Komunikācija

1089 attiecības: Aģe, Achtung Baby, Adams Veishaupts, Adelberts Šulcs, Afrikāta, Agata Lovīsa de la Mīle, Agnetha Fältskog Vol. 2, Ainava (žanrs), Aizguvums, Aizkraukle, Akcents, Akermanis, Akrotira (pilsēta), Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva), Aleksandrs Gribojedovs, Aleksandrs Kočetkovs, Aleksandrs Koblencs, Alemaņu valoda, Alfrēds Deblins, Allods, Aloizs Hitlers, Altdorfa, Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase, Altmīle, Alumīnija cūka (10 gadu jubilejas izdevums), Alveolārs līdzskanis, Alveolārs nazāls līdzskanis, Amerikāņu draugs, Amiši, Anatols Imermanis, Andersens, Andreass Grifiuss, Andrejs Holcmanis, Andrejs Spāģis, Andrejs Zadonskis, Angļu pacients (filma), Angļu valoda, Angļu-frīzu valodas, Angeluss Silēziuss, Anglicisms, Angnēta Feltskūga, Angst, Anna Hāva, Anna Sakse, Anna Zēgerse, Another Town, Another Train, Ansis Līventāls, Apencelles-Auserrodenes kantons, Apencelles-Innerrodenes kantons, Arābu īpašvārdu atveidošana, ..., Armiju grupa "Dona", Arnolds Cveigs, Arnts, Arsēns Vengers, Artūrs Šopenhauers, Artikuls, Arturs Krišjānis Kariņš, Asaris, Astrīda Beināre, ASV okupācijas zona Vācijā, Atzele, Augusts Bēbelis, Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens, Austrieši, Austrija, Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā, Austrijas erchercogiste, Austrijas Futbola asociācija, Austrijas Impērija, Austrijas pilsētu uzskaitījums, Austroungārija, Austrumberlīne, AutoCAD, Šafhauzenes kantons, Šarls Aznavūrs, Šūmahers, Šūmanis, Šīmanis, Šķēres, Šēnbergs, Šešupe, Šics, Šillers, Šlēgels, Šliselburga, Šmakovkas muzejs, Šmalkaldenes savienība, Šmēdiņš, Šmids, Šmits, Šneidere, Šneiders, Štarks, Štāls, Šteina, Šteinberga, Šteinbergs, Šteinfelds, Šteins, Štelmahers, Šternbergs, Šterns, Štokhauzens, Štrasers, Šturms, Šulcs, Šusters, Švarcs, Švīces kantons, Švēde, Šveice, Šveices Futbola asociācija, Šveices pilsētu uzskaitījums, Ģermāņu valodas, Ģermānisms, Ģermānistika, Īpašvārdu atveidošana, Īrija, Ķīmisko elementu saraksts, Ļubļana, Ļviva, Čaika (filma), Čehu valoda, Činkotīgas ponijs, Čuņčiņš, Ēnu armija, Ērihs Altenkofs, Ērihs Kestners, Ērihs Marija Remarks, Ēriks Kartmens, Bahmane, Baiers, Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis, Balstenis, Baltazars Rusovs, Baltā lente, Baltijas jūra, Baltijas Universitāte, Baltu filoloģija (žurnāls), Baltu valodas, Barbarisms, Barbarosa (plāns), Barkava, Basām kājām, Bauers, Baumanis, Baumgartners, Bauska, Bauskas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, Bavāriešu valoda, Bāzele, Bāzeles lauku kantons, Bāzeles pilsētas kantons, Bībers, Bīgls, Bīle, Bīlenšteins, Bīlmanis, Būmeisters, Bīnemanis, Bēme, Bērs Grilss, Beķeris, Beļģija, Beļģijas pilsētu uzskaitījums, Bekmanis, Benilukss, Benzin, Bergers, Bergmanis, Bergmans, Bergs, Berlīne, Aleksandra laukums (romāns), Berlīnes konference, Bernards Bolcāno, Bernšteins, Berne, Bernhards Rīmanis, Bertholds, Bišofs, Bilabiāls nazāls līdzskanis, Birkenšteins, Bismuts, Bjala, Blaus, Blūmenfelds, Blitz, Blumberga, Blumbergs, Bošs, Bolcāno province, Borna pārspēks, Bramberga (uzvārds), Brauns, Brazīlija, Brazīlija (filma), Brāļi Grimmi (filma), Brāļi Strugacki, Breitners, Bridžita Džonsa. Saprāta robeža, Brilles, Brukners, Brunners, Bruno (filma), Buhholcs, Burkards Valdiss, Burts, Carta marina, Cūga, Cūgas kantons, Cīrihe, Cēsu reālskola, Ceturtdiena, Cietais rieksts 3, Cimmermanis, Cinema 4D, Cinobrs, Cirkumflekss, Cisleitānija, Citu dzīves, Cunfte, Cveigs, Dambergs, Dancigas brīvpilsēta, Dannenbergs, Darba valoda, Darbs bez autora, Dark (seriāls), Das Schwarze Korps, Dāņu valoda, Dālijas, Dānija, Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā, Dīns, Dīters Nolls, Dītrihs Bonhēfers, Dīvainās spēles, Džons Faulzs, Džozefs Pulicers, Džurteleku Šimleuluja, Dētlikona, DE, Defise, Dekamerons (filma), Der Spiegel, DEU, Deutsche Schachzeitung, Deutsche Welle, Dišlers, Die Ärzte, Die Toten Hosen, Dienvidrietumu Āfrika, Dienvidrietumu raidorganizācija, Dienvidslāvu valodas, Dinbergs, Dirihlē princips, Diseldorfa, Divkauja (filma), Dmitrijs Bortņanskis, Dobrodzeņa, Doktora Kaligari kabinets, Dragiola Jarneviča, Dreimane, Dreimanis (uzvārds), Drekslere, Drekslers (nozīmju atdalīšana), Droselēšana, Dzīve ir skaista, Dzimte (gramatika), Dzintars, E. T. A. Hofmanis, Eberts, Edgars Lejnieks, Edipa cekulainais tamarīns, Edmunds Sprūdžs, Eduards Bernšteins, Edvards Ratnieks, Edvards Sapīrs, Een beetje, Eižens Finks, Eihmanis, Ein bißchen Frieden, Einhorns, Eiro banknotes, Eiropa, Eiropa (filma), Eiropas Humanitārā universitāte, Eiropas Kosmosa aģentūra, Eiropas Padome, Eiropas Patentu iestāde, Eiropas Savienība, Eiropas Savienības valodas, Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums, Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji, Eisbrecher, Ej un skaties, Ekšteins, Ekmanis, Eksonīms, Elfrīde Jelineka, Eliass Kaneti, Ellers, Eltermanis, Elzasa, Elzasas padomju republika, Elzasieši, Emīls Dārziņš, Emīls Janningss, Encyclopedia of Life, Entonijs Īdens, Eriks Ādamsons, Eriks Zeiberlihs, Ernsts Jingers, Ernsts Kasīrers, Ernsts Mahs, Ernsts Morics Arnts, Ernsts Tollers, Esperanto muzejs (Svitavi), Esperanto slengs, Euronews, Euroscola, Fall Grün, Fanija un Aleksandrs, Fausts (filma), Fārins Urlaubs, Feters, Fickaraldo, FIDE (žurnāls), FIDE Album, FIFA, Filistrs, Filozofija, Flandrija, Fogelis, Ford Comète, Form-Z, Foursquare, Franču valoda, Francija, Francijas—Prūsijas karš, Francis Verfels, Francs Kafka, Frūde Gritens, Frīdenbergs, Frīdrihs Šellings, Frīdrihs Šlēgelis, Frīdrihs Šleiermahers, Frīdrihs Dirrenmats, Frīdrihs Engelss, Frīdrihs Gustavs Mačevskis, Frīdrihs Hajeks, Frīdrihs Hebels, Frīdrihs Helderlīns, Frīdrihs II Hoenštaufens, Frīdrihs Nīče, Freibergs, Freidenfelds, Freimane, Freimanis, Freivalds, Fricis Brīvzemnieks, Fricis Kreislers, Gadalaiki (dzejolis), Gaisa masas mērītājs, Garlībs Merķelis, Gaudeamus igitur, Gauja, Gūtmaņa ala, Gūtmanis, Georgijs Martinovs, Georgs Forsters, Georgs Frīdrihs Sigismunds Bilterlings, Georgs Heims, Georgs Mancelis, Georgs Otss, Georgs Trākls, Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis, GER, Gerhards, Gerharts Hauptmanis, Getingenes Universitāte, Ginters Grass, Girgensons, Glarusas kantons, Gloguveka, Glotāls līdzskanis, Gmina, Gogolina, Gojs, Goldbergs, Goldwasser, Gotfrīds Benns, Gotfrīds Kellers, Gotfrīds Leibnics, Gothards Frīdrihs Stenders, Gotholds Efraims Lesings, Gotlobs Frēge, Gotonia, Grasmanis, Graubindenes kantons, Grūbe, Grīdas transportlīdzeklis, Grīnberga, Grīnbergs, Grīnfelds, Grīnvalds, Grinbergs, Grosbergs, Gross, Grosvalds, Grundmane, Grundmanis, Grunvaldes kauja, Gunta Anča, Gustavs Manteifelis, Hangukas Ārzemju studiju universitāte, Hanna (filma), Hanna Ārente, Hanss Fallada, Hanss Georgs Gādamers, Hanss Kelzens, Hanss Reihenbahs, Hartmanis, Hasmanis, Hāna, Hāpsalu, Hījumā, Hūns, Heilung, Heinrihs Brīnings, Heinrihs fon Kleists, Heinrihs Heine, Heinrihs Manns, Hella Vuolijoki, Helmanis, Hemnics, Hermanis (personvārds), Hermanis Hese, Hermans fon Brigenejs, Herta Millere, Hetmanis, Hildebrands, Hiršs, Historia de Gentibus Septentrionalibus, Historia Lettica, Hitlerjūgends, Hofmanis, Hofmans, Holcmanis, Horst-Wessel-Lied, Ians Flemings, Igauņu alfabēts, Igauņu valoda, Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā, Igaunijas pilsētu uzskaitījums, Il Pulcino Pio, Ilga Rismane, Ilze Binga, Imanuels Kants, Imre Kertēss, Indoeiropieši, Indoeiropiešu valodas, Ingeborga Bahmane, ISketch, ISO 639-1, ISO 639-1 kodu saraksts, Ita Kozakeviča, Itāļu valoda, Itālija, Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā, Ivars Ivasks, Ivars Lisners, Jans III Sobeskis, Janušs Korčaks, Jaunākā Livonijas atskaņu hronika, Jākobs Bēme, Jānis Cimze, Jānis Jaunsudrabiņš, Jānis Maizītis, Jānis Pāvils II, Jānis Poruks, Jānis Reiters, Jūgs, Jūlija Hausmane, Jūlijs fon Ekards, Jūlijs Smarods, Jūrascūciņa, Jūrascūciņas, Jürgens, Jēgers (nozīmju atdalīšana), Jēkabmiesta apriņķa skola, Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija, Jēkabnieku riņķa krusts, Jegeva, Jelgava 94 (romāns), Jeremija Gothelfs, Jidišs, Jirgens, Jirgens Hābermāss, Jirgenss, Johanness Brāmss, Johans Frīdrihs fon Reke, Johans Frīdrihs Herbarts, Johans Georgs Hāmanis, Johans Gotfrīds Herders, Johans Gotlībs Fihte, Johans Kaspars Lafaters, Johans Kristofs Adelungs, Johans Nestrojs, Johans Volfgangs fon Gēte, Josefs Dobrovskis, Jozefs fon Eihendorfs, Jozefs II Hābsburgs, Jozefs Nesvadba, Jozefs Rots, Judovka, Junge, Jurga Ivanauskaite, Juris Alunāns, Kašūbi, Kaķis, Kaļķu iela (Rīga), Kaļiņingradas zoodārzs, Kaizers, Kalks, Kapelmeistars, Kapitāls (grāmata), Karalis, Karaspēka grupa "Dienvidi" (Vērmahts), Karlovaca, Karls Gellerups, Karls Gustavs Mannerheims, Karolīna Kostnere, Kaspars Biezbārdis, Kazimirs Bujņickis, Kāda laimīga dzīve, Kārlis Šmits (jurists), Kārlis Špicvegs, Kārlis Špitelers, Kārlis Cukmaiers, Kārlis Eduards Napjerskis, Kārlis Frīdrihs Vatsons, Kārlis Gustavs Hempels, Kārlis IV Luksemburgs, Kārlis Kautskis, Kārlis Kraukliņš, Kārlis Kristians Jozefs, Kārlis Markss, Kārlis Mīlenbahs, Kārlis Mengers, Kārlis Roberts Neselrode, Kūns, Kūra (pilsēta), Kēnigs, Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase, Kecalitctli, Kellers, Kiršteins, Klaudio Monteverdi, Klauss Ebners, Klauss Manns, Klauvējot pie debesu vārtiem, Klavierskolotāja, Klīvers, Kleins, Knoppix, Kobalts, Koha, Kohele, Koheles pašvaldība, Kohs, Kokle, Koknese (valsts), Kolmanis, Kolonovske, Kols (nozīmju atdalīšana), Komats, Koncerts, Konrāds Adenauers, Konrāds Ferdinands Meiers, Korsete (filma), Kraftwerk, Krāmu iela (Rīga), Krāslavas ģimnāzija, Krīgers, Kreicbergs, Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Krievu Atbrīvošanas armija, Krievu lamuvārdi, Krievu valoda Latvijā, Kriss Kāmans, Krista Volfa, Kristaps Reinholds Girgensons, Kristiāns Frīdrihs Šmits fon der Launics, Kristiāns Volfs, Kristijons Donelaitis, Kristjans Rauds, Kroders, Kuldīga, Kupfers, Kurši, Kurcs, Kursenieku valoda, Kurskas kauja, Kurzeme, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva), Labializācija, Labieši, Labiodentāls nazāls līdzskanis, Laibach (grupa), Laiks izklaidēm, Lambergs, Landser, Lange, Lasītājs (filma), Lastādija, Latīņamerika, Latīņu raksts, Latīņu valoda, Latinizācija Padomju Savienībā, Latvieši, Latviešu valoda, Latviešu virtuve, Latvijas Šaha Vēstnesis (Ventspils), Latvijas vācieši, Latvijas vēsture, Laucesa (upe), Laukšpats, Laumanis, Laut Gedacht, Lāsumainais sesks, Līberts, Lībiskais dialekts, Līna Šterna, Lēdija izzūd, Lēmanis, Leimanis, Leipcigas Universitāte, Lejassorbu valoda, Lejasvācu valoda, Lembergs, Lenna Kūrmā, Leopolds fon Zahers-Mazohs, Lesņica, Lichtspielhaus, Lidojuma plāns, Lielā bēgšana, Liepājas jūrskola, Liepkalnes luterāņu baznīca, Lietuviešu valoda, Ligatūra, Lihtenšteina, Lihtenšteinas Futbola asociācija, Lihtenšteinas pilsētu uzskaitījums, Lilienfelds, Lilientāls, Limburgiešu valoda, Limuzīns, Lipe, Literatūrzinātne, Live Is Life, Livonijas Konfederācija, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Lizergīnskābes dietilamīds, Lolas skrējiens, Loze, Luīze Glika, Lucernas kantons, Ludvigs fon Mīzess, Ludvigs Tīks, Ludvigs Vitgenšteins, Ludviks Zāmenhofs, Luftwaffe, Luksemburga, Luksemburgas administratīvais iedalījums, Luksemburgiešu valoda, M (filma), Mainca-Veizenava, Maize, Makss Štirners, Makss Brods, Makss Frišs, Mana cīņa, Martīns Būbers, Martīns Heidegers, Maskavas forštate, Mauers, Mazā ģilde (Rīga), Mālers, Māra Mennika, Māra Poļakova, Mārstaļu iela (Rīga), Mārtiņš Kemnics, Mīlas viesulis, Mēklenburgas Anna, Mēness (dievība), Mecotinta, Meistars Ekharts, Melānija Trampa, Melderis, Melnbaltais rumpucis, Mendelszons, Metropole (filma), Mišela Bašelē, Miķelsone, Miķelsons, Miestiņš, Minox leģenda, Mistera Makinlija bēgšana, Mistikas elementi seriālā "Viņpus", Mocarte, Monēras, Morics Šliks, Mozess Mendelszons, Mute (filma), Mutter (albums), Nacionālo devīžu uzskaitījums, Nameisis, Nana Mushuri, Naumanis, Nāve Venēcijā (novele), Nībelungu dziesma, Nībelungu gredzens: Mīlestība un nodevība, Nīderlandiešu valoda, Nīmanis, Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis, Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis, Neilands, Neimane, Neimanis, Neitrālā Moresneta, Nekāra, Neringa, Nerlings, Neue Deutsche Härte, Niķelis, Nichts Passiert, Nicinājums, Nidvaldenes kantons, Nikolajs fon Tranzē, Niks Kazandzakis, Nils Ušakovs, Nina, Pretty Ballerina, Nobela prēmijas laureāti literatūrā, Nordeuropaforum, Normunds Vilnītis, Norvēģija, Nosferatu – nakts fantoms, Nosferatu, šausmu simfonija, Novāliss, Obvaldenes kantons, Odera, Odesas aplenkums (1941), Oira Linda, Olafs Gūtmanis, Olsens, Oskars Grosbergs, Osvalds Špenglers, Otfrīds Preislers, Oto Neirats, Padomju okupācijas zona Vācijā, Palatāls līdzskanis, Palmu dzimta, Parīzes laukums (Berlīne), Pasaule Ziemassvētku krāsās, Patskaņu harmonija, Pauls Cēlans, Pauls Tillihs, Pavels Jozefs Šafāriks, Pārvācošana, Pārvērtība, Pūķis, Pēdējais mohikānis, Pēdiņas, Pēteris Altenbergs, Pēteris Handke, Pēteris Pildegovičs, Pēteris Veiss, Pēters Brūveris, Pētersone, Peļkājīte, Peļkājītes, Persepolisa, Persiešu valodas stundas, Pianists (filma), Piektdiena, Piltenes apgabals, Pinterest, Pirmais pasaules karš Latvijā, Pirmā atmoda, Pirmdiena, Pistole, Plaudis, Polija, Poltergeists, Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Pommers (nozīmju atdalīšana), Prūši, Prūsijas Karaliste, Prūsijas Konfederācija, Prūsijas Sofija, Probleemblad, Process (romāns), Profesija: reportieris, Pruškova (Opole), Pupiņvaloda, Pussargs (futbols), Rainers Marija Rilke, Rammstein, Raudupiete, Rūdolfs Bēnuss, Rūdolfs Blaumanis, Rūdolfs Bultmanis, Rūdolfs Karnaps, Rūdolfs Kugrēns, Rīgas 13. vidusskola, Rīgas apriņķa muižu nosaukumi, Rīgas Juglas vidusskola, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Rīgas Politehniskā augstskola, Rīgas vēsture, Rīgas vietniecība, Rēders, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija, Reihsprezidents, Reihstāgs (Svētā Romas impērija), Reiters, Retoromāņu valoda, Revit, Riboze, Rietumģermāņu valodas, Rietumprūsija, Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma), Rietumvācija, Rigische Anzeigen, Rihards fon Foregers, Rihters, Roberts fon Greims, Roberts Mūzils, Roberts Virens, Robinsons Krūziņš, Rodžers Federers, Rokraksts, Romāns, Roterdamas Erasms, Rozenbergs, Rozentāls, RT, Ruī Lopess de Segura, Rumāņu īpašvārdu atveidošana, Rumāņu valoda, RuneScape, Rusova Livonijas hronika, Saadi, Sabiedroto okupētā Vācija, Sakāve, Saksijas Karaliste, Saksijas Morics, Salaspils 1. vidusskola, Salaspils vēsture, Salātlapiņa (tēls), Saldā dzīve, Salpetris, Sanktgallene, Sanktgallenes kantons, Sanmarīno, Sannikolau Mare, Sarkanie (filma), Sarkanie spīķeri, Saule (dievība), Sāmsala, Séverine, Schutzstaffel, Sedans, Senprūšu valoda, Septiņi gadi Tibetā, Siers, Sieviete Mēnesī, Silbermond, Silvija Brice, Sjūzena Kahramānere, Skaidrīte Ābrama, Skalārais reizinājums, Skandināvija, Skārda katedrāle, SketchUp, Skola, Skorpionu karalis, Skrivanek, Skulte (Skultes pagasts), Slakteris, Slāvismi, Slēdzenis, Slovēņu valoda, Sofijas izvēle, Sorbi, Sorcerer, Spānija, Staburags, Stacija pie apvāršņa, Stalag Luft III, Starptautiskā Šaušanas sporta federācija, Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija, Starptautiskā Hokeja federācija, Starptautiskā Slēpošanas federācija, Stšelce Opolske, Stenders, Stolberjs, Strasbūra, Straumanis, Strautmane, Strautmanis, Suņi bruņinieki, Suite Française, Svētā Romas impērija, Svjatlana Cihanouska, Tabula Hungariae, Tartu Universitāte, Tērbatas mācību apgabals, Tērbatas Veterinārais institūts, Tēvs Nakts, Telegram, Teodors Štorms, Teodors Engelmanis, Teodors Fontāne, Teodors Momzens, Teodors Nete, Tepfers, Terēza Karača, Tillbergs, Tims Vīze, Tomass Bernhards, Tomass Manns, Torstens Hass, Transleitānija, Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija, Trīs draugi, Trīspadsmit kolonijas, Trešais reihs, Trešā reiha karogs (1935—1945), Trešdiena, Trentīno-Alto Adidže, Trollīši Mumini, Turgavas kantons, U-571 (filma), UEFA, Ujazda, Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā, Uldis Ģērmanis, Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs, Ungārijas Karaliste, Ungārijas vēsture, Universālis, Vainšteins, Valē kantons, Valdis Bisenieks, Valentīna Freimane, Valga, Valgas ģerbonis, Valkas ģerbonis, Valmieras apriņķa muižu nosaukumi, Valodu politika Latvijā, Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma, Valodu uzskaitījums pēc pratēju skaita, Valsts valodas centrs, Valsts vācu klasiskā ģimnāzija, Valstu himnu uzskaitījums, Valters Benjamins, Varšavas geto, Vatikāna gvarde, Vācbaltieši, Vācieši, Vācija, Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā, Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests, Vācijas Austrumāfrika, Vācijas Demokrātiskā Republika, Vācijas Impērija, Vācijas nosaukumi, Vācijas pilsētu uzskaitījums, Vācijas rokmūzika, Vācu īpašvārdu atveidošana, Vācu Jaungvineja, Vācu Savienība, Vāgners, Vīgners, Vīnes rajoni, Vīnes Universitāte, Vīns (nozīmju atdalīšana), Völkischer Beobachter, Vžesņa, Vebers, Vecā ebreju kapsēta, Veimāras Republika, Veisbergs, Veismane, Veismanis, Veiss, Velārs nazāls līdzskanis, Verschwende Deine Zeit, Vestermanis, Vetulia, Viļņas ūnija, Vidzemes guberņa, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Viens, divi, trīs, Vikipēdija vācu valodā, Vilhelms Reihs, Vilhelms Vindelbands, Viljandi, Vinipega, Violeta Villasa, Vitenbergs, Vladimirs Gelfands, Vladislavs Špīlmans, Voiceks (filma), Volapiks, Volgas vācieši, Volgas Vācu APSR, Waffen-SS, Windows-1257, Wir sind Helden, Xtort, Zandbergs, Zāra (upe), Zēbergs, Zbigņevs Stankevičs, ZDF, Zeiberliņš, Zeibots, Zemmers, Zigfrīds Anna Meierovics, Zigfrīds fon Fēgezaks, Zigfrīds Lencs, Zigms Zinkevičs, Zigmunds Skujiņš, ZL Hotline, Zofka Kvedere, Zoloturnas kantons, Zommers, Zviedru valoda, 1. armijas korpuss (Vācija), 1. FC Union Berlin, 13. janvāris, 1466. gads, 1591. gads Latvijā, 16. armija (Vērmahts), 1615. gads Latvijā, 1622. gads Latvijā, 1638. gads Latvijā, 1676. gads Latvijā, 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2), 1900. gads, 1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2006. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2017. gada Eirovīzijas koris, 2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2019. gada Eirovīzijas koris, 2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2023. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 24794 Kurland, 26. aprīlis, 3 dienas, lai nogalinātu, 3. armijas korpuss (Vērmahts), 79. Kinoakadēmijas balva. Izvērst indekss (1039 vairāk) » « Shrink indekss

Aģe

Aģe, arī Skultes upe, (lībiešu: Aḑā; vācu: Adja) ir Vidzemes piekrastes upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novados.

Jaunums!!: Vācu valoda un Aģe · Redzēt vairāk »

Achtung Baby

"Achtung Baby" ir īru rokgrupas U2 septītais studijas albums, kas tika izdots.

Jaunums!!: Vācu valoda un Achtung Baby · Redzēt vairāk »

Adams Veishaupts

Johans Adams Veishaupts (dzimis, miris) bija vācu filozofs, brīvmūrnieks un iluminātu slepenās biedrības pamatlicējs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Adams Veishaupts · Redzēt vairāk »

Adelberts Šulcs

Austrumu frontē, 1943. gada vasara Adelberts Šulcs (vācu: Adelbert Schulz; dzimis 1903. gada 20. decembrī Berlīnē, Vācijas Impērijā, miris 1944. gada 28. janvārī Hmeļnickas apgabalā) bija vācu ģenerālmajors, 7. tanku divīzijas komandieris, Otrā pasaules kara dalībnieks, kā arī viens no jaunākajiem Vērmahta ģenerāļiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Adelberts Šulcs · Redzēt vairāk »

Afrikāta

Afrikātas (sauktas arī par afrikatīviem slēdzeņiem) ir koartikulēti divcentru līdzskaņi, kas sākas kā slēdzeņi (kā vai). Atšķirībā no slēdzeņiem slēgums netiek pārrauts pēkšņi, bet pāriet spraugā: aktīvais runas orgāns (parasti mēle) pamazām attālinās no pasīvā, vaidojot spraugu, kā rezultātā skaņas realizācija ir berzeniska (kā vai), vai, atsevišķos gadījumos, kā berzeniski trilli.

Jaunums!!: Vācu valoda un Afrikāta · Redzēt vairāk »

Agata Lovīsa de la Mīle

Agata Lovīsa de la Mīle, pirms laulībām Brumengēbere vai Brunnengrēbere (Brumengeber / Brunnengräber) (dzimusi, mirusi) bija vācbaltiešu izcelsmes literāte, rakstījusi vāciski un latviski.

Jaunums!!: Vācu valoda un Agata Lovīsa de la Mīle · Redzēt vairāk »

Agnetha Fältskog Vol. 2

Agnetha Fältskog Vol.

Jaunums!!: Vācu valoda un Agnetha Fältskog Vol. 2 · Redzēt vairāk »

Ainava (žanrs)

eļļa, audekls, Rīga, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs eļļa, audekls, 96,5 x 117,5 cm, Hāga, Mauritsheisa. eļļa, audekls, 139 x 213cm, Maskava, Tretjakova galerija. eļļa, audekls, 1,18 x 1,60m, Parīze, Luvra eļļa, audekls, 28,2 x 22,5cm, Minhene, Minhenes Vecā pinakotēka. Ainava jeb peizāža ir tēlotājmākslas žanrs vai atsevišķs darbs, kas atveido dabas tēlu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ainava (žanrs) · Redzēt vairāk »

Aizguvums

Aizguvums ir tāds vārds, kas ir ticis aizgūts no vienas valodas un iekļauts citā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Aizguvums · Redzēt vairāk »

Aizkraukle

Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Aizkraukle · Redzēt vairāk »

Akcents

Akcents jeb izruna ir noteikts cilvēka vārdu izrunas veids.

Jaunums!!: Vācu valoda un Akcents · Redzēt vairāk »

Akermanis

Akermanis ( — 'arājs', no Acker — 'uzarts lauks'; sieviešu dzimtē Akermane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Akermanis · Redzēt vairāk »

Akrotira (pilsēta)

Akrotira bija bronzas laikmeta kiklādiešu pilsēta Santorinē, Grieķijā, kur mūsdienās zem seguma ir izveidota arheoloģiskā ekspozīcija.

Jaunums!!: Vācu valoda un Akrotira (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)

Aleksandra Fjodorovna, līdz laulībām Prūsijas Šarlote; dzimusi, mirusi) bija Krievijas Impērijas ķeizariene-konsorte no 1825. gada līdz vīra, ķeizara Nikolaja I, nāvei 1855. gadā. Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma III meita, Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra II māte.

Jaunums!!: Vācu valoda un Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Gribojedovs

Aleksandrs Gribojedovs (dzimis Maskavā, miris Teherānā) bija krievu dramaturgs, dzejnieks, komponists un diplomāts.

Jaunums!!: Vācu valoda un Aleksandrs Gribojedovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kočetkovs

Aleksandrs Kočetkovs (dzimis, miris) bija krievu dzejnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Aleksandrs Kočetkovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Koblencs

Aleksandrs Koblencs (dzimis Rīgā, miris Berlīnē) bija Latvijas šahists, treneris, žurnālists un šaha literatūras autors, viņa grāmatas tulkotas daudzās valodās.

Jaunums!!: Vācu valoda un Aleksandrs Koblencs · Redzēt vairāk »

Alemaņu valoda

Alemaņu valoda (Alemannisch) ir vairāku vācu valodas dialektu kopa.

Jaunums!!: Vācu valoda un Alemaņu valoda · Redzēt vairāk »

Alfrēds Deblins

Alfrēds Deblins (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu ekspresionisma rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Alfrēds Deblins · Redzēt vairāk »

Allods

Allods (vāciski: Allod, mittellateinisch Allodium) bija privāts nekustamais īpašums viduslaiku Vācijā, arī Livonijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Allods · Redzēt vairāk »

Aloizs Hitlers

Aloizs Hitlers (vācu: Alois Hitler; dzimis Aloizs Johans Šiklgrubers (Alois Johann Schicklgruber);, miris Lincā) bija Austroungārijas muitas ierēdnis, Ādolfa Hitlera tēvs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Aloizs Hitlers · Redzēt vairāk »

Altdorfa

Altdorfa ir pilsēta Šveicē, Ūrī kantona adminstratīvais centrs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Altdorfa · Redzēt vairāk »

Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase

kamaniņu sporta (fonā) trases savienojas pirms 1. līkuma. Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase ir bobsleja, kamaniņu un skeletona trase Altenbergā, Vācijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase · Redzēt vairāk »

Altmīle

Altmīle (vācu — Altmühl) ir upe Vācijā (Bavārijā).

Jaunums!!: Vācu valoda un Altmīle · Redzēt vairāk »

Alumīnija cūka (10 gadu jubilejas izdevums)

"Alumīnija cūka (10 gadu jubilejas izdevums)" ir 2005.

Jaunums!!: Vācu valoda un Alumīnija cūka (10 gadu jubilejas izdevums) · Redzēt vairāk »

Alveolārs līdzskanis

Alveolārie līdzskaņi tiek artikulēti ar mēli pret vai tuvu augšējai alveolai (augšzobu smaganām).

Jaunums!!: Vācu valoda un Alveolārs līdzskanis · Redzēt vairāk »

Alveolārs nazāls līdzskanis

n franču valodas vārdā ''connexion'' (savienojums). Alveolārs nazāls līdzskanis ir mutvārdu valodās bieži lietots līdzskanis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Alveolārs nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Amerikāņu draugs

"Amerikāņu draugs" ir 1977.

Jaunums!!: Vācu valoda un Amerikāņu draugs · Redzēt vairāk »

Amiši

Amiši ir anabaptistu kristiešu grupa, kas radniecīga, bet atšķirīga no mennonītiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Amiši · Redzēt vairāk »

Anatols Imermanis

Anatols Imermanis (dzimis Maskavā, miris Rīgā) bija Latvijas ebreju izcelsmes rakstnieks, dzejnieks un mākslinieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Anatols Imermanis · Redzēt vairāk »

Andersens

Andersens (— 'Andersa dēls'; sieviešu dzimtē Andersena) ir dāņu/vācu cilmes uzvārds, kam citās ģermāņu valodās sastopami līdzīgi uzvārdi ar tādu pašu cilmi — Andersons, Andešons un Annešens.

Jaunums!!: Vācu valoda un Andersens · Redzēt vairāk »

Andreass Grifiuss

Andreass Grifiuss (dzimis kā Anreass Greifs, miris) bija baroka laika vācu dzejnieks un dramaturgs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Andreass Grifiuss · Redzēt vairāk »

Andrejs Holcmanis

Andrejs Holcmanis (1920—2009) bija latviešu arhitekts un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Andrejs Holcmanis · Redzēt vairāk »

Andrejs Spāģis

Andrejs Spāģis (vecajā rakstībā: A.Spāg, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un publicists, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Andrejs Spāģis · Redzēt vairāk »

Andrejs Zadonskis

Andrejs Zadonskis (1893-1941) bija Latvijas ukraiņu un vācbaltiešu izcelsmes rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Andrejs Zadonskis · Redzēt vairāk »

Angļu pacients (filma)

"Angļu pacients" ir 1996.

Jaunums!!: Vācu valoda un Angļu pacients (filma) · Redzēt vairāk »

Angļu valoda

Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.

Jaunums!!: Vācu valoda un Angļu valoda · Redzēt vairāk »

Angļu-frīzu valodas

Aptuvenais anglo-frīzu valodu pašreizējais sadalījums Eiropā Angļu-frīzu valodas ir rietumģermāņu valodu apakšgrupa, kurā ietilpst senangļu, senfrīzu un no tām atvasinātās valodas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Angļu-frīzu valodas · Redzēt vairāk »

Angeluss Silēziuss

Johans Šeflers (biežāk pazīstams pēc sava pseidonīma Angeluss Silēziuss (Angelus Silesius, tulkojumā no latīņu - "Silēzijas vēstnesis"), kristīts, miris) bija silēziešu dzejnieks, mistiķis un ārsts, kurš rakstīja vāciski.

Jaunums!!: Vācu valoda un Angeluss Silēziuss · Redzēt vairāk »

Anglicisms

Jura Baldunčika grāmatas „Anglicismi latviešu valodā” vāks Anglicisms jeb anglisms ir aizguvums no angļu valodas kādā citā valodā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Anglicisms · Redzēt vairāk »

Angnēta Feltskūga

Angnēta Osa Feltskūga (dzimusi Jenšēpingā) ir zviedru dziedātāja un komponiste.

Jaunums!!: Vācu valoda un Angnēta Feltskūga · Redzēt vairāk »

Angst

Angst ir vācu industriālā roka grupas KMFDM septītais studijas albums, kas tika izdots.

Jaunums!!: Vācu valoda un Angst · Redzēt vairāk »

Anna Hāva

Anna Hāva (dzimusi, mirusi) bija igauņu dzejniece un tulkotāja.

Jaunums!!: Vācu valoda un Anna Hāva · Redzēt vairāk »

Anna Sakse

Anna Sakse (precējusies Abzalone; dzimusi, mirusi Rīgā, apbedīta Meža kapos) bija latviešu rakstniece un PSRS Augstākās Padomes deputāte.

Jaunums!!: Vācu valoda un Anna Sakse · Redzēt vairāk »

Anna Zēgerse

Anna Zēgerse (dzimusi 1900. gada 19. novembrī Maincā, mirusi 1983. gada 1. jūnijā Berlīnē) — vācu (VDR) rakstniece.

Jaunums!!: Vācu valoda un Anna Zēgerse · Redzēt vairāk »

Another Town, Another Train

Another Town, Another Train ir Zviedrijas popmūzikas grupas ABBA dziesma.

Jaunums!!: Vācu valoda un Another Town, Another Train · Redzēt vairāk »

Ansis Līventāls

Ansis Līventāls (vecajā ortogrāfijā: Anss Lieventhal, 1803—1878) bija latviešu dzejnieks, grāmatu izplatītājs un tulkotājs no vācu valodas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ansis Līventāls · Redzēt vairāk »

Apencelles-Auserrodenes kantons

Apencelles-Auserrodenes kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Vācu valoda un Apencelles-Auserrodenes kantons · Redzēt vairāk »

Apencelles-Innerrodenes kantons

Apencelles-Innerrodenes kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Vācu valoda un Apencelles-Innerrodenes kantons · Redzēt vairāk »

Arābu īpašvārdu atveidošana

Arābu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ievērojot latviešu valodas tradīcijas arābu īpašvārdu atveidošanā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Arābu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Armiju grupa "Dona"

Armiju grupa "Dona" (vācu: Heeresgruppe Don) bija armiju grupa Vācijas armijas sastāvā 2. pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Armiju grupa "Dona" · Redzēt vairāk »

Arnolds Cveigs

Arnolds Cveigs (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Arnolds Cveigs · Redzēt vairāk »

Arnts

Arnts (no saīsinājuma personvārdam Arnolds (Arnold); sieviešu dzimtē Arnta) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Arnts · Redzēt vairāk »

Arsēns Vengers

Arsēns Vengers, OBE (dzimis Strasbūrā) ir Francijas futbola treneris.

Jaunums!!: Vācu valoda un Arsēns Vengers · Redzēt vairāk »

Artūrs Šopenhauers

Artūrs Šopenhauers (dzimis, miris) bija vācu filozofs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Artūrs Šopenhauers · Redzēt vairāk »

Artikuls

nav artikulu Artikuls (cēlies no artus — 'savienojums') valodniecībā ir palīgvārds, kas tiek izmantots kopā ar lietvārdu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Artikuls · Redzēt vairāk »

Arturs Krišjānis Kariņš

Arturs Krišjānis Kariņš (dzimis Delavēras štatā, ASV) ir latviešu politiķis un uzņēmējs, pēc izglītības valodnieks, pašreizējais Latvijas Republikas Arlietu ministrs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Arturs Krišjānis Kariņš · Redzēt vairāk »

Asaris

Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Asaris · Redzēt vairāk »

Astrīda Beināre

Astrīda Beināre (1937—2016) bija latviešu skolotāja un rakstniece.

Jaunums!!: Vācu valoda un Astrīda Beināre · Redzēt vairāk »

ASV okupācijas zona Vācijā

ASV okupācijas zona (vācu: Amerikanische Besatzungszone, angļu: American occupation zone) bija viena no četrām okupācijas zonām, ko 1945.

Jaunums!!: Vācu valoda un ASV okupācijas zona Vācijā · Redzēt vairāk »

Atzele

Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Vācu valoda un Atzele · Redzēt vairāk »

Augusts Bēbelis

Ferdinands Augusts Bēbelis (dzimis, miris) bija vācu marksists un politiķis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Augusts Bēbelis · Redzēt vairāk »

Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens

Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, Vācijas himnas vārdu autors.

Jaunums!!: Vācu valoda un Augusts Heinrihs Hofmanis fon Fallerslēbens · Redzēt vairāk »

Austrieši

Austrieši ir viena no Eiropas nācijām, Austrijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Vācu valoda un Austrieši · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Austrija · Redzēt vairāk »

Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā

Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 55 reizes, debitējot 1957. gada konkursā, un uzvarējusi 2 reizes: 1966. gadā Udo Jirgens uzvarēja ar dziesmu Merci, Chérie un 2014. gadā uzvarēja Končita Vursta ar dziesmu Rise Like a Phoenix.

Jaunums!!: Vācu valoda un Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā · Redzēt vairāk »

Austrijas erchercogiste

Erchercogiste ap 1477. gadu Austrijas erchercogiste (vācu: Erzherzogtum Österreich) bija viena no Svētās Romas impērijas valstīm, kas pastāvēja no 1453.

Jaunums!!: Vācu valoda un Austrijas erchercogiste · Redzēt vairāk »

Austrijas Futbola asociācija

Austrijas Futbola Asociācija (ÖFB) (vācu val.: Österreichischer Fußball-Bund) ir galvenā par futbolu atbildīgā organizācija Austrijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Austrijas Futbola asociācija · Redzēt vairāk »

Austrijas Impērija

Austrijas Impērija bija Hābsburgu dinastijas pārvaldītās impērijas nosaukums no 1804.

Jaunums!!: Vācu valoda un Austrijas Impērija · Redzēt vairāk »

Austrijas pilsētu uzskaitījums

Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Austrijas pilsētas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Austrijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Austroungārija

Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.

Jaunums!!: Vācu valoda un Austroungārija · Redzēt vairāk »

Austrumberlīne

Berlīnes dalījums okupācijas zonās Austrumberlīne pastāvēja no 1949.

Jaunums!!: Vācu valoda un Austrumberlīne · Redzēt vairāk »

AutoCAD

AutoCAD ir lietojumprogramma, kas paredzēta datorizētajai projektēšanai(CAD), kur ir iespējams rasēt gan 2D, gan 3D objektus.

Jaunums!!: Vācu valoda un AutoCAD · Redzēt vairāk »

Šafhauzenes kantons

Šafhauzenes kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts ziemeļos.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šafhauzenes kantons · Redzēt vairāk »

Šarls Aznavūrs

Šarls Aznavūrs, īstajā vārdā Šarhnurs Vagenags Aznavurjans (dzimis, miris), bija armēņu izcelsmes franču dziedātājs, dziesmu autors, aktieris, sabiedriskais aktīvists un diplomāts.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šarls Aznavūrs · Redzēt vairāk »

Šūmahers

Šūmahers (— 'kurpnieks'; sieviešu dzimtē Šūmahere) jeb Šumahers (sieviešu dzimtē Šumahere), ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šūmahers · Redzēt vairāk »

Šūmanis

Šūmanis (sieviešu dzimtē Šūmane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šūmanis · Redzēt vairāk »

Šīmanis

Šīmanis (sieviešu dzimtē Šīmane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šīmanis · Redzēt vairāk »

Šķēres

Kreisajā pusē kreiļiem paredzētās šķēres un labajā — labročiem paredzētās šķēres Šķēres jeb grieznes ir instruments drēbju, papīra un citu materiālu griešanai, kuru veido divi krustiski salikti un kustīgi asmeņi, kas vērsti viens pret otru.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šķēres · Redzēt vairāk »

Šēnbergs

Šēnbergs (arī Šenbergs, — 'skaists kalns'; sieviešu dzimtē Šēnberga vai Šenberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šēnbergs · Redzēt vairāk »

Šešupe

Šešupe ir upe Polijā, Lietuvā un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabals.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šešupe · Redzēt vairāk »

Šics

Šics (Schuetz — 'aizstāvis') ir vācu cilmes uzvārds, kas izplatīts arī Latvijā (sieviešu dzimtē Šica).

Jaunums!!: Vācu valoda un Šics · Redzēt vairāk »

Šillers

Šillers (sieviešu dzimtē Šillere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šillers · Redzēt vairāk »

Šlēgels

Šlēgels (sieviešu dzimtē Šlēgela) jeb Šlēgelis ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šlēgels · Redzēt vairāk »

Šliselburga

Šliselburga ir pilsēta pie Ņevas upes iztekas no Lādogas ezera Ļeņingradas apgabalā Krievijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šliselburga · Redzēt vairāk »

Šmakovkas muzejs

Šmakovkas muzeja mazā zāle Šmakovkas muzeja lielā zāle Šmakovkas muzejs ir muzejs Daugavpilī, Rīgas ielā 22a.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šmakovkas muzejs · Redzēt vairāk »

Šmalkaldenes savienība

Šmalkaldenes savienības līgums Šmalkaldenes savienība (vācu: Schmalkaldischer Bund) bija aizsardzības alianse, ko noslēdza vācu protestantu kņazistes.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šmalkaldenes savienība · Redzēt vairāk »

Šmēdiņš

Šmēdiņš (sieviešu dzimtē Šmēdiņa) ir daļēji latviskota vācu cilmes uzvārda Šmēdings versija.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šmēdiņš · Redzēt vairāk »

Šmids

Šmids (no Schmied — 'kalējs'; sieviešu dzimtē Šmide vai Šmida) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šmids · Redzēt vairāk »

Šmits

Šmits (no Schmied — 'kalējs'; sieviešu dzimtē Šmite vai Šmita) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šmits · Redzēt vairāk »

Šneidere

Šneidere (— 'drēbnieks', no schneiden — 'griezt'; vīriešu dzimtē Šneiders) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šneidere · Redzēt vairāk »

Šneiders

Šneiders (— 'drēbnieks', no schneiden — 'griezt'; sieviešu dzimtē Šneidere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šneiders · Redzēt vairāk »

Štarks

Štarks ( — 'stiprais'; sieviešu dzimtē Štarka) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Štarks · Redzēt vairāk »

Štāls

Štāls (— 'tērauds'; sieviešu dzimtē Štāla) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Štāls · Redzēt vairāk »

Šteina

Šteina ( — 'akmens'; vīriešu dzimtē Šteins) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šteina · Redzēt vairāk »

Šteinberga

Šteinberga (no Stein — 'akmens' un Berg — 'kalns'; vīriešu dzimtē Šteinbergs) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šteinberga · Redzēt vairāk »

Šteinbergs

Šteinbergs (no Stein — 'akmens' un Berg — 'kalns'; sieviešu dzimtē Šteinberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šteinbergs · Redzēt vairāk »

Šteinfelds

Šteinfelds (— 'akmenslauks'; sieviešu dzimtē Šteinfelde) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šteinfelds · Redzēt vairāk »

Šteins

Šteins ( — 'akmens'; sieviešu dzimtē Šteina) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šteins · Redzēt vairāk »

Štelmahers

Štelmahers (— 'ratnieks'; sieviešu dzimtē Štelmahere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Štelmahers · Redzēt vairāk »

Šternbergs

Šternbergs (no Stern — 'zvaigzne' un Berg — 'kalns'; sieviešu dzimtē Šternberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šternbergs · Redzēt vairāk »

Šterns

Šterns ( — 'zvaigzne'; sieviešu dzimtē Šterna) ir vācu/jidiša cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šterns · Redzēt vairāk »

Štokhauzens

Štokhauzens (sieviešu dzimtē Štokhauzena) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Štokhauzens · Redzēt vairāk »

Štrasers

Štrasers (sieviešu dzimtē Štrasere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Štrasers · Redzēt vairāk »

Šturms

Šturms ( — 'vētra'; sieviešu dzimtē Šturma) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šturms · Redzēt vairāk »

Šulcs

Šulcs (— 'vagars', 'ciema vecākais'; sieviešu dzimtē Šulca) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šulcs · Redzēt vairāk »

Šusters

Šusters (— 'kurpnieks'; sieviešu dzimtē Šustere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šusters · Redzēt vairāk »

Švarcs

Švarcs (— 'melnais'; sieviešu dzimtē Švarca) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Švarcs · Redzēt vairāk »

Švīces kantons

Švīces kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts vidusdaļā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Švīces kantons · Redzēt vairāk »

Švēde

Švēde (— 'zviedrs') ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Švēde · Redzēt vairāk »

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šveice · Redzēt vairāk »

Šveices Futbola asociācija

Šveices Futbola Asociācija (SFV-ASF) (vācu val. / franču val. / itāļu val.: Schweizerischer Fussballverband / Association Suisse de Football / Associazione Svizzera di Calcio) ir galvenā par futbolu atbildīgā organizācija Šveicē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šveices Futbola asociācija · Redzēt vairāk »

Šveices pilsētu uzskaitījums

Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas Šveices pilsētas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Šveices pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Ģermāņu valodas

Valstis vai reģioni, kur ģermāņu valodai nav oficiāla statusa, bet tā ir ievērojama, t.i., tiek lietota dažās dzīves jomās un/vai tiek runāta vietējās minoritātes vidū Līnija, kas atdala ziemeļģermāņu un rietumģermaņu valodas Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ģermāņu valodas · Redzēt vairāk »

Ģermānisms

Ģermānisms jeb vācisms ir aizguvums no vācu valodas (piemēram, augšvācu, lejasvācu valodas vai tās dialektiem).

Jaunums!!: Vācu valoda un Ģermānisms · Redzēt vairāk »

Ģermānistika

Ģermānistika jeb ģermāņu filoloģija ir indoeiropeiskās filoloģijas nozare, kas pēta ģermāņu valodas un literatūru, kā arī ģermāņu tautu folkloru un kultūru.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ģermānistika · Redzēt vairāk »

Īpašvārdu atveidošana

Ar īpašvārdu atveidošanu saprot citvalodu īpašvārdu iekļaušanu runātāja valodas vidē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Īrija

Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Vācu valoda un Īrija · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu saraksts

Šajā sarakstā iekļauti 118 identificētie ķīmiskie elementi.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ķīmisko elementu saraksts · Redzēt vairāk »

Ļubļana

Ļubļana ir Slovēnijas galvaspilsēta, kā arī tās galvenais finanšu un kultūras centrs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ļubļana · Redzēt vairāk »

Ļviva

Ļviva, vēsturiski arī Ļvova un Lemberga, ir pilsēta Ukrainas rietumos apmēram 80 kilometrus no Polijas robežas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ļviva · Redzēt vairāk »

Čaika (filma)

"Čaika" ir Korupcijas apkarošanas fonda 2015.

Jaunums!!: Vācu valoda un Čaika (filma) · Redzēt vairāk »

Čehu valoda

Čehu valoda (čeština) ir viena no rietumslāvu valodām, kurā runā vairāk kā 11,5 miljoni cilvēku, galvenokārt Čehijā, kā arī pierobežas teritorijās Slovākijā un čehu diasporā citur pasaulē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Čehu valoda · Redzēt vairāk »

Činkotīgas ponijs

Činkotīgas ponijs ir neliela auguma, izturīga savvaļas poniju šķirne, kas attīstījusies Asatīgas salā, kas atrodas Atlantijas okeānā netālu no ASV krastiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Činkotīgas ponijs · Redzēt vairāk »

Čuņčiņš

Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Čuņčiņš · Redzēt vairāk »

Ēnu armija

"Ēnu armija" ir 1969.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ēnu armija · Redzēt vairāk »

Ērihs Altenkofs

Ērihs Altenkofs (dzimis 1969. gada 4. aprīlī Vīnē) ir austriešu aktieris un mūziķis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ērihs Altenkofs · Redzēt vairāk »

Ērihs Kestners

Emīls Ērihs Kestners (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs un satīrists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ērihs Kestners · Redzēt vairāk »

Ērihs Marija Remarks

Ērihs Marija Remarks (īstajā vārdā Ērihs Pauls Remarks (Erich Paul Remark); dzimis, miris) bija vācu 20.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ērihs Marija Remarks · Redzēt vairāk »

Ēriks Kartmens

Ēriks Kartmens ir viens no animācijas seriāla Dienvidparks galvenajiem varoņiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ēriks Kartmens · Redzēt vairāk »

Bahmane

Bahmane (no Bach — 'strauts' un Man(n) — 'cilvēks'; vīriešu dzimtē Bahmanis) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bahmane · Redzēt vairāk »

Baiers

Baiers (Baier; sieviešu dzimtē Baiere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Baiers · Redzēt vairāk »

Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis

Nav apraksta.

Jaunums!!: Vācu valoda un Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »

Balstenis

Balstenis jeb kronšteins (no vācu Kragstein — 'izvirzīts akmens'), agrāk arī balsteklis, ir detaļa vai konstrukcija, ar kuru pret vertikālu virsmu tiek atbalstīta horizontāla virsma.

Jaunums!!: Vācu valoda un Balstenis · Redzēt vairāk »

Baltazars Rusovs

Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Baltazars Rusovs (vāciski: Russow, Rüssow Balthasar; dzimis 1536. gadā Tallinā, miris 1602. gadā) bija Rusova Livonijas hronikas autors.

Jaunums!!: Vācu valoda un Baltazars Rusovs · Redzēt vairāk »

Baltā lente

"Baltā lente" ir 2009.

Jaunums!!: Vācu valoda un Baltā lente · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Vācu valoda un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas Universitāte

Baltijas Universitātes halle Hamburgā ar trīs Baltijas valstu un universitātes fakultāšu ģerboņiem (1946). Baltijas Universitāte bija universitāte pārvietotajām personām (bēgļiem) no Baltijas valstīm, kas pēc Otrā pasaules kara darbojās britu okupācijas zonā Hamburgā (1946) un vēlāk Pinebergā (1947—1949).

Jaunums!!: Vācu valoda un Baltijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Baltu filoloģija (žurnāls)

Baltu filoloģijas žurnāla vāks Baltu filoloģija ir vienu vai divas reizes gadā iznākošs baltu valodniecības žurnāls, viens no Latvijas Universitātes izdevumiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Baltu filoloģija (žurnāls) · Redzēt vairāk »

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Baltu valodas · Redzēt vairāk »

Barbarisms

Barbarismi (no (varvarismós)) ir nestandarta, valodas sistēmai neatbilstoši vārdi, kas bieži vien ir leksiski aizguvumi no kādas svešvalodas, kam aizguvējvalodā ir literārs sinonīms.

Jaunums!!: Vācu valoda un Barbarisms · Redzēt vairāk »

Barbarosa (plāns)

"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Barbarosa (plāns) · Redzēt vairāk »

Barkava

Barkava ir ciems Madonas novada austrumos, Barkavas pagasta centrs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Barkava · Redzēt vairāk »

Basām kājām

"Basām kājām" ir 2005.

Jaunums!!: Vācu valoda un Basām kājām · Redzēt vairāk »

Bauers

Bauers (— 'zemnieks'; sieviešu dzimtē Bauere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bauers · Redzēt vairāk »

Baumanis

Baumanis (— 'celtnieks'; sieviešu dzimtē Baumane) ir vācu cilmes uzvārds, kas izplatīts arī Latvijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Baumanis · Redzēt vairāk »

Baumgartners

Baumgartners (no Baum — 'koks' un Gartner — 'dārznieks'; sieviešu dzimtē Baumgartnere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Baumgartners · Redzēt vairāk »

Bauska

Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bauska · Redzēt vairāk »

Bauskas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība

Bauskas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība ir 1869.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bauskas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība · Redzēt vairāk »

Bavāriešu valoda

Bavāriešu valoda (Boarish), arī austriešu—bavāriešu valoda, ir rietumģermāņu valoda, nereti tiek uzskatīta par vācu valodas dialektu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bavāriešu valoda · Redzēt vairāk »

Bāzele

Bāzele ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodigajā daļā, pie Reinas upes.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bāzele · Redzēt vairāk »

Bāzeles lauku kantons

Bāzeles lauku kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bāzeles lauku kantons · Redzēt vairāk »

Bāzeles pilsētas kantons

Bāzeles pilsētas kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts ziemeļos.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bāzeles pilsētas kantons · Redzēt vairāk »

Bībers

Bībers (no — 'bebrs'; sieviešu dzimtē Bībere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bībers · Redzēt vairāk »

Bīgls

Bīgls ir vidēja lieluma medību suņu šķirne, kas izveidota Anglijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bīgls · Redzēt vairāk »

Bīle

Bīle vai Bjēna ir pilsēta Šveices ziemeļrietumos, kas atrodas Bernes kantona ziemeļos, Bīles apgabalā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bīle · Redzēt vairāk »

Bīlenšteins

Bīlenšteins (sieviešu dzimtē Bīlenšteina) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bīlenšteins · Redzēt vairāk »

Bīlmanis

Bīlmanis (sieviešu dzimtē Bīlmane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bīlmanis · Redzēt vairāk »

Būmeisters

Būmeisters (sieviešu dzimtē Būmeistere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Būmeisters · Redzēt vairāk »

Bīnemanis

Bīnemanis ( — 'bitenieks'; sieviešu dzimtē Bīnemane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bīnemanis · Redzēt vairāk »

Bēme

Bēme (vai Boehme) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bēme · Redzēt vairāk »

Bērs Grilss

Edvards Maikls Grillss (Edward Michael Grylls; dzimis) plašāk pazīstams kā Bērs Grilss (Bear Grylls — ‘Lācis Grilss’), ir angļu piedzīvojumu meklētājs un televīzijas raidījumu dalībnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bērs Grilss · Redzēt vairāk »

Beķeris

Beķeris var būt.

Jaunums!!: Vācu valoda un Beķeris · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Vācu valoda un Beļģija · Redzēt vairāk »

Beļģijas pilsētu uzskaitījums

Eiropā Šajā uzskatījumā apkopotas visas Beļģijas pilsētas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Beļģijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Bekmanis

Bekmanis (vai Bäckmann; sieviešu dzimtē Bekmane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bekmanis · Redzēt vairāk »

Benilukss

Benilukss (saukts arī Beniluksa valstis) ir ekonomiska savienība, kas apvieno trīs kaimiņu monarhijas: Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Benilukss · Redzēt vairāk »

Benzin

Benzin ir vācu grupas Rammstein pirmais singls no piektā studijas albuma Rosenrot.

Jaunums!!: Vācu valoda un Benzin · Redzēt vairāk »

Bergers

Bergers (no berg — 'kalns'; sieviešu dzimtē Bergere) vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bergers · Redzēt vairāk »

Bergmanis

Bergmanis (— 'kalnietis', 'kalnracis'; sieviešu dzimtē Bergmane) ir vācu cilmes uzvārds, kam zviedru valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Bergmans.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bergmanis · Redzēt vairāk »

Bergmans

Bergmans (— 'kalnietis' vai 'kalnracis'; sieviešu dzimtē Bergmane) ir zviedru cilmes uzvārds, kam vācu valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Bergmanis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bergmans · Redzēt vairāk »

Bergs

Bergs (vācu, nīderlandiešu un  — 'kalns'; sieviešu dzimtē Berga) ir ģermāņu cilmes uzvārds, kam zviedru valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Berjs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bergs · Redzēt vairāk »

Berlīne, Aleksandra laukums (romāns)

"Berlīne, Aleksandra laukums" ir vācu rakstnieka Alfrēda Dēblīna romāns, kas izdots 1929.

Jaunums!!: Vācu valoda un Berlīne, Aleksandra laukums (romāns) · Redzēt vairāk »

Berlīnes konference

Oto fon Bismarka karikatūra par godu Kongo konferencei laikrakstā ''Kladderadatsch'' (1884) Berlīnes konference jeb Kongo konference (vācu: Berliner Konferenz / Kongokonferenz) bija starptautiska konference, kas sanāca 1884.

Jaunums!!: Vācu valoda un Berlīnes konference · Redzēt vairāk »

Bernards Bolcāno

Bernards Placids Johans Nepomuks Bolcāno (dzimis, miris), pazīstams kā Bernards Bolcāno, bija Bohēmijas matemātiķis, filozofs, loģiķis, teologs un katoļu garīdznieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bernards Bolcāno · Redzēt vairāk »

Bernšteins

Bernšteins (— 'dzintars'; sieviešu dzimtē Bernšteina) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bernšteins · Redzēt vairāk »

Berne

Berne ir Šveices federālā pilsēta (de facto Šveices galvaspilsēta) un Bernes kantona administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Berne · Redzēt vairāk »

Bernhards Rīmanis

Bernhards Rīmanis (vācu: Georg Friedrich Bernhard Riemann; dzimis 1826. gada 17. septembrī, miris 1866. gada 20. jūlijā) bija vācu matemātiķis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bernhards Rīmanis · Redzēt vairāk »

Bertholds

Bertholds (sieviešu dzimtē Bertholde) ir vācu cilmes uzvārda Bertolds variants.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bertholds · Redzēt vairāk »

Bišofs

Bišofs (— 'bīskaps'; sieviešu dzimtē Bišofa) ir vācu cilmes uzvārds, kam angļu valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Bišops.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bišofs · Redzēt vairāk »

Bilabiāls nazāls līdzskanis

Balsīgs bilabiāls nazāls līdzskanis tiek lietots lielākajā daļā pasaules valodu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bilabiāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Birkenšteins

Birkenšteins (no Birken — 'bērzs' un Stein — 'akmens'; Birkenšteina) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Birkenšteins · Redzēt vairāk »

Bismuts

Bismuts ir ķīmiskais elements ar simbolu Bi un atomskaitli 83.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bismuts · Redzēt vairāk »

Bjala

Bjala, arī Bjala Prudņicka, nosaukuma vāciskais variants — Cilce, ir pilsēta Polijas dienvidos, Opoles vojevodistē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bjala · Redzēt vairāk »

Blaus

Blaus (no — 'zils'; sieviešu dzimtē Blaua) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Blaus · Redzēt vairāk »

Blūmenfelds

Blūmenfelds (no Blümen — 'ziedi', puķes un Feld — 'lauks'; sieviešu dzimtē Blūmenfelda) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Blūmenfelds · Redzēt vairāk »

Blitz

Blitz ir industriālā roka grupas KMFDM septiņpadsmitais studijas albums.

Jaunums!!: Vācu valoda un Blitz · Redzēt vairāk »

Blumberga

Blumberga (no Blum — 'zieds', 'puķe' un Berg — 'kalns'; vīriešu dzimtē Blumbergs) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Blumberga · Redzēt vairāk »

Blumbergs

Blumbergs (no Blum — 'zieds', 'puķe' un Berg — 'kalns'; sieviešu dzimtē Blumberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Blumbergs · Redzēt vairāk »

Bošs

Bošs (— 'mežs'; sieviešu dzimtē Boša) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bošs · Redzēt vairāk »

Bolcāno province

Bolcāno—Alto Adidžes autonomā province jeb Bocenes—Dienvidtiroles autonomā province ir viena no Itālijas divām autonomajām provincēm.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bolcāno province · Redzēt vairāk »

Borna pārspēks

"Borna pārspēks" ir 2004.

Jaunums!!: Vācu valoda un Borna pārspēks · Redzēt vairāk »

Bramberga (uzvārds)

Bramberga (vīriešu dzimtē Brambergs) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bramberga (uzvārds) · Redzēt vairāk »

Brauns

Brauns (sieviešu dzimtē Brauna) ir izplatīts angļu/vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Brauns · Redzēt vairāk »

Brazīlija

Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.

Jaunums!!: Vācu valoda un Brazīlija · Redzēt vairāk »

Brazīlija (filma)

"Brazīlija" ir 1985.

Jaunums!!: Vācu valoda un Brazīlija (filma) · Redzēt vairāk »

Brāļi Grimmi (filma)

"Brāļi Grimmi" ir 2005.

Jaunums!!: Vācu valoda un Brāļi Grimmi (filma) · Redzēt vairāk »

Brāļi Strugacki

Brāļi Strugacki — Arkādijs Strugackis (dzimis 1925. gada 28. augustā Batumi, miris 1991. gada 12. oktobrī Maskavā) un Boriss Strugackis (dzimis 1933. gada 15. aprīlī Ļeņingradā, miris 2012. gada 19. novembrī Sanktpēterburgā) — bija padomju un krievu rakstnieki, līdzautori, scenāristi, mūsdienu zinātniskās un sociālās fantastikas klasiķi.

Jaunums!!: Vācu valoda un Brāļi Strugacki · Redzēt vairāk »

Breitners

Breitners (sieviešu dzimtē Brietnere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Breitners · Redzēt vairāk »

Bridžita Džonsa. Saprāta robeža

"Bridžita Džonsa.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bridžita Džonsa. Saprāta robeža · Redzēt vairāk »

Brilles

Korekcijas brilles Brilles, sauktas arī par acenēm, ir optiska ierīce redzes spēju uzlabošanai — divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Brilles · Redzēt vairāk »

Brukners

Brukners (sieviešu dzimtē Bruknere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Brukners · Redzēt vairāk »

Brunners

Brunners (no Brunne — 'avots', 'aka'; sieviešu dzimtē Brunnere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Brunners · Redzēt vairāk »

Bruno (filma)

"Bruno" ir 2009.

Jaunums!!: Vācu valoda un Bruno (filma) · Redzēt vairāk »

Buhholcs

Buhholcs (sieviešu dzimtē Buhholca) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Buhholcs · Redzēt vairāk »

Burkards Valdiss

Burkards Valdiss (ap 1490-1556) bija Reformācijas laikmetā Latvijā dzīvojošs vācu franciskāņu mūks, vēlāk dzejnieks un dramaturgs, daudzu luterāņu korāļu melodiju un tekstu autors un viens no pirmajiem lugu rakstniekiem vācu valodā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Burkards Valdiss · Redzēt vairāk »

Burts

Viljama Keslona radītais burtu un valodu paraugs ''A Specimen'' no 1728.g. ''Cyclopaedia''. Burts ir alfabētiskas rakstu sistēmas elements.

Jaunums!!: Vācu valoda un Burts · Redzēt vairāk »

Carta marina

1949. gadā no Mihenes eksemplāra Zviedrijā veiktā kartes kopija. Šobrīd atrodas Minesotas Universitātē (ASV) Carta marina (no latīņu valodas — ‘Jūras karte’), pilnajā nosaukumā — Carta marina et Descriptio septemtrionalium terrarum ac mirabilium rerum in eis contentarum, diligentissime elaborata Annon Domini 1539 Veneciis liberalitate Reverendissimi Domini Ieronimi Quirini, ir viena no senākajām un detalizētākajām Ziemeļeiropas kartēm, ko veidojis Zviedrijas baznīcas darbinieks, diplomāts un rakstnieks Olafs Magnuss (1490—1557).

Jaunums!!: Vācu valoda un Carta marina · Redzēt vairāk »

Cūga

Cūga ir pilsēta Šveices centrālajā daļā, Cūgas ezera ziemeļaustrumos, mazliet uz dienvidiem no Cīrihes.

Jaunums!!: Vācu valoda un Cūga · Redzēt vairāk »

Cūgas kantons

Cūgas kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts vidusdaļā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Cūgas kantons · Redzēt vairāk »

Cīrihe

Cīrihe ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodīgajā daļā, Cīrihes ezera krastā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Cīrihe · Redzēt vairāk »

Cēsu reālskola

Cēsu reālskolas ēka (pēc 1894). Cēsu reālskola jeb Kārļa Millera reālskola bija privāta mācību iestāde Cēsīs, kas darbojās no 1892.

Jaunums!!: Vācu valoda un Cēsu reālskola · Redzēt vairāk »

Ceturtdiena

Ceturtdiena ir nedēļas ceturtā diena.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ceturtdiena · Redzēt vairāk »

Cietais rieksts 3

"Cietais rieksts 3" ir 1995.

Jaunums!!: Vācu valoda un Cietais rieksts 3 · Redzēt vairāk »

Cimmermanis

Cimmermanis (— 'namdaris'; sieviešu dzimtē Cimmermane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Cimmermanis · Redzēt vairāk »

Cinema 4D

Cinema 4D ir 3D modelēšanas, animācijas un renderēšanas lietotne, kuru izveidoja MAXON Computer GmbH Vācijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Cinema 4D · Redzēt vairāk »

Cinobrs

Cinobrs ir sarkans minerāls, nozīmīgākā dzīvsudraba rūda.

Jaunums!!: Vācu valoda un Cinobrs · Redzēt vairāk »

Cirkumflekss

Cirkumflekss (arī jumtiņš) ir diakritiska zīme (◌&#x302), ko izmanto vairākās valodās.

Jaunums!!: Vācu valoda un Cirkumflekss · Redzēt vairāk »

Cisleitānija

Cisleitānija, (vācu: Cisleithanien) oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes (vācu: Die im Reichsrat vertretenen Königreiche und Länder), bija nosaukums vienai no divām galvenajām Austroungārijas daļām no 1867.

Jaunums!!: Vācu valoda un Cisleitānija · Redzēt vairāk »

Citu dzīves

"Citu dzīves" ir 2006.

Jaunums!!: Vācu valoda un Citu dzīves · Redzēt vairāk »

Cunfte

Cunftes (senaugšvācu: zumft, vidusaugšvācu: zunft — 'apvienība', no zusammenkunft) bija amatnieku biedrības, kas radās viduslaiku Eiropā kā aroda biedrības ar reliģisku brālību raksturu un vēlāk pārtapa amatnieku korporācijās.

Jaunums!!: Vācu valoda un Cunfte · Redzēt vairāk »

Cveigs

Cveigs (— 'zars'; sieviešu dzimtē Cveiga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Cveigs · Redzēt vairāk »

Dambergs

Dambergs (sieviešu dzimtē Damberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dambergs · Redzēt vairāk »

Dancigas brīvpilsēta

Dancigas brīvpilsēta bija daļēji autonoma pilsētvalsts no 1920.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dancigas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »

Dannenbergs

Dannenbergs (sieviešu dzimtē Dannenberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dannenbergs · Redzēt vairāk »

Darba valoda

Darba valoda (arī procedūras valoda) ir kādai valodai piešķirts sevišķs legāls statuss starptautiskā kompānijā, organizācijā, biedrībā tās iekšējās un ārējās komunikācijas nodrošināšanai.

Jaunums!!: Vācu valoda un Darba valoda · Redzēt vairāk »

Darbs bez autora

"Darbs bez autora' jeb "Nekad nenovērsies" ir 2018.

Jaunums!!: Vācu valoda un Darbs bez autora · Redzēt vairāk »

Dark (seriāls)

Dark ir Vācijas zinātniskās fantastikas trillera seriāls.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dark (seriāls) · Redzēt vairāk »

Das Schwarze Korps

Das Schwarze Korps (no vācu valodas — 'Melnais korpuss') bija Schutzstaffel (SS) oficiālais laikraksts.

Jaunums!!: Vācu valoda un Das Schwarze Korps · Redzēt vairāk »

Dāņu valoda

Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dāņu valoda · Redzēt vairāk »

Dālijas

Dālijas (Dahlia) ir kurvjziežu dzimtas lakstaugu ģints.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dālijas · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dānija · Redzēt vairāk »

Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā

Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 51 reizi, no kurām finālos ir piedalījusies 44 reizes, debitējot 1957.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dānija Eirovīzijas dziesmu konkursā · Redzēt vairāk »

Dīns

Dīns var būt vai nu angļu vai vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dīns · Redzēt vairāk »

Dīters Nolls

Dīters Nolls (—) bija vācu rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dīters Nolls · Redzēt vairāk »

Dītrihs Bonhēfers

Dītrihs Bonhēfers (dzimis, miris) bija vācu mācītājs, ietekmīgs teologs un Pretošanās kustības dalībnieks nacistu valdīšanas laikā Vācijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dītrihs Bonhēfers · Redzēt vairāk »

Dīvainās spēles

"Dīvainās spēles" ir 1997.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dīvainās spēles · Redzēt vairāk »

Džons Faulzs

Džons Roberts Faulzs (dzimis, miris) bija britu rakstnieks un esejists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Džons Faulzs · Redzēt vairāk »

Džozefs Pulicers

Džofefs Pulicers (dzimis Jožefs Policers (József Politzer), miris) bija Ungārijas ebreju izcelsmes amerikāņu izdevējs, žurnālists un jaunās žurnālistikas principu dibinātājs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Džozefs Pulicers · Redzēt vairāk »

Džurteleku Šimleuluja

Džurteleku Šimleuluja ir apdzīvota vieta Rumānijā, Transilvānijā, Seležas apriņķī.

Jaunums!!: Vācu valoda un Džurteleku Šimleuluja · Redzēt vairāk »

Dētlikona

Dētlikona ir pašvaldība Šveices ziemeļos, Cīrihes kantonā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dētlikona · Redzēt vairāk »

DE

DE var nozīmēt:;de.

Jaunums!!: Vācu valoda un DE · Redzēt vairāk »

Defise

Defise (cēlies no  — ‘dalīšana’) jeb savienojuma zīme ir pieturzīme, tā ir svītriņa, kas īsāka par domuzīmi.

Jaunums!!: Vācu valoda un Defise · Redzēt vairāk »

Dekamerons (filma)

"Dekamerons" ir 1971.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dekamerons (filma) · Redzēt vairāk »

Der Spiegel

Der Spiegel (no vācu valodas — 'spogulis') ir viens no vadošajiem Vācijas iknedēļas žurnāliem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Der Spiegel · Redzēt vairāk »

DEU

DEU var nozīmēt:;deu.

Jaunums!!: Vācu valoda un DEU · Redzēt vairāk »

Deutsche Schachzeitung

Deutsche Schachzeitung bija pirmais pilnībā tikai šaham veltīts vācu preses izdevums (žurnāls).

Jaunums!!: Vācu valoda un Deutsche Schachzeitung · Redzēt vairāk »

Deutsche Welle

Deutsche Welle, saīsināti DW, ir Vācijā bāzēta raidorganizācija, kura darbojas radio, televīzijas un interneta sfērās.

Jaunums!!: Vācu valoda un Deutsche Welle · Redzēt vairāk »

Dišlers

Dišlers (— 'galdnieks'; sieviešu dzimtē Dišlere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dišlers · Redzēt vairāk »

Die Ärzte

''Die Ärzte'' logo ''Die Ärzte'' in concert, Köln (2007) Die Ärzte (no vācu valodas — 'ārsti') ir pankroka mūzikas grupa no Berlīnes, Vācijas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Die Ärzte · Redzēt vairāk »

Die Toten Hosen

Die Toten Hosen (tulk. - Beigtās bikses) ir pankroka mūzikas grupa no Diseldorfas, Vācijas, kas izveidojās no vācu panku kustības astoņdesmito gadu sākumā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Die Toten Hosen · Redzēt vairāk »

Dienvidrietumu Āfrika

Dienvidrietumu Āfrika bija Dienvidāfrikas Savienības, vēlāk — Dienvidāfrikas Republikas Nāciju Līgas un ANO mandātteritorija bijušās Vācijas kolonijas Vācu Dienvidrietumu Āfrikas teritorijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dienvidrietumu Āfrika · Redzēt vairāk »

Dienvidrietumu raidorganizācija

Dienvidrietumu raidorganizācija (SWR) ir Vācijas sabiedriskais plašsaziņas līdzeklis, kas pamatā darbojas Vācijas Bādenes-Virtembergas un Reinzemes-Pfalcas federālo zemju teritorijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dienvidrietumu raidorganizācija · Redzēt vairāk »

Dienvidslāvu valodas

Dienvidslāvu valodas ir viens no slāvu valodu atzariem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dienvidslāvu valodas · Redzēt vairāk »

Dinbergs

Dinbergs (sieviešu dzimte Dinberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dinbergs · Redzēt vairāk »

Dirihlē princips

''m''.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dirihlē princips · Redzēt vairāk »

Diseldorfa

Diseldorfa ir pilsēta Vācijas rietumos pie Reinas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Diseldorfa · Redzēt vairāk »

Divkauja (filma)

Divkauja ir 2001.

Jaunums!!: Vācu valoda un Divkauja (filma) · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Bortņanskis

Dmitrijs Bortņanskis (dzimis, miris) bija ukraiņu/krievu komponists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dmitrijs Bortņanskis · Redzēt vairāk »

Dobrodzeņa

Dobrodzeņa, nosaukuma vāciskais variants — Gutentāga, ir pilsēta Polijas dienvidos, Opoles vojevodistē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dobrodzeņa · Redzēt vairāk »

Doktora Kaligari kabinets

"Doktora Kaligari kabinets", arī "Kaligari kabinets" ir 1920.

Jaunums!!: Vācu valoda un Doktora Kaligari kabinets · Redzēt vairāk »

Dragiola Jarneviča

Dragiola Jarneviča (dzimusi, mirusi) bija horvātu dzejniece, rakstniece, skolotāja un alpīniste.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dragiola Jarneviča · Redzēt vairāk »

Dreimane

Dreimane (— 'virpotājs'; vīriešu dzimtē Dreimanis) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dreimane · Redzēt vairāk »

Dreimanis (uzvārds)

Dreimanis (vācu: Dreimann — 'virpotājs'; sieviešu dzimtē Dreimane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dreimanis (uzvārds) · Redzēt vairāk »

Drekslere

Drekslere ( — 'virpotājs'; vīriešu dzimtē Drekslers) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Drekslere · Redzēt vairāk »

Drekslers (nozīmju atdalīšana)

Drekslers ( — 'virpotājs'; sieviešu dzimtē Drekslere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Drekslers (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Droselēšana

Droselēšana (no vācu drosseln — 'ierobežot, slāpēt') ir gāzes (vai tvaika, arī šķidruma) spiediena samazināšana, gāzei izplūstot caur cauruļvadu sašaurinājumiem — pneimatisko (vai hidraulisko) droseli — vai caur porainu šķērssienu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Droselēšana · Redzēt vairāk »

Dzīve ir skaista

"Dzīve ir skaista" ir 1997.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dzīve ir skaista · Redzēt vairāk »

Dzimte (gramatika)

Dzimšu skaits dažādās pasaules valodās Dzimte ir gramatiskā lokāmo vārdšķiru kategorija, kas nosaka vārdu un formu sadalījumu klasēs, kas tradicionāli saistītas ar dzimumiem vai to neesamību.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dzimte (gramatika) · Redzēt vairāk »

Dzintars

skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.

Jaunums!!: Vācu valoda un Dzintars · Redzēt vairāk »

E. T. A. Hofmanis

Ernests Teodors Vilhelms Hofmanis, biežāk pazīstams pēc pseidonīma E. T. A. Hofmanis (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, komponists, jurists, mūzikas kritiķis, zīmētājs, karikatūrists.

Jaunums!!: Vācu valoda un E. T. A. Hofmanis · Redzēt vairāk »

Eberts

Eberts (sieviešu dzimtē Eberta) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eberts · Redzēt vairāk »

Edgars Lejnieks

Edgars Lejnieks (dzimis, miris) bija latviešu matemātiķis, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes vairākkārtējs dekāns, Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas pirmais pārzinis, Matemātikas semināra bibliotēkas vadītājs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Edgars Lejnieks · Redzēt vairāk »

Edipa cekulainais tamarīns

Edipa cekulainais tamarīns (Saguinus oedipus) ir primātu suga, kas pieder kalitriksu dzimtai.

Jaunums!!: Vācu valoda un Edipa cekulainais tamarīns · Redzēt vairāk »

Edmunds Sprūdžs

Edmunds Sprūdžs (dzimis Rīgā) ir latviešu inženieris, uzņēmējs un bijušais politiķis, bijis Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Edmunds Sprūdžs · Redzēt vairāk »

Eduards Bernšteins

Eduards Bernšteins (dzimis, miris) bija vācu marksists, politikas teorētiķis un politiķis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eduards Bernšteins · Redzēt vairāk »

Edvards Ratnieks

Edvards Ratnieks (dzimis) ir latviešu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Edvards Ratnieks · Redzēt vairāk »

Edvards Sapīrs

Edvards Sapīrs (dzimis, miris) — ASV valodnieks un antropologs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Edvards Sapīrs · Redzēt vairāk »

Een beetje

Een beetje (saīsinājumā — n Beetje) ir dziesma, kas uzvarēja 1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Kannās, Francijā, kuras autori ir Diks Šalīss un Villijs van Hermets, kurš bija vārdu autors arī 1957.

Jaunums!!: Vācu valoda un Een beetje · Redzēt vairāk »

Eižens Finks

Eižens Finks (1885—1958) bija fotogrāfs un gaišreģis Latvijā, reizēm dēvēts par latviešu Nostradamu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eižens Finks · Redzēt vairāk »

Eihmanis

Eihmanis (sieviešu dzimtē Eihmane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eihmanis · Redzēt vairāk »

Ein bißchen Frieden

Ein bißchen Frieden ir dziesma vācu valodā, kuru sarakstīja vācu Eirovīzijas dziesmu rakstītāju duets — mūzikas autors Ralfs Zīgels (Ralph Siegel) un vārdu autors Bernds Meinūgers (Bernd Meinunger).

Jaunums!!: Vācu valoda un Ein bißchen Frieden · Redzēt vairāk »

Einhorns

Einhorns (— 'vienradzis', no Eine — 'viens' un Horn — 'rags'; sieviešu dzimtē Einhorne) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Einhorns · Redzēt vairāk »

Eiro banknotes

Eiro banknotes ir banknotes, kuras lieto eirozonā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eiro banknotes · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eiropa (filma)

"Eiropa" ir 1991.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eiropa (filma) · Redzēt vairāk »

Eiropas Humanitārā universitāte

Eiropas Humanitārā universitāte ir privāta universitāte Viļņā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eiropas Humanitārā universitāte · Redzēt vairāk »

Eiropas Kosmosa aģentūra

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA; — ESA, — ASE) ir 1975.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eiropas Kosmosa aģentūra · Redzēt vairāk »

Eiropas Padome

Eiropas Padome ir desmit Rietumeiropas valstu 1949.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eiropas Padome · Redzēt vairāk »

Eiropas Patentu iestāde

Eiropas Patentu iestāde ir Eiropas Patentu organizācijas struktūrvienība.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eiropas Patentu iestāde · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienības valodas

Eiropas Savienības oficiālās valodas. Eiropas Savienības valodas ir valodas, kuras lieto Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eiropas Savienības valodas · Redzēt vairāk »

Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums

Eiropa Šajā sarakstā apkopotas visas Eiropas valstis un atkarīgās teritorijas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji

Eirovīzijas dziesmu konkursā ir uzvarējušas 68 dziesmas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji · Redzēt vairāk »

Eisbrecher

Zelt-Musik-Festival 2016. gada Freiburg, Vācija Zelt-Musik-Festival 2016 Eisbrecher ir vācu Neue Deutsche Härte grupa, kas izveidota 2002.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eisbrecher · Redzēt vairāk »

Ej un skaties

"Ej un skaties" ir 1985.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ej un skaties · Redzēt vairāk »

Ekšteins

Ekšteins (no Eck — 'stūris' un Stein — 'akmens'; Ekšteina) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ekšteins · Redzēt vairāk »

Ekmanis

Ekmanis (sieviešu dzimtē Ekmane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ekmanis · Redzēt vairāk »

Eksonīms

Eksonīms (no  — 'ārpus' un ὄνυμα — 'vārds') ir vietvārds, kuru nosauktajā vietā nelieto vietējie iedzīvotāji ne oficiālajā, ne kādā vietējā valodā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eksonīms · Redzēt vairāk »

Elfrīde Jelineka

Elfrīde Jelineka (Elfriede Jelinek; dzimusi) ir austriešu dramaturģe un rakstniece.

Jaunums!!: Vācu valoda un Elfrīde Jelineka · Redzēt vairāk »

Eliass Kaneti

''„Aklums“'', 1931 Eliass Kaneti (dzimis, miris) bija Bulgārijā dzimis romānu autors, scenārists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eliass Kaneti · Redzēt vairāk »

Ellers

Ellers (sieviešu dzimtē Ellere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ellers · Redzēt vairāk »

Eltermanis

Eltermanis (— 'vecākais'; sieviešu dzimtē Eltermane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eltermanis · Redzēt vairāk »

Elzasa

Elzasa (līdz 1996. gadam vāciski: Elsaß) ir vēsturiska zeme Francijā pie robežas ar Vāciju un Šveici.

Jaunums!!: Vācu valoda un Elzasa · Redzēt vairāk »

Elzasas padomju republika

Elzasas Padomju Republikas karogs Elzasas padomju republika (franču: République alsacienne des conseils, vācu: Elsässische Räterepublik) bija padomju republika, kas tika proklamēta 1918.

Jaunums!!: Vācu valoda un Elzasas padomju republika · Redzēt vairāk »

Elzasieši

Elzasieši ir Francijas Elzasas vēsturiskā apgabala (Lejas un Augšreinas departamenti) pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Vācu valoda un Elzasieši · Redzēt vairāk »

Emīls Dārziņš

Emīls Dārziņš (dzimis, miris) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Emīls Dārziņš · Redzēt vairāk »

Emīls Janningss

Emīls Janningss (īstajā vārdā Teodors Frīdrihs Emīls Janencs (Theodor Friedrich Emil Janenz), dzimis, miris) bija vācu aktieris un producents.

Jaunums!!: Vācu valoda un Emīls Janningss · Redzēt vairāk »

Encyclopedia of Life

Encyclopedia of Life (latviski - Dzīvības Enciklopēdija) ir bezmaksas tiešsaistes enciklopēdija, kas paredzēta visu zinātnei zināmo 1,9 miljonu dzīvo sugu dokumentēšanai.

Jaunums!!: Vācu valoda un Encyclopedia of Life · Redzēt vairāk »

Entonijs Īdens

Roberts Entonijs Īdens, Pirmais Eivonas grāfs (dzimis, miris) bija britu politiķis no Konservatīvās partijas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Entonijs Īdens · Redzēt vairāk »

Eriks Ādamsons

Eriks Ādamsons (dzimis, miris) bija 20. gadsimta latviešu rakstnieks, īpaši pazīstams kā dzejnieks un novelists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eriks Ādamsons · Redzēt vairāk »

Eriks Zeiberlihs

Eriks Zeiberlihs Eriks Zeiberlihs (vācu: Georg Robert Erich Seuberlich, 1882—1946) bija vācbaltiešu vēsturnieks un uzņēmējs, Tautas padomes loceklis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Eriks Zeiberlihs · Redzēt vairāk »

Ernsts Jingers

Ernsts Jingers (dzimis, miris) bija konservatīvs vācu rakstnieks, militārists, domātājs un entomologs, viens no konservatīvās revolūcijas teorētiķiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ernsts Jingers · Redzēt vairāk »

Ernsts Kasīrers

Ernsts Kasīrers (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu/zviedru filozofs - neokantists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ernsts Kasīrers · Redzēt vairāk »

Ernsts Mahs

Ernsts Valfrīds Jozefs Vencels Mahs (dzimis, miris) bija austriešu fiziķis, filozofs un fiziologs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ernsts Mahs · Redzēt vairāk »

Ernsts Morics Arnts

Ernsts Morics Arnts (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, pamfletists un rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ernsts Morics Arnts · Redzēt vairāk »

Ernsts Tollers

Ernsts Tollers (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu dzejnieks, dramaturgs, politiķis un revolucionārs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ernsts Tollers · Redzēt vairāk »

Esperanto muzejs (Svitavi)

Otendorfera nams, Esperanto muzeja atrašanās vieta Esperanto muzejs ir daļa no Svitavi pilsētas muzeja Čehijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Esperanto muzejs (Svitavi) · Redzēt vairāk »

Esperanto slengs

Esperanto slengs ir mākslīgi konstruētās esperanto valodas leksikas slānis, kurš visumā nav piemērots neitrālām situācijām.

Jaunums!!: Vācu valoda un Esperanto slengs · Redzēt vairāk »

Euronews

Euronews ir Eiropas ikdienas 24 stundu ziņu kanāls, kas apvieno pasaules notikumu video hroniku ar audio komentāriem trīspadsmit valodās.

Jaunums!!: Vācu valoda un Euronews · Redzēt vairāk »

Euroscola

Projekts Euroscola ir iespēja skolām uzzināt par Eiropas integrāciju, pašiem skolēniem to piedzīvojot.

Jaunums!!: Vācu valoda un Euroscola · Redzēt vairāk »

Fall Grün

Čehoslovākijas sadalīšana (1938—1939). Fall Grün (no vācu valodas — 'zaļais gadījums') bija Vācijas plāns agresīvam karam pret Čehoslovākiju.

Jaunums!!: Vācu valoda un Fall Grün · Redzēt vairāk »

Fanija un Aleksandrs

"Fanija un Aleksandrs" ir 1982.

Jaunums!!: Vācu valoda un Fanija un Aleksandrs · Redzēt vairāk »

Fausts (filma)

"Fausts" ir 1926.

Jaunums!!: Vācu valoda un Fausts (filma) · Redzēt vairāk »

Fārins Urlaubs

Fārins Urlaubs (vācu - Farin Urlaub) ir vācu pankroka mūziķis, populārās vācu grupas Die Ärzte (tulk. - Ārsti) dziedātājs un ģitārists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Fārins Urlaubs · Redzēt vairāk »

Feters

Feters (— 'brālēns'; sieviešu dzimtē Fetere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Feters · Redzēt vairāk »

Fickaraldo

"Fickaraldo" ir 1982.

Jaunums!!: Vācu valoda un Fickaraldo · Redzēt vairāk »

FIDE (žurnāls)

FIDE bija šaha žurnāls, Starptautiskās šaha federācijas oficiāls orgāns.

Jaunums!!: Vācu valoda un FIDE (žurnāls) · Redzēt vairāk »

FIDE Album

"FIDE Album" (FIDE albums) ir almanahs, kurā sakopotas noteiktā laika periodā (parasti trīs gados) publicētās labākās šaha kompozīcijas.

Jaunums!!: Vācu valoda un FIDE Album · Redzēt vairāk »

FIFA

FIFA ir pasaules futbola vadošā organizācija.

Jaunums!!: Vācu valoda un FIFA · Redzēt vairāk »

Filistrs

Filistrs ir no vācu valodas cēlies termins, ko mūsdienās galvenokārt izmanto studentu korporācijas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Filistrs · Redzēt vairāk »

Filozofija

"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Filozofija · Redzēt vairāk »

Flandrija

Flandrija ir vēsturisks reģions mūsdienu Beļģijas ziemeļu daļā, kā arī Francijas un Nīderlandes teritorijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Flandrija · Redzēt vairāk »

Fogelis

Fogelis (— 'putns'; sieviešu dzimtē Fogele) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Fogelis · Redzēt vairāk »

Ford Comète

Ford Comète Monte-Carlo Ford Comète (vai arī Simca Comète) bija Francijā būvēta automašīna (Ford Motor kompānija) laika posmā starp 1951.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ford Comète · Redzēt vairāk »

Form-Z

form•Z ir datorizētās projektēšanas (CAD) rīks, kuru izstrādājis AutoDesSys.

Jaunums!!: Vācu valoda un Form-Z · Redzēt vairāk »

Foursquare

Tirdzniecības parka "Alfa" durvīm 2012. gada 16. aprīlī. Foursquare ir uz lietotāja atrašanos balstīta tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietne, kuru visērtāk izmantot ar mobilo ierīču palīdzību.

Jaunums!!: Vācu valoda un Foursquare · Redzēt vairāk »

Franču valoda

Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.

Jaunums!!: Vācu valoda un Franču valoda · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Vācu valoda un Francija · Redzēt vairāk »

Francijas—Prūsijas karš

Francijas—Prūsijas karš jeb Francijas—Vācijas karš (vācu: Deutsch-Französischer Krieg), Francijā bieži tiek saukts arī par 1870.

Jaunums!!: Vācu valoda un Francijas—Prūsijas karš · Redzēt vairāk »

Francis Verfels

Francis Viktors Verfels (dzimis, miris) bija Čehijas ebreju izcelsmes austriešu rakstnieks, dramaturgs un dzejnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Francis Verfels · Redzēt vairāk »

Francs Kafka

Francs Kafka (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes Austroungārijā dzimis vācvalodīgs rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Francs Kafka · Redzēt vairāk »

Frūde Gritens

Frūde Gritens (norvēģu: Frode Grytten, dzimis 1960. gada 11. decembrī Bergenā, Norvēģijā, taču uzaudzis Odā) ir norvēģu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Frūde Gritens · Redzēt vairāk »

Frīdenbergs

Frīdenbergs (sieviešu dzimtē Frīdenberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Frīdenbergs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Šellings

Frīdrihs Vilhelms Jozefs Šellings (dzimis, miris) bija vācu ideālisma filozofs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Frīdrihs Šellings · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Šlēgelis

Kārlis Vilhelms Frīdrihs fon Šlēgelis (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, literatūrkritiķis, filozofs, filologs un indologs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Frīdrihs Šlēgelis · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Šleiermahers

Frīdrihs Daniels Ernsts Šleiermahers (dzimis, miris) bija vācu teologs un filozofs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Frīdrihs Šleiermahers · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Dirrenmats

Frīdrihs Dirrenmats (Friedrich Dürrenmatt, dzimis, miris) bija šveiciešu dramaturgs, romānists un esejists, darbojies arī kā teātra režisors un gleznotājs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Frīdrihs Dirrenmats · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Engelss

Frīdrihs Engelss (dzimis, miris) bija vācu filozofs, uzņēmējs, politiķis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Frīdrihs Engelss · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Gustavs Mačevskis

Frīdrihs Gustavs Mačevskis (vācu: Friedrich Gustav Maczewski, 1761–1813) bija vācbaltu cilmes latviešu garīgās dzejas autors, literāts, teologs, tulkotājs, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Frīdrihs Gustavs Mačevskis · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Hajeks

Frīdrihs Augusts fon Hajeks (dzimis, miris) — austriešu/britu ekonomists un politikas filozofs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Frīdrihs Hajeks · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Hebels

Kristiāns Frīdrihs Hebels (dzimis, miris) bija vācu/austriešu dramaturgs un dzejnieks 19.

Jaunums!!: Vācu valoda un Frīdrihs Hebels · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Helderlīns

Johans Kristiāns Frīdrihs Helderlīns (dzimis, miris) bija 18./19.

Jaunums!!: Vācu valoda un Frīdrihs Helderlīns · Redzēt vairāk »

Frīdrihs II Hoenštaufens

Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.

Jaunums!!: Vācu valoda un Frīdrihs II Hoenštaufens · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Nīče

Frīdrihs Vilhelms Nīče (arī Nīcše;; dzimis Rēkenē, Saksijā, miris Veimārā) bija vācu filozofs, filologs un psihologs, tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 19.

Jaunums!!: Vācu valoda un Frīdrihs Nīče · Redzēt vairāk »

Freibergs

Freibergs (Frei — 'brīvs' un Berg— 'kalns'; sieviešu dzimtē Freiberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Freibergs · Redzēt vairāk »

Freidenfelds

Freidenfelds (sieviešu dzimtē Freidenfelde) ir vācu izcelsmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Freidenfelds · Redzēt vairāk »

Freimane

Freimane (— 'brīvcilvēks'; vīriešu dzimtē Freimanis) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Freimane · Redzēt vairāk »

Freimanis

Freimanis (— 'brīvcilvēks'; sieviešu dzimtē Freimane) ir vācu cilmes Latvijā izplatīts uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Freimanis · Redzēt vairāk »

Freivalds

Freivalds (sieviešu dzimtē Freivalde) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Freivalds · Redzēt vairāk »

Fricis Brīvzemnieks

Fricis Brīvzemnieks (dzimis Fricis Treilands (vecajā ortogrāfijā: Fr. Brihwsemneeks-Treuland), miris) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs, kurš daudz darījis folkloras materiālu vākšanā un publicēšanā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Fricis Brīvzemnieks · Redzēt vairāk »

Fricis Kreislers

Frīdrihs ‘Fricis’ Kreislers (dzimis, miris) bija Austrijā dzimis vijolnieks un komponists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Fricis Kreislers · Redzēt vairāk »

Gadalaiki (dzejolis)

„Gadalaiki” ir Prūsijas lietuviešu dzejnieka Kristijona Donelaiša no 1765.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gadalaiki (dzejolis) · Redzēt vairāk »

Gaisa masas mērītājs

thumb Gaisa masas mērītājs ir ierīce, kas atrodas automašīnas motorā (kā arī citu transporta līdzekļu, piemēram lidmašīnās).

Jaunums!!: Vācu valoda un Gaisa masas mērītājs · Redzēt vairāk »

Garlībs Merķelis

Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Garlībs Merķelis · Redzēt vairāk »

Gaudeamus igitur

19. gs. vācu pastkarte, studenti "Gaudeamus igitur" citāts un dziesmas pirmo rindu nošu akordi Gaudeamus Igitur (no latīņu gavilēsim, līksmosimies), agrīnajā nosaukumā "De Brevitate Vitae" (no latīņu Dzīves neizbēgamais īsums), ir daudzās valstīs izplatīta akadēmiska svinību dziesma latīņu valodā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gaudeamus igitur · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gauja · Redzēt vairāk »

Gūtmaņa ala

Gūtmaņa ala ir ala Gaujas senlejas labā krasta nogāzē, Siguldā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gūtmaņa ala · Redzēt vairāk »

Gūtmanis

Gūtmanis (sieviešu dzimtē Gūtmane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gūtmanis · Redzēt vairāk »

Georgijs Martinovs

Georgijs Martinovs (dzimis, Grodņā, miris) bija krievu padomju rakstnieks fantasts, PSRS Rakstnieku savienības biedrs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Georgijs Martinovs · Redzēt vairāk »

Georgs Forsters

Georgs Forsters (dzimis, miris) bija vācu dabaszinātnieks, etnogrāfs, rakstnieks, žurnālists un revolucionārs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Georgs Forsters · Redzēt vairāk »

Georgs Frīdrihs Sigismunds Bilterlings

Georgs Frīdrihs Sigismunds Bilterlings (Georg Sigismund von Bilterling, 1733-1803) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, teoloģijas un filozofijas virsskolotājs (1803—1821), vācu valodas virsskolotājs (1822—1829) Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Georgs Frīdrihs Sigismunds Bilterlings · Redzēt vairāk »

Georgs Heims

Georgs Heims (dzimis, miris) bija Silēzijā dzimis vācu dzejnieks, agrīns ekspresionists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Georgs Heims · Redzēt vairāk »

Georgs Mancelis

Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Georgs Mancelis · Redzēt vairāk »

Georgs Otss

Georgs Otss (dzimis Petrogradā, miris Tallinā) bija igauņu operdziedātājs, baritons.

Jaunums!!: Vācu valoda un Georgs Otss · Redzēt vairāk »

Georgs Trākls

Georgs Trākls (dzimis, miris) bija austriešu dzejnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Georgs Trākls · Redzēt vairāk »

Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis

Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis (dzimis, miris) bija vācu filozofs un ideālists, pirmais sistemātiski fundamentālais domātājs, kurš iezīmēja jaunu pieeju sociālajai filozofijai.

Jaunums!!: Vācu valoda un Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis · Redzēt vairāk »

GER

GER var nozīmēt:;ger.

Jaunums!!: Vācu valoda un GER · Redzēt vairāk »

Gerhards

Garhards (vācu, nīderlandiešu,, no senvācu ger — 'šķēps' un hard — 'ciets') ir ģermāņu cilmes uzvārds, kas sastopams arī Latvijā (sieviešu dzimtē Gerharda vai Gerharde).

Jaunums!!: Vācu valoda un Gerhards · Redzēt vairāk »

Gerharts Hauptmanis

Gerharts Hauptmanis (dzimis, miris) bija vācu dramaturgs un rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gerharts Hauptmanis · Redzēt vairāk »

Getingenes Universitāte

Georga Augusta Getingenes Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Getingenē, Vācijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Getingenes Universitāte · Redzēt vairāk »

Ginters Grass

Ginters Grass pirmskara māja Gdaņskas laikā nelielu sniegputenī. Ginters Vilhelms Grass ( —) bija kašūbu izcelsmes vācu rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ginters Grass · Redzēt vairāk »

Girgensons

Girgensons (— 'Girgena dēls', no personvārda Girgens; sieviešu dzimtē Girgensone) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Girgensons · Redzēt vairāk »

Glarusas kantons

Glarusas kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts vidusdaļā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Glarusas kantons · Redzēt vairāk »

Gloguveka

Gloguveka, nosaukuma vāciskais variants — Oberglogava, ir pilsēta Polijas dienvidos, Opoles vojevodistē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gloguveka · Redzēt vairāk »

Glotāls līdzskanis

Glotālie līdzskaņi ir līdzskaņi, kas tiek artikulēti ar balseni (telpu starp balss saitēm).

Jaunums!!: Vācu valoda un Glotāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Gmina

Mūsdienu Polijas gminu karte (robežas zaļā krāsā). Gmina (poļu: gmina, no vācu: gemeinde, "kopiena") ir mazākā administratīvā vienība Polijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gmina · Redzēt vairāk »

Gogolina

Gogolina ir pilsēta Polijas dienvidos, Opoles vojevodistē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gogolina · Redzēt vairāk »

Gojs

language.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gojs · Redzēt vairāk »

Goldbergs

Goldbergs (no Gold — 'zelts' un Berg — 'kalns'; sieviešu dzimtē Goldberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Goldbergs · Redzēt vairāk »

Goldwasser

Liķieris ''Goldwasser'' Goldwasser (no vācu valodas — 'zelta ūdens') ir augu un garšvielu liķieris, kura pudelē tradicionāli ievietoti 22 vai 23 karātu lokšņu zelta gabaliņi.

Jaunums!!: Vācu valoda un Goldwasser · Redzēt vairāk »

Gotfrīds Benns

Gotfrīds Benns (dzimis Mansfeldā, Brandenburgā, miris Berlīnē) bija esejists un vācu ekspresionisma dzejnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gotfrīds Benns · Redzēt vairāk »

Gotfrīds Kellers

Gotfrīds Kellers (dzimis, miris) bija šveiciešu stāstu un romānu autors.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gotfrīds Kellers · Redzēt vairāk »

Gotfrīds Leibnics

Gotfrīds Vilhelms Leibnics (dzimis Leipcigā, miris Hannoverē) bija vācu matemātiķis un filozofs, kā arī jurists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gotfrīds Leibnics · Redzēt vairāk »

Gothards Frīdrihs Stenders

Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »

Gotholds Efraims Lesings

Gotholds Efraims Lesings (dzimis, miris) bija Apgaismības laikmeta vācu rakstnieks, dramaturgs, filozofs, publicists un mākslas kritiķis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gotholds Efraims Lesings · Redzēt vairāk »

Gotlobs Frēge

Frīdrihs Ludvigs Gotlobs Frēge (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis, loģiķis un filozofs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gotlobs Frēge · Redzēt vairāk »

Gotonia

Gotonia bija Rīgā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gotonia · Redzēt vairāk »

Grasmanis

Grasmanis (vai Grassmann; sieviešu dzimtē Grasmane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Grasmanis · Redzēt vairāk »

Graubindenes kantons

Graubindenes kantons ir lielākais no Šveices 26 kantoniem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Graubindenes kantons · Redzēt vairāk »

Grūbe

Grūbe var būt.

Jaunums!!: Vācu valoda un Grūbe · Redzēt vairāk »

Grīdas transportlīdzeklis

Palešu ratiņi Brīdinājuma zīme saskaņā ar DIN EN ISO 7010: Brīdinājums par autoiekrāvēju Aizlieguma zīme saskaņā ar DIN EN ISO 7010: grīdas transportlīdzekļu aizliegums Grīdas transportlīdzeklis ir transportlīdzeklis, kas paredzēts kravu transportēšanai nelielos attālumos uzņēmuma telpās un teritorijā pa cietu grīdu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Grīdas transportlīdzeklis · Redzēt vairāk »

Grīnberga

Grīnberga (vīriešu dzimtē Grīnbergs) ir vācu/angļu cilmes uzvārds,, kam citās ģermāņu valodās sastopami līdzīgi uzvārdi ar tādu pašu cilmi — Grēnberga un Grenberga.

Jaunums!!: Vācu valoda un Grīnberga · Redzēt vairāk »

Grīnbergs

Grīnberga (no Grün/Green — 'zaļš' un Berg — 'kalns'; sieviešu dzimtē Grīnberga) ir vācu/angļu cilmes uzvārds, kam citās ģermāņu valodās sastopami līdzīgi uzvārdi ar tādu pašu cilmi — Grēnbergs un Grenbergs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Grīnbergs · Redzēt vairāk »

Grīnfelds

Grīnfelds (Grunfeld vai Gruenfeld, no Grün — 'zaļš' un Feld — 'lauks'; sieviešu dzimtē Grīnfelde) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Grīnfelds · Redzēt vairāk »

Grīnvalds

Grīnvalds (no Grün — 'zaļš' un Wald — 'mežs'; sieviešu dzimtē Grīnvalde) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Grīnvalds · Redzēt vairāk »

Grinbergs

Grinbergs (sieviešu dzimtē Grinberga) ir vācu cilmes uzvārda Grīnbergs variants.

Jaunums!!: Vācu valoda un Grinbergs · Redzēt vairāk »

Grosbergs

Grosbergs (no Gross — 'liels' un Berg — 'kalns'; sieviešu dzimtē Grosberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Grosbergs · Redzēt vairāk »

Gross

Gross (Gross — 'lielais, garais'; sieviešu dzimtē Grosa) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gross · Redzēt vairāk »

Grosvalds

Grosvalds (vai Großwald, no Gross/Groß — 'liels' un Wald — 'mežs'; sieviešu dzimtē Grosvalde) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Grosvalds · Redzēt vairāk »

Grundmane

Grundmane (vīriešu dzimtē Grundmanis) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Grundmane · Redzēt vairāk »

Grundmanis

Grundmanis (sieviešu dzimtē Grundmane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Grundmanis · Redzēt vairāk »

Grunvaldes kauja

Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.

Jaunums!!: Vācu valoda un Grunvaldes kauja · Redzēt vairāk »

Gunta Anča

Gunta Anča (dzimusi 1968. gada 11. februārī Rīgā) ir latviešu sabiedriskā darbiniece, cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāve un kopš 2002.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gunta Anča · Redzēt vairāk »

Gustavs Manteifelis

Gustavs Manteifelis ( —) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Gustavs Manteifelis · Redzēt vairāk »

Hangukas Ārzemju studiju universitāte

Hangukas Ārzemju studiju universitāte ir 1954.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hangukas Ārzemju studiju universitāte · Redzēt vairāk »

Hanna (filma)

"Hanna" ir 2011.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hanna (filma) · Redzēt vairāk »

Hanna Ārente

Hanna Ārente (dzimusi, mirusi) bija ebreju izcelsmes vācu publiciste un politikas teorētiķe.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hanna Ārente · Redzēt vairāk »

Hanss Fallada

Hanss Fallada (īstajā vārdā Rūdolfs Vilhelms Frīdrihs Dīcens; dzimis, miris) bija vācu rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hanss Fallada · Redzēt vairāk »

Hanss Georgs Gādamers

Hanss Georgs Gādamers (dzimis, miris) bija vācu filozofs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hanss Georgs Gādamers · Redzēt vairāk »

Hanss Kelzens

Hanss Kelzens (dzimis, miris) bija austriešu/ASV jurists un tiesību filozofs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hanss Kelzens · Redzēt vairāk »

Hanss Reihenbahs

Hanss Reihenbahs (dzimis, miris) bija vācu/amerikāņu fiziķis, filozofs un loģiķis, viens no loģiskā empīrisma redzamākajiem pārstāvjiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hanss Reihenbahs · Redzēt vairāk »

Hartmanis

Hartmanis (— 'drosminieks'; sieviešu dzimtē Hartmane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hartmanis · Redzēt vairāk »

Hasmanis

Hasmanis (sieviešu dzimtē Hasmane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hasmanis · Redzēt vairāk »

Hāna

Hāna (vīriešu dzimtē Hāns) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hāna · Redzēt vairāk »

Hāpsalu

Hāpsalu, arī Hāpsala, ir kūrortpilsēta Igaunijas rietumu piekrastē pie Hāpsalu līča, Lēnes apriņķa centrs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hāpsalu · Redzēt vairāk »

Hījumā

Hījumā, agrāk — Dago, ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hījumā · Redzēt vairāk »

Hūns

Hūns (— 'vista'; sieviešu dzimtē Hūna) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hūns · Redzēt vairāk »

Heilung

Heilung (no vācu valodas — 'dziedēšana') ir 2014.

Jaunums!!: Vācu valoda un Heilung · Redzēt vairāk »

Heinrihs Brīnings

Heinrihs Brīnings (vācu -; dzimis, miris) bija Veimāras Republikas laika Vācijas reihskanclers no 1930.

Jaunums!!: Vācu valoda un Heinrihs Brīnings · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Kleists

Bernds Heinrihs Vilhelms fon Kleists (dzimis, miris) bija 19.

Jaunums!!: Vācu valoda un Heinrihs fon Kleists · Redzēt vairāk »

Heinrihs Heine

Kristians Johans Heinrihs Heine (dzimis, miris) bija žurnālists un viens no nozīmīgākajiem vācu 19.

Jaunums!!: Vācu valoda un Heinrihs Heine · Redzēt vairāk »

Heinrihs Manns

Heinrihs Manns (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks un sabiedrisks darbinieks, Tomasa Manna vecākais brālis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Heinrihs Manns · Redzēt vairāk »

Hella Vuolijoki

Hella Marija Vuolijoki (dzimusi Ella Marija Murika, mirusi) bija igauņu izcelsmes somu rakstniece, ievērojama dramaturģe, vislabāk zināma kā drāmu cikla "Niskavuori" (Niskavuori) autore.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hella Vuolijoki · Redzēt vairāk »

Helmanis

Helmanis (sieviešu dzimtē Helmane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Helmanis · Redzēt vairāk »

Hemnics

Hemnics (sieviešu dzimtē Hemnica) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hemnics · Redzēt vairāk »

Hermanis (personvārds)

Hermanis jeb Hermans ir vācu cilmes vīriešu personvārds, cēlies no senaugšvācu valodas vārdiem heri — ‘karaspēks’, ‘tauta’, un mann — ‘vīrs’.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hermanis (personvārds) · Redzēt vairāk »

Hermanis Hese

Hermanis Karls Hese (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hermanis Hese · Redzēt vairāk »

Hermans fon Brigenejs

Hermana fon Brigeneja kapu plāksne Cēsu baznīcā Hermans fon Brigenejs, saukts Hāzenkamps (vācu: Hermann von Brüggenei, genannt Hasenkamp, latīņu: Hermannus von Bruggeney cognominatus Hasenkampf) bija Livonijas ordeņa mestrs 1535.–1549.5.II.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hermans fon Brigenejs · Redzēt vairāk »

Herta Millere

Herta Millere (dzimusi) ir Rumānijā dzimusi Vācijas rakstniece, dzejniece.

Jaunums!!: Vācu valoda un Herta Millere · Redzēt vairāk »

Hetmanis

Hetmanis (ukraiņu: гетьман, poļu: hetman, čehu: hejtman, rumāņu: hatman) ir vēsturisks armijas komandiera nosaukums un karavadoņa tituls Centrālajā un Austrumeiropā, no 15. līdz 18. gadsimtam.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hetmanis · Redzēt vairāk »

Hildebrands

Hildebrands (sieviešu dzimtē Hildebranda) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hildebrands · Redzēt vairāk »

Hiršs

Hiršs ( — 'briedis'; sieviešu dzimtē Hirša) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hiršs · Redzēt vairāk »

Historia de Gentibus Septentrionalibus

Grāmatas sadaļa par vilkačiem baltu zemēs Historia de Gentibus Septentrionalibus ir monumentāls Olafa Magnusa darbs par Ziemeļeiropu, izdots 1555.

Jaunums!!: Vācu valoda un Historia de Gentibus Septentrionalibus · Redzēt vairāk »

Historia Lettica

Historia Lettica (no latīņu valodas — 'latviešu vēsture') ir 1649.

Jaunums!!: Vācu valoda un Historia Lettica · Redzēt vairāk »

Hitlerjūgends

''Hitlerjugend'' biedri Hitlerjūgends (latviski — 'Hitlera jaunatne', saīsināti HJ) bija paramilitāra NSDAP jaunatnes organizācija zēniem vecumā no 14 līdz 18 gadiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hitlerjūgends · Redzēt vairāk »

Hofmanis

Hofmanis ( — 'pārvaldnieks, pārzinis'; sieviešu dzimtē Hofmane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hofmanis · Redzēt vairāk »

Hofmans

Hofmans ( — 'pārvaldnieks, pārzinis'; sieviešu dzimtē Hofmane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Hofmans · Redzēt vairāk »

Holcmanis

Holcmanis (no Holz — 'mežs' un Mann — 'vīrs'; sieviešu dzimtē Holcmane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Holcmanis · Redzēt vairāk »

Horst-Wessel-Lied

Horsts Vesels Horst-Wessel-Lied, zināma arī kā Die Fahne hoch, ir 1929.

Jaunums!!: Vācu valoda un Horst-Wessel-Lied · Redzēt vairāk »

Ians Flemings

Ians Flemings (dzimis, miris) bija angļu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ians Flemings · Redzēt vairāk »

Igauņu alfabēts

Igauņu alfabēts tiek lietots igauņu valodas rakstībā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Igauņu alfabēts · Redzēt vairāk »

Igauņu valoda

Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.

Jaunums!!: Vācu valoda un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »

Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā

Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 28 reizes, debitējot 1994. gada konkursā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā · Redzēt vairāk »

Igaunijas pilsētu uzskaitījums

Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Igaunijas pilsētas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Igaunijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Il Pulcino Pio

"Il Pulcino Pio" ir itāļu dziesma, kas tika izdota kā singls.

Jaunums!!: Vācu valoda un Il Pulcino Pio · Redzēt vairāk »

Ilga Rismane

Ilga Rismane (dzimusi Rīgā, mirusi) bija latviešu dzejniece un publiciste.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ilga Rismane · Redzēt vairāk »

Ilze Binga

Ilze Binga (vācu: Ilse Bing; 1899—1998) bija viena no vadošajām Eiropas fotogrāfēm sievietēm starpkaru periodā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ilze Binga · Redzēt vairāk »

Imanuels Kants

Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »

Imre Kertēss

Imre Kertēss (dzimis, miris) bija Ungārijas ebreju rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Imre Kertēss · Redzēt vairāk »

Indoeiropieši

sarmatu valodas), IND (indiešu valodas) Indoeiropieši, novecojušā literatūrā arī ārieši, ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodu saimes valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu valodas

Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »

Ingeborga Bahmane

Ingeborga Bahmane; dzimusi, mirusi) bija austriešu dzejniece, rakstniece un libretiste. Literārās kustības Gruppe 47 dalībniece. Dzimusi Klāgenfurtē, uzaugusi Otrā pasaules kara laikā. Studēja Grācā, Insbrukā un Vīnē. 1950. gadā Vīnē ieguva doktora grādu filozofijā. Publicēties sāka, strādādama radio. Bez dzejas rakstīja arī radiolugas. No 1953. gada lielākoties uzturējās Romā. Pēc 1960. gada vairāk pievērsās prozai, kā arī radīja libretus Hansa Vernera Hences darbiem. Bahmanes attiecības ar Maksu Frišu ietekmēja abu autoru daiļradi. Mirusi slimnīcā pēc tam, kad viņas mājās bija noticis ugunsgrēks. Bahmanes darbi ietekmējuši feminisma attīstību. Tulkota latviski.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ingeborga Bahmane · Redzēt vairāk »

ISketch

iSketch ir bezmaksas interneta spēle, kur viens cilvēks zīmē zīmējumu, kamēr citi cilvēki mēģina uzminēt, ko viņš zīmē.

Jaunums!!: Vācu valoda un ISketch · Redzēt vairāk »

ISO 639-1

ISO 639-1 ir pirmā daļa no Starptautiskās standartizācijas organizācijas ISO 639 valodu kodu saimes.

Jaunums!!: Vācu valoda un ISO 639-1 · Redzēt vairāk »

ISO 639-1 kodu saraksts

ISO 639 ir trīs kodu saraksti.

Jaunums!!: Vācu valoda un ISO 639-1 kodu saraksts · Redzēt vairāk »

Ita Kozakeviča

Ita Marija Kozakeviča (—) bija Latvijas poļu filoloģe, žurnāliste un sabiedriska darbiniece.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ita Kozakeviča · Redzēt vairāk »

Itāļu valoda

Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Itāļu valoda · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Itālija · Redzēt vairāk »

Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā

Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 47 reizes, debitējot 1956. gada konkursā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā · Redzēt vairāk »

Ivars Ivasks

Ivars Vidriks Ivasks ( —) bija latviešu izcelsmes igauņu dzejnieks, literatūras kritiķis un vēsturnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ivars Ivasks · Redzēt vairāk »

Ivars Lisners

Ivars Artūrs Nikolajs Lisners (1909-1967) bija Līvānos dzimis vācu žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ivars Lisners · Redzēt vairāk »

Jans III Sobeskis

Jans III Sobeskis (dzimis, miris) — Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jans III Sobeskis · Redzēt vairāk »

Janušs Korčaks

Janušs Korčaks īstajā vārdā Henriks Goldšmits pazīstams arī kā Vecais dakteris vai Daktera kungs (dzimis 1878. gada vai Varšavā, nogalināts nacistu nāves nometnē Treblinkā), pedagogs, rakstnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, Polijas armijas virsnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Janušs Korčaks · Redzēt vairāk »

Jaunākā Livonijas atskaņu hronika

Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Jaunākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Die jüngere livländische Reimchronik) ir trešā senākā Livonijas hronika aiz Vecākās atskaņu hronikas un Livonijas Indriķa hronikas par notikumiem, kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jaunākā Livonijas atskaņu hronika · Redzēt vairāk »

Jākobs Bēme

Jākobs Bēme (dzimis, miris) bija vācu kristiešu mistiķis, filozofs, vizionārs, teozofs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jākobs Bēme · Redzēt vairāk »

Jānis Cimze

Jānis Cimze (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jānis Cimze · Redzēt vairāk »

Jānis Jaunsudrabiņš

Jānis Jaunsudrabiņš (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks, gleznotājs, grāmatu ilustrators un viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jānis Jaunsudrabiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Maizītis

Jānis Maizītis (Cēsīs, miris) bija latviešu jurists, kas savas karjeras laikā bija strādājis kā prokurors.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jānis Maizītis · Redzēt vairāk »

Jānis Pāvils II

Pāvests Jānis Pāvils II (īstajā vārdā Karols Juzefs Vojtila,; dzimis, miris) bija Romas pāvests, Romas bīskaps un Romas Katoļu baznīcas galva.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jānis Pāvils II · Redzēt vairāk »

Jānis Poruks

Jānis Poruks (dzimis, miris) bija latviešu rakstnieks un dzejnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jānis Poruks · Redzēt vairāk »

Jānis Reiters

Jānis (Janis) Reiters (Johannes Reuter; ap 1632.—1695./1697.) bija latviešu izcelsmes Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs, poliglots, valodnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jānis Reiters · Redzēt vairāk »

Jūgs

Jūgs (arī iejūgs) ir piederumu kopums, kuru parasti izmanto ar vēršu vai citu darba dzīvnieku pāri, lai tie pāros varētu vilkt vezumu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jūgs · Redzēt vairāk »

Jūlija Hausmane

Jūlija Hausmane (1826—1901) bija vācbaltiešu dzejniece, guvernante un mūzikas skolotāja.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jūlija Hausmane · Redzēt vairāk »

Jūlijs fon Ekards

Jūlijs fon Ekards (1836—1908) bija vācbaltiešu žurnālists un diplomāts.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jūlijs fon Ekards · Redzēt vairāk »

Jūlijs Smarods

Jūlijs Smarods (1884 - 1956) bija latviešu mikologs, fitopatologs, augu aizsardzības speciālists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jūlijs Smarods · Redzēt vairāk »

Jūrascūciņa

Jūrascūciņa (Cavia porcellus) ir viena no deviņām jūrascūciņu ģints sugām.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jūrascūciņa · Redzēt vairāk »

Jūrascūciņas

Jūrascūciņas (Cavia) ir jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) ģints.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jūrascūciņas · Redzēt vairāk »

Jürgens

Jürgens ir vācu uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jürgens · Redzēt vairāk »

Jēgers (nozīmju atdalīšana)

Jēgers (— 'mednieks') var būt.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jēgers (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Jēkabmiesta apriņķa skola

Bijušās Jēkabpils apriņķa skolas ēka 1920. — 1930. gadi. Jēkabpils apriņķa skola bija viena no Jēkabpils skolām.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jēkabmiesta apriņķa skola · Redzēt vairāk »

Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija

Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija bija viena no Jēkabpils privātajām skolām.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Jēkabnieku riņķa krusts

Jēkabnieku riņķa krusts Jēkabnieku riņķa krusts ir riņķa krusts Kalnanšu (Krustkalnu) kapos Svētes pagastā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jēkabnieku riņķa krusts · Redzēt vairāk »

Jegeva

Jegeva, video Jegeva ir pilsēta Igaunijas austrumos, Jegevas apriņķa centrs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jegeva · Redzēt vairāk »

Jelgava 94 (romāns)

"Jelgava 94" ir latviešu rakstnieka Jāņa Joņeva debijas romāns, kas iznāca 2013.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jelgava 94 (romāns) · Redzēt vairāk »

Jeremija Gothelfs

Jeremija Gothelfs (īstajā vārdā Alberts Biciuss; dzimis, miris) bija 19.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jeremija Gothelfs · Redzēt vairāk »

Jidišs

Jidišs (ייִדיש, yidish, /ˈjidiʃ/) ir ģermāņu saimes ebreju valoda.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jidišs · Redzēt vairāk »

Jirgens

Jirgens (sieviešu dzimtē Jirgena) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jirgens · Redzēt vairāk »

Jirgens Hābermāss

Jirgens Hābermāss (dzimis) ir vācu sociologs un filozofs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jirgens Hābermāss · Redzēt vairāk »

Jirgenss

Jirgenss ir vācu uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jirgenss · Redzēt vairāk »

Johanness Brāmss

Johanness Brāmss (dzimis, miris) bija vācu romantisma laika komponists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Johanness Brāmss · Redzēt vairāk »

Johans Frīdrihs fon Reke

Johans Frīdrihs fon Reke (dzimis, miris) bija vācbaltiešu augsta ranga Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Johans Frīdrihs fon Reke · Redzēt vairāk »

Johans Frīdrihs Herbarts

Johans Frīdrihs Herbarts (.

Jaunums!!: Vācu valoda un Johans Frīdrihs Herbarts · Redzēt vairāk »

Johans Georgs Hāmanis

Johans Georgs Hāmanis (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, filozofs un mistiķis, saukts par "Ziemeļu magu".

Jaunums!!: Vācu valoda un Johans Georgs Hāmanis · Redzēt vairāk »

Johans Gotfrīds Herders

Johans Gotfrīds fon Herders (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Johans Gotfrīds Herders · Redzēt vairāk »

Johans Gotlībs Fihte

Johans Gotlībs Fihte (dzimis, miris) bija vācu klasiskās filozofijas pārstāvis, viens no vācu ideālisma aizsācējiem un Imanuela Kanta sekotājs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Johans Gotlībs Fihte · Redzēt vairāk »

Johans Kaspars Lafaters

Lafaters Mozess Mendelszons (no kreisās), Gotholds Efraims Lesings un Johans Kaspars Lafaters. Johans Kaspars Lafaters jeb Lavāters (Johann Kaspar Lavater) (dzimis 1741. gada 15. novembrī Cīrihē, miris 1801.gada 2.janvārī turpat) bija šveiciešu dzejnieks un fiziognoms.

Jaunums!!: Vācu valoda un Johans Kaspars Lafaters · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Adelungs

Johans Kristofs Adelungs (dzimis, miris) bija vācu valodnieks un bibliotekārs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Johans Kristofs Adelungs · Redzēt vairāk »

Johans Nestrojs

Johans Nepomuks Eduards Ambrosijs Nestrojs (dzimis, miris) bija austriešu bīdermeiera laika dziedātājs, aktieris un dramaturgs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Johans Nestrojs · Redzēt vairāk »

Johans Volfgangs fon Gēte

Johans Volfgangs fon Gēte (arī Göthe, dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, rakstnieks, dabaszinātnieks, mākslas teorētiķis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Johans Volfgangs fon Gēte · Redzēt vairāk »

Josefs Dobrovskis

Josefs Dobrovskis (dzimis, miris) bija čehu lingvists un vēsturnieks, redzams čehu nacionālās atmodas darbinieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Josefs Dobrovskis · Redzēt vairāk »

Jozefs fon Eihendorfs

Jozefs fon Eihendorfs (dzimis, miris) bija romantisma laika vācu rakstnieks un dzejnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jozefs fon Eihendorfs · Redzēt vairāk »

Jozefs II Hābsburgs

Jozefs II; dzimis, miris, pilnā vārdā Jozefs Benedikts Augusts Johanness Antons Mihaels Ādams bija apgaismības laikmeta Svētās Romas impērijas ķeizars no 1765.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jozefs II Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Jozefs Nesvadba

Jozefs Nesvadba (dzimis, miris) bija čehu rakstnieks, viens no sociālisma laikmeta nozīmīgākajiem Čehoslovākijas zinātniskās fantastikas žanra pārstāvjiem, tulkotājs, scenārists, psihiatrs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jozefs Nesvadba · Redzēt vairāk »

Jozefs Rots

Mozess Jozefs Rots (dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes austriešu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jozefs Rots · Redzēt vairāk »

Judovka

Judovka ir Daugavpils pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Judovka · Redzēt vairāk »

Junge

Junge (no — 'zēns, puika') ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Junge · Redzēt vairāk »

Jurga Ivanauskaite

Jurga Ivanauskaite (1961. gada 14. novembris — 2007. gada 17. februāris) bija lietuviešu proziste, esejiste, dramaturģe un māksliniece.

Jaunums!!: Vācu valoda un Jurga Ivanauskaite · Redzēt vairāk »

Juris Alunāns

Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija latviešu dzejnieks, publicists, valodnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Juris Alunāns · Redzēt vairāk »

Kašūbi

Kašūbi (kašūbu: Kaszëbi, poļu: Kaszubi, vācu: Kaschuben) ir rietumslāvu etniskā grupa, kas apdzīvo daļu no Polijas Pomerānijas jeb Kašubiju.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kašūbi · Redzēt vairāk »

Kaķis

Mājas kaķis jeb kaķis (Felis silvestris catus), arī domesticētais kaķis ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kas pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kaķis · Redzēt vairāk »

Kaļķu iela (Rīga)

Kaļķu iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kaļķu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Kaļiņingradas zoodārzs

Kaļiņingradas zoodārzs (līdz 1945. gadam — Kēnigsbergas zoodārzs) ir viens no lielākajiem un vecākajiem zoodārziem Krievijas teritorijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kaļiņingradas zoodārzs · Redzēt vairāk »

Kaizers

Kaizers (— 'ķeizars'; sieviešu dzimtē Kaizere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kaizers · Redzēt vairāk »

Kalks

Kalks (no — 'kopēt') ir vārds vai vārdu savienojums, kura morfoloģiskā vai semantiskā struktūra veidota pēc konkrēta citas valodas parauga, parasti, burtiski pārtulkojot citvalodas vārda vai teiciena sastāvdaļas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kalks · Redzēt vairāk »

Kapelmeistars

Kapelmeistars ir vācu valodas cilmes vārds, kas apzīmē personu, kura pārziņā ir mūzikas veidošana.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kapelmeistars · Redzēt vairāk »

Kapitāls (grāmata)

Kapitāls.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kapitāls (grāmata) · Redzēt vairāk »

Karalis

Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.

Jaunums!!: Vācu valoda un Karalis · Redzēt vairāk »

Karaspēka grupa "Dienvidi" (Vērmahts)

Karaspēka grupa "Dienvidi" (vācu: Heeresgruppe Süd) bija viena no divām nacistiskās Vācijas izveidotajām armiju grupām, kas Otrā pasaules kara laikā veica uzbrukumu Polijai, kā arī viena no trim armiju grupām, kas 1941.

Jaunums!!: Vācu valoda un Karaspēka grupa "Dienvidi" (Vērmahts) · Redzēt vairāk »

Karlovaca

Karlovaca ir pilsēta un pašvaldība Horvātijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Karlovaca · Redzēt vairāk »

Karls Gellerups

Karls Ādolfs Gellerups (dzimis, miris), bija dāņu rakstnieks, rakstījis dzeju un romānus.

Jaunums!!: Vācu valoda un Karls Gellerups · Redzēt vairāk »

Karls Gustavs Mannerheims

Karls Gustavs Emīls Mannerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim, dzimis, miris) bija Somijas maršals un politiķis, viena no centrālajām personām neatkarīgās Somijas valsts izveidē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Karls Gustavs Mannerheims · Redzēt vairāk »

Karolīna Kostnere

Karolīna Kostnere (dzimusi Bolcāno, Itālijā) ir itāļu daiļslidotāja.

Jaunums!!: Vācu valoda un Karolīna Kostnere · Redzēt vairāk »

Kaspars Biezbārdis

Kaspars Ernests Biezbārdis (vecajā ortogrāfijā: Kaspars Beesbardis, 1806—1886) bija latviešu skolotājs Vīlandē (1833—1853) un Rīgā (1866—1881) un viens no pirmajiem jaunlatviešu kustības darbiniekiem, kas dedzīgi iestājās pret vācbaltiešu centieniem pārvācot latviešus.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kaspars Biezbārdis · Redzēt vairāk »

Kazimirs Bujņickis

Kazimirs Bujņickis (1788—1878), arī Kazimers Buiņickis, bija Latvijas poļu rakstnieks un kultūras darbinieks, kurš iestājās par sociālajām reformām Latgalē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kazimirs Bujņickis · Redzēt vairāk »

Kāda laimīga dzīve

"Kāda laimīga dzīve" ir vācbaltiešu mācītāja, etnogrāfa, novadpētnieka un sabiedriskā darbinieka Augusta Bīlenšteina autobiogrāfija.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kāda laimīga dzīve · Redzēt vairāk »

Kārlis Šmits (jurists)

Kārlis Šmits (dzimis, miris) bija konservatīvs vācu jurists un politikas filozofs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kārlis Šmits (jurists) · Redzēt vairāk »

Kārlis Špicvegs

language.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kārlis Špicvegs · Redzēt vairāk »

Kārlis Špitelers

Kārlis Frīdrihs Georgs Špitelers (dzimis, miris) bija šveiciešu dzejnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kārlis Špitelers · Redzēt vairāk »

Kārlis Cukmaiers

Kārlis Cukmaiers (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, dramaturgs un scenāriju autors.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kārlis Cukmaiers · Redzēt vairāk »

Kārlis Eduards Napjerskis

Kārlis Eduards Napjerskis (1793-1864) bija no Šteinhaueru dzimtas cēlies vācbaltiešu vēsturnieks, izdevis vairākas grāmatas par Latvijas vēsturi un Baltijas provinču rakstnieku un zinātnieku leksikonu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kārlis Eduards Napjerskis · Redzēt vairāk »

Kārlis Frīdrihs Vatsons

Kārlis Frīdrihs Vatsons (dzimis, miris) bija Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs, viens no pirmajiem latviešu etnogrāfijas un vēstures pētniekiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kārlis Frīdrihs Vatsons · Redzēt vairāk »

Kārlis Gustavs Hempels

Kārlis Gustavs Hempels (dzimis, miris) bija vācu/amerikāņu zinātnes filozofs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kārlis Gustavs Hempels · Redzēt vairāk »

Kārlis IV Luksemburgs

Kārlis IV (dzimis, miris) bija Luksemburgu dinastijas Bohēmijas, Vācijas un Itālijas karalis, Svētās Romas impērijas ķeizars no 1355.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kārlis IV Luksemburgs · Redzēt vairāk »

Kārlis Kautskis

Kārlis Johans Kautskis (dzimis, miris) bija Čehijā dzimis austriešu/vācu marksistisks filozofs, žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kārlis Kautskis · Redzēt vairāk »

Kārlis Kraukliņš

Kārlis Konstantīns Kraukliņš jeb Kārlis Krauklings (1792-1873) bija latviešu cilmes muzejnieks, bibliotekārs, žurnālists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kārlis Kraukliņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Kristians Jozefs

Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kārlis Kristians Jozefs · Redzēt vairāk »

Kārlis Markss

Kārlis Heinrihs Markss (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu filozofs, žurnālists, politekonomists un revolucionārs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kārlis Markss · Redzēt vairāk »

Kārlis Mīlenbahs

K.Mīlenbaha "Daži jautājumi par latviešu valodu" (1891). Kārlis Mīlenbahs (Mǖlenbachs, dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības un latviešu leksikogrāfijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kārlis Mīlenbahs · Redzēt vairāk »

Kārlis Mengers

Kārlis Mengers (dzimis, miris) bija Volīnijā dzimis austriešu ekonomists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kārlis Mengers · Redzēt vairāk »

Kārlis Roberts Neselrode

Krievijas Impērijas ārlietu ministrs Kārlis Roberts Neselrode (1818). Kārlis Roberts fon Neselrode-Ēreshovens (1780–1862), pazīstams arī kā Šarls de Neselrode bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts, ilggadējs ārlietu ministrs (1816–1856).

Jaunums!!: Vācu valoda un Kārlis Roberts Neselrode · Redzēt vairāk »

Kūns

Kūns (sieviešu dzimtē Kūna) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kūns · Redzēt vairāk »

Kūra (pilsēta)

Kūra ir pilsēta Šveicē, Graubindenes kantona galvaspilsēta, kas atrodas kantona ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kūra (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Kēnigs

Kēnigs (— 'ķēniņš'; sieviešu dzimtē Kēniga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kēnigs · Redzēt vairāk »

Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase

Kēnigszē trase ziemā Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase ir bobsleja, kamaniņu un skeletona trase.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase · Redzēt vairāk »

Kecalitctli

Kecalitctli (no acteku valodas — "kecala putna zaļās spalvas + obsidiāns", vāciski arī Quetzalfeder-Edelgestein un Quetzalobsidian) ir jašmas varietāte — puscaurspīdīga—caurspīdīga, smaragdzaļa jašma no Gvatemalas, vērtīgs seno acteku kultūras dārgakmens.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kecalitctli · Redzēt vairāk »

Kellers

Kellers (— 'vīndaris'; sieviešu dzimtē Kellere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kellers · Redzēt vairāk »

Kiršteins

Kiršteins (sieviešu dzimtē Kiršteine/Kiršteina) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kiršteins · Redzēt vairāk »

Klaudio Monteverdi

Klaudio Džovanni Antonia Monteverdi (dzimis, miris) bija itāļu komponists, violas da gambas spēlētājs un garīdznieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Klaudio Monteverdi · Redzēt vairāk »

Klauss Ebners

Klauss Ebners (Klaus Ebner, dzimis Vīnē, Austrijā) ir Austrijas rakstnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Klauss Ebners · Redzēt vairāk »

Klauss Manns

Klauss Heinrihs Tomass Manns (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, Tomasa Manna vecākais dēls.

Jaunums!!: Vācu valoda un Klauss Manns · Redzēt vairāk »

Klauvējot pie debesu vārtiem

"Klauvējot pie debesu vārtiem" ir 1997.

Jaunums!!: Vācu valoda un Klauvējot pie debesu vārtiem · Redzēt vairāk »

Klavierskolotāja

"Klavierskolotāja" ir 2001.

Jaunums!!: Vācu valoda un Klavierskolotāja · Redzēt vairāk »

Klīvers

Klīvers (sieviešu dzimtē Klīvere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Klīvers · Redzēt vairāk »

Kleins

Kleins (vācu un — 'mazs'; sieviešu dzimtē Kleina) ir vācu un nīderlandiešu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kleins · Redzēt vairāk »

Knoppix

Knoppix jeb KNOPPIX ir Linux distributīvs, kas bāzēts uz Debian un veidots, lai to varētu startēt tieši no CD vai DVD.

Jaunums!!: Vācu valoda un Knoppix · Redzēt vairāk »

Kobalts

Kobalts ir ķīmiskais elements ar simbolu Co un atomskaitli 27.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kobalts · Redzēt vairāk »

Koha

Koha (— 'pavārs'; vīriešu dzimtē Kohs) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Koha · Redzēt vairāk »

Kohele

Kohele (vācu: Gemeinde Kochel am See) ir Koheles pašvaldības administratīvā vienība Augšbavārijas apriņķī Bādtelcā-Volfratshauzenē, Vācijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kohele · Redzēt vairāk »

Koheles pašvaldība

Koheles pašvaldība (vācu: Verwaltungsgemeinschaft Kochel am See) ir pašvaldība Vācijā, Bavārijas federālās zemes Bādtelcas-Volfratshauzenes apriņķī.

Jaunums!!: Vācu valoda un Koheles pašvaldība · Redzēt vairāk »

Kohs

Kohs (— 'pavārs'; sieviešu dzimtē Koha) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kohs · Redzēt vairāk »

Kokle

Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kokle · Redzēt vairāk »

Koknese (valsts)

Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.

Jaunums!!: Vācu valoda un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »

Kolmanis

Kolmanis (— 'ogļracis'; sieviešu dzimtē Kolmane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kolmanis · Redzēt vairāk »

Kolonovske

Kolonovske, nosaukuma vāciskais variants — Kolonnovska, ir pilsēta Polijas dienvidos, Opoles vojevodistē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kolonovske · Redzēt vairāk »

Kols (nozīmju atdalīšana)

Kols var būt.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kols (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Komats

Komats ir pieturzīme.

Jaunums!!: Vācu valoda un Komats · Redzēt vairāk »

Koncerts

Austrālijā, 2005. gads Koncerts (vācu konzert no itāļu concerto — saskaņa) ir liela apjoma skaņdarbs vienam, retāk diviem izpildītājiem un orķestrim.

Jaunums!!: Vācu valoda un Koncerts · Redzēt vairāk »

Konrāds Adenauers

Konrāds Hermanis Jozefs Adenauers (dzimis Ķelnē, miris Bādhonefā) bija pirmais VFR bundeskanclers (1949—1963).

Jaunums!!: Vācu valoda un Konrāds Adenauers · Redzēt vairāk »

Konrāds Ferdinands Meiers

Konrāds Ferdinands Meiers (dzimis, miris) bija vācšveiciešu dzejnieks un rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Konrāds Ferdinands Meiers · Redzēt vairāk »

Korsete (filma)

"Korsete" ir 2022.

Jaunums!!: Vācu valoda un Korsete (filma) · Redzēt vairāk »

Kraftwerk

Kraftwerk (vācu valodā "spēkstacija") ir Vācijas avangarda mūzikas grupa, kas ir devusi lielu ieguldījumu elektroniskās mūzikas attīstībā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kraftwerk · Redzēt vairāk »

Krāmu iela (Rīga)

Krāmu iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Krāmu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Krāslavas ģimnāzija

Krāslavas ģimnāzija ir Krāslavas skola, kas realizē pamatizglītības otrā posma (7. — 9. klase) programmu, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu, vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Krāslavas ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Krīgers

Krīgers ( — 'karavīrs', no Krieg — 'karš'; sieviešu dzimtē Krīgere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Krīgers · Redzēt vairāk »

Kreicbergs

Kreicbergs ( — 'krusta kalns'; sieviešu dzimtē Kreicberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kreicbergs · Redzēt vairāk »

Krišjānis Barons

Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »

Krišjānis Valdemārs

Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Krišjānis Valdemārs · Redzēt vairāk »

Krievu Atbrīvošanas armija

Vlasovs pārbauda ROA karavīrus Krievu Atbrīvošanas armija (krievu: Русская освободительная армия, vācu: Russische Befreiungsarmee), pazīstama arī kā ROA, bija pretpadomju militārā vienība, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās Trešā reiha pusē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Krievu Atbrīvošanas armija · Redzēt vairāk »

Krievu lamuvārdi

Neoficiāls krievu alfabēta burts "Ёб" Krievu lamuvārdi jeb mātesvārdi ir krievu valodā parasti dzimumorgāniem veltīti lamuvārdi, kas vēlāk aizgūti arī dažās citās valodās, tostarp latviešu valodā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Krievu lamuvārdi · Redzēt vairāk »

Krievu valoda Latvijā

Krievu valoda Latvijā ir otrā izplatītākā Latvijas iedzīvotāju lietotā valoda.

Jaunums!!: Vācu valoda un Krievu valoda Latvijā · Redzēt vairāk »

Kriss Kāmans

Kristofers Zeins Kāmans (Christopher Zane Kaman; dzimis Grandrapidsā, Mičiganas štatā, ASV) ir bijušais amerikāņu basketbolists, kas pārstāvēja Vācijas basketbola izlasi.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kriss Kāmans · Redzēt vairāk »

Krista Volfa

Krista Volfa (dzimusi Krista Īlenfelde, mirusi) bija vācu literatūrkritiķe un rakstniece.

Jaunums!!: Vācu valoda un Krista Volfa · Redzēt vairāk »

Kristaps Reinholds Girgensons

Kristaps Reinholds Girgensons (1752—1814) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kristaps Reinholds Girgensons · Redzēt vairāk »

Kristiāns Frīdrihs Šmits fon der Launics

Kristiāns Frīdrihs Launics, no 1814.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kristiāns Frīdrihs Šmits fon der Launics · Redzēt vairāk »

Kristiāns Volfs

Kristiāns Volfs (dzimis, miris) bija Apgaismības laikmeta vācu filozofs, enciklopēdists, jurists un matemātiķis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kristiāns Volfs · Redzēt vairāk »

Kristijons Donelaitis

Kristijons Donelaitis (dzimis, miris) bija Prūsijas lietuviešu dzejnieks un luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kristijons Donelaitis · Redzēt vairāk »

Kristjans Rauds

Kristjans Rauds (dzimis Kirikū ciemā (Kirikuküla) Valkas apriņķī, Livonijas guberņā, Krievijas impērijā, miris Rēvelē, Ostlandē, bija igauņu mākslinieks, viens no Igaunijas Nacionālā muzeja dibinātājiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kristjans Rauds · Redzēt vairāk »

Kroders

Kroders (sieviešu dzimtē Krodere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kroders · Redzēt vairāk »

Kuldīga

Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kuldīga · Redzēt vairāk »

Kupfers

Kupfers (no Kupfer — 'varš'; sieviešu dzimtē Kupfere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kupfers · Redzēt vairāk »

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kurši · Redzēt vairāk »

Kurcs

Kurcs (— 'īsais'; sieviešu dzimtē Kurca) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kurcs · Redzēt vairāk »

Kursenieku valoda

Kursenieku valoda (kursenieku: Kursineeki wahloda,  — 'Kāpu kuršu valoda') bija Kuršu kāpās dzīvojošo kursenieku runāts latviešu valodas dialekts vai Kuršu kāpu zvejnieku sociolekts, ko dažkārt arī uzskata par atsevišķu baltu valodu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kursenieku valoda · Redzēt vairāk »

Kurskas kauja

Kurskas kauja, pazīstama arī kā operācija "Citadele" (vācu: Unternehmen Zitadelle), bija ievērojama Otrā pasaules kara kauja 1943.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kurskas kauja · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Vācu valoda un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)

Amerikas Kinoakadēmijas balva kategorijā "Labākā starptautiskā spēlfilma" (iepriekš "Labākā filma svešvalodā") tiek pasniegta katru gadu kopš 1956.

Jaunums!!: Vācu valoda un Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva) · Redzēt vairāk »

Labializācija

Labializācija, labializēšana, noapaļotība jeb noapaļošana valodniecībā ir īpašība, kas var piemist patskaņiem, vai arī darbība, kas tiek veikta šo patskaņu realizācijas procesā, kas izpaužas kā lūpu savilkšana "taurītē".

Jaunums!!: Vācu valoda un Labializācija · Redzēt vairāk »

Labieši

Labieši ir Indriķa hronikā lietots apzīmējums lībiešu un latgaļu dižciltīgajiem, kurš pastāvējis līdz 14.—15.

Jaunums!!: Vācu valoda un Labieši · Redzēt vairāk »

Labiodentāls nazāls līdzskanis

Labiodentāls nazāls līdzskanis norvēģu valodas vārdā ''komfyr'' ''(plīts)''. Labiodentāls nazāls līdzskanis tiek lietots dažās runātajās valodās.

Jaunums!!: Vācu valoda un Labiodentāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Laibach (grupa)

Laibach ir slovēņu avangarda mūzikas grupa.

Jaunums!!: Vācu valoda un Laibach (grupa) · Redzēt vairāk »

Laiks izklaidēm

"Laiks izklaidēm" ir 1967.

Jaunums!!: Vācu valoda un Laiks izklaidēm · Redzēt vairāk »

Lambergs

Lambergs (sieviešu dzimtē Lamberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lambergs · Redzēt vairāk »

Landser

Landser bija Vācijas neonacistu rokgrupa, kura darbojās no 1992.

Jaunums!!: Vācu valoda un Landser · Redzēt vairāk »

Lange

Lange (— 'garais/-ā') ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lange · Redzēt vairāk »

Lasītājs (filma)

"Lasītājs" ir 2008.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lasītājs (filma) · Redzēt vairāk »

Lastādija

Rīgas nocietinājumu kartē. Lastādija ir senais nosaukums Maskavas forštates apkaimes daļai starp Vecrīgu, Salu tiltu, Lāčplēša ielu un Rīgas-Daugavpils dzelzceļu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lastādija · Redzēt vairāk »

Latīņamerika

Latīņamerika (vai América Latina) ir Amerikas reģions, kurā dominējošās ir romāņu (latīņu) valodas: spāņu, portugāļu un franču.

Jaunums!!: Vācu valoda un Latīņamerika · Redzēt vairāk »

Latīņu raksts

Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.

Jaunums!!: Vācu valoda un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Vācu valoda un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Latinizācija Padomju Savienībā

Latinizācija jeb romanizācija (романиза́ция) bija kampaņa PSRS valodu rakstību sistēmu nomainīšanai pret latīņu alfabētu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Latinizācija Padomju Savienībā · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Vācu valoda un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Vācu valoda un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latviešu virtuve

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā: cepti kartupeļi, cūkgaļas ribiņas, sautēti kāposti, pīles stilbs, pelēkie zirņi ar speķi, cūkas stilbs, auss un šņukurs, cūkgaļas iesmi, Alpu desiņas, putraimdesa, desas riņķī un liellopa mēle. Latviešu virtuve ir latviešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Latviešu virtuve · Redzēt vairāk »

Latvijas Šaha Vēstnesis (Ventspils)

Latvijas Šaha Vēstnesis (Latvijas Šacha Vēstnesis) ir Latvijā (Ventspilī) izdots šaha žurnāls, kas iznāca neregulāri 1924., 1925.

Jaunums!!: Vācu valoda un Latvijas Šaha Vēstnesis (Ventspils) · Redzēt vairāk »

Latvijas vācieši

Vācietība Latvijā. Latvijas karte ar vāciskajiem vietvārdiem un vācbaltiešu skaitu apdzīvotajās vietās. No: Kurts Štafenhāgens. ''Das Deutschtum in Lettland'' (1927) Latvijas vācieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, daļa no Baltijas provinču vāciešiem jeb vācbaltiešiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Latvijas vācieši · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Vācu valoda un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Laucesa (upe)

Laucesa (lietuviešu: Laukesa, poļu: Łaukiesa, vācu: Lautze) ir Daugavas kreisā krasta pieteka, īsu gabalu arī Latvijas un Lietuvas robežupe, kas pamatā tek caur Augšdaugavas novada un Daugavpils pilsētas teritoriju.

Jaunums!!: Vācu valoda un Laucesa (upe) · Redzēt vairāk »

Laukšpats

Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Laukšpats · Redzēt vairāk »

Laumanis

Laumanis (sieviešu dzimtē Laumane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Laumanis · Redzēt vairāk »

Laut Gedacht

Laut Gedacht ir vācu grupas Silbermond otrais studijas albums, kas tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Sony Music Entertainment.

Jaunums!!: Vācu valoda un Laut Gedacht · Redzēt vairāk »

Lāsumainais sesks

Lāsumainais sesks (Vormela peregusna) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga lāsumaino sesku ģintī (Vormela).

Jaunums!!: Vācu valoda un Lāsumainais sesks · Redzēt vairāk »

Līberts

Līberts (sieviešu dzimtē Līberta) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Līberts · Redzēt vairāk »

Lībiskais dialekts

Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Lībiskais dialekts (pašnosaukums: ventiņ vālod jeb ventiņmēlDace Strelēvica-Ošiņa (2009).. Latvijas Universitātes raksti, 2009, 746. sēj. Valodniecība, latvistika un somugristika) ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lībiskais dialekts · Redzēt vairāk »

Līna Šterna

Līna Šterna Līna Šterna (angliski un vāciski: Lina Stern; krieviski: Лина Соломоновна Штерн; dzimusi 1878. gadā Liepājā; mirusi 1968. gadā Maskavā) bija ebreju izcelsmes fizioloģe.

Jaunums!!: Vācu valoda un Līna Šterna · Redzēt vairāk »

Lēdija izzūd

"Lēdija izzūd" ir 1938.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lēdija izzūd · Redzēt vairāk »

Lēmanis

Lēmanis (sieviešu dzimtē Lēmane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lēmanis · Redzēt vairāk »

Leimanis

Leimanis (sieviešu dzimtē Leimane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Leimanis · Redzēt vairāk »

Leipcigas Universitāte

Leipcigas Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Leipcigā, Vācijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Leipcigas Universitāte · Redzēt vairāk »

Lejassorbu valoda

Lejassorbu valoda (dolnoserbšćina) ir rietumslāvu valoda, kurā 2007.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lejassorbu valoda · Redzēt vairāk »

Lejasvācu valoda

Lejasvācu valoda (Plattdüütsch), arī lejassakšu valoda, ir rietumģermāņu valoda, kura galvenokārt izplatīta Vācijas ziemeļos, Nīderlandes ziemeļaustrumos un Dānijas dienvidos.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lejasvācu valoda · Redzēt vairāk »

Lembergs

Lembergs (sieviešu dzimtē Lemberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lembergs · Redzēt vairāk »

Lenna Kūrmā

Lenna Kūrmā (dzimusi Tallinā, Igaunijā) ir igauņu dziedātāja, komponiste un aktrise.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lenna Kūrmā · Redzēt vairāk »

Leopolds fon Zahers-Mazohs

Leopolds fon Zahers-Mazohs (dzimis, miris) bija Ļvivā dzimis austriešu rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Leopolds fon Zahers-Mazohs · Redzēt vairāk »

Lesņica

Lesņica, nosaukuma vāciskais variants — Lešnica, ir pilsēta Polijas dienvidos, Opoles vojevodistē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lesņica · Redzēt vairāk »

Lichtspielhaus

Lichtspielhaus ir vācu grupas "Rammstein" otrais DVD.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lichtspielhaus · Redzēt vairāk »

Lidojuma plāns

"Lidojuma plāns" ir 2005.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lidojuma plāns · Redzēt vairāk »

Lielā bēgšana

"Lielā bēgšana" ir 1963.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lielā bēgšana · Redzēt vairāk »

Liepājas jūrskola

Liepājas jūrskola (1877. gada zīmējums). Liepājas jūrskola bija 1843.

Jaunums!!: Vācu valoda un Liepājas jūrskola · Redzēt vairāk »

Liepkalnes luterāņu baznīca

Liepkalnes (arī Liepkalna un Lindes) evaņģēliski luteriskā baznīca bija Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas baznīca, kas atradās mūsdienu Madonas novada Sausnējas pagasta Liepkalnē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Liepkalnes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »

Ligatūra

f-t tipogrāfiskā ligatūra 12pt izmērā Garamond fontā. Ligatūra (no — ‘apvienots’) rakstos un tipografikā ir divu vai vairāku burtu apvienojums vienā simbolā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ligatūra · Redzēt vairāk »

Lihtenšteina

Lihtenšteinas Firstiste ir pundurvalsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lihtenšteina · Redzēt vairāk »

Lihtenšteinas Futbola asociācija

Lihtenšteinas Futbola Asociācija (LFV) (vācu val.: Liechtensteiner Fussballverband) ir galvenā par futbolu atbildīgā organizācija Lihtenšteinā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lihtenšteinas Futbola asociācija · Redzēt vairāk »

Lihtenšteinas pilsētu uzskaitījums

Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Lihtenšteinas pilsētas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lihtenšteinas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Lilienfelds

Lilienfelds (no Lilien — 'lilijas' un Feld — 'lauks'; sieviešu dzimtē Lilienfelde) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lilienfelds · Redzēt vairāk »

Lilientāls

Lilientāls (no Lilien — 'lilijas' un Thal — '(ie)leja'; sieviešu dzimtē Lilientāle) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lilientāls · Redzēt vairāk »

Limburgiešu valoda

Limburgiešu valoda (Lèmburgs) ir rietumģermāņu valoda, kas galvenokārt izplatīta Nīderlandes provincē Limburgā un Beļģijas provincē Limburgā, kā arī Vācijas vēsturiskajā apgabalā Reinzemē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Limburgiešu valoda · Redzēt vairāk »

Limuzīns

ASV prezidenta limuzīns Limuzīns ir slēgta tipa virsbūves vieglais automobilis ar cieto jumtu, parasti aprīkots ar paceļamo stiklu vai šķērssienu, kas atdala šoferi no pārējā automobiļa salona Vācu valodā ar terminu limousine tiek apzīmēts jebkura slēgta tipa vieglā automobiļa virsbūve ar cieto jumtu, divām vai četrām durvīm un četriem vai vairākiem sānu logiem, tajā skaitā arī universālis un hečbeks — standarts DIN 70011.

Jaunums!!: Vācu valoda un Limuzīns · Redzēt vairāk »

Lipe

Lipe (vācu - Lippe) - upe Vācijā (Ziemeļreinā-Vestfālenē).

Jaunums!!: Vācu valoda un Lipe · Redzēt vairāk »

Literatūrzinātne

Ar jēdzienu literatūrzinātne (vācu Literaturwissenschaft, krievu литературоведение) Latvijā, Vācijā, Krievijā, Polijā un vairākās citās Eiropas valstīs saprot humanitāru zinātni, kas no dažādiem aspektiem pēta literatūru.

Jaunums!!: Vācu valoda un Literatūrzinātne · Redzēt vairāk »

Live Is Life

"Live Is Life" (no angļu — “Koncerti ir dzīve”) ir Austrijas grupas Opus dziesma.

Jaunums!!: Vācu valoda un Live Is Life · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Jaunums!!: Vācu valoda un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas un Lietuvas reālūnija

Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.

Jaunums!!: Vācu valoda un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Lizergīnskābes dietilamīds

Lizergīnskābes dietilamīds jeb LSD ((6aR,9R)-N, N-dietil-7-metil- 4,6,6a,7,8,9-heksahidroindolo- hinolīn-9-karboksamīds) ir psihoaktīva viela, kas pazīstama kā psihedēlisks halucinogēns un enteogēns.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lizergīnskābes dietilamīds · Redzēt vairāk »

Lolas skrējiens

"Lolas skrējiens" ir 1998.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lolas skrējiens · Redzēt vairāk »

Loze

Loze var būt gan latviešu, gan vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Loze · Redzēt vairāk »

Luīze Glika

Luīze Elizabeta Glika (dzimusi, mirusi) bija Amerikas Savienoto Valstu dzejniece un esejiste.

Jaunums!!: Vācu valoda un Luīze Glika · Redzēt vairāk »

Lucernas kantons

Lucernas kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts vidusdaļā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Lucernas kantons · Redzēt vairāk »

Ludvigs fon Mīzess

Ludvigs Heinrihs fon Mīzess (dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes Austriešu skolas amerikāņu ekonomists, filozofs un sociologs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ludvigs fon Mīzess · Redzēt vairāk »

Ludvigs Tīks

Johans Ludvigs Tīks (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, tulks, rakstnieks un literatūrkritiķis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ludvigs Tīks · Redzēt vairāk »

Ludvigs Vitgenšteins

Ludvigs Jozefs Johans Vitgenšteins (dzimis, miris) bija austriešu filozofs, viens no ietekmīgākajiem 20.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ludvigs Vitgenšteins · Redzēt vairāk »

Ludviks Zāmenhofs

Ludviks Lāzars Zāmenhofs (dzimis, miris) bija ebreju acu ārsts un poliglots, bet vislabāk zināms kā mākslīgās valodas esperanto radītājs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ludviks Zāmenhofs · Redzēt vairāk »

Luftwaffe

Luftwaffe (latviski — 'gaisa spēki') ir termins, ar kuru vācu valodā saprot kara aviāciju.

Jaunums!!: Vācu valoda un Luftwaffe · Redzēt vairāk »

Luksemburga

Luksemburgas Lielhercogiste ir valsts Rietumeiropā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Luksemburga · Redzēt vairāk »

Luksemburgas administratīvais iedalījums

Luksemburgas novietojums Luksemburgas administratīvo iedalījumu veido 3 distrikti (vācu un luksemburgiešu: distrikt).

Jaunums!!: Vācu valoda un Luksemburgas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Luksemburgiešu valoda

Luksemburgiešu valoda ir viena no trim Luksemburgas valsts valodām (citas ir franču un vācu).

Jaunums!!: Vācu valoda un Luksemburgiešu valoda · Redzēt vairāk »

M (filma)

"M" ir 1931.

Jaunums!!: Vācu valoda un M (filma) · Redzēt vairāk »

Mainca-Veizenava

WeisenauVeizenava Iedzīvotāji (2017) 12 959 Platība3,9 km² Federālā zemeReinzeme-Pfalca Mājaslapa Veizenava (vācu - Weisenau) - viens no 15 Maincas pilsētas rajoniem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Mainca-Veizenava · Redzēt vairāk »

Maize

Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Maize · Redzēt vairāk »

Makss Štirners

Johans Kaspars Šmits, biežāk pazīstams pēc pseidonīma Makss Štirners (dzimis, miris) bija vācu filozofs, kurš tiek uzskatīts par nihilisma, eksistenciālisma, postmodernisma un individuālā anarhisma priekšteci.

Jaunums!!: Vācu valoda un Makss Štirners · Redzēt vairāk »

Makss Brods

Makss Brods (dzimis, miris) bija Čehijas ebreju izcelsmes vācvalodīgs rakstnieks, kritiķis un žurnālists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Makss Brods · Redzēt vairāk »

Makss Frišs

Makss Rūdolfs Frišs (dzimis, miris) bija šveiciešu rakstnieks, dramaturgs un arhitekts, viens no nozīmīgākajiem vācu valodā rakstošajiem autoriem pēc Otrā pasaules kara, līdzās Frīdriham Dirrenmatam ietekmīgākais pēckara Šveices autors.

Jaunums!!: Vācu valoda un Makss Frišs · Redzēt vairāk »

Mana cīņa

"Mana cīņa" ir bijušā Vācijas diktatora Ādolfa Hitlera sarakstīta grāmata, kurā autobiogrāfiski elementi tiek kombinēti ar nacisma ideoloģiju.

Jaunums!!: Vācu valoda un Mana cīņa · Redzēt vairāk »

Martīns Būbers

Martīns Būbers (dzimis, miris) bija Austrijā dzimis ebreju filozofs, kurš rakstīja vāciski.

Jaunums!!: Vācu valoda un Martīns Būbers · Redzēt vairāk »

Martīns Heidegers

Martins Heidegers (dzimis, miris) bija vācu filozofs, viens no vācu eksistenciālisma pamatlicējiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Martīns Heidegers · Redzēt vairāk »

Maskavas forštate

Maskavas forštate (arī Maskavas priekšpilsēta, sarunvalodā Maskačka) ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Maskavas forštate · Redzēt vairāk »

Mauers

Mauers (no vācu Mauer — 'siena') var būt.

Jaunums!!: Vācu valoda un Mauers · Redzēt vairāk »

Mazā ģilde (Rīga)

Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi — Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb '''Svētā Jāņa''' ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.

Jaunums!!: Vācu valoda un Mazā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »

Mālers

Mālers (— 'krāsotājs'; sieviešu dzimtē Mālere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Mālers · Redzēt vairāk »

Māra Mennika

Māra Mennika (dzimusi Rīgā) ir latviešu aktrise.

Jaunums!!: Vācu valoda un Māra Mennika · Redzēt vairāk »

Māra Poļakova

Māra Poļakova ir latviešu tulkotāja.

Jaunums!!: Vācu valoda un Māra Poļakova · Redzēt vairāk »

Mārstaļu iela (Rīga)

Mārstaļu iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Mārstaļu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Kemnics

Mārtiņš Kemnics (vēsturiski Kemnitz, Kemnitzius, Chemnitius, Chemnizius, dzimis, miris) bija t.s. otrās paaudzes luteriskais teologs, Mārtiņa Lutera sekotājs, ekleziālā autoritāte un mācītājs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Mārtiņš Kemnics · Redzēt vairāk »

Mīlas viesulis

Mīlas viesulis ir Vācijas televīzijas seriāls, kuru uzņem kopš 2005.

Jaunums!!: Vācu valoda un Mīlas viesulis · Redzēt vairāk »

Mēklenburgas Anna

Mēklenburgas Anna, Kurzemes hercogiene (vācu Anna von Mecklenburg, 1533—1602) bija Mēklenburgas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Gotharda sieva.

Jaunums!!: Vācu valoda un Mēklenburgas Anna · Redzēt vairāk »

Mēness (dievība)

Mēness fāzu un redzamā lieluma izmaiņas. Mēness (prūšu: Menig, Mēnins) ir Mēness dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.

Jaunums!!: Vācu valoda un Mēness (dievība) · Redzēt vairāk »

Mecotinta

Ludvigs fon Zīgens. Mecotintas pirmais zināmais darbs "Amēlijas Elizabetes fon Hesenas portrets" 1642. g. Mecotinta (no — ‘pustonis’) jeb melnā maniere, ir grafikas dobspiedes tehnikas paveids.

Jaunums!!: Vācu valoda un Mecotinta · Redzēt vairāk »

Meistars Ekharts

baznīcas durvis piemin Meistaru Ekhartu Meistars Ekharts (dzimis 1260. gadā, miris 1327. gadā) bijis dominikāņu mūks, sludinātājs, filozofs un mistiķis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Meistars Ekharts · Redzēt vairāk »

Melānija Trampa

Melānija Trampa (dzimusi Melānija Knavsa; Novo Mesto, Slovēnijā) ir ASV prezidenta Donalda Trampa sieva un ASV pirmā lēdija, bijusī modele un uzņēmēja.

Jaunums!!: Vācu valoda un Melānija Trampa · Redzēt vairāk »

Melderis

Melderis (— 'dzirnavnieks'; sieviešu dzimtē Meldere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Melderis · Redzēt vairāk »

Melnbaltais rumpucis

Melnbaltais rumpucis (Helvella leucomelaena, arī Dissingia leucomelaena, Acetabula leucomelaena un Paxina leucomelaena) ir Latvijā ļoti reti sastopama rumpuču ģints sēne.

Jaunums!!: Vācu valoda un Melnbaltais rumpucis · Redzēt vairāk »

Mendelszons

Mendelszons (Mendelszohn — 'Mendeļa dēls'; sieviešu dzimtē Mendelszone) ir vācu cilmes uzvārds, kas izplatīts arī Vācijas un Polijas ebreju vidū.

Jaunums!!: Vācu valoda un Mendelszons · Redzēt vairāk »

Metropole (filma)

"Metropole" ir 1927.

Jaunums!!: Vācu valoda un Metropole (filma) · Redzēt vairāk »

Mišela Bašelē

Veronika Mišela Bašelē Herja (izrunā:; dzimusi Santjago, Čīlē) ir čīliešu politiķe, bijusī ANO Augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos (2018—2022).

Jaunums!!: Vācu valoda un Mišela Bašelē · Redzēt vairāk »

Miķelsone

Miķelsone (no personvārda Miķelis un  — 'dēls') ir jauktas cilmes (latviešu un vācu) sieviešu dzimtes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Miķelsone · Redzēt vairāk »

Miķelsons

Miķelsons (no personvārda Miķelis un — 'dēls') ir jauktas cilmes (latviešu un vācu) vīriešu dzimtes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Miķelsons · Redzēt vairāk »

Miestiņš

apelsīnu miestiņš Miestiņš ir no dažādās attiecībās sajauktiem cukura avotiem (iesala, medus un/vai ogu sulas) raudzēts dzēriens, kas papildināts ar augu piedevām.

Jaunums!!: Vācu valoda un Miestiņš · Redzēt vairāk »

Minox leģenda

"Minox leģenda" ir 2007.

Jaunums!!: Vācu valoda un Minox leģenda · Redzēt vairāk »

Mistera Makinlija bēgšana

"Mistera Makinlija bēgšana" ir padomju režisora Mihaila Šveicera 1975.

Jaunums!!: Vācu valoda un Mistera Makinlija bēgšana · Redzēt vairāk »

Mistikas elementi seriālā "Viņpus"

Mistikas elementi seriālā "Viņpus" palīdz veidot tā sižeta vadlīniju un ļauj pieskaitīt seriālu pie mistikas filmu žanra.

Jaunums!!: Vācu valoda un Mistikas elementi seriālā "Viņpus" · Redzēt vairāk »

Mocarte

Mocarte (vīriešu dzimtē Mocarts) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Mocarte · Redzēt vairāk »

Monēras

Monēras (no sengrieķu μόνος — 'viens') ir viena no piecām dzīvo organismu valstīm un vienīgā, kurā ietilpstošie organismi ir prokarioti.

Jaunums!!: Vācu valoda un Monēras · Redzēt vairāk »

Morics Šliks

Frīdrihs Alberts Moričs Šliks (dzimis, miris) bija vācu/austriešu filozofs un fiziķis, loģiskā pozitīvisma un Vīnes pulciņa pamatlicējs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Morics Šliks · Redzēt vairāk »

Mozess Mendelszons

Mozess Mendelszons (dzimis, miris) bija vācu/ebreju filozofs un domātājs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Mozess Mendelszons · Redzēt vairāk »

Mute (filma)

Mute ir 2018.

Jaunums!!: Vācu valoda un Mute (filma) · Redzēt vairāk »

Mutter (albums)

Mutter (no vācu valodas — 'māte') ir vācu grupas Rammstein trešais studijas albums.

Jaunums!!: Vācu valoda un Mutter (albums) · Redzēt vairāk »

Nacionālo devīžu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopotas visas valstu (arī bijušo/agrāko) un teritoriju (arī atkarīgo teritoriju) devīzes (moto).

Jaunums!!: Vācu valoda un Nacionālo devīžu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Nameisis

Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Nameisis · Redzēt vairāk »

Nana Mushuri

Joanna Mushuri (dzimusi), plašāk zināma kā Nana Mushuri, ir Grieķijas dziedātāja.

Jaunums!!: Vācu valoda un Nana Mushuri · Redzēt vairāk »

Naumanis

Neimanis (sieviešu dzimtē Naumane) ir izplatīts vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Naumanis · Redzēt vairāk »

Nāve Venēcijā (novele)

"Nāve Venēcijā" ir 1912.

Jaunums!!: Vācu valoda un Nāve Venēcijā (novele) · Redzēt vairāk »

Nībelungu dziesma

Pirmā lappuse no "Nībelungu dziesmas" manuskripta (ap 1220.g.) "Nībelungu dziesma" jeb "Dziesma par Nībelungiem" (vācu Nibelungenlied) ir anonīma episka vācu poēma.

Jaunums!!: Vācu valoda un Nībelungu dziesma · Redzēt vairāk »

Nībelungu gredzens: Mīlestība un nodevība

"Nībelungu gredzens: Mīlestība un nodevība" ir 2004.

Jaunums!!: Vācu valoda un Nībelungu gredzens: Mīlestība un nodevība · Redzēt vairāk »

Nīderlandiešu valoda

Nīderlandiešu valoda, saukta arī par holandiešu valodu (Nīderlandē) un flāmu valodu (Beļģijā), ir ģermāņu saimes valoda, kas ir dzimtā valoda ap 23 miljoniem cilvēku Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā un Nīderlandes Antiļās.

Jaunums!!: Vācu valoda un Nīderlandiešu valoda · Redzēt vairāk »

Nīmanis

Nīmanis (sieviešu dzimtē Nīmane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Nīmanis · Redzēt vairāk »

Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis

Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis ir mutvārdu valodās plaši izplatīts līdzskanis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »

Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis

Nav apraksta.

Jaunums!!: Vācu valoda un Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »

Neilands

Neilands (no Neu — 'jauns' un Land — 'zeme'; sieviešu dzimtē Neilande) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Neilands · Redzēt vairāk »

Neimane

Neimane (vīriešu dzimtē Neimanis) ir izplatīts vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Neimane · Redzēt vairāk »

Neimanis

Neimanis (sieviešu dzimtē Neimane) ir izplatīts vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Neimanis · Redzēt vairāk »

Neitrālā Moresneta

Neitrālās Moresnetas teritorija zilā krāsā. Dzeltenā krāsā iekrāsota Beļģija, zaļā krāsā — Prūsija, bet oranžā krāsā — Nīderlande Neitrālā Moresneta bija mazs kondomināts no 1816.

Jaunums!!: Vācu valoda un Neitrālā Moresneta · Redzēt vairāk »

Nekāra

Nekāra (vācu - Neckar) ir upe Vācijā (Bādenē-Virtembergā un Hesenē).

Jaunums!!: Vācu valoda un Nekāra · Redzēt vairāk »

Neringa

Neringa ir Lietuvas kūrortpilsēta Klaipēdas apriņķī Kuršu kāpas pussalā, Baltijas jūras un Kuršu jomas līča krastā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Neringa · Redzēt vairāk »

Nerlings

Nerlings (sieviešu dzimtē Nerlinga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Nerlings · Redzēt vairāk »

Neue Deutsche Härte

Neue Deutsche Härte (no vācu valodas — 'jaunais vācu smagums') ir Vācijā 1990. gados izveidojies mūzikas virziens.

Jaunums!!: Vācu valoda un Neue Deutsche Härte · Redzēt vairāk »

Niķelis

Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.

Jaunums!!: Vācu valoda un Niķelis · Redzēt vairāk »

Nichts Passiert

Nichts Passiert ir vācu grupas Silbermond trešais studijas albums, kas tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Sony Music Entertainment.

Jaunums!!: Vācu valoda un Nichts Passiert · Redzēt vairāk »

Nicinājums

"Nicinājums" ir 1963.

Jaunums!!: Vācu valoda un Nicinājums · Redzēt vairāk »

Nidvaldenes kantons

Nidvaldenes kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts vidusdaļā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Nidvaldenes kantons · Redzēt vairāk »

Nikolajs fon Tranzē

Nikolajs Heinrihs fon Tranzē, rakstos arī Nikolajs Transehe (dzimis 1886. gadā Jaunbrenguļu muižā, miris 1969. gadā Vācijā) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas dabas pētnieks un pasniedzējs, viens no pirmajiem Latvijas ornitologiem, Latvijas Universitātes docents (1938).

Jaunums!!: Vācu valoda un Nikolajs fon Tranzē · Redzēt vairāk »

Niks Kazandzakis

Niks Kazandzakis Niks Kazandzakis (dzimis, miris) bija grieķu rakstnieks, romānu, stāstu, memuāru, eseju, poēmu un ceļojumu aprakstu autors.

Jaunums!!: Vācu valoda un Niks Kazandzakis · Redzēt vairāk »

Nils Ušakovs

Nils Ušakovs (dzimis Rīgā) ir Latvijas krievu izcelsmes politiķis un bijušais žurnālists, pārstāv partiju "Saskaņa" un apvienību "Saskaņas Centrs" (bijis to abu priekšsēdētājs, šobrīd partijas "Saskaņa" līdzpriekšsēdētājs).

Jaunums!!: Vācu valoda un Nils Ušakovs · Redzēt vairāk »

Nina, Pretty Ballerina

Nina, Pretty Ballerina ir Zviedrijas popmūzikas grupas ABBA dziesma no viņu 1973.

Jaunums!!: Vācu valoda un Nina, Pretty Ballerina · Redzēt vairāk »

Nobela prēmijas laureāti literatūrā

Nobela prēmija literatūrā (zviedru val: Nobelpriset i litteratur) ir ikgadējs Zviedrijas Akadēmijas apbalvojums par ieguldījumu literatūrā, kuru kopš 1901.

Jaunums!!: Vācu valoda un Nobela prēmijas laureāti literatūrā · Redzēt vairāk »

Nordeuropaforum

NORDEUROPAforum ir zinātnisks žurnāls vācu valodā, kas tiek izdots Berlīnē kopš 1991.

Jaunums!!: Vācu valoda un Nordeuropaforum · Redzēt vairāk »

Normunds Vilnītis

Normunds Vilnītis (dzimis Rīgā) ir latviešu jurists, Latvijas iekšlietu struktūru darbinieks un politiķis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Normunds Vilnītis · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Nosferatu – nakts fantoms

"Nosferatu — nakts fantoms" ir 1979.

Jaunums!!: Vācu valoda un Nosferatu – nakts fantoms · Redzēt vairāk »

Nosferatu, šausmu simfonija

"Nosferatu, šausmu simfonija" ir 1922.

Jaunums!!: Vācu valoda un Nosferatu, šausmu simfonija · Redzēt vairāk »

Novāliss

Brīvkungs Georgs Filips Frīdrihs fon Hardenbergs (plašāk pazīstams pēc pseidonīma Novāliss (Novalis); dzimis, miris) bija agrīnā romantisma vācu rakstnieks, filozofs, mistiķis un filozofs 18.

Jaunums!!: Vācu valoda un Novāliss · Redzēt vairāk »

Obvaldenes kantons

Obvaldenes kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts vidusdaļā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Obvaldenes kantons · Redzēt vairāk »

Odera

Odera, Odra (poļu un čehu — Odra, vācu — Oder) ir upe Eiropā, Polijas otrā lielākā upe.

Jaunums!!: Vācu valoda un Odera · Redzēt vairāk »

Odesas aplenkums (1941)

Odesas aplenkums (krievu: Оде́сская осада), pazīstama arī kā Odesas aizstāvēšana (krievu: Оде́сская оборо́на) jeb vienkārši kauja par Odesu (vācu: Schlacht um Odessa), bija militāra kauja un aplenkums, kas norisinājās Otrā pasaules kara laikā Ukrainas PSR teritorijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Odesas aplenkums (1941) · Redzēt vairāk »

Oira Linda

Oira Lindas manuskripta 46. lappuse. Oira Linda (frīzu: Oera Linda Boek, vācu: Ura-Linda-Chronik), saukts arī par Oira Lindas dzimtas grāmatām, ir pretrunīgi vērtēts frīzu vēsturisks, mitoloģisks un reliģisks teksts, kas atklāts 19. gadsimtā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Oira Linda · Redzēt vairāk »

Olafs Gūtmanis

Olafs Gūtmanis (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Olafs Gūtmanis · Redzēt vairāk »

Olsens

Olsens (— 'Oles dēls', no personvārda Ole (Ole); sieviešu dzimtē Olsena) ir dāņu/vācu cilmes uzvārds, kam citās ģermāņu valodās sastopami līdzīgi uzvārdi ar tādu pašu cilmi — Ulsons un Ulsens.

Jaunums!!: Vācu valoda un Olsens · Redzēt vairāk »

Oskars Grosbergs

Oskars Johans Mārtiņš Grosbergs (1862—1941) bija vācbaltiešu žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Oskars Grosbergs · Redzēt vairāk »

Osvalds Špenglers

Osvalds Arnolds Gotfrīds Špenglers (dzimis, miris) bija vācu vēsturnieks un filozofs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Osvalds Špenglers · Redzēt vairāk »

Otfrīds Preislers

Otfrīds Preislers (dzimis, miris) ir Sudetu izcelsmes vācu bērnu literatūras rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Otfrīds Preislers · Redzēt vairāk »

Oto Neirats

Oto Neirats (dzimis, miris) bija austriešu filozofs un sociologs, loģiskā pozitīvisma pārstāvis un viens no Vīnes pulciņa līderiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Oto Neirats · Redzēt vairāk »

Padomju okupācijas zona Vācijā

Padomju okupācijas zona (vācu: Sowjetische Besatzungszone (SBZ) vai Ostzone — 'Austrumzona', krievu: Советская оккупационная зона Германии — 'Padomju okupācijas zona Vācijā') bija Vācijas teritorija, ko okupēja Padomju Savienības armija un kas tika izveidota Potsdamas konferences rezultātā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Padomju okupācijas zona Vācijā · Redzēt vairāk »

Palatāls līdzskanis

Palatālos līdzskaņus artikulē ar mēles virspusi (dorsu) paceltu pret cietajām aukslējām (palatu).

Jaunums!!: Vācu valoda un Palatāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Palmu dzimta

Palmu dzimta (Arecaceae) ir palmu rindas dzimta, kas pieder viendīgļlapju klasei.

Jaunums!!: Vācu valoda un Palmu dzimta · Redzēt vairāk »

Parīzes laukums (Berlīne)

Parīzes laukums ar Brandenburgas vārtiem Parīzes laukums (vācu: Pariser Platz) ir laukums Berlīnes vēsturiskajā centrā, Vācijā, kas atrodas pie Brandenburgas vārtiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Parīzes laukums (Berlīne) · Redzēt vairāk »

Pasaule Ziemassvētku krāsās

"Pasaule Ziemassvētku krāsās" ir latviešu dziedātāja Igo un citu latviešu mūziķu 2012.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pasaule Ziemassvētku krāsās · Redzēt vairāk »

Patskaņu harmonija

Patskaņu harmonija ir patskaņus asimilējošs fonoloģisks process.

Jaunums!!: Vācu valoda un Patskaņu harmonija · Redzēt vairāk »

Pauls Cēlans

Pauls Cēlans, īstajā vārdā Pauls Ančels; dzimis, miris) bija Bukovinā dzimis ebreju izcelsmes vācu dzejnieks. Kaut arī nekad mūža laikā nedzīvoja Vācijā, spēcīgi ietekmējis pēckara vācu dzeju. Dzejā franču sirreālistu un Celāna ebreju izcelsmes ietekme. Dzimis Čerņivcos, tolaik Rumānijas, mūsdienās Ukrainas, teritorijā. Otrā pasaules karā zaudējis ģimeni un ieslodzīts darba nometnē. Pirmo dzejoļu krājumu izdeva 1948. gadā Vīnē. Tajā pašā 1948. gadā pārcēlās uz dzīvi Parīzē, kur nodzīvoja līdz mūža galam. Publicēja dzejoļu krājumus, tulkoja vāciski franču, itāļu un krievu literatūras darbus. Beidzis dzīvi pašnāvībā, ielecot Sēnā. 1983. gadā latviski izdota Paula Cēlana izlase "Magone un atmiņa" Māra Čaklā un Māras Misiņas atdzejojumā. 2022. gadā izdota jauna izlase "Melnās pārslas" Janas Vērdiņas atdzejojumā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pauls Cēlans · Redzēt vairāk »

Pauls Tillihs

Pauls Johanness Tillihs (–) bija vācu/amerikāņu teologs un kristīgā eksistenciālisma filozofs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pauls Tillihs · Redzēt vairāk »

Pavels Jozefs Šafāriks

Pavels Jozefs Šafāriks (dzimis, miris) bija Slovākijā dzimis Austrijas/Ungārijas slāvu (čehu, slovāku, serbu) nacionālās atmodas darbinieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pavels Jozefs Šafāriks · Redzēt vairāk »

Pārvācošana

čehu valodā Pārvācošana jeb ģermanizācija ir vācu valodas un kultūras izplatīšana nevācu tautu vidū brīvprātīgas vai piespiedu pārtautošanas ceļā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pārvācošana · Redzēt vairāk »

Pārvērtība

"Pārvērtība" ir Franca Kafkas 1915.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pārvērtība · Redzēt vairāk »

Pūķis

Paolo Učello gleznas "Svētais Juris un pūķis" (apm. 1456) fragments Pūķis ir fantastisks radījums, kas viduslaiku tekstos parasti aprakstīts kā milzīga čūska ar spārniem un asti, divām vai četrām ķepām, asiem nagiem, necaurduramām bruņām un ugunīgu elpu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pūķis · Redzēt vairāk »

Pēdējais mohikānis

Romāna "Pēdējais mohikānis" otrais izdevums latviešu valodā (1981. gads, no angļu valodas tulkojušas Eižēnija Turkina un Ruta Koka) Pēdējais mohikānis ir amerikāņu rakstnieka Džeimsa Fenimora Kūpera vēsturisks romāns, kas pirmo reizi izdots 1826.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pēdējais mohikānis · Redzēt vairāk »

Pēdiņas

Pēdiņas ir pieturzīme, ar kuru palīdzību tekstā izceļ tiešo runu, citējumus un dažādus nosaukumus ar īpašvārdisku nozīmi.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pēdiņas · Redzēt vairāk »

Pēteris Altenbergs

Pēteris Altenbergs (īstajā vārdā Rihards Englenders; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes austriešu rakstnieks un dzejnieks 19. gadsimta beigu/20. gadsimta sākuma Vīnē. Kopā ar Arturu Šnicleru, Fēliksu Zaltenu, Hugo Hofmanstālu un Kārli Krausu ietilpa "Jaunās Vīnes" (Jung-Wien) mākslinieku grupā. Pētera Altenberga darbus savos darbos izmantojuši Albans Bergs un Hanss Eislers.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pēteris Altenbergs · Redzēt vairāk »

Pēteris Handke

Pēteris Handke (dzimis) ir austriešu rakstnieks, dramaturgs un tulkotājs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pēteris Handke · Redzēt vairāk »

Pēteris Pildegovičs

Pēteris Pildegovičs (dzimis 1938. gada 15. jūlijā Pilskanes pagastā) ir latviešu sinologs, diplomāts, pirmais Latvijas pilnvarotais lietvedis Ķīnas Tautas Republikā, Latvijas Universitātes Konfūcija institūta vadītājs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pēteris Pildegovičs · Redzēt vairāk »

Pēteris Veiss

Pēteris Ulrihs Veiss (dzimis, miris) bija vācu dramaturgs, rakstnieks, mākslinieks un avangarda filmu veidotājs, kurš lielāko daļu no mūža nodzīvoja Zviedrijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pēteris Veiss · Redzēt vairāk »

Pēters Brūveris

Pēters Brūveris (—) bija latviešu dzejnieks un atdzejotājs, Baltijas Asamblejas balvas laureāts.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pēters Brūveris · Redzēt vairāk »

Pētersone

Pētersone ( — 'Pētera dēls', no personvārda Pēters (Peter); vīriešu dzimtē Pētersons) ir vācu cilmes uzvārds, kam citās ģermāņu valodās sastopami līdzīgi uzvārdi ar tādu pašu cilmi — Pītersona, Pētersena, Petešona un Petešena.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pētersone · Redzēt vairāk »

Peļkājīte

Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Peļkājīte · Redzēt vairāk »

Peļkājītes

Peļkājītes, peļkājīšu ģints (Prunella) ir vienīgā peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) ģints, kas apvieno 13 neliela auguma dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Peļkājītes · Redzēt vairāk »

Persepolisa

"Persepolisa" ir 2007.

Jaunums!!: Vācu valoda un Persepolisa · Redzēt vairāk »

Persiešu valodas stundas

"Persiešu valodas stundas" ir 2020. gada Krievijas, Vācijas un Baltkrievijas kara drāmas filma, kuras režisors ir Vadims Perelmans.

Jaunums!!: Vācu valoda un Persiešu valodas stundas · Redzēt vairāk »

Pianists (filma)

"Pianists" ir Romana Polaņska režisēta biogrāfiskā drāma, kas uzņemta 2002.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pianists (filma) · Redzēt vairāk »

Piektdiena

Piektdiena ir nedēļas piektā diena.

Jaunums!!: Vācu valoda un Piektdiena · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Pinterest

Pinterest ir tīmekļa vietne, kas tika izveidota 2010.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pinterest · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš Latvijā

Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri. Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pirmais pasaules karš Latvijā · Redzēt vairāk »

Pirmā atmoda

Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.) Pirmā atmoda bija aptuveni no 1850.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pirmā atmoda · Redzēt vairāk »

Pirmdiena

Pirmdiena ir nedēļas diena, kas seko svētdienai un ir pirms otrdienas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pirmdiena · Redzēt vairāk »

Pistole

vācu pusautomātiskā pistole Pistole ir viegls īsstobra šaujamierocis, ko šaušanas laikā var turēt vienā rokā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pistole · Redzēt vairāk »

Plaudis

Plaudis (Abramis brama) saskaņā ar jaunākajiem datiem ir vienīgā plaužu ģints (Abramis) zivju suga.

Jaunums!!: Vācu valoda un Plaudis · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Vācu valoda un Polija · Redzēt vairāk »

Poltergeists

Poltergeists (no vācu valodas poltern, nozīmē "dārdēt" vai "taisīt troksni", un geist nozīmē "rēgs", "gars", vai "iemiesojums") nozīmē dēmonisku garu vai rēgu, kas pats spēj pārvietot un ietekmēt objektus, priekšmetus.

Jaunums!!: Vācu valoda un Poltergeists · Redzēt vairāk »

Pomerānijas Elizabete Magdalēna

Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Kurzemes hercogiene (vācu Elisabeth Magdalena von Pommern, 1580–1649) bija Pomerānijas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Frīdriha sieva.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pomerānijas Elizabete Magdalēna · Redzēt vairāk »

Pommers (nozīmju atdalīšana)

Pommers (sieviešu dzimtē Pommere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pommers (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Prūši · Redzēt vairāk »

Prūsijas Karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Vācu valoda un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Prūsijas Konfederācija

Prūsijas konfederācija (vāciski- Preussischer Bund, poliski - Związek Pruski) - nodibināta Prūsijas pilsētu dižciltīgo un klerikālo iedzīvotāju savienība, lai aizstāvētu ekonomiskās intereses.

Jaunums!!: Vācu valoda un Prūsijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Prūsijas Sofija

Prūsijas Sofija, Kurzemes hercogiene (vācu Sophie von Preußen, 1582—1610) bija Prūsijas hercogistes princese un Kurzemes hercogiene.

Jaunums!!: Vācu valoda un Prūsijas Sofija · Redzēt vairāk »

Probleemblad

Probleemblad ir šaha kompozīcijas žurnāls, kas iznāk kopš 1944.

Jaunums!!: Vācu valoda un Probleemblad · Redzēt vairāk »

Process (romāns)

"Process" ir Franca Kafkas romāns, kas sarakstīts no 1914.

Jaunums!!: Vācu valoda un Process (romāns) · Redzēt vairāk »

Profesija: reportieris

"Profesija: reportieris" ir 1975.

Jaunums!!: Vācu valoda un Profesija: reportieris · Redzēt vairāk »

Pruškova (Opole)

Pruškova, nosaukuma vāciskais variants — Proskava, ir pilsēta Polijas dienvidos, Opoles vojevodistē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pruškova (Opole) · Redzēt vairāk »

Pupiņvaloda

Pupiņvaloda ir latviešu valodā lietota rotaļu valoda.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pupiņvaloda · Redzēt vairāk »

Pussargs (futbols)

Pussargs futbolā ir spēlētājs, kuram nākas strādāt gan aizsardzībā, gan veidot uzbrukumus.

Jaunums!!: Vācu valoda un Pussargs (futbols) · Redzēt vairāk »

Rainers Marija Rilke

PAGENAME (1900) Paulas Modersones-Bekeres gleznots Rainera Marijas Rilkes portrets Rainers Marija Rilke, īstajā vārdā Renē Karls Vilhelms Johans Jozefs Marija Rilke (Rainer Maria Rilke, René Karl Wilhelm Johann Josef Maria Rilke; dzimis 1875. gada 4. decembrī Prāgā, miris 1926. gada 29. decembrī sanatorijā pie Montro Šveicē), bija austriešu rakstnieks, prozaiķis un dzejnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rainers Marija Rilke · Redzēt vairāk »

Rammstein

Rammstein ir viena no populārākajām vācu rokgrupām.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rammstein · Redzēt vairāk »

Raudupiete

"Raudupiete" ir 1889.

Jaunums!!: Vācu valoda un Raudupiete · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Bēnuss

Mārtiņš Rūdolfs Bēnuss (—) bija Latvijas advokāts un politiķis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rūdolfs Bēnuss · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Blaumanis

Kārlis Rūdolfs Leonīds Blaumanis (dzimis, miris) bija latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rūdolfs Blaumanis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Bultmanis

Rūdolfs Kārlis Bultmanis (dzimis, miris) bija vācu luterisma teologs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rūdolfs Bultmanis · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Karnaps

Rūdolfs Karnaps ( —) bija vācu/ASV filozofs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rūdolfs Karnaps · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Kugrēns

Rūdolfs Kugrēns (dzimis 1991. gada 9. augustā Rīgā, Latvijā) ir latviešu komiķis un televīzijas raidījumu vadītājs, kā arī viens no raidieraksta "Paga Ko?" veidotājiem un komiķu apvienības Comedy Latvia dalībniekiem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rūdolfs Kugrēns · Redzēt vairāk »

Rīgas 13. vidusskola

Rīgas 13.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rīgas 13. vidusskola · Redzēt vairāk »

Rīgas apriņķa muižu nosaukumi

Rīgas apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929). Rīgas apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Rīgas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rīgas apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Rīgas Juglas vidusskola

Rīgas Juglas vidusskola ir skola Rīgā, kurā mācības notiek no 1.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rīgas Juglas vidusskola · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)

Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskā augstskola

Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rīgas Politehniskā augstskola · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Rīgas vietniecība

Rīgas vietniecība bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā (1783–1796), kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rīgas vietniecība · Redzēt vairāk »

Rēders

Rēders (Ræder; sieviešu dzimtē Rēdere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rēders · Redzēt vairāk »

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija

Rēzeknes Valsts 1.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Reihsprezidents

Reihsprezidents (vācu: Reichspräsident) bija valsts vadītājs Veimāras Republikā un Trešajā reihā no 1919.

Jaunums!!: Vācu valoda un Reihsprezidents · Redzēt vairāk »

Reihstāgs (Svētā Romas impērija)

Svētās Romas impērijas Reihstāga sēde (1675) Reihstāgs (vācu: Reichstag) bija Svētās Romas impērijas augstākā likumdošanas institūcija.

Jaunums!!: Vācu valoda un Reihstāgs (Svētā Romas impērija) · Redzēt vairāk »

Reiters

Reiters (no  — 'jātnieks'; sieviešu dzimtē Reitere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Reiters · Redzēt vairāk »

Retoromāņu valoda

Retoromāņu valoda (Rumantsch, Romontsch) ir Šveices dienvidaustrumos, Graubindenes kantonā (Canturi Grischun) runāta romāņu saimes valoda, kura kopš 1938.

Jaunums!!: Vācu valoda un Retoromāņu valoda · Redzēt vairāk »

Revit

Autodesk Revit Architecture, bieži saukts vienkārši par Revit, ir BIM programma, kuru izstrādājis Autodesk.

Jaunums!!: Vācu valoda un Revit · Redzēt vairāk »

Riboze

thumb Riboze (C5H10O5) ir ogļhidrāts, pentoze.

Jaunums!!: Vācu valoda un Riboze · Redzēt vairāk »

Rietumģermāņu valodas

Rietumģermāņu valodas ir lielākā no trim indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas apakšgrupām.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rietumģermāņu valodas · Redzēt vairāk »

Rietumprūsija

1878. gada karte Rietumprūsija (vācu: Westpreußen) bija Prūsijas province abos Vislas lejteces krastos, kas pastāvēja no 1773.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rietumprūsija · Redzēt vairāk »

Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)

"Rietumu frontē bez pārmaiņām" ir 2022. gada Vācijas pretkara filma, kuras režisors ir Edvards Bergers.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma) · Redzēt vairāk »

Rietumvācija

Rietumvācija (vācu: Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rietumvācija · Redzēt vairāk »

Rigische Anzeigen

''Rigasche Anzeigen'' (1797). Rigische Anzeigen von allerhand Sachen, deren Bekanntmachung dem gemeinen Wesen nöthig und nützlich ist (no vācu valodas — 'Rīgas sludinājumi par dažādām lietām, ar kurām sabiedrību iepazīstināt ir vajadzīgi un noderīgi') bija no 1761.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rigische Anzeigen · Redzēt vairāk »

Rihards fon Foregers

Rihards fon Foregers (dzimis, miris) bija austriešu—amerikāņu ķīmiķis, rūpnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rihards fon Foregers · Redzēt vairāk »

Rihters

Rihters (— 'tiesnesis'; sieviešu dzimtē Rihtere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rihters · Redzēt vairāk »

Roberts fon Greims

Roberts Riters fon Greims (vācu: Robert Ritter von Greim, 1892-1945) bija vācu ģenerālis, feldmaršals un iznīcinātāju pilots.

Jaunums!!: Vācu valoda un Roberts fon Greims · Redzēt vairāk »

Roberts Mūzils

Roberts Mūzils (dzimis, miris) bija austriešu rakstnieks, dramaturgs un esejists.

Jaunums!!: Vācu valoda un Roberts Mūzils · Redzēt vairāk »

Roberts Virens

Roberts Reinholds fon Virens (vācu: Robert Reinhold von Wirén, krievu: Роберт Николаевич Вирен, 1857–1917) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas jūras kara flotes admirālis, kurš bija viens no galvenajiem Krievijas-Japānas kara komandieriem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Roberts Virens · Redzēt vairāk »

Robinsons Krūziņš

Grāmatas pirmizdevuma titullapa. Robinsons Krūziņš (pilnais nosaukums: "Robinsons Krūziņš, stāstu grāmata bērniem vāciešu valodā sarakstīta no Jekuma Indriķa Kampe, pēc daudz citās valodās un nu ar latviešu bērniem, kas māk lasīt, viņu valodā pārtulkota no K.R. Girgensona, Cēsu tiesas prāvesta un Jaunpiebalgas mācītāja") ir 1779.

Jaunums!!: Vācu valoda un Robinsons Krūziņš · Redzēt vairāk »

Rodžers Federers

Rodžers Federers (dzimis Bāzelē, Šveicē) ir Šveices bijušais tenisists, 20 Grand Slam turnīru uzvarētājs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rodžers Federers · Redzēt vairāk »

Rokraksts

Sprāgstvielu grāmata"), rokraksta un kaligrāfijas piemērs, 1584. gadā Džeka Keruaka "Ceļā" — 36.5 metru garš tīstoklis un rokraksts, izstādē, Louela, Masačūsetsa, 2007. gadā Rokraksts jeb manuskripts (— 'rokraksts', no manus — 'roka' un scriptus — 'rakstītais') ir ar roku rakstīts sens teksts vai publicēšanai paredzēta darba oriģinālais teksts.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rokraksts · Redzēt vairāk »

Romāns

Migela de Servantesa darbs "Dons Kihots" (attēlā redzama titullapa) bija viens no pirmajiem populārajiem romāniem Romāns ir visplašākais prozas darbs vai sacerējums, kurā parasti raksturīgi izvērsta tēlu sistēma, atklāta atsevišķa cilvēka un sabiedrības attieksme ilgākā laika posmā, daudzpusīgi atsedzot galvenā varoņa dzīvi, personību, izaugsmi, domu un jūtu pasauli.

Jaunums!!: Vācu valoda un Romāns · Redzēt vairāk »

Roterdamas Erasms

Roterdamas Erasms (dzimis 1466. vai, miris), pazīstams arī kā Dezidērijs Erasms bija ietekmīgs renesanses laika Nīderlandes humānists un teologs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Roterdamas Erasms · Redzēt vairāk »

Rozenbergs

Rozenbergs (no Rosen — 'rozes' un Berg — 'kalns'; sieviešu dzimtē Rozenberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rozenbergs · Redzēt vairāk »

Rozentāls

Rozentāls (no Rosen — 'rozes' un Thal — '(ie)leja'; sieviešu dzimtē Rozentāle) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rozentāls · Redzēt vairāk »

RT

RT (sākotnēji Russia Today — 'Krievija šodien') ir Krievijas valdības finansēts, starptautiskai sabiedrībai paredzēts televīzijas tīkls, kas radīts 2005.

Jaunums!!: Vācu valoda un RT · Redzēt vairāk »

Ruī Lopess de Segura

Ruī Lopess de Segura (1530. gads - 1580. gads, Spānija) bija Spānijas šahists un garīdznieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ruī Lopess de Segura · Redzēt vairāk »

Rumāņu īpašvārdu atveidošana

Rumāņu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rumāņu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Rumāņu valoda

Rumāņu valoda (limba română) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kas ir dzimtā valoda aptuveni 23,5 miljoniem cilvēku galvenokārt Rumānijā un Moldovā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rumāņu valoda · Redzēt vairāk »

RuneScape

RuneScape ir britu uzņēmuma Jagex Java programmēšanas valodā sarakstīta daudzspēlētāju tiešsaistes lomu spēle.

Jaunums!!: Vācu valoda un RuneScape · Redzēt vairāk »

Rusova Livonijas hronika

Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.

Jaunums!!: Vācu valoda un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Saadi

Saadi (Saʿdī; dzimis 1184. gadā Šīrāzā, miris 1283. vai 1291. gadā) bija izcils persiešu viduslaiku dzejnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Saadi · Redzēt vairāk »

Sabiedroto okupētā Vācija

Visu Vācijas teritoriju sabiedrotie militāri okupēja kopš Berlīnes deklarācijas pasludināšanas 1945.

Jaunums!!: Vācu valoda un Sabiedroto okupētā Vācija · Redzēt vairāk »

Sakāve

"Sakāve" ir 2004.

Jaunums!!: Vācu valoda un Sakāve · Redzēt vairāk »

Saksijas Karaliste

Karalistes ģerbonis, 1846. gads Saksijas karte Drēzdene pirms 1900. gada Karalis Georgs ap 1900. gadu Saksijas Karaliste bija vācu valsts, kas pastāvēja no 1806.

Jaunums!!: Vācu valoda un Saksijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Saksijas Morics

Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis, miris) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.

Jaunums!!: Vācu valoda un Saksijas Morics · Redzēt vairāk »

Salaspils 1. vidusskola

Salaspils 1.

Jaunums!!: Vācu valoda un Salaspils 1. vidusskola · Redzēt vairāk »

Salaspils vēsture

Salaspils (vācu: Holmburg, Kirchholm) ir viena no vissenākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kas rakstītajos avotos pieminēta kopš 1186.

Jaunums!!: Vācu valoda un Salaspils vēsture · Redzēt vairāk »

Salātlapiņa (tēls)

Salātlapiņa ir tēls Walt Disney Animation Studios animācijas filmā "Sapinušies".

Jaunums!!: Vācu valoda un Salātlapiņa (tēls) · Redzēt vairāk »

Saldā dzīve

"Saldā dzīve" ir 1960.

Jaunums!!: Vācu valoda un Saldā dzīve · Redzēt vairāk »

Salpetris

Salpetra paraugs Latvijas ķīmijas vēstures muzejā Salpetris ir dažu sārmu un sārmzemju metālu nitrātu, kā arī amonija nitrāta triviālais nosaukums.

Jaunums!!: Vācu valoda un Salpetris · Redzēt vairāk »

Sanktgallene

Sanktgallene ir pilsēta Šveices ziemeļaustrumos, tuvu Lihtenšteinas un Vācijas robežām.

Jaunums!!: Vācu valoda un Sanktgallene · Redzēt vairāk »

Sanktgallenes kantons

Sanktgallenes kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Vācu valoda un Sanktgallenes kantons · Redzēt vairāk »

Sanmarīno

Gaišā Sanmarīno Republika ir valsts Dienvideiropā, kuru no visām pusēm ierobežo Itālija.

Jaunums!!: Vācu valoda un Sanmarīno · Redzēt vairāk »

Sannikolau Mare

Sannikolau Mare ir pilsēta Rumānijas galējos rietumos Banātas novadā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Sannikolau Mare · Redzēt vairāk »

Sarkanie (filma)

"Sarkanie" ir 1981.

Jaunums!!: Vācu valoda un Sarkanie (filma) · Redzēt vairāk »

Sarkanie spīķeri

Skats uz Spīķeriem no Daugavas kreisā krasta Koncertzāle "Spīķeri" Spīķeri (no) jeb Spīķeru kvartāls, vēlāk arī sarkanie spīķeri, ir vēsturisks arhitektūras noliktavu komplekss, kas atrodas Rīgā, Daugavas krastā, blakus Centrāltirgum un Dzelzceļa tiltam Maskavas priekšpilsētas pusē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Sarkanie spīķeri · Redzēt vairāk »

Saule (dievība)

Lietuvas Nacionālajā muzejā Saule ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.

Jaunums!!: Vācu valoda un Saule (dievība) · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Séverine

Séverine (īstais vārds: Džosanna Grižū, dzimusi) ir dziedātāja no Monako, kura uzvarēja 1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu Un banc, un abre, une rue, kuras vārdus sarakstīja Žans Pjērs Bourtīrs (Jean-Pierre Bourtayre).

Jaunums!!: Vācu valoda un Séverine · Redzēt vairāk »

Schutzstaffel

Schutzstaffel (SS; no vācu valodas — 'aizsardzības vienība') bija elitāra NSDAP iekšēja paramilitāra struktūra — sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam pārveidojās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai fīreram — t.s. "melnais ordenis".

Jaunums!!: Vācu valoda un Schutzstaffel · Redzēt vairāk »

Sedans

20. gadu beigu sedans Mūsdienu automobilis ar sedana virsbūvi Sedans ir aizvērta tipa vieglās automašīnas virsbūve ar divām vai trim sēdekļu rindām, bagāžnieku, kurš ir atdalīts no pasažieru salona (pirmajām automašīnām bagāžnieks bija pie aizmugurējās sienas piestiprinātas mantu kastes izskatā vai nebija vispār) un bez durvīm aizmugurējā sienā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Sedans · Redzēt vairāk »

Senprūšu valoda

Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.

Jaunums!!: Vācu valoda un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »

Septiņi gadi Tibetā

"Septiņi gadi Tibetā" ir 1997.

Jaunums!!: Vācu valoda un Septiņi gadi Tibetā · Redzēt vairāk »

Siers

Uzkodu paplāte ar dažādām siera šķirnēm Siers ir piena produkts, ko iegūst, sarecinot piena olbaltumvielu kazeīnu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Siers · Redzēt vairāk »

Sieviete Mēnesī

"Sieviete Mēnesī" ir 1929.

Jaunums!!: Vācu valoda un Sieviete Mēnesī · Redzēt vairāk »

Silbermond

Silbermond ir vācu rokgrupa.

Jaunums!!: Vācu valoda un Silbermond · Redzēt vairāk »

Silvija Brice

Silvija Brice (dzimusi 1958. gada 16. aprīlī Varakļānos) ir latviešu tulkotāja, kas tulko galvenokārt no angļu un vācu valodas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Silvija Brice · Redzēt vairāk »

Sjūzena Kahramānere

Sjūzena Kahramānere (1913. gada 21. maijs — 2006. gada 22. februāris) bija viena no pirmajām sievietēm matemātiķēm Turcijas akadēmiskajās aprindās.

Jaunums!!: Vācu valoda un Sjūzena Kahramānere · Redzēt vairāk »

Skaidrīte Ābrama

Skaidrīte Ābrama (dzimusi) ir Latvijas ekonomiste un politiķe, konkurences tiesību eksperte.

Jaunums!!: Vācu valoda un Skaidrīte Ābrama · Redzēt vairāk »

Skalārais reizinājums

Matemātikā skalārais reizinājums ir bināra operācija, kas diviem vektoriem piekārto skalāru lielumu jeb skaitli, kas raksturo doto vektoru garumu un leņķi starp tiem, un nav atkarīgs no koordinātu sistēmas, kurā vektori uzdoti.

Jaunums!!: Vācu valoda un Skalārais reizinājums · Redzēt vairāk »

Skandināvija

Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Skandināvija · Redzēt vairāk »

Skārda katedrāle

Skārda katedrāle bija pirmā ukraiņu kristīgā baznīca Ziemeļamerikā, kas bija nekonfesionāla – neatkarīga no reliģiskajām kopienām Eiropā un bija Serafimītu baznīcas galvenais centrs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Skārda katedrāle · Redzēt vairāk »

SketchUp

SketchUp jeb agrāk Google SketchUp ir pasaulē populārākā 3D modelēšanas datorprogramma, kas tiek izmantota kā modelēšanas, prezentācijas un dizaina dokumentācijas izstrādes platforma daudzās nozarēs, kā arhitektūrā, būvniecībā, interjera dizainā, ainavu arhitektūrā, mēbeļu projektēšanā un inžinierprojektēšanā.

Jaunums!!: Vācu valoda un SketchUp · Redzēt vairāk »

Skola

Klase vienā no Vācijas skolām 1930. gados Skola ir mācību un audzināšanas iestāde, kur skolotāji apmāca skolēnus.

Jaunums!!: Vācu valoda un Skola · Redzēt vairāk »

Skorpionu karalis

Skorpionu karalis ir 2002.

Jaunums!!: Vācu valoda un Skorpionu karalis · Redzēt vairāk »

Skrivanek

Skrivanek ir starptautisks tulkošanas, lokalizēšanas un valodas kursu uzņēmums, viens no lielākajiem valodu pakalpojumu sniedzējiem pasaulē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Skrivanek · Redzēt vairāk »

Skulte (Skultes pagasts)

Skulte ir apdzīvota vieta Limbažu novada Skultes pagastā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Skulte (Skultes pagasts) · Redzēt vairāk »

Slakteris

Slakteris (— 'miesnieks'; sieviešu dzimtē Slaktere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Slakteris · Redzēt vairāk »

Slāvismi

čehu: ''píšťala'' — 'svilpe') Slāvismi ir vārdi, izteicieni un citas (leksikas, gramatikas, fonētikas u.c.) īpašības, kas aizgūtas no slāvu valodas vai ar tās starpniecību pārņemtas citā valodā (gan slāvu, gan neslāvu valodā).

Jaunums!!: Vācu valoda un Slāvismi · Redzēt vairāk »

Slēdzenis

Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Slēdzenis · Redzēt vairāk »

Slovēņu valoda

Slovēņu valoda (slovenski jezik vai slovenščina) ir indoeiropiešu saimes slāvu atzara valoda, kurā runā vairāk kā 2 miljoni cilvēku, lielākoties slovēņi, Slovēnijā un tās pierobežā kaimiņvalstīs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Slovēņu valoda · Redzēt vairāk »

Sofijas izvēle

Sofijas izvēle ir 1982.

Jaunums!!: Vācu valoda un Sofijas izvēle · Redzēt vairāk »

Sorbi

Sorbi ir rietumslāvu etniskā grupa, kuras lielākā daļa pārstāvju dzīvo Lauzicas reģionā (atrodas Vācijā un Polijā).

Jaunums!!: Vācu valoda un Sorbi · Redzēt vairāk »

Sorcerer

Sorcerer ir 1977.

Jaunums!!: Vācu valoda un Sorcerer · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Spānija · Redzēt vairāk »

Staburags

Staburags 1866. gada gravīrā (Štafenhāgens). Staburags jeb Staburadze bija vairāku gadu tūkstošu laikā veidojusies aptuveni 18,5 metrus augsta šūnakmens klints Daugavas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Staburags · Redzēt vairāk »

Stacija pie apvāršņa

"Stacija pie apvāršņa" (ir vācu rakstnieka Ēriha Marijas Remarka 1927.

Jaunums!!: Vācu valoda un Stacija pie apvāršņa · Redzēt vairāk »

Stalag Luft III

Stalag Luft III bija gaisa karaspēku karagūstekņu nometne Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Stalag Luft III · Redzēt vairāk »

Starptautiskā Šaušanas sporta federācija

Starptautiskā Šaušanas sporta federācija ir starptautiska sporta organizācija, kas koordinē tās sastāvā ietilpstošo dalībvalstu nacionālo šaušanas federāciju darbību.

Jaunums!!: Vācu valoda un Starptautiskā Šaušanas sporta federācija · Redzēt vairāk »

Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija

Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (— IBSF) ir starptautiska sporta organizācija, kas pārvalda bobsleju un skeletonu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija · Redzēt vairāk »

Starptautiskā Hokeja federācija

10 reitinga vadošās vīriešu izlases 2003.—2022. gadā Starptautiskā Hokeja federācija ir vispasaules hokeja ar ripu un inline hokeja jeb skrituļhokeja vadošā organizācija, kas organizē starptautiskos turnīrus un veido pasaules reitingu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Starptautiskā Hokeja federācija · Redzēt vairāk »

Starptautiskā Slēpošanas federācija

Starptautiskā Slēpošanas federācija (— FIS) ir vadošā slēpošanas pārvaldes organizācija pasaulē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Starptautiskā Slēpošanas federācija · Redzēt vairāk »

Stšelce Opolske

Stšelce Opolske, nosaukuma vāciskais variants — Grosštrēlica, ir pilsēta Polijas dienvidos, Opoles vojevodistē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Stšelce Opolske · Redzēt vairāk »

Stenders

Stenders (no Ständer — 'balsts'; sieviešu dzimtē Stendere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Stenders · Redzēt vairāk »

Stolberjs

Stolberjs (no Stål — 'tērauds' un Berg — 'kalns'; sieviešu dzimtē Stolberja) ir zviedru cilmes uzvārds, kam vācu valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Štālbergs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Stolberjs · Redzēt vairāk »

Strasbūra

Strasbūra (elzasiešu: Schdroosburi), arī Strasburga ir pilsēta Francijas austrumos netālu no Vācijas robežas pie Illes ietekas Reinā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Strasbūra · Redzēt vairāk »

Straumanis

Straumanis (no — 'vīrs'; sieviešu dzimtē Straumane) ir jauktas cilmes (latviešu un vācu) uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Straumanis · Redzēt vairāk »

Strautmane

Strautmane (no „strauts” un — 'vīrs'; vīriešu dzimtē Strautmanis) ir jauktas cilmes (latviešu un vācu) uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Strautmane · Redzēt vairāk »

Strautmanis

Strautmanis (no „strauts” un — 'vīrs'; sieviešu dzimtē Strautmane) ir jauktas cilmes (latviešu un vācu) uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Strautmanis · Redzēt vairāk »

Suņi bruņinieki

Suņi bruņinieki (suņi-bruņinieki) ir vēstures literatūrā sastopams vārdu salikums, kas dažviet (padomju un Krievijas literatūrā, filmā "Aleksandrs Ņevskis") ieguvis epiteta nozīmi un ar kuru apdēvēti Vācu ordeņa bruņinieki.

Jaunums!!: Vācu valoda un Suņi bruņinieki · Redzēt vairāk »

Suite Française

Suite Française ir 2015.

Jaunums!!: Vācu valoda un Suite Française · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Vācu valoda un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Svjatlana Cihanouska

Svjatlana Cihanouska (dzimusi Piļipčuka (Піліпчук) 1982. gada 11. septembrī), arī Svetlana Tihanovska, ir baltkrievu skolotāja, aktīviste un politiķe.

Jaunums!!: Vācu valoda un Svjatlana Cihanouska · Redzēt vairāk »

Tabula Hungariae

''Tabula Hungariae'', 1528. gads Tabula Hungariae jeb Lāzāra karte ir senākā saglabājusies iespiestā karte, kurā ir attēlota Ungārija.

Jaunums!!: Vācu valoda un Tabula Hungariae · Redzēt vairāk »

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »

Tērbatas mācību apgabals

Tērbatas mācību apgabals (1803—1893), vēlāk Rīgas mācību apgabals (1893—1918) bija viens no Krievijas Impērijas, pēc 1917.

Jaunums!!: Vācu valoda un Tērbatas mācību apgabals · Redzēt vairāk »

Tērbatas Veterinārais institūts

Baltijas pārkrievošanas laikā par Jurjevas Veterināro institūtu pārdēvētais Tērbatas Veterinārais institūts. Tērbatas Ķeizariskais Veterinārais institūts bija medicīnas augstskola, kas darbojās Tērbatā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Tērbatas Veterinārais institūts · Redzēt vairāk »

Tēvs Nakts

"Tēvs Nakts" (sākotnējais nosaukums "Puika ar suni") ir 2018.

Jaunums!!: Vācu valoda un Tēvs Nakts · Redzēt vairāk »

Telegram

Telegram ir brīva un atvērtā pirmkoda, vairākplatformu un mākoņskaitļošanas programmatūra, kas nodrošina tūlītēju ziņojumapmaiņu, šifrētus videozvanus un IP balss pārraidi.

Jaunums!!: Vācu valoda un Telegram · Redzēt vairāk »

Teodors Štorms

Hanss Teodors Volzens Štorms (dzimis, miris) bija reālisma stila vācu rakstnieks un dzejnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Teodors Štorms · Redzēt vairāk »

Teodors Engelmanis

Teodors Engelmanis (vācu: Theodor Engelmann, 1837—1916) bija vācbaltiešu jurists un sabiedriskais darbinieks, Jelgavas pilsētas galva (1890–1904).

Jaunums!!: Vācu valoda un Teodors Engelmanis · Redzēt vairāk »

Teodors Fontāne

Teodors Fontāne (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, žurnālists un teātra kritiķis, 19.

Jaunums!!: Vācu valoda un Teodors Fontāne · Redzēt vairāk »

Teodors Momzens

Kristians Matiass Teodors Momzens (vācu: Christian Matthias Theodor Mommsen; dzimis, miris) vācu vēsturnieks, jurists, žurnālists, politiķis, arheologs, filologs un rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Teodors Momzens · Redzēt vairāk »

Teodors Nete

Teodors Nete (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes PSRS Ārlietu tautas komisariāta diplomātiskais kurjers.

Jaunums!!: Vācu valoda un Teodors Nete · Redzēt vairāk »

Tepfers

Tepfers (— 'podnieks'; sieviešu dzimtē Tepfere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Tepfers · Redzēt vairāk »

Terēza Karača

Terēza Karača (dzimusi, mirusi) bija ungāru rakstniece, pedagoģe, memuāriste un sieviešu tiesību aizstāve.

Jaunums!!: Vācu valoda un Terēza Karača · Redzēt vairāk »

Tillbergs

Tillbergs (sieviešu dzimtē Tillberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Tillbergs · Redzēt vairāk »

Tims Vīze

Tims Vīze (vācu:Tim Wiese; dzimis 1981. gada 17. decembrī Bergišgladbahā) ir bijušais vācu futbolists, vārtsargs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Tims Vīze · Redzēt vairāk »

Tomass Bernhards

Tomass Bernhards; dzimis, miris) bija austriešu rakstnieks, dramaturgs un dzejnieks. Darbos, kuri dažkārt izraisīja skandālu, izpaudās modernās sabiedrības un, konkrēti, Austrijas sabiedrības dziļa kritika. Testamentā aizliedza savu darbu iestudējumus Austrijas teritorijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Tomass Bernhards · Redzēt vairāk »

Tomass Manns

Tomass Manns (Thomas Mann; dzimis, miris) bija vācu rakstnieks — prozaiķis, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1929).

Jaunums!!: Vācu valoda un Tomass Manns · Redzēt vairāk »

Torstens Hass

Torstens Hass (dzimis) ir Vācijas rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Torstens Hass · Redzēt vairāk »

Transleitānija

Transleitānija, (ungāru: Lajtántúl, vācu: Transleithanien) oficiālais nosaukums Svētā Stefana Ungārijas kroņa zemes (ungāru: Magyar Szent Korona Országai, vācu: Länder der heiligen ungarischen Stephanskrone) bija nosaukums vienai no divām galvenajām Austroungārijas daļām no 1867.

Jaunums!!: Vācu valoda un Transleitānija · Redzēt vairāk »

Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija

"Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija" ir Vācijas asa sižeta TV seriāls par divu lielceļa policistu komandu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija · Redzēt vairāk »

Trīs draugi

Trīs draugi ir Ēriha Marijas Remarka romāns.

Jaunums!!: Vācu valoda un Trīs draugi · Redzēt vairāk »

Trīspadsmit kolonijas

Trīspadsmit kolonijas bija grupa ar britu aizjūras teritorijām, kas tika izveidotas 17. un 18. gadsimtā un atradās Ziemeļamerikas Austrumu krastā gar Atlantijas okeānu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Trīspadsmit kolonijas · Redzēt vairāk »

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Jaunums!!: Vācu valoda un Trešais reihs · Redzēt vairāk »

Trešā reiha karogs (1935—1945)

Trešā reiha karogs (vācu: die Hakenkreuzflagge) bija Trešā reiha valsts simbols.

Jaunums!!: Vācu valoda un Trešā reiha karogs (1935—1945) · Redzēt vairāk »

Trešdiena

Trešdiena ir nedēļas trešā diena starp otrdienu un ceturtdienu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Trešdiena · Redzēt vairāk »

Trentīno-Alto Adidže

Trentīno-Alto Adidže vai Trentīno-Dienvidtirole ir autonoms Itālijas reģions valsts ziemeļos.

Jaunums!!: Vācu valoda un Trentīno-Alto Adidže · Redzēt vairāk »

Trollīši Mumini

Trollītis Mumins Mumini japāņu ekranizējumā. No kreisās — Snifs, Muminmamma, Mumintētis, Trollītis Mumins un Mazā Mija Trollīši Mumini ir pasaulē pazīstamākie somu bērnu grāmatu varoņi.

Jaunums!!: Vācu valoda un Trollīši Mumini · Redzēt vairāk »

Turgavas kantons

Turgavas kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts ziemeļos.

Jaunums!!: Vācu valoda un Turgavas kantons · Redzēt vairāk »

U-571 (filma)

U-571 ir 2000.

Jaunums!!: Vācu valoda un U-571 (filma) · Redzēt vairāk »

UEFA

UEFA jeb Eiropas Futbola asociāciju savienība ir Eiropas futbola administratīvais un kontroles orgāns.

Jaunums!!: Vācu valoda un UEFA · Redzēt vairāk »

Ujazda

Ujazda, nosaukuma vāciskais variants — Ujesta, ir pilsēta Polijas dienvidos, Opoles vojevodistē pie Glivices kanāla.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ujazda · Redzēt vairāk »

Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā

Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 17 reizes, debitējot 2003. gada konkursā, kad Ukrainu pārstāvēja Aleksandrs Ponomariovs ar dziesmu "Hasta La vista".

Jaunums!!: Vācu valoda un Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā · Redzēt vairāk »

Uldis Ģērmanis

Uldis Ģērmanis (dzimis, miris) bija latviešu vēsturnieks un rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Uldis Ģērmanis · Redzēt vairāk »

Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs

Barons Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs (1774—1826) bija jurists un dzejnieks, Ulmales un Jamaiķu muižu īpašnieks Kurzemē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs · Redzēt vairāk »

Ungārijas Karaliste

Ungārijas Karaliste (ungāru: Magyar Királyság) bija daudzetniska monarhija Centrālajā Eiropā, kas pastāvēja no 1000.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ungārijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Ungārijas vēsture

Ugras zemes cauri mūsdienu Ukrainai uz Panonijas līdzenumu (divi varianti). Ungārijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ungārijas teritorijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Ungārijas vēsture · Redzēt vairāk »

Universālis

ASV pilnizmēra universālis ''Buick Roadmaster Limited'' Universālis (no — kopējs) ir slēgtas virsbūves tips vieglajiem automobiļiem (kravas pasažieru).

Jaunums!!: Vācu valoda un Universālis · Redzēt vairāk »

Vainšteins

Vainšteins (no Wein — 'vīns' un Stein — 'akmens'; sieviešu dzimtē Vainšteina) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vainšteins · Redzēt vairāk »

Valē kantons

Valē kantons jeb Vallisas kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts dienvidos.

Jaunums!!: Vācu valoda un Valē kantons · Redzēt vairāk »

Valdis Bisenieks

Valdis Bisenieks (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Valdis Bisenieks · Redzēt vairāk »

Valentīna Freimane

Valentīna Freimane (dzimusi Rīgā, mirusi) bija Latvijas ebreju izcelsmes teātra un kino zinātniece, mākslas zinātņu doktore, Triju zvaigžņu ordeņa virsniece.

Jaunums!!: Vācu valoda un Valentīna Freimane · Redzēt vairāk »

Valga

Valga ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķa administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Valga · Redzēt vairāk »

Valgas ģerbonis

Valgas pilsētas ģerbonis ir viens no Valgas pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Valgas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Valkas ģerbonis

Valkas pilsētas ģerbonis ir viens no Valkas pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Vācu valoda un Valkas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Valmieras apriņķa muižu nosaukumi

Valmieras apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929). Valmieras apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Valmieras apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Vācu valoda un Valmieras apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Valodu politika Latvijā

Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.

Jaunums!!: Vācu valoda un Valodu politika Latvijā · Redzēt vairāk »

Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma

Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma ir uzskaitījums, kurā ir iekļautas valodas, kurām ir piešķirts ISO 639-1 kods, kā arī pārējās valodas, par kurām izveidoti raksti latviešu valodas Vikipēdijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma · Redzēt vairāk »

Valodu uzskaitījums pēc pratēju skaita

300px Valodu uzskaitījumā iekļautas tās valodas, kuras prot vismaz 30 miljoni cilvēku.

Jaunums!!: Vācu valoda un Valodu uzskaitījums pēc pratēju skaita · Redzēt vairāk »

Valsts valodas centrs

Valsts valodas centrs (VVC) ir 1992.

Jaunums!!: Vācu valoda un Valsts valodas centrs · Redzēt vairāk »

Valsts vācu klasiskā ģimnāzija

Agrākās Valsts vācu klasiskās ģimnāzijas ēka (2016). Valsts vācu klasiskā ģimnāzija jeb Rīgas valsts vācu vidusskola bija Rīgas skola ar vācu valodas mācību valodu, kas līdz vācbaltiešu izceļošanai 1939.

Jaunums!!: Vācu valoda un Valsts vācu klasiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Valstu himnu uzskaitījums

himnu Šajā uzskaitījumā apkopotas atzīto un neatzīto valstu himnas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Valstu himnu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Valters Benjamins

Valters Bendikss Šenflīss Benjamins (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu literatūrkritiķis, esejists, tulkotājs un filozofs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Valters Benjamins · Redzēt vairāk »

Varšavas geto

Geto norobežojošā mūra fragments Varšavas geto (vācu: Warschauer Ghetto, poļu: Getto warszawskie, jidišā: ווארשעווער געטא) bija ebreju geto Varšavā, ko Polijas okupācijas laikā izveidoja nacisti.

Jaunums!!: Vācu valoda un Varšavas geto · Redzēt vairāk »

Vatikāna gvarde

200px Vatikāna gvarde - pāvestu miesassargu vienība, kas dislocēta Vatikānā un kuras uzdevums bija un ir apsargāt Pontifiku, Apustuļu pilis un 4 ieejas Vatikānā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vatikāna gvarde · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Vācu valoda un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā

Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 65 reizes — vairāk nekā jebkura cita valsts.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā · Redzēt vairāk »

Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests

Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests vai DAAD ir lielākā Vācijas atbalsta organizācija starptautiskās akadēmiskās sadarbības jomā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests · Redzēt vairāk »

Vācijas Austrumāfrika

Vācijas Austrumāfrika (vācu: Deutsch-Ostafrika) bija Vācijas Impērijas kolonija Āfrikā, kas pastāvēja no 1885.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vācijas Austrumāfrika · Redzēt vairāk »

Vācijas Demokrātiskā Republika

Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »

Vācijas nosaukumi

Neskaidra cilme Vācijas nosaukumi daudzām tautām ir ļoti atšķirīgi, jo liela nozīme ir bijusi Vācijas ģeogrāfiskajam stāvoklim Eiropas vidū un tās ilgstošajai vēsturei, kuras laikā tās teritoriju ir apdzīvojušas vairākas ciltis, kā arī vēlāk, kad veidojās pirmās valstiņas, tā nebija vienota, bet gan sadrumstalota.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vācijas nosaukumi · Redzēt vairāk »

Vācijas pilsētu uzskaitījums

Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Vācijas pilsētas.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Vācijas rokmūzika

Vācijas rokmūzika ir rokmūzika, kas ir izveidojusies Vācijā, dziedāta galvenokārt vācu valodā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vācijas rokmūzika · Redzēt vairāk »

Vācu īpašvārdu atveidošana

Vācu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ievērojot latviešu valodas tradīcijas vācu īpašvārdu atveidošanā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vācu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Vācu Jaungvineja

Vācu Jaungvineja bija Vācijas Impērijas kolonija, kas sastāvēja no Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu daļas un vairākām tuvējām salu grupām.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vācu Jaungvineja · Redzēt vairāk »

Vācu Savienība

Vācu Savienība, saukta arī par Vācu konfederāciju, bija 39 vācu valstu savienība, kas tika izveidota 1815.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vācu Savienība · Redzēt vairāk »

Vāgners

Vāgners (no Waganari — 'ratnieks'; sieviešu dzimtē Vāgnere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vāgners · Redzēt vairāk »

Vīgners

Vīgners (sieviešu dzimtē Vīgnere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vīgners · Redzēt vairāk »

Vīnes rajoni

Vīnes rajoni (vācu: Wiener Gemeindebezirke) ir 23 Vīnes pilsētas daļas, kas ir numurētas vieglākai atsaucei.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vīnes rajoni · Redzēt vairāk »

Vīnes Universitāte

Vīnes Universitāte ir Austrijas lielākā universitāte, kas atrodas tās galvaspilsētā Vīnē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vīnes Universitāte · Redzēt vairāk »

Vīns (nozīmju atdalīšana)

Vīns var būt.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vīns (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Völkischer Beobachter

Völkischer Beobachter bija Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas oficiālais laikraksts no 1920.

Jaunums!!: Vācu valoda un Völkischer Beobachter · Redzēt vairāk »

Vžesņa

Vžesņa ir pilsēta Polijas centrālajā daļā, Lielpolijas vojevodistē uz dienvidiem no Gņezno.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vžesņa · Redzēt vairāk »

Vebers

Vebers (sieviešu dzimtē Vebera) ir daļēji angliskots vācu cilmes uzvārds Vēbers.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vebers · Redzēt vairāk »

Vecā ebreju kapsēta

Vecā ebreju kapsēta (skats no Lomonosova un Ebreju ielas krustojuma) Vecā ebreju kapsēta jeb Vecie ebreju kapi (vācu: Ebräische Begräbnisse) ir Rīgas parks, kas izveidots bijušās ebreju kapsētas teritorijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vecā ebreju kapsēta · Redzēt vairāk »

Veimāras Republika

Veimāras Republika (oficiāli valsti turpināja dēvēt par Deutsches Reich jeb "Vācijas Impēriju") bija periods Vācijas vēsturē no 1919.

Jaunums!!: Vācu valoda un Veimāras Republika · Redzēt vairāk »

Veisbergs

Veisbergs (/Weißberg, no Weiss/Weiß — 'balts' un Berg — 'kalns', sieviešu dzimtē Veisberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Veisbergs · Redzēt vairāk »

Veismane

Veismane (Weis(s)mann; vīriešu dzimtē Veismanis) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Veismane · Redzēt vairāk »

Veismanis

Veismanis (Weissman(n); sieviešu dzimtē Veismane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Veismanis · Redzēt vairāk »

Veiss

Veiss (Weis(s) — 'balts' vai 'zināt'; sieviešu dzimtē Veisa) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Veiss · Redzēt vairāk »

Velārs nazāls līdzskanis

Velārs nazāls līdzskanis ir mutvārdu valodās vidēji bieži sastopams līdzskanis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Velārs nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Verschwende Deine Zeit

Verschwende Deine Zeit ir vācu grupas Silbermond debijas studijas albums, kas tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompāniju Sony Music Entertainment.

Jaunums!!: Vācu valoda un Verschwende Deine Zeit · Redzēt vairāk »

Vestermanis

Vestermanis (— 'rietumnieks'; sieviešu dzimtē Vestermane) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vestermanis · Redzēt vairāk »

Vetulia

Vetulia bija 1902.gadā, Rīgā izveidots ebreju studentu pulciņš ar korporatīvu raksturu.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vetulia · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Vācu valoda un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)

Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »

Viens, divi, trīs

"Viens, divi, trīs" ir 1961.

Jaunums!!: Vācu valoda un Viens, divi, trīs · Redzēt vairāk »

Vikipēdija vācu valodā

Vikipēdijas vācu valodā logo Vikipēdija vācu valodā ir bezmaksas tīmekļa enciklopēdijas Vikipēdijas vācu valodas versija.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vikipēdija vācu valodā · Redzēt vairāk »

Vilhelms Reihs

Vilhelms Reihs; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis austriešu/amerikāņu psihoanalītiķis.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vilhelms Reihs · Redzēt vairāk »

Vilhelms Vindelbands

Vilhelms Vindelbands (dzimis, miris) bija neokantisma Bādenes skolas vācu filozofs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vilhelms Vindelbands · Redzēt vairāk »

Viljandi

Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.

Jaunums!!: Vācu valoda un Viljandi · Redzēt vairāk »

Vinipega

Vinipega ir pilsēta Kanādā, Manitobas provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta provincē.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vinipega · Redzēt vairāk »

Violeta Villasa

Česlava Gospodareka (dzimusi Ceslaka (Cieślak), dzimusi, mirusi), plašāk zināma ar skatuves vārdu Violeta Villasa (Violetta Villas), bija Beļģijā dzimusi poļu skatuves māksliniece, skatuves personība, kabarē zvaigzne, operdziedātāja, aktrise, komponiste un dziesmu autore.

Jaunums!!: Vācu valoda un Violeta Villasa · Redzēt vairāk »

Vitenbergs

Vitenbergs (sieviešu dzimtē Vitenberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vitenbergs · Redzēt vairāk »

Vladimirs Gelfands

Vladimirs Gelfands; padomju memuārists, vienīgais Vācijā vācu valodā publicēto padomju karavīra kara dienasgrāmatu autors.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vladimirs Gelfands · Redzēt vairāk »

Vladislavs Špīlmans

Vladislavs Špīlmans (dzimis, miris) bija Polijas ebreju pianists, komponists un memuāru autors.

Jaunums!!: Vācu valoda un Vladislavs Špīlmans · Redzēt vairāk »

Voiceks (filma)

"Voiceks" ir 1979.

Jaunums!!: Vācu valoda un Voiceks (filma) · Redzēt vairāk »

Volapiks

Volapiks (Volapük,, Volapük nulik) ir mākslīgā valoda, kuru no 1879.

Jaunums!!: Vācu valoda un Volapiks · Redzēt vairāk »

Volgas vācieši

Volgas vāciešu apmetnes Saratovas apkaimē. Volgas vācieši (vai Russlanddeutsche — 'Krievijas vācieši') bija vācu etniskā grupa, kas kopš 18.

Jaunums!!: Vācu valoda un Volgas vācieši · Redzēt vairāk »

Volgas Vācu APSR

Volgas Vācu APSR bija viena no Krievijas PFSR autonomajām republikām Volgas reģionā (1924-1941).

Jaunums!!: Vācu valoda un Volgas Vācu APSR · Redzēt vairāk »

Waffen-SS

Waffen-SS (no vācu valodas — 'ieroču SS') bija 1939.

Jaunums!!: Vācu valoda un Waffen-SS · Redzēt vairāk »

Windows-1257

Windows-1257 (Windows Baltic) ir viena baita kodu lappuse, ko izmanto latviešu, igauņu un lietuviešu valodas atbalstam ''Microsoft Windows''.

Jaunums!!: Vācu valoda un Windows-1257 · Redzēt vairāk »

Wir sind Helden

Wir sind Helden (no ‘Mēs esam varoņi’) bija Vācijas poproka mūzikas grupa.

Jaunums!!: Vācu valoda un Wir sind Helden · Redzēt vairāk »

Xtort

Xtort ir vācu industriālā roka grupas KMFDM devītais studijas albums, kas tika izdots sadarbībā ar ierakstu kompānijām Wax Trax! Records un TVT Records.

Jaunums!!: Vācu valoda un Xtort · Redzēt vairāk »

Zandbergs

Zandbergs (no Zand — 'smiltis' un Berg — 'kalns'; sieviešu dzimtē Zandberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Zandbergs · Redzēt vairāk »

Zāra (upe)

Zāra (vācu — Saar, franču — Sarre) ir upe Francijā un Vācijā.

Jaunums!!: Vācu valoda un Zāra (upe) · Redzēt vairāk »

Zēbergs

Zēbergs (no See — 'jūra' un Berg — 'kalns'; sieviešu dzimtē Zēberga) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Zēbergs · Redzēt vairāk »

Zbigņevs Stankevičs

Zbigņevs Stankevičs (dzimis Lejasciemā) ir pašreizējais Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts.

Jaunums!!: Vācu valoda un Zbigņevs Stankevičs · Redzēt vairāk »

ZDF

ZDF galvenā mītne Maincā Zweites Deutsches Fernsehen ("Otrā vācu televīzija"), parasti saīsināti ZDF, ir vācu televīzijas kanāls, kura galvenā mītne atrodas Maincā, Reinzemē-Pfalcā.

Jaunums!!: Vācu valoda un ZDF · Redzēt vairāk »

Zeiberliņš

Zeiberliņš ir vācu cilmes uzvārda Zeiberlings (Seiberling) latviskotā forma.

Jaunums!!: Vācu valoda un Zeiberliņš · Redzēt vairāk »

Zeibots

Zeibots (sieviešu dzimtē Zeibota) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Zeibots · Redzēt vairāk »

Zemmers

Zemmers (sieviešu dzimtē Zemmere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Zemmers · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »

Zigfrīds fon Fēgezaks

Zigfrīds fon Fēgezaks (—) bija vācbaltiešu vēsturnieks, rakstnieks, dzejnieks, žurnālists un tulkotājs.

Jaunums!!: Vācu valoda un Zigfrīds fon Fēgezaks · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Lencs

Zigfrīds Lencs (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Zigfrīds Lencs · Redzēt vairāk »

Zigms Zinkevičs

Zigms Zinkevičs (dzimis 1925. gada 4. janvārī Jodaušos (Juodausiai), Ukmerģes apriņķī, miris 2018. gada 20. februārī Viļņā) bija lietuviešu valodnieks (lituānists, baltists, dialektologs un onomasts) un Viļņas Universitātes profesors, kā arī vairāku ārvalstu zinātņu akadēmiju loceklis un vairāku universitāšu goda doktors.

Jaunums!!: Vācu valoda un Zigms Zinkevičs · Redzēt vairāk »

Zigmunds Skujiņš

Zigmunds Skujiņš (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu rakstnieks.

Jaunums!!: Vācu valoda un Zigmunds Skujiņš · Redzēt vairāk »

ZL Hotline

Biznesa uzziņu portāla logo ZL Hotline ir informācijas grupai "Latvijas Tālrunis" piederošs uzziņu dienests, kas sastāv no informatīvā uzziņu dienesta (tālruņa numurs 177) un biznesa uzziņu portāla.

Jaunums!!: Vācu valoda un ZL Hotline · Redzēt vairāk »

Zofka Kvedere

Zofka Kvedere (dzimusi, mirusi) bija slovēņu rakstniece, tulkotāja un žurnāliste, Slovēnijas un Horvātijas feminisma kustības dalībniece.

Jaunums!!: Vācu valoda un Zofka Kvedere · Redzēt vairāk »

Zoloturnas kantons

Zoloturnas kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Vācu valoda un Zoloturnas kantons · Redzēt vairāk »

Zommers

Zommers (— 'vasara'; sieviešu dzimtē Zommere) ir vācu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Vācu valoda un Zommers · Redzēt vairāk »

Zviedru valoda

Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.

Jaunums!!: Vācu valoda un Zviedru valoda · Redzēt vairāk »

1. armijas korpuss (Vācija)

1.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1. armijas korpuss (Vācija) · Redzēt vairāk »

1. FC Union Berlin

1.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1. FC Union Berlin · Redzēt vairāk »

13. janvāris

13.

Jaunums!!: Vācu valoda un 13. janvāris · Redzēt vairāk »

1466. gads

1466.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1466. gads · Redzēt vairāk »

1591. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1591.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1591. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

16. armija (Vērmahts)

16.

Jaunums!!: Vācu valoda un 16. armija (Vērmahts) · Redzēt vairāk »

1615. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1615.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1615. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1622. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1622.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1622. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1638. gads Latvijā

Rīga 1638. gadā (M. Merians). Šajā lapā ir apkopoti 1638.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1638. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1676. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1676.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1676. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)

19.

Jaunums!!: Vācu valoda un 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1956.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1959.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1959. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1961.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1961. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1962.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1962. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

BBC televīzijas centrs Londonā. 1963.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1963. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1964.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1965.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1965. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1966.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1967.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1967. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1982.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

29.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1984. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

31.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1997.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1998.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

1999.

Jaunums!!: Vācu valoda un 1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

2000.

Jaunums!!: Vācu valoda un 2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

46.

Jaunums!!: Vācu valoda un 2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

2003.

Jaunums!!: Vācu valoda un 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

49.

Jaunums!!: Vācu valoda un 2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2006. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss

2006.

Jaunums!!: Vācu valoda un 2006. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

53.

Jaunums!!: Vācu valoda un 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2017. gada Eirovīzijas koris

2017.

Jaunums!!: Vācu valoda un 2017. gada Eirovīzijas koris · Redzēt vairāk »

2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

2019.

Jaunums!!: Vācu valoda un 2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2019. gada Eirovīzijas koris

2019.

Jaunums!!: Vācu valoda un 2019. gada Eirovīzijas koris · Redzēt vairāk »

2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss

2020.

Jaunums!!: Vācu valoda un 2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

2020.

Jaunums!!: Vācu valoda un 2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

2021.

Jaunums!!: Vācu valoda un 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

2023. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss

2023.

Jaunums!!: Vācu valoda un 2023. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss · Redzēt vairāk »

24794 Kurland

24794 Kurland, arī 24794 Kurzeme ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1993.

Jaunums!!: Vācu valoda un 24794 Kurland · Redzēt vairāk »

26. aprīlis

26.

Jaunums!!: Vācu valoda un 26. aprīlis · Redzēt vairāk »

3 dienas, lai nogalinātu

"3 dienas, lai nogalinātu" ir 2014.

Jaunums!!: Vācu valoda un 3 dienas, lai nogalinātu · Redzēt vairāk »

3. armijas korpuss (Vērmahts)

3.

Jaunums!!: Vācu valoda un 3. armijas korpuss (Vērmahts) · Redzēt vairāk »

79. Kinoakadēmijas balva

79.

Jaunums!!: Vācu valoda un 79. Kinoakadēmijas balva · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Augšvācu valoda, Deutsch, ISO 639:de, Vāciski.