Ātrāk nekā pārlūku!
206 attiecības: Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā, Aizkraukles kauja (1279), Andreass no Felves, Andreass no Vestfālenes, Anno fon Zangerhauzens, Auce, Aukštaitija, Šabis, Šauļi, Ūlofs Klēpja karalis, Ķekava, Ķekavas novads, Ķekavas novads (2009—2021), Žagare, Žagares pilskalns, Žemaiši, Žemaitija, Žemaitijas fogteja, Žemaitijas kunigaitija, Ānunds Jākobs, Babītes draudzes novads, Babītes pilskalns, Balti, Baltijas somi, Baltu ciltis (filma), Baltu reliģija, Baltu vienības diena, Bartolomejs Anglis, Bauskas novads, Bauskas vēsture, Burhards fon Hornhūzens, Butigeidis, Cēsis, Cēsu vēsture, Dabrelis, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Daugavas līvi, Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215), Daugavgrīva, Daugavgrīvas draudzes novads, Daugmales pagasts, Daugmales pilskalns, Dāvids Vseslavičs, Dītrihs fon Grīningens, Dobele, Dobele (zeme), Dobeles ģerbonis, Dobeles novads, Dobeles pils, Dzežgoņa, ..., Dzelzs laikmets Latvijā, Dzimtmisa, Emīlija Brīvkalne, Galindi, Garozas kauja, Gļebs Vseslavičs, Gregors X, Guntis Zemītis, Hofcumberges pils, Idumeja, Ikšķile, Ikšķiles vēsture, Ikšķiles viduslaiku pils, Incēnu pilskalns, Ingvara sāga, Izjaslavas kņazi, Jaunpils pils, Jelgava, Jelgavas novads, Jelgavas pils, Johans I fon Lūne, Johans IV fon Zintens, Jurģa nakts sacelšanās, Kankles, Karagājiens pret žemaišiem (1255), Karagājiens uz Zemgali (1250), Karuzes kauja, Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils, Kauja pie Turaidas, Kaupo, Kūno fon Hacingenšteins, Knituva, Konrāds fon Feihtvangens, Krimuldas novads, Krustu kalns (Lietuva), Kuldīgas komturi, Kuršu ķoniņi, Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228), Kurzemes bīskapija, Latvieši, Latviešu mitoloģija, Latviešu valoda, Latviešu vēsturisko zemju likums, Latvija, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Latvju himna, Lībieši, Lībiešu valoda, Līvu zemes, Ledus kauja, Lielā prūšu sacelšanās, Lielupe, Lietuva, Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas vēsture, Lietuvas vēsture (1219—1295), Lietuvieši, Lietuviešu valoda, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Mārupes novads, Mežotne, Mežotne (zeme), Mežotnes aplenkumi (1219—1220), Mežotnes pagasts, Mežotnes pilskalns, Medene, Meinards, Nameisis, Nameja gredzens (filma), Nameja krastmala, Nikolajs fon Nauens, Ogres rajons, Oto fon Luterbergs, Ozolnieku novads, Pagājušo gadu vēsture, Panevēža, Piņķu draudzes novads, Plāne (zeme), Polockas kņazi, Premonstrieši, Rakte, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas vēsture, Rīgas vēstures hronoloģija, Rogvolods Vseslavičs, Romāns Vseslavičs, Ropažu pagasts, Rostislavs Vseslavičs, Salas draudzes novads, Saldus novads, Sarkanais tornis (Pārdaugava), Satezele, Sauka (dabas parks), Saules kauja, Saules zeme, Sāmsala, Sēļi, Sēlija (zeme), Sēlijas vēsture, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Sidrabene (pils), Sidrabenia, Siguldas novads, Siguldas vēsture, Silene, Spārnu pilskalns, Svētkalns, Svjatoslavs Vseslavičs, Tērvete (dabas parks), Tērvete (nozīmju atdalīšana), Tērvete (zeme), Tērvetes novads, Tērvetes pagasts, Tērvetes pils atbrīvošana (1279), Tērvetes sila senkapi, Traidens, Tukuma novads, Upīte, Upmale (zeme), Valters fon Nortekens, Vanema, Vācu ordenis, Vārtājas aplenkums (1259), Vendi (Livonija), Veršovijas bīskapija, Vidzeme, Viesturu pagasts, Vilhelms fon Frimersheims, Vilis Biļķins, Villekens fon Endorps, Virtsu, Vseslavs Bračislavičs, Zemgaļi (nozīmju atdalīšana), Zemgaļu uzbrukums Rīgai, Zemgaļu valoda, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapi, Zemgales bīskapija, Zemgales galīgā nopostīšana, Zemgales pilskalni, Ziemeļu krusta kari, Zobenbrāļu ordenis, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, 12. gadsimts, 1236. gads, 1345. gads, 22. septembris. Izvērst indekss (156 vairāk) »
Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā
Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā ir Dzelzs laikmeta agrīnās fāzes (1.—5. gadsimts m.ē.) arheoloģiskie pieminekļi Latvijā, kas glabā liecības par baltu (letgaļu, sēļu, zemgaļu un kuršu) un Baltijas somu (līvu) dzīvesveidu un materiālo kultūru.
Jaunums!!: Zemgaļi un Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā · Redzēt vairāk »
Aizkraukles kauja (1279)
Livonijas Konfederācijas karte XIII. gs. Kauja notika uz dienvidiem no Aizkraukles (kartē: ''Ascheraden''). 1279.
Jaunums!!: Zemgaļi un Aizkraukles kauja (1279) · Redzēt vairāk »
Andreass no Felves
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41. un 1248.-53. gados).
Jaunums!!: Zemgaļi un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »
Andreass no Vestfālenes
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Andreass no Vestfālenes jeb Vestfāles Andrejs (latīņu: Andreas Westphalus) bija Livonijas ordeņa mestra vietas izpildītājs 1270.
Jaunums!!: Zemgaļi un Andreass no Vestfālenes · Redzēt vairāk »
Anno fon Zangerhauzens
Anno fon Zangerhauzens Lielmestra Anno fon Zangerhauzena ģerbonis Teitoņu ordeņa iekarojumi, 1260.g. Mestra Anno ģerbonis (pirmais no kreisās) Romas pāvestam dāvātajā albumā "Terra Mariana". Anno fon Zangerhauzens (latīņu: Hanno a Sangerhausen, Anno à Sangerhusen) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1254.
Jaunums!!: Zemgaļi un Anno fon Zangerhauzens · Redzēt vairāk »
Auce
Auce, agrāk Vecauce, ir Dobeles novada pilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Auce · Redzēt vairāk »
Aukštaitija
Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.
Jaunums!!: Zemgaļi un Aukštaitija · Redzēt vairāk »
Šabis
Šabis jeb Šābis (rakstos: Schabe, Schabbe) bija 1259.
Jaunums!!: Zemgaļi un Šabis · Redzēt vairāk »
Šauļi
Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.
Jaunums!!: Zemgaļi un Šauļi · Redzēt vairāk »
Ūlofs Klēpja karalis
Ūlofa Klēpja karaļa monēta Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ūlofs, zviedru ķēniņš jeb Zviedru Ūlofs (vecislandiešu: Óláfr sænski), saukts arī Ūlofs Klēpja karalis (veczviedru: Olawær skotkonongær no sköte — "klēpis") vai arī Ūlofs Meslu ķēniņš (no skatt — "mesli") bija pirmais zviedru ķēniņš, kurš apvienoja savā varā Svēlandi un Jētlandi.
Jaunums!!: Zemgaļi un Ūlofs Klēpja karalis · Redzēt vairāk »
Ķekava
Ķekava ir pilsēta Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.
Jaunums!!: Zemgaļi un Ķekava · Redzēt vairāk »
Ķekavas novads
Ķekavas novads ir pašvaldība Pierīgā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Ķekavas novads · Redzēt vairāk »
Ķekavas novads (2009—2021)
Ķekavas novads bija Pierīgas novads, kurā apvienotas bijušā Rīgas rajona pašvaldības Baložu pilsēta, Daugmales pagasts un Ķekavas pagasts.
Jaunums!!: Zemgaļi un Ķekavas novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Žagare
Žagare ir pilsēta Jonišķu rajonā Lietuvā, pie robežas ar Latviju.
Jaunums!!: Zemgaļi un Žagare · Redzēt vairāk »
Žagares pilskalns
Žagares pilskalns, saukts arī par Žvelgaiču kalnu, Aukštadvaru, Pliko kalnu ir Lietuvas kultūras piemineklis, kas atrodas Jonišķu rajona pašvaldības, Žagares seņūnijā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Žagares pilskalns · Redzēt vairāk »
Žemaiši
Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Žemaiši · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Žemaitijas fogteja
Žemaitijas fogteja bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Žemaitijas fogteja · Redzēt vairāk »
Žemaitijas kunigaitija
Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Žemaitijas kunigaitija · Redzēt vairāk »
Ānunds Jākobs
Ānunda Jākoba monēta Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ānunds Jākobs (dzimis 1008. vai 1010. gada 25. jūlijā, miris 1050. gadā) bija Zviedrijas karalis no 1022.
Jaunums!!: Zemgaļi un Ānunds Jākobs · Redzēt vairāk »
Babītes draudzes novads
Sadalītais Babītes draudzes novads ar Sv. Nikolaja (''St. Nicolai''), Sv. Annas (''St. Annen'') un Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcām (1791. gada karte). Babītes draudzes novads bija viens no trim Rīgas landfogtejas draudzes novadiem.
Jaunums!!: Zemgaļi un Babītes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Babītes pilskalns
Babītes pilskalns jeb Poļu kalns ir pilskalns Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Jūrmalas apvedceļa (A10), Lielupes labajā krastā Babītes ezera austrumu galā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Babītes pilskalns · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Zemgaļi un Balti · Redzēt vairāk »
Baltijas somi
Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.
Jaunums!!: Zemgaļi un Baltijas somi · Redzēt vairāk »
Baltu ciltis (filma)
"Baltu ciltis: Eiropas pēdējie pagāni" ir Raita Ābeles un Laura Ābeles režisēta Latvijas 2018. gada populārzinātniska dokumentālā filma par 13. gadsimta baltiem — kuršiem, latgaļiem, sēļiem, zemgaļiem, prūšiem (jātvingiem un galindiem), augštaišiem un žemaišiem, kā arī Baltijas somiem — lībiešiem un Sāmsalas igauņiem, kuru apdzīvotās zemes apceļo tirgotājs Larss no Dānijas.
Jaunums!!: Zemgaļi un Baltu ciltis (filma) · Redzēt vairāk »
Baltu reliģija
Baltu reliģija jeb dievestība ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās.
Jaunums!!: Zemgaļi un Baltu reliģija · Redzēt vairāk »
Baltu vienības diena
Lietuvā Baltu vienības diena ir kopš 2000.
Jaunums!!: Zemgaļi un Baltu vienības diena · Redzēt vairāk »
Bartolomejs Anglis
Bartolomejs Anglis jeb Bartolomejs no Anglijas (dzimis pirms 1203. gada — miris 1272. gadā) bija vēlo viduslaiku sholastisks domātājs, profesors Parīzē, franciskāņu ordeņa brālis.
Jaunums!!: Zemgaļi un Bartolomejs Anglis · Redzēt vairāk »
Bauskas novads
Bauskas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Zemgaļi un Bauskas novads · Redzēt vairāk »
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Jaunums!!: Zemgaļi un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »
Burhards fon Hornhūzens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Burhards fon Hornhūzens jeb Burhards no Hornhauzenas, pirmais Kēnigsbergas komturs, vēlāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1256.
Jaunums!!: Zemgaļi un Burhards fon Hornhūzens · Redzēt vairāk »
Butigeidis
Butigeidis jeb Butegeidis (dzimis ap 1240. gadu, miris ap 1290. gadu) bija Lietuvas dižkunigaitis (ap 1285. - ap 1290.), pirmais no Ģedimina dinastijas valdniekiem.
Jaunums!!: Zemgaļi un Butigeidis · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Zemgaļi un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cēsu vēsture
Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zemgaļi un Cēsu vēsture · Redzēt vairāk »
Dabrelis
Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).
Jaunums!!: Zemgaļi un Dabrelis · Redzēt vairāk »
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Zemgaļi un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija.
Jaunums!!: Zemgaļi un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Redzēt vairāk »
Daugavgrīva
Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.
Jaunums!!: Zemgaļi un Daugavgrīva · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas draudzes novads
Daugavgrīvas draudzes novads 1791. gada kartē. Bolderājas un Mangaļu pagastos sadalītā novada teritorija ar pārkrievotajiem vietvārdiem Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Daugavgrīvas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem abās pusēs Daugavas ietekai Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Daugavgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Daugmales pagasts
Daugmales pagasts ir viena no Ķekavas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Daugavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Daugmales pagasts · Redzēt vairāk »
Daugmales pilskalns
Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām.
Jaunums!!: Zemgaļi un Daugmales pilskalns · Redzēt vairāk »
Dāvids Vseslavičs
Dāvids Vseslavičs kopā ar savu tēvu kņazu Vseslavu un brāli dodas uz Kijivu, kur tiks ieslodzīts cietumā (zīmējums no Radzivilu hronikas) Dāvids Vseslavičs (Давыд Усяслававіч, dzimis 1047./1057., miris pēc 1129. gada) bija viens no Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Zemgaļi un Dāvids Vseslavičs · Redzēt vairāk »
Dītrihs fon Grīningens
Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Dītrihs fon Grīningens, latviskots kā Greningas Ditriķis (., Theodorus à Gronen).
Jaunums!!: Zemgaļi un Dītrihs fon Grīningens · Redzēt vairāk »
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Zemgaļi un Dobele · Redzēt vairāk »
Dobele (zeme)
Dobele jeb Doblene (latīņu tekstos: Dubelene, vācu tekstos: Doblên) bija seno zemgaļu novads starp Tērveteni, Spārneni, Dobeni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada, daļēji Tukuma novada (Džūkstes pagasts) teritorijā, kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.
Jaunums!!: Zemgaļi un Dobele (zeme) · Redzēt vairāk »
Dobeles ģerbonis
Dobeles pilsētas ģerbonis ir viens no Dobeles pilsētas oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: Zemgaļi un Dobeles ģerbonis · Redzēt vairāk »
Dobeles novads
Dobeles novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Zemgaļi un Dobeles novads · Redzēt vairāk »
Dobeles pils
Dobeles pils rekonstrukcijas mēģinājums. Dobeles pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne no 14.
Jaunums!!: Zemgaļi un Dobeles pils · Redzēt vairāk »
Dzežgoņa
Dzežgoņa ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē uz austrumiem no Štumas.
Jaunums!!: Zemgaļi un Dzežgoņa · Redzēt vairāk »
Dzelzs laikmets Latvijā
Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.
Jaunums!!: Zemgaļi un Dzelzs laikmets Latvijā · Redzēt vairāk »
Dzimtmisa
Dzimtmisa (agrāk arī Misa, Misas) ir apdzīvota vieta Bauskas novada Iecavas pagastā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Dzimtmisa · Redzēt vairāk »
Emīlija Brīvkalne
E. Brīvkalnes Tērvetes pilskalnā atraktais uz māla plāksnes iegravētais stabulētāja attēls (1951). Emīlija Brīvkalne (līdz 1940. gadam Emīlija Freiberga, 1909-1984) bija latviešu arheoloģe, Latvijas pilskalnu un zemgaļu materiālās kultūras pētniece.
Jaunums!!: Zemgaļi un Emīlija Brīvkalne · Redzēt vairāk »
Galindi
Mazūrijā. Rietumgalindu un pārējo baltu cilšu aptuveni apdzīvotā teritorija 13.gs. sākumā vjatiču apdzīvotajā teritorijā Galindi (Galindai) ir kopīgs apzīmējums divām izmirušām baltu ciltīm.
Jaunums!!: Zemgaļi un Galindi · Redzēt vairāk »
Garozas kauja
Garozas kauja vai Kauja Garozas silā (arī kauja pie Garozes vai Griezes) bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi.
Jaunums!!: Zemgaļi un Garozas kauja · Redzēt vairāk »
Gļebs Vseslavičs
Gļebs Vseslavičs jeb Gļibs Vseslavičs (dzimis ap 1060., miris) bija viens no Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Zemgaļi un Gļebs Vseslavičs · Redzēt vairāk »
Gregors X
Pāvests Gregors X, dzimtajā vārdā Teobalds Viskonti, (dzimis ap 1210. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1271.
Jaunums!!: Zemgaļi un Gregors X · Redzēt vairāk »
Guntis Zemītis
Guntis Zemītis (dzimis Jelgavā) ir latviešu vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors, LU Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks, BA "Turība" profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
Jaunums!!: Zemgaļi un Guntis Zemītis · Redzēt vairāk »
Hofcumberges pils
Hofcumberges pilsdrupas 19. gs. vidū (Štafenhāgens). Skats uz Tērveti 1806. gadā (redzams Tērvetes pilskalns, Kalnamuižas ēkas un Hofcumberges pilsdrupas). Hofcumberges pilsdrupas 1830. gadā (no Pauluči albuma). Hofcumberges ordeņa pils jeb Kalnamuižas pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturejas, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes nocietinājums Tērvetē.
Jaunums!!: Zemgaļi un Hofcumberges pils · Redzēt vairāk »
Idumeja
Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207—1218).
Jaunums!!: Zemgaļi un Idumeja · Redzēt vairāk »
Ikšķile
Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.
Jaunums!!: Zemgaļi un Ikšķile · Redzēt vairāk »
Ikšķiles vēsture
Ikšķile (''Üksküla'') kā viena no Daugavas līvu zemēm (1185-1230). Ikšķiles vēsture aptver laika posmu kopš Ikšķiles izveidošanās Daugavas Līvzemes teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zemgaļi un Ikšķiles vēsture · Redzēt vairāk »
Ikšķiles viduslaiku pils
Ikšķiles pils un baznīcas komplekss 16. gadsimtā (stilizēts 17. gs. zīmējums no Broces kolekcijas). Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā (Broce, 1792). Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns (Kārlis fon Lēviss of Menārs, 1910). Ikšķiles viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Ikšķilē, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem.
Jaunums!!: Zemgaļi un Ikšķiles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Incēnu pilskalns
Incēnu pilskalns jeb Dobes pilskalns ir sens zemgaļu pilskalns Dobeles novada Vītiņu pagastā, 5 km no Auces-Ezeres lielceļa (P96) Avīknes upes krastos pie Kokmuižas, kuras vāciskais nosaukums agrāk bijis Dobesberg ("Dobeskalns").
Jaunums!!: Zemgaļi un Incēnu pilskalns · Redzēt vairāk »
Ingvara sāga
14. gadsimta Ingvara sāgas manuskripta lappuse (''GKS 2845 4°''). Ingvara sāga ir viena no vikingu sāgām, kas saglabājusies 14.
Jaunums!!: Zemgaļi un Ingvara sāga · Redzēt vairāk »
Izjaslavas kņazi
Zaslavļas ģerbonis. Polockas kņaziste 11. gadsimtā. Izjaslavas kņazs bija Izjaslavas kņazistes (vēlāk - Zaslavļas kņazistes) valdnieka tituls 11.-13.
Jaunums!!: Zemgaļi un Izjaslavas kņazi · Redzēt vairāk »
Jaunpils pils
Jaunpils pils. Jaunpils no Pauluči albuma (1827). Jaunpils pils (Štafenhāgens, 1866). Jaunpils pilsmuižas plāns no Pauluči albuma (1827). Pils plāns Jaunpils pils ir viduslaiku pils Jaunpilī, cēlis Livonijas ordenis 14.
Jaunums!!: Zemgaļi un Jaunpils pils · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Zemgaļi un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas novads
Jelgavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Zemgaļi un Jelgavas novads · Redzēt vairāk »
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »
Johans I fon Lūne
Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284.
Jaunums!!: Zemgaļi un Johans I fon Lūne · Redzēt vairāk »
Johans IV fon Zintens
Johans IV fon Zintens (vai Johannes von Sinten jeb Zinten,; miris 1397. gadā), literatūrā arī Jānis no Cintenes vai Jānis Sintenis, bija astotais Rīgas virsbīskaps no 1374.
Jaunums!!: Zemgaļi un Johans IV fon Zintens · Redzēt vairāk »
Jurģa nakts sacelšanās
Paides pils, kurā notika igauņu ķēniņu sarunas ar Livonijas ordeņa mestru un sodīšana ar nāvi. Svētā Jurģa nakts sacelšanās bija lielākā igauņu sacelšanās pret vācu un dāņu virskundzību viņu zemēs 1343.-1345.
Jaunums!!: Zemgaļi un Jurģa nakts sacelšanās · Redzēt vairāk »
Kankles
Desmitstīgu žemaišu kankles un to spēlēšana Kankles jeb kankle ir sens lietuviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar latviešu koklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Kankles · Redzēt vairāk »
Karagājiens pret žemaišiem (1255)
1255.
Jaunums!!: Zemgaļi un Karagājiens pret žemaišiem (1255) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Zemgali (1250)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zobenbrāļu karagājiens bija vērsts pret zemgaļu zemēm uz dienvidiem no Rīgas. 1250.
Jaunums!!: Zemgaļi un Karagājiens uz Zemgali (1250) · Redzēt vairāk »
Karuzes kauja
Karuzes kauja notika 1270.
Jaunums!!: Zemgaļi un Karuzes kauja · Redzēt vairāk »
Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Zemgalē uz dienvidiem no Rīgas. Skats uz Svētkalnu mūsdienās. Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils notika Livonijas ordeņa mestra Vilekīna valdīšanas laikā, kad pēc ķēniņa Nameiša nāves viņš nolēma pakļaut Zemgali, uzbūvējot ordeņa pili Tērvetes Svētkalnā blakus zemgaļu galvenajam pilskalnam un senpilsētai.
Jaunums!!: Zemgaļi un Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils · Redzēt vairāk »
Kauja pie Turaidas
Kauja pie Turaidas var būt.
Jaunums!!: Zemgaļi un Kauja pie Turaidas · Redzēt vairāk »
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Jaunums!!: Zemgaļi un Kaupo · Redzēt vairāk »
Kūno fon Hacingenšteins
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Kūno fon Hacingenšteins jeb Konrāds von Hatšteins vai Konrads Hercogensteins (latīņu: Conradus von Herzogstein) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1288.līdz 1290.
Jaunums!!: Zemgaļi un Kūno fon Hacingenšteins · Redzēt vairāk »
Knituva
Alseni) ap 1260. gadu. Knituvas zeme pletās tālu uz ziemeļrietumiem no Mindauga valsts. Knituva jeb Knētuva (žemaišu: Knėtova) bija kuršu un žemaišu apdzīvota zeme uz robežas ar zemgaļu Dobenes zemi Ventas upes augštecē.
Jaunums!!: Zemgaļi un Knituva · Redzēt vairāk »
Konrāds fon Feihtvangens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" – "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds fon Feihtvangens, arī Konrāds no Feihtvangenes (latīņu: Conradus von Fuchtewangen, dzimis ap 1230. gadu, miris Prāgā).
Jaunums!!: Zemgaļi un Konrāds fon Feihtvangens · Redzēt vairāk »
Krimuldas novads
Krimuldas novads bija 2009.
Jaunums!!: Zemgaļi un Krimuldas novads · Redzēt vairāk »
Krustu kalns (Lietuva)
"Janvāra sacelšanās dalībnieku pakāršana pie Šauļiem" (Staņislava Vitkeviča zīmējums, 1870). Krustu kalns ir Lietuvas katoļu svētvieta agrākā pilskalna vietā, atrodas 12 km attālumā no Šauļiem, 10 km no topošā Saules kaujas memoriāla.
Jaunums!!: Zemgaļi un Krustu kalns (Lietuva) · Redzēt vairāk »
Kuldīgas komturi
Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtureja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.
Jaunums!!: Zemgaļi un Kuldīgas komturi · Redzēt vairāk »
Kuršu ķoniņi
Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.
Jaunums!!: Zemgaļi un Kuršu ķoniņi · Redzēt vairāk »
Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu un zemgaļu karaspēks ar kuģiem ieradās Daugavas grīvā un ieņēma nocietināto Daugavgrīvas klosteri. 1228.
Jaunums!!: Zemgaļi un Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228) · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Zemgaļi un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Zemgaļi un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu mitoloģija
Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Zemgaļi un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu vēsturisko zemju likums
Latviešu vēsturisko zemju likums ir 2021.
Jaunums!!: Zemgaļi un Latviešu vēsturisko zemju likums · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »
Latvijas mākslas vēsture
Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.
Jaunums!!: Zemgaļi un Latvijas mākslas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.
Jaunums!!: Zemgaļi un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
Jaunums!!: Zemgaļi un Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Zemgaļi un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zemgaļi un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Latvju himna
Latvju himna ir patriotiska Alfrēda Kalniņa dziesma jauktajam korim ar Plūdoņa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926.
Jaunums!!: Zemgaļi un Latvju himna · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Zemgaļi un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Jaunums!!: Zemgaļi un Līvu zemes · Redzēt vairāk »
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Jaunums!!: Zemgaļi un Ledus kauja · Redzēt vairāk »
Lielā prūšu sacelšanās
Lielā prūšu sacelšanās bija lielākā un veiksmīgākā senprūšu cilšu sacelšanās pret Vācu ordeņa krustnešiem 13.
Jaunums!!: Zemgaļi un Lielā prūšu sacelšanās · Redzēt vairāk »
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Jaunums!!: Zemgaļi un Lielupe · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Zemgaļi un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Zemgaļi un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Jaunums!!: Zemgaļi un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture (1219—1295)
Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.
Jaunums!!: Zemgaļi un Lietuvas vēsture (1219—1295) · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Zemgaļi un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Zemgaļi un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Zemgaļi un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Jaunums!!: Zemgaļi un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.
Jaunums!!: Zemgaļi un Lotigolas un Zemgales pakļaušana · Redzēt vairāk »
Mārupes novads
Mārupes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Zemgaļi un Mārupes novads · Redzēt vairāk »
Mežotne
Mežotne ir vidējciems Bauskas novada Mežotnes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Zemgaļi un Mežotne · Redzēt vairāk »
Mežotne (zeme)
Mežotnes zeme jeb Mežotene (dažādos tekstos: Medzothen, Masoten, Mezoten) vai Mežote (Mesyote, Mesiothe, Mesiote, Mederothe, Medeiothe) bija seno zemgaļu Upmales zemes pilsnovads (latīņu: castrum Mezoten) uz sēļu apdzīvoto zemju robežas Zemgales austrumdaļā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Mežotne (zeme) · Redzēt vairāk »
Mežotnes aplenkumi (1219—1220)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krustnešu karagājiens virzījās gar Lielupes krastiem uz Mežotni, kas atrodas uz dienvidiem no Rīgas. Mežotnes (Viestura) pilskalns 1930. gados. 1219.
Jaunums!!: Zemgaļi un Mežotnes aplenkumi (1219—1220) · Redzēt vairāk »
Mežotnes pagasts
Mežotnes pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes labajā krastā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Mežotnes pagasts · Redzēt vairāk »
Mežotnes pilskalns
Mežotnes pilskalns jeb Viestura kalns atrodas Bauskas novadā iepretim Mežotnes centram Lielupes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Mežotnes pilskalns · Redzēt vairāk »
Medene
Medenes zemes variācijas mūsdienu Lietuvas teritorijā pēc dažādām vēstures kartēm 12.-13.gs. Medene bija sēļu zeme vai pilsnovads 13.
Jaunums!!: Zemgaļi un Medene · Redzēt vairāk »
Meinards
Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.
Jaunums!!: Zemgaļi un Meinards · Redzēt vairāk »
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Jaunums!!: Zemgaļi un Nameisis · Redzēt vairāk »
Nameja gredzens (filma)
„Nameja gredzens” (starptautiskais nosaukums The Pagan King — 'pagānu ķēniņš', sākotnēji The King's Ring — 'ķēniņa gredzens') ir Aigara Graubas režisēta 2018.
Jaunums!!: Zemgaļi un Nameja gredzens (filma) · Redzēt vairāk »
Nameja krastmala
Nameja krastmala ir iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Dzirciema apkaimē.
Jaunums!!: Zemgaļi un Nameja krastmala · Redzēt vairāk »
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Jaunums!!: Zemgaļi un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »
Ogres rajons
Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Ogres rajons · Redzēt vairāk »
Oto fon Luterbergs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Oto fon Luterbergs arī Oto fon Rodenšteins (latīņu: Otho von Rodenstein) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1266.
Jaunums!!: Zemgaļi un Oto fon Luterbergs · Redzēt vairāk »
Ozolnieku novads
Ozolnieku novads bija pašvaldība Zemgalē, kas tika izveidota 2003.
Jaunums!!: Zemgaļi un Ozolnieku novads · Redzēt vairāk »
Pagājušo gadu vēsture
„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.
Jaunums!!: Zemgaļi un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »
Panevēža
Panevēža (dažkārt saukta arī Paņevēža, Poņevēži) ir pilsēta Lietuvā, Aukštaitijas neformālā galvaspilsēta, 136 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas.
Jaunums!!: Zemgaļi un Panevēža · Redzēt vairāk »
Piņķu draudzes novads
Piņķu (''Pinkenhof'') draudzes novads ar Sv/ Nikolaja (''St. Nicolai'') un Sv. Annas (''St. Annen'') baznīcām (1791. gada karte). Piņķu Sv. Nikolaja baznīca (2000). Piņķu (Babītes) Sv. Annas baznīca (2015). Piņķu draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.
Jaunums!!: Zemgaļi un Piņķu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Plāne (zeme)
Upīte (''Upita''). Plāne bija seno zemgaļu zeme Upmales novada dienvidos, kas robežojās ar Silenes zemi rietumos, Upītes un Saulenes zemēm dienvidos un sēļu zemēm austrumos.
Jaunums!!: Zemgaļi un Plāne (zeme) · Redzēt vairāk »
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Jaunums!!: Zemgaļi un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »
Premonstrieši
Premontrē abatija ap 1780. gadu Premonstrieši jeb norbertieši ir mūku ordenis, kuru 1120.
Jaunums!!: Zemgaļi un Premonstrieši · Redzēt vairāk »
Rakte
Rakte jeb Raktene (vāciskajos rakstu avotos saukta par Ratten, Racken, Rakel, Racketen) bija seno zemgaļu pilskalns Žagares pilsnovadā - tagadējās Žagares pilsētas apkārtnē Lietuvas un Latvijas pierobežā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Rakte · Redzēt vairāk »
Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.
Jaunums!!: Zemgaļi un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zemgaļi un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Zemgaļi un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Rogvolods Vseslavičs
Rogvolods Vseslavičs ar savu karadraudzi ierodas valdīt Polockā (zīmējums no Radzivilu hronikas). Rogvolods (Ragnvaldis) Vseslavičs vai Rogvolods-Boriss Vseslavičs (Рагвалод-Барыс Усяславіч, dzimis pirms 1054., miris 1128. gadā) bija viens no Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Zemgaļi un Rogvolods Vseslavičs · Redzēt vairāk »
Romāns Vseslavičs
Romāns Vseslavičs (Раман Всесла́вич, dzimis ap 1060., miris 1114./1116. gadā) bija viens no Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Zemgaļi un Romāns Vseslavičs · Redzēt vairāk »
Ropažu pagasts
Ropažu pagasts ir pagasts Vidzemes rietumos, Ropažu novadā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Ropažu pagasts · Redzēt vairāk »
Rostislavs Vseslavičs
Rostislavs Vseslavičs (Расціслаў Всесла́вич, dzimis ap 1070., miris pēc 1130. gada) bija viens no Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča jaunākajiem dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Zemgaļi un Rostislavs Vseslavičs · Redzēt vairāk »
Salas draudzes novads
Salas (''Holmhof'') draudzes novads ar Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcu un mācītājmuižu, kas apzīmēta ar krustu pie Varkaļiem (1791. gada karte). Salas Sv. Jāņa baznīca (2001). Salas draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.
Jaunums!!: Zemgaļi un Salas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Saldus novads
Saldus novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Zemgaļi un Saldus novads · Redzēt vairāk »
Sarkanais tornis (Pārdaugava)
Sarkanais tornis Pārdaugavā (M. Merian, 1638). Sarkanais tornis bija viduslaiku sargtornis iepretim Rīgas senpilsētai Daugavas kreisajā krastā tagadējā Torņakalna apkaimē.
Jaunums!!: Zemgaļi un Sarkanais tornis (Pārdaugava) · Redzēt vairāk »
Satezele
Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.
Jaunums!!: Zemgaļi un Satezele · Redzēt vairāk »
Sauka (dabas parks)
Saukas dabas parks atrodas Jēkabpils novada Elkšņu, Saukas un Rites pagastā Sēlijā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Sauka (dabas parks) · Redzēt vairāk »
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Jaunums!!: Zemgaļi un Saules kauja · Redzēt vairāk »
Saules zeme
Upīte (''Upita''). Saules zeme (latīņu: terra Sauleorum) jeb Saulene (vācu: Schaulen) bija seno zemgaļu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļā, kas robežojās ar Žemaitiju.
Jaunums!!: Zemgaļi un Saules zeme · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Jaunums!!: Zemgaļi un Sēļi · Redzēt vairāk »
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Jaunums!!: Zemgaļi un Sēlija (zeme) · Redzēt vairāk »
Sēlijas vēsture
Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Sēlijas vēsture · Redzēt vairāk »
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Jaunums!!: Zemgaļi un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »
Sidrabene (pils)
Kokmuižas. Sidrabene jeb Sidabrene bija seno zemgaļu pils līdzīga nosaukuma pilsnovadā mežainā apvidū Zemgales valsts dienviddaļā, kas minēta Atskaņu hronikas vēstījumā par krusta kariem pret zemgaļiem un žemaišiem 13.
Jaunums!!: Zemgaļi un Sidrabene (pils) · Redzēt vairāk »
Sidrabenia
Sidrabenia bija 1927.
Jaunums!!: Zemgaļi un Sidrabenia · Redzēt vairāk »
Siguldas novads
Siguldas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Zemgaļi un Siguldas novads · Redzēt vairāk »
Siguldas vēsture
Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zemgaļi un Siguldas vēsture · Redzēt vairāk »
Silene
Silene var būt.
Jaunums!!: Zemgaļi un Silene · Redzēt vairāk »
Spārnu pilskalns
Spārnu pilskalna zīme Spārnu kalns jeb Spārnu pilskalns ir sens zemgaļu pilskalns Spārņa ezera austrumu krastā pie "Guntiņām".
Jaunums!!: Zemgaļi un Spārnu pilskalns · Redzēt vairāk »
Svētkalns
Svētkalns jeb Zviedru kalns atrodas Dobeles novadā un ir daļa no senās Tērvetes zemes pilskalnu kompleksa.
Jaunums!!: Zemgaļi un Svētkalns · Redzēt vairāk »
Svjatoslavs Vseslavičs
Svjatoslavs Vseslavičs (Святаслаў Усяславіч, dzimis pirms 1060., miris pēc 1130. gada) bija viens no Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Zemgaļi un Svjatoslavs Vseslavičs · Redzēt vairāk »
Tērvete (dabas parks)
Skats no Tērvetes pilskalna Tērvetes dabas parks ir dabas parks, kas atrodas Dobeles novada (1147,98 ha jeb 84,1%) un Jelgavas novada (217,32 ha jeb 15,9%) teritorijā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Tērvete (dabas parks) · Redzēt vairāk »
Tērvete (nozīmju atdalīšana)
Tērvete var būt.
Jaunums!!: Zemgaļi un Tērvete (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Tērvete (zeme)
Tērvetes pilskalna izskats 2010. gadā. Tērvete jeb Tērvetene (latīņu avotos: Thervetene) bija seno zemgaļu novads starp Spārneni, Dobleni, Žagari, Sileni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada dienvidaustrumu teritorijā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Tērvete (zeme) · Redzēt vairāk »
Tērvetes novads
Tērvetes novads bija 2002.
Jaunums!!: Zemgaļi un Tērvetes novads · Redzēt vairāk »
Tērvetes pagasts
Tērvetes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.
Jaunums!!: Zemgaļi un Tērvetes pagasts · Redzēt vairāk »
Tērvetes pils atbrīvošana (1279)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Tērvetes kauja notika uz dienvidiem no Rīgas, netālu no tagadējās Lietuvas robežas Tērvetes pilskalns mūsdienās Tērvetes pils atbrīvošana 1279.
Jaunums!!: Zemgaļi un Tērvetes pils atbrīvošana (1279) · Redzēt vairāk »
Tērvetes sila senkapi
Tērvetes sila senkapi ir valsts nozīmes aizsargājams arheoloģiskais piemineklis.
Jaunums!!: Zemgaļi un Tērvetes sila senkapi · Redzēt vairāk »
Traidens
Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.
Jaunums!!: Zemgaļi un Traidens · Redzēt vairāk »
Tukuma novads
Tukuma novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Zemgaļi un Tukuma novads · Redzēt vairāk »
Upīte
Upīte (''Upita''). Upīte bija seno zemgaļu un aukštaišu apdzīvota zeme tagadējā Panevēžas apriņķa teritorijā Lietuvas ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Upīte · Redzēt vairāk »
Upmale (zeme)
Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Upmale (zeme) · Redzēt vairāk »
Valters fon Nortekens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Rābenavas Nordeku (''Nordeck zur Rabenau'') dzimtas ģerbonis (no "Johann Siebmachers Wappenbuch"). Valters fon Nortekens vai Valters no Nordekas (latīņu: Gualterus von Nordeck, Waltherus à Nordecke) bija Livonijas ordeņa mestrs 1270.
Jaunums!!: Zemgaļi un Valters fon Nortekens · Redzēt vairāk »
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Jaunums!!: Zemgaļi un Vanema · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Zemgaļi un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vārtājas aplenkums (1259)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Vartājas pils atrodas uz dienvidiem no Durbes kaujas vietas (kartē - ''Durbe 1260''). 1259.
Jaunums!!: Zemgaļi un Vārtājas aplenkums (1259) · Redzēt vairāk »
Vendi (Livonija)
Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »
Veršovijas bīskapija
Veršovijas bīskapija jeb Karšuvas bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1254 - 1260) katoļu bīskapijām Rīgas arhibīskapa Alberta II pakļautībā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Veršovijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Zemgaļi un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Viesturu pagasts
Viesturu pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Viesturu pagasts · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Frimersheims
Vilhelma fon Frimersheima laikā Tallinā kaltais ārtavs Vilhelms fon Frimersheims bija Livonijas ordeņa mestrs 1364.29.IX—1385.
Jaunums!!: Zemgaļi un Vilhelms fon Frimersheims · Redzēt vairāk »
Vilis Biļķins
Vilis Biļķins (1887-1974) bija latviešu skolotājs un vēsturnieks, Rīgas pilsētas Vēstures arhīva direktors (1935-1944).
Jaunums!!: Zemgaļi un Vilis Biļķins · Redzēt vairāk »
Villekens fon Endorps
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Villekens fon Endorps jeb Vilekīns (vācu: Willekîn, Wilhelmus), kristītajā vārdā Vilhelms no Nindorfas jeb Vilhelms Šurborgs (latīņu: Wilhelmus von Surborch, miris 1287. gada 26. martā), bija Livonijas ordeņa mestrs no 1282.
Jaunums!!: Zemgaļi un Villekens fon Endorps · Redzēt vairāk »
Virtsu
Virtsu ir lielciems (alevik) Igaunijas rietumu daļā Pērnavas apriņķī, Lēnerannas pagastā uz Virtsu pussalas pie Sūrveina šauruma (saukts arī Virtsu šaurums), kurš atdala Igaunijas kontinentālo daļu no Muhu un Sāremā salām.
Jaunums!!: Zemgaļi un Virtsu · Redzēt vairāk »
Vseslavs Bračislavičs
Kņazam Vseslavam veltīta piemiņas monēta (Baltkrievija, 2005) Vseslavs Bračislavičs (ap 1029 – 1101) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1044.
Jaunums!!: Zemgaļi un Vseslavs Bračislavičs · Redzēt vairāk »
Zemgaļi (nozīmju atdalīšana)
Zemgaļi var būt.
Jaunums!!: Zemgaļi un Zemgaļi (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Zemgaļu uzbrukums Rīgai
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Rīgā. Zemgaļu uzbrukums Rīgai notika 1287.
Jaunums!!: Zemgaļi un Zemgaļu uzbrukums Rīgai · Redzēt vairāk »
Zemgaļu valoda
Zemgaļu valoda ir mirusi indoeiropiešu valodu saimes, baltu valodu grupas valoda.
Jaunums!!: Zemgaļi un Zemgaļu valoda · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapi
a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Zemgales bīskapi bija viduslaiku valdnieki Zemgales bīskapijā mūsdienu Zemgales un Sēlijas teritorijā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Zemgales bīskapi · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Jaunums!!: Zemgaļi un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »
Zemgales galīgā nopostīšana
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Zemgale atrodas uz dienvidiem no Rīgas Zemgales galīgā nopostīšana notika 1290.
Jaunums!!: Zemgaļi un Zemgales galīgā nopostīšana · Redzēt vairāk »
Zemgales pilskalni
Tērvetes pilskalns 2010. gadā Zemgales pilskalni ir zemgaļu būvēti nocietinājumi Zemgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.
Jaunums!!: Zemgaļi un Zemgales pilskalni · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Zemgaļi un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Zemgaļi un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Zemgaļi un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
12. gadsimts
12.
Jaunums!!: Zemgaļi un 12. gadsimts · Redzēt vairāk »
1236. gads
1236.
Jaunums!!: Zemgaļi un 1236. gads · Redzēt vairāk »
1345. gads
1345.
Jaunums!!: Zemgaļi un 1345. gads · Redzēt vairāk »
22. septembris
22.
Jaunums!!: Zemgaļi un 22. septembris · Redzēt vairāk »
