Satura rādītājs
26 attiecības: Alpu vārnas, Ausainā pūce, Ausainās pūces, Ūpis, Īstie putni, Žagatu ģints, Dzegužu dzimta, Gājputni, Jūras krupis, Karaliskais ērglis, Klinšuvārnas, Kovārnis, Krauķis, Krauklis, Lukstu čakstīte, Papagaiļi, Paradīzes putnu dzimta, Parastais krupis, Pelēkā vārna, Resnknābja krauklis, Sārtais strazds, Vārna (nozīmju atdalīšana), Vārnu dzimta, Viduszeme, Voroņeža, Zīlīšu dzimta.
Alpu vārnas
Alpu vārnas, Alpu kovārņi (Pyrrhocorax) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.
Skatīt Vārnas un Alpu vārnas
Ausainā pūce
Ausainā pūce (Asio otus) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas izplatīta visā Eiropā, izņemot galējos ziemeļus, Āzijā līdz Tālajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikā no Marokas līdz Tunisijai un Ziemeļamerikā no Kanādas dienvidiem līdz Meksikai.
Skatīt Vārnas un Ausainā pūce
Ausainās pūces
Ausainās pūces, ausaino pūču ģints (Asio) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Vārnas un Ausainās pūces
Ūpis
Ūpis jeb Eirāzijas ūpis (Bubo bubo) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).
Skatīt Vārnas un Ūpis
Īstie putni
Īstie putni jeb vēdekļastes putni (Neornithes) ir putnu klases (Aves) apakšklase, kas apvieno visas mūsdienās dzīvojošās putnu sugas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās sugas, kuras ir priekšteces mūsdienu putniem.
Skatīt Vārnas un Īstie putni
Žagatu ģints
Žagatu ģints (Pica) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 7 sugas.
Skatīt Vārnas un Žagatu ģints
Dzegužu dzimta
Dzegužu dzimta (Cuculidae) ir vienīgā dzegužveidīgo putnu kārtas (Cuculiformes) dzimta, kas apvieno 148 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 32 ģintīs un 6 apakšdzimtās.
Skatīt Vārnas un Dzegužu dzimta
Gājputni
Mazā gaura (''Mergellus albellus'') Gājputni ir putni, kas veic regulāras un kalendārā laika ziņā samērā noteiktas sezonālās migrācijas no ligzdošanas vietām uz diezgan pastāvīgām un attālām ziemošanas vietām.
Skatīt Vārnas un Gājputni
Jūras krupis
Jūras krupis jeb cukurniedru krupis (Rhinella marina), zināms arī kā aga, ir liela auguma krupju dzimtas (Bufonidae) suga.
Skatīt Vārnas un Jūras krupis
Karaliskais ērglis
Karaliskais ērglis (Aquila heliaca) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).
Skatīt Vārnas un Karaliskais ērglis
Klinšuvārnas
Klinšuvārnas (Picathartes) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) klinšuvārnu dzimtas (Picathartidae) vienīgā ģints.
Skatīt Vārnas un Klinšuvārnas
Kovārnis
Kovārnis jeb ķāķis (Coloeus monedula) ir vidēja izmēra vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Vārnas un Kovārnis
Krauķis
Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.
Skatīt Vārnas un Krauķis
Krauklis
Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).
Skatīt Vārnas un Krauklis
Lukstu čakstīte
Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Islandi) un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā.
Skatīt Vārnas un Lukstu čakstīte
Papagaiļi
Papagaiļi, papagaiļveidīgie (Psittaciformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).
Skatīt Vārnas un Papagaiļi
Paradīzes putnu dzimta
Paradīzes putnu dzimta (Paradisaeidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjus raksturo košais apspalvojums un iespaidīgi krāšņās riesta dejas. Dzimtai pieder 41 suga, kas tiek iedalītas 16 ģintīs. Lielākā daļa no paradīzes putniem dzīvo Jaungvinejā. Viens no pirmajiem plašākiem paradīzes putnu aprakstiem latviski bija pieejams vācu zoologa un rakstnieka Bernharda Gržimeka grāmatā "Četrkājainie austrālieši", kuru izdevniecība "Zvaigzne" laida klajā 1973.
Skatīt Vārnas un Paradīzes putnu dzimta
Parastais krupis
Parastais krupis jeb vienkārši krupis (Bufo bufo) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga.
Skatīt Vārnas un Parastais krupis
Pelēkā vārna
Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).
Skatīt Vārnas un Pelēkā vārna
Resnknābja krauklis
Resnknābja krauklis (Corvus crassirostris) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).
Skatīt Vārnas un Resnknābja krauklis
Sārtais strazds
Sārtais strazds (Pastor roseus) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga sārto strazdu ģintī (Pastor).
Skatīt Vārnas un Sārtais strazds
Vārna (nozīmju atdalīšana)
Vārna var būt.
Skatīt Vārnas un Vārna (nozīmju atdalīšana)
Vārnu dzimta
Vārnu dzimta (Corvidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder pie dziedātājputnu apakškārtas (Passeri).
Skatīt Vārnas un Vārnu dzimta
Viduszeme
Viduszeme ir autora Dž. R. R. Tolkīna izdomāta pasaules daļa, kurā norisinās "Gredzenu pavēlnieka", "Hobita" un citu šī autora grāmatu darbība.
Skatīt Vārnas un Viduszeme
Voroņeža
Voroņeža ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas dienvidos, Voroņežas apgabala centrs.
Skatīt Vārnas un Voroņeža
Zīlīšu dzimta
Zīlīšu dzimta (Paridae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Skatīt Vārnas un Zīlīšu dzimta
Zināms kā Vārnu ģints.