidla nacionālais parks, Vahdnajēgidls, Vanas ezers, Venera (dieviete), Venera (planēta), Vindikeišena, Visokija, Vulkanoloģija, Vulkāno, Vulkāns, Vulkāns (nozīmju atdalīšana), Zavodovska sala, Zālamana salas, Zeme, Zemes atmosfēra, Zemes nogruvums, Zemes vēsture, Zemestrīce, Zibens, Ziemeļāzija, Ziemeļsala, Ziemeļu Marianas Salas, Zunda šaurums, 1180. gads, 13. novembris, 1883. gads, 1902. gads, 1919. gads, 1951. gads, 1985. gads, 2000. gads, 2004. gada Indijas okeāna zemestrīce, 2012. gads, 26. augusts.