Ātrāk nekā pārlūku!
23 attiecības: Arhangeļska, Arhangeļskas apgabals, Baltacu plaudis, Baltā jūra, Dmitrijs Donskis, Garāko Krievijas Federācijas upju uzskaitījums, Holmogori, Komi, Kotlasa, Lielgaballaiva, Lielie ģeogrāfiskie atklājumi, Nikolajs Kuzņecovs, Novodvinska, Padomju republikas, Pasaules garākās upes, Perma (zeme), Pomori, Severodvinska, Udora, Vičegda, Vikingu laiki, Ziemeļu Ledus okeāns, 870. gads.
Arhangeļska
Arhangeļska ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala centrs pie Ziemeļu Dvinas ietekas Baltajā jūrā.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Arhangeļska · Redzēt vairāk »
Arhangeļskas apgabals
Arhangeļskas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem valsts Eiropas daļas ziemeļos.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Arhangeļskas apgabals · Redzēt vairāk »
Baltacu plaudis
Baltacu plaudis jeb baltacu spāre (Ballerus sapa) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas mājo Centrāleiropā, Austrumeiropā un Rietumāzijā, gar Kaspijas jūras krastiem.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Baltacu plaudis · Redzēt vairāk »
Baltā jūra
Baltā jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra Eiropas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Baltā jūra · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Donskis
Dmitrijs Donskis (— "Donas Dmitrijs"; dzimis, miris), tradicionāli latviski Dimitrijs I Ivanovičs Donskojs, bija Maskavas kņazs no 1359.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Dmitrijs Donskis · Redzēt vairāk »
Garāko Krievijas Federācijas upju uzskaitījums
Šajā lapā uzskaitītas visas Krievijas Federācijas upes ar garumu virs 1000 km.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Garāko Krievijas Federācijas upju uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Holmogori
Holmogoru katedrāle un klosteris (1874. gada zīmējums). Holmogori ir bijusī pilsēta Krievijā, Ziemeļdvinas kreisajā krastā, tagad Arhangeļskas apgabala ciems aptuveni 75 km uz dienvidaustrumiem no apgabala galvaspilsētas Arhangeļskas.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Holmogori · Redzēt vairāk »
Komi
Komi Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Komi · Redzēt vairāk »
Kotlasa
Kotlasa ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala dienvidaustrumos pie Vičegdas upes ietekas Ziemeļu Dvinā.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Kotlasa · Redzēt vairāk »
Lielgaballaiva
Zviedru 18. gadsimta beigu "arhipelāgu flotes" lielgaballaivas modelis Lielgaballaiva ir ūdens kara transportlīdzeklis, kas paredzēts viena vai vairāku lielgabalu vešanai, lai no tiem apšaudītu piekrastes mērķus, atšķirībā no tiem karakuģiem, kas paredzēti jūras karadarbībai vai karaspēka un munīcijas pārvešanai.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Lielgaballaiva · Redzēt vairāk »
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi
karte Lielie ģeogrāfiskie atklājumi jeb Atklājumu laikmets ir atklājumi, kurus veica Eiropas jūrasbraucēji laika posmā no 15.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Lielie ģeogrāfiskie atklājumi · Redzēt vairāk »
Nikolajs Kuzņecovs
Nikolajs Kuzņecovs (krievu: Николай Герасимович Кузнецов) bija Padomju Savienības Flotes admirālis, vairākkārtējs PSRS Jūras kara flotes vadītājs, Padomju Savienības Varonis, PSKP CK loceklis, PSRS Augstākās Padomes otrā un ceturtā sasaukuma deputāts.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Nikolajs Kuzņecovs · Redzēt vairāk »
Novodvinska
Novodvinska ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabalā pie Ziemeļu Dvinas upes, apgabala centra Arhangeļskas pievārtē.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Novodvinska · Redzēt vairāk »
Padomju republikas
Odesas padomju republika (dzeltenā), Doneckas - Krivojrogas padomju republika (sarkanā) un Taurīdas Sociālistiskā Padomju Republika (zaļā) 1918. gada sākumā Ungārijas (tumši sarkanā), Slovākijas (sarkanā) padomju republikas agrākās Ungārijas Karalistes robežās (Rumānijas ieņemtā teritorija iezīmēta brūnā krāsā, Francijas un Serbijas ieņemtā teritorija zilā krāsā) Bavārijas padomju republika (sarkanā) Vācijas Impērijas (melnā) robežās Ķīnas Republikas teritorijā (ar bultām parādīts Mao vadītās armijas "Ilgais maršs"). Padomju republikas bija komunistu dibināti valstiski veidojumi, kas pēc Pirmā pasaules kara pastāvēja dažādās Eiropas un Āzijas zemēs.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Padomju republikas · Redzēt vairāk »
Pasaules garākās upes
Šeit ir uzskaitītas visas upes vai upju sistēmas, kuru garums ir vairāk nekā 1000 km.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Pasaules garākās upes · Redzēt vairāk »
Perma (zeme)
Permas zeme (''Permia provincia'') 1549. gada kartē. Komiešu apdzīvotā teritorija mūsdienās. Permas zeme jeb Lielā Perma bija no Novgorodas, vēlāk no Maskavijas atkarīga valsts Kamas upes baseinā Permas novadā.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Perma (zeme) · Redzēt vairāk »
Pomori
Pomori ir mazskaitlīga Krievijas ziemeļrietumos dzīvojoša krievu etniska grupa.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Pomori · Redzēt vairāk »
Severodvinska
Severodvinska ir pilsēta Arhangeļskas apgabalā Krievijā pie Ziemeļu Dvinas ietekas Baltajā jūrā, 35 km uz rietumiem no apgabala centra Arhangeļskas.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Severodvinska · Redzēt vairāk »
Udora
Udoras ģerbonis. Udora ir udoriešu (komiešu tautas daļa) apdzīvota teritorija Mezeņas upes augštecē.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Udora · Redzēt vairāk »
Vičegda
Vičegda ir 1130 kilometrus gara Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Komi un Arhamgeļskas apgabalā.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Vičegda · Redzēt vairāk »
Vikingu laiki
Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »
870. gads
870.
Jaunums!!: Ziemeļu Dvina un 870. gads · Redzēt vairāk »
