Ātrāk nekā pārlūku!
285 attiecības: Abstrakcija, Agroķīmija, AHHAA, Albānijas Zinātņu akadēmija, Aleksandrija, Analītiskā ģeometrija, Analītiskā ķīmija, Andromedas miglājs (romāns), Antarktikas polārstacijas, Antropomorfisms, Arābu valoda, Aristoteļa fizika, Aristotelis, Aritmētika, Arturs Klārks, Asku sēnes, Astroloģija, Astronomija, Atomiums, Atspēkojamība, Augstākā izglītība, Augstskola, Augu selekcija, Augusts Lēbers, Austrumu studijas, Šahs, Šanhajas Sadarbības organizācija, Ģenētika, Ģeoķīmija, Ģeofizika, Ģeogrāfija, Ģeometrija, Ģeomorfoloģija, Ģeomorfologi, Ģints (bioloģija), Ķīmija, Žans Batists Bio, Žans Lerons Dalambērs, Žoržs Sorels, Žurkas, Ārpuszemes dzīvība, Baltijas Asamblejas balva literatūrā, mākslā un zinātnē, Baltistika, Bibliotēka, Biofizika, Bioinformātika, Biomīmikrija, Blēzs Paskāls, Brīvmūrniecība, Buran, ..., Carnikava, Cilvēku misija uz Marsu, Civilizācija, Daba, Dabas koncertzāle, Dabaszinātnes, Dartmutas koledža, Datorredze, Daudzdimensiju analīze, Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūts, Davross, Džērsijas zooloģiskais dārzs, Džeimss Freizers, Džeimss Medisons, Džons Dī, Dekadence, Demogrāfija, Digitālais objektu identifikators, Digitālā filozofija, Diletantisms, Dzīvības zinātnes, Edinburga, Eds Pārsonss, Efektīvais altruisms, Eiropa, Eiropas lielās kūrortpilsētas, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Savienības struktūrfondi, Ekoloģija, Elektrotehnika, Embrioloģija, Enciklopēdija, Epidemioloģija, ES Veselības aizsardzības portāls, Faktoru analīze, Fakultāte, Filantropija, Filoloģija, Filozofija, Finanses, Fizika, Fizioloģija, Folkloristika, Franks Martēns, Fransisko Varela, Frānsiss Bēkons, Funkcijas grafiks, Galvanometrs, Glacioloģija, Gundega (studenšu korporācija), Guptu impērija, Havanas Universitāte, Havjers Peress-Kapdevila, Hendriks Kazimirs, Hermanis Albats, Hermētisms, Hermione Grendžera, Hidroloģija, Historiogrāfija, Holocēna kalendārs, Ideja, Ideoloģija, Iespiešana, Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas, Imanuels Kants, Inženierģeoloģija, Inženieris, Informācija, Informācijas teorija, Informācijas zinātne, Intelekts, Interjera dizains, Izglītība, Izpratne, Jaunievedums, Jānis Gardovskis, Jēkabpils Goda pilsonis, Karaliskā biedrība, Kartogrāfija, Kārlis Filips, Kibernētika, Klimatoloģija, Knuts Skujenieks, Konfliktoloģija, Kordova (Spānija), Kosmoloģija, Kosmonautika, Kristalogrāfija, Kultūra, Kulturoloģija, Kustības ātrums, Laiks, Latīņu valoda, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā, Leo Frobeniuss, Leonardo da Vinči, Letonika, Lietišķā matemātika, Lietišķā zinātne, Limnoloģija, Literatūrzinātne, Loģika, Logaritmiskais lineāls, Magelāna mākonis (romāns), Maikls Faradejs, Maskava, Matemātika, Mākslīgais intelekts, Mūzas, Mērīšana, Mērvienība, Mecenāts, Medību piekūns, Metafizika, Mikrofluīdika, Militārā zinātne, Mirusi valoda, Mitoloģija, Monako Okeanogrāfijas muzejs, Monogrāfija, Muse, Muzikoloģija, Nacionālā inovācijas sistēma, Nanotehnoloģija, Nīls Degrass Taisons, Neirolingvistiskā programmēšana, Neitronijs, Neoklasicisms, Nobela prēmija, Nobela prēmiju laureāti, Notikums, Ošo, Ogists Konts, Oglekļa nanocaurulītes, Olīvija Danhema, Olivers Hevisaids, Optika, Optikas vēsture, Orators, Osciloskops, Paleontoloģija, Paranormāla parādība, Patiesība, Pauls Irbins, Pī diena, Planēta, Platons, Polārpētniecība, Politika, Princis Alberts, Programmatūras izstrādātājs, Progresīvisms, Protēze, Pseidozinātne, Psihokinēze, Psiholoģija, Pussabrukšanas periods, Radošums, Rasisms, Raunda, Rāmsaras konvencija, Rūpniecība, Rēķini, Refleksija, Reliģija, Renē Dekarts, Renesanse, Repina institūts, Reputācija, Sanmarīno, Savam brālim sargs, Sazvērestības teorija, Senā Grieķija, SETI (programma), Sholastika, Signāls, Sinerģētika, Slovāku Nacionālā bibliotēka, Sniega cilvēks, Sociālās zinātnes, Sociālistiskā Darba Varonis, Socioloģija, Spīdola (studenšu korporācija), Spriešana, Starptautiskais astronomijas gads, Statistika, Stīvens Džejs Gūlds, Sugu izcelšanās, Svētīgais, Tauriņa efekts, TED, Telefonija, Teofrasts, Teorija, Teozofijas biedrība, Terminoloģija, Termins, Topogrāfiskā karte, U-Multirank, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Baltkrievijā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kirgizstānā, Ungārija, Upe, Utopija, Valoda, Valodniecība, Varbūtība, Vācija, Vēsture, Vecvārds, Viņpus, Vides zinātne, Viljams Okams, Villards Van Ormans Kvains, Vladimirs Solovjovs, Vulfs Kozlinskis, Xkcd, Zemūdene, Ziņas, Ziemeļu rase, Zināšanu sabiedrība, Zinātnes filozofija, Zinātnes vēsture, Zinātnieks, Zinātniskais žurnāls, Zinātniskā fantastika, Zinātniskā metode, Zirgi, Zviedrijas Nacionālā bibliotēka, 14. Saeima, 1663. gads, 2. tūkstošgade, 2002. gads. Izvērst indekss (235 vairāk) »
Abstrakcija
Abstrakcija (— ‘atvilkšana, nošķiršana’) ir mentāls un loģisks process, kurā doma fiksē kāda priekšmeta vai parādības vispārīgās un būtiskās pazīmes, ignorējot to nebūtiskās pazīmes.
Jaunums!!: Zinātne un Abstrakcija · Redzēt vairāk »
Agroķīmija
Agroķīmija ir zinātne par ķīmijas izmantošanu lauksaimniecībā ar praktisko mērķi palielināt ražas un uzlabot to kvalitāti.
Jaunums!!: Zinātne un Agroķīmija · Redzēt vairāk »
AHHAA
AHHAA galvenā ēka Zinātnes centrs AHHAA ir lielākais zinātnes centrs Igaunijā un Baltijas valstīs.
Jaunums!!: Zinātne un AHHAA · Redzēt vairāk »
Albānijas Zinātņu akadēmija
Albānijas Zinātņu akadēmija ir svarīgākā zinātniskā institūcija Albānijā, kura ir izveidota 1972.
Jaunums!!: Zinātne un Albānijas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »
Aleksandrija
Aleksandrija (Al-ʼIskandariya, koptu: Ⲣⲁⲕⲟⲧⲉ) ir otra lielākā Ēģiptes pilsēta.
Jaunums!!: Zinātne un Aleksandrija · Redzēt vairāk »
Analītiskā ģeometrija
Dekarta koordinātu sistēma. Analītiskā ģeometrija — matemātikas nozare, kura ar algebras palīdzību pēta ģeometrisku objektu formu un īpašības.
Jaunums!!: Zinātne un Analītiskā ģeometrija · Redzēt vairāk »
Analītiskā ķīmija
Analītiskā ķīmija ir zinātne, kas pēta un pilnveido ķīmiskās analīzes metodes.
Jaunums!!: Zinātne un Analītiskā ķīmija · Redzēt vairāk »
Andromedas miglājs (romāns)
"Andromedas miglājs" () ir krievu rakstnieka Ivana Jefremova 1955—1956 gadā sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns ar sociāli filozofisku ievirzi.
Jaunums!!: Zinātne un Andromedas miglājs (romāns) · Redzēt vairāk »
Antarktikas polārstacijas
Antarktikas polārstacijas ir zinātniski pētnieciskām darbībām vai to materiāli tehniskajam un loģistiskas nodrošinājumam paredzēti būvju kompleksi Antarktīdā vai Dienvidu okeāna salās.
Jaunums!!: Zinātne un Antarktikas polārstacijas · Redzēt vairāk »
Antropomorfisms
Luisa Kerola grāmatai "Alises piedzīvojumi Brīnumzemē" Antropomorfisms (— ‘cilvēks’, — ‘forma, veids’) ir cilvēka īpašību (kā fizisku, tā emocionālu) piedēvēšana dažādām lietām vai būtnēm, piemēram, dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem, kā arī izdomātām jeb mītiskām būtnēm.
Jaunums!!: Zinātne un Antropomorfisms · Redzēt vairāk »
Arābu valoda
Arābu valoda ( — al ʿarabiyyah vai vienkārši — ʿarabī) runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda.
Jaunums!!: Zinātne un Arābu valoda · Redzēt vairāk »
Aristoteļa fizika
Rembranta gleznā Aristoteļa fizika ir mūsdienu fizikas pamatā.
Jaunums!!: Zinātne un Aristoteļa fizika · Redzēt vairāk »
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Jaunums!!: Zinātne un Aristotelis · Redzēt vairāk »
Aritmētika
1835. gadā izdotās bērnu aritmētiskās tabulas franču valodā Aritmētika (arithmós — ‘skaitlis’) ir vecākā un viselementārākā matemātikas nozare, kuru izmanto gandrīz jebkurš cilvēks sākot no vienkāršu ikdienas matemātisku darbību veikšanas līdz pat moderniem zinātnes un uzņēmējdarbības aprēķiniem.
Jaunums!!: Zinātne un Aritmētika · Redzēt vairāk »
Arturs Klārks
Sers Arturs Čārlzs Klārks (Sir Arthur Charles Clarke, dzimis Mainhedā (Minehead), Somersetā, miris Kolombo, Šrilankā) bija angļu rakstnieks, viens no pazīstamākajiem zinātniskās fantastikas autoriem.
Jaunums!!: Zinātne un Arturs Klārks · Redzēt vairāk »
Asku sēnes
Asku sēnes pieder pie augstāko sēņu grupas ar labi attīstītu daudzšūnu micēliju.
Jaunums!!: Zinātne un Asku sēnes · Redzēt vairāk »
Astroloģija
Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.
Jaunums!!: Zinātne un Astroloģija · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Zinātne un Astronomija · Redzēt vairāk »
Atomiums
Atomiums ir skulpturāls veidojums, viens no Briseles pilsētas simboliem un tūristu ievērojamākajiem apskates objektiem.
Jaunums!!: Zinātne un Atomiums · Redzēt vairāk »
Atspēkojamība
Atspēkojamība jeb falsificējamība ir uzskata, hipotēzes vai teorijas pareizības un nepareizības pierādīšanas iespējamība.
Jaunums!!: Zinātne un Atspēkojamība · Redzēt vairāk »
Augstākā izglītība
Latvijas Universitāte Augstākā izglītība ir profesionālās izglītības līmenis, kas seko pēc vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības.
Jaunums!!: Zinātne un Augstākā izglītība · Redzēt vairāk »
Augstskola
Augstskola ir augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī veic zinātnisko darbību un nodarbojas ar māksliniecisko jaunradi.
Jaunums!!: Zinātne un Augstskola · Redzēt vairāk »
Augu selekcija
Kviešu šķirne 'Yecoro' (pa labi) ir jutīga pret augsnes sāļumu, augi, kas iegūti, krustojot ar šķirni 'W4910' (pa kreisi) ir izturīgāki pret augsnes sāļumu Augu selekcija ir zinātne par to, kā mainīt augu pazīmes, lai iegūtu vēlamās īpašības.
Jaunums!!: Zinātne un Augu selekcija · Redzēt vairāk »
Augusts Lēbers
Augusts Lēbers (—) bija vācbaltu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, profesors, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāns (1919).
Jaunums!!: Zinātne un Augusts Lēbers · Redzēt vairāk »
Austrumu studijas
Austrumu (Āzijas) studijas, austrumzinības, jeb orientālistika (no — 'austrumu') ir zinātnes nozaru kopums, kurš pēta Āzijas kultūru, tautsaimniecību, politiku, kā arī ģeogrāfiju no ģeopolitikas skata punkta.
Jaunums!!: Zinātne un Austrumu studijas · Redzēt vairāk »
Šahs
Šaha figūras. No kreisās: baltais karalis, melnais tornis un dāma, baltais bandinieks, melnais zirdziņš un baltais laidnis Šahs ir galda spēle un sporta veids, ko spēlē divi cilvēki.
Jaunums!!: Zinātne un Šahs · Redzēt vairāk »
Šanhajas Sadarbības organizācija
Šanhajas Sadarbības organizācija (ŠSO) ir politiska un ekonomiska Eirāzijas valstu starptautiska organizācija, kuru 2001.
Jaunums!!: Zinātne un Šanhajas Sadarbības organizācija · Redzēt vairāk »
Ģenētika
Mušas ''Drosophila melanogaster'' mūsdienās izmantotas pētījumos. Ģenētika ((genētikos) — 'uz dzimšanu vai izcelšanos attiecīgs') ir zinātne par gēniem, iedzimtību un organismu dažādību.
Jaunums!!: Zinātne un Ģenētika · Redzēt vairāk »
Ģeoķīmija
Ģeoķīmija ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes garozas, hidrosfēras un atmosfēras ķīmisko sastāvu, ķīmisko elementu un to izotopu sadalījuma likumsakarības, iežu, minerālu, dabisko ūdeņu un augsnes veidošanās procesus.
Jaunums!!: Zinātne un Ģeoķīmija · Redzēt vairāk »
Ģeofizika
Ģeofizika ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes fizikālos parametrus un procesus.
Jaunums!!: Zinātne un Ģeofizika · Redzēt vairāk »
Ģeogrāfija
Zemes kartogrāfiskais atainojums Ģeogrāfija (γεια — ‘Zeme’ un γραφειν — ‘rakstīt, aprakstīt’) ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības ietekmi.
Jaunums!!: Zinātne un Ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Ģeometrija
cilindrā ievilktas lodes tilpums ir 2/3 no cilindra tilpuma: \pi r^2 \cdot 2r \cdot \frac23.
Jaunums!!: Zinātne un Ģeometrija · Redzēt vairāk »
Ģeomorfoloģija
Zemes virsma Cono de Arita, Salta (Argentīna). Ģeomorfoloģija (gẽ — ‘Zeme’;, morfé — ‘forma’) ir zinātne, kurā tiek pētītas Zemes virsmas reljefa formas un procesi, kas tās radījuši.
Jaunums!!: Zinātne un Ģeomorfoloģija · Redzēt vairāk »
Ģeomorfologi
Ģeomorfologi ir zemes zinātnes pētnieki, kas pēta sauszemes un okeāna gultnes reljefa formas, piemēram, kalnu grēdu veidošanos un uzbūvi.
Jaunums!!: Zinātne un Ģeomorfologi · Redzēt vairāk »
Ģints (bioloģija)
Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Zinātne un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Ķīmija
Ķīmija ir zinātne, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, struktūru utt. Ķīmija (— ‘metālu sakausēšanas māka’) ir zinātnes nozare, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes.
Jaunums!!: Zinātne un Ķīmija · Redzēt vairāk »
Žans Batists Bio
Žans Batists Bio (—) bija franču fiziķis, matemātiķis, ģeodēzists, astronoms, kā arī rakstnieks.
Jaunums!!: Zinātne un Žans Batists Bio · Redzēt vairāk »
Žans Lerons Dalambērs
Žans Batists Lerons Dalambērs (dzimis, miris) bija franču matemātiķis, mehāniķis, fiziķis, filozofs un mūzikas teorētiķis.
Jaunums!!: Zinātne un Žans Lerons Dalambērs · Redzēt vairāk »
Žoržs Sorels
Žoržs Ežēns Sorels (dzimis, miris) bija franču sindikālisma filozofs un publicists.
Jaunums!!: Zinātne un Žoržs Sorels · Redzēt vairāk »
Žurkas
Žurkas, žurku ģints (Rattus) ir peļu dzimtas (Muridae) grauzēji.
Jaunums!!: Zinātne un Žurkas · Redzēt vairāk »
Ārpuszemes dzīvība
Padomju pastmarka, kurā attēlota Mēness virsmas izpēte pēc potenciālas ārpuszemes dzīvības pazīmēm. Ārpuszemes dzīvība ir hipotētiska dzīvība, kas ir radusies un attīstījusies ārpus Zemes.
Jaunums!!: Zinātne un Ārpuszemes dzīvība · Redzēt vairāk »
Baltijas Asamblejas balva literatūrā, mākslā un zinātnē
2010. gada balvas pasniegšanas ceremonija Baltijas Asamblejas balva literatūrā, mākslā un zinātnē ir apbalvojums, ko katru gadu pasniedz Baltijas Asambleja par sasniegumiem trijās kategorijās: literatūrā, mākslā un zinātnē.
Jaunums!!: Zinātne un Baltijas Asamblejas balva literatūrā, mākslā un zinātnē · Redzēt vairāk »
Baltistika
litu monēta Baltistika ir daudznozaru zinātnes nozare, kas aptver baltu tautu valodu un kultūras (vēstures, literatūras, folkloras, mitoloģijas) salīdzinošus pētījumus.
Jaunums!!: Zinātne un Baltistika · Redzēt vairāk »
Bibliotēka
Bibliotēka ((biblīos) — 'grāmata' un θήκη (tēke) — 'krātuve') ir rakstīto avotu, resursu krājums un struktūra, kura izvietota vienā konkrētā ēkā.
Jaunums!!: Zinātne un Bibliotēka · Redzēt vairāk »
Biofizika
Tiek mērīts, ar cik lielu spēku viena no melnuļu dzimtas vabolēm (''Bolitotherus cornutus'') spēj pieķerties pie virsmas, raujot to uz augšu Biofizika ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta fizikālās un fizikālķīmiskās parādības dzīvajos organismos.
Jaunums!!: Zinātne un Biofizika · Redzēt vairāk »
Bioinformātika
DNS replikācija Bioinformātika ir zinātne, kur tiek izmantotas matemātiskās un informātiskās metodes, lai atrisinātu dažādas ar bioloģiju saistītas problēmas.
Jaunums!!: Zinātne un Bioinformātika · Redzēt vairāk »
Biomīmikrija
Biomīmikrija ir zinātņu nozare, kas pēta dabas realizētos procesus un struktūras un imitē tās, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus cilvēku problēmām.
Jaunums!!: Zinātne un Biomīmikrija · Redzēt vairāk »
Blēzs Paskāls
Blēzs Paskāls (Blaise Pascal, dzimis, miris) bija franču rakstnieks, matemātiķis, fiziķis un reliģijas filozofs.
Jaunums!!: Zinātne un Blēzs Paskāls · Redzēt vairāk »
Brīvmūrniecība
Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.
Jaunums!!: Zinātne un Brīvmūrniecība · Redzēt vairāk »
Buran
Buran bija padomju daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis, kura vienīgais lidojums notika 1988.
Jaunums!!: Zinātne un Buran · Redzēt vairāk »
Carnikava
Carnikava (no — ‘ošleja’, — ‘Gaujas grīva’) jeb agrāk SānkauleHupel, August Wilhelm.
Jaunums!!: Zinātne un Carnikava · Redzēt vairāk »
Cilvēku misija uz Marsu
Mūsdienu atveidojums kā varētu izskatīties pirmo cilvēku misija uz Marsa. Mūsdienu mākslinieka interpretācija, kā varētu izskatīties pirmo cilvēku nosēšanās un bāzes izveidošana uz Marsa virsmas. Cilvēku misija uz Marsu ir aktuāls temats mūsdienu zinātnes un zinātniskās fantastikas darbos ar galveno ieceri nogādāt pirmos astronautus uz Marsa virsmas.
Jaunums!!: Zinātne un Cilvēku misija uz Marsu · Redzēt vairāk »
Civilizācija
Senā Ēģipte, agrīna civilizācija. Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.
Jaunums!!: Zinātne un Civilizācija · Redzēt vairāk »
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Jaunums!!: Zinātne un Daba · Redzēt vairāk »
Dabas koncertzāle
Dabas koncertzāle ir multimediju projekts no Rīgas, Latvijas.
Jaunums!!: Zinātne un Dabas koncertzāle · Redzēt vairāk »
Dabaszinātnes
Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādītas piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.
Jaunums!!: Zinātne un Dabaszinātnes · Redzēt vairāk »
Dartmutas koledža
Dartmutas koledža (Dartmouth College), bieži vien vienkārši tiek saukta par Dartmutu, ir privāta kopmācības universitāte, kura atrodas ASV pilsētiņā Hanoverē, Ņūhempšīras štatā.
Jaunums!!: Zinātne un Dartmutas koledža · Redzēt vairāk »
Datorredze
date.
Jaunums!!: Zinātne un Datorredze · Redzēt vairāk »
Daudzdimensiju analīze
Daudzdimensiju analīze ir datu analīzes process statistikā un ekonometrijā, kas sagrupē datus divās vai vairāk kategorijās: datu dimensijās un novērojumos.
Jaunums!!: Zinātne un Daudzdimensiju analīze · Redzēt vairāk »
Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūts
Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūts (DU SBI) ir 2005.
Jaunums!!: Zinātne un Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūts · Redzēt vairāk »
Davross
Davross ir tēls no britu zinātniskās fantastikas seriāla Doctor Who.
Jaunums!!: Zinātne un Davross · Redzēt vairāk »
Džērsijas zooloģiskais dārzs
Džērsijas zooloģiskais dārzs, agrāk Darela zooloģiskais dārzs (Durrell Wildlife Park), ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959.
Jaunums!!: Zinātne un Džērsijas zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »
Džeimss Freizers
Sers Džeimss Džordžs Freizers (dzimis, miris) - skotu sociālantropologs, viens no ietekmīgākajiem XX gadsimta sākuma reliģijas un mitoloģijas pētniekiem.
Jaunums!!: Zinātne un Džeimss Freizers · Redzēt vairāk »
Džeimss Medisons
Džeimss Medisons, juniors (dzimis, miris) bija Amerikas Savienoto Valstu ceturtais prezidents, pārstāvēja Demokrātu-republikāņu partiju.
Jaunums!!: Zinātne un Džeimss Medisons · Redzēt vairāk »
Džons Dī
Džons Dī (dzimis, miris 1608. vai) bija ievērojams angļu matemātiķis, astronoms, astrologs, ģeogrāfs, okultists un Anglijas karalienes Elizabetes I padomdevējs.
Jaunums!!: Zinātne un Džons Dī · Redzēt vairāk »
Dekadence
Orģija Romas impērijā Dekadence ("pagrimšana" no, "krist, grimt") ir esošo normu, morāles, cieņas, reliģiskās ticības pakāpenisks zudums, it īpaši to attiecinot uz lielas sociālās struktūras, piemēram, impērijas vai nācijas, eliti.
Jaunums!!: Zinātne un Dekadence · Redzēt vairāk »
Demogrāfija
Pasaules iedzīvotāju demogrāfija no 1950. līdz 2100. gadam. Avots: United Nations — World Population Prospects 2017 Demogrāfija (no (dēmos) — 'tauta' un (graphō) — 'rakstu') ir zinātne par iedzīvotājiem, kas pētī cilvēku dabisko kustību (dzimstību, mirstību, laulātību), mehānisko kustību (migrāciju), dažādu iedzīvotāju struktūru (dzimumstruktūru, vecumstruktūru, etniskās, ģimenes struktūras u.c.) kopsakarībā ar bioloģiskiem, ģeogrāfiskiem, sabiedriskiem, saimnieciskiem u.c. apstākļiem.
Jaunums!!: Zinātne un Demogrāfija · Redzēt vairāk »
Digitālais objektu identifikators
Digitālais objektu identifikators (jeb DOI) ir veids, kā identificēt dokumentus, kas nav saistīti ar to pašreizējo atrašanās vietu.
Jaunums!!: Zinātne un Digitālais objektu identifikators · Redzēt vairāk »
Digitālā filozofija
Digitālā filozofija, arī digitālā fizika ir strīdīgs mūsdienu novirziens filozofijā, kosmoloģijā un teorētiskajā fizikā.
Jaunums!!: Zinātne un Digitālā filozofija · Redzēt vairāk »
Diletantisms
Diletantisms (baudīt) ir amatierisms (negatīvā nozīmē), pavirša nodarbošanās ar kādu zinātni, mākslu vai arodu.
Jaunums!!: Zinātne un Diletantisms · Redzēt vairāk »
Dzīvības zinātnes
Dzīvības zinātnes ir dabaszinātņu sadaļa, kura ietver sevī zinātnes, kas pēta dzīvos organismus.
Jaunums!!: Zinātne un Dzīvības zinātnes · Redzēt vairāk »
Edinburga
Edinburga ir pilsēta Skotijas austrumdaļā Ziemeļjūras, Fērtoforta līča dienvidu krastā.
Jaunums!!: Zinātne un Edinburga · Redzēt vairāk »
Eds Pārsonss
Eds Pārsonss (dzimis) ir britu ģeogrāfisko informācijas sistēmu (ĢIS) speciālists un tehnoloģiju evaņģēlists, kas plašāk pazīstams ar savu darbu Google kā šī uzņēmuma ģeotelpiskās jomas pārraudzītājs.
Jaunums!!: Zinātne un Eds Pārsonss · Redzēt vairāk »
Efektīvais altruisms
Efektīvais altruisms ir filozofiska teorija un sociāla kustība, kas izmanto pierādījumus un rūpīgu analīzi, lai atrastu efektīvākos veidus, kā uzlabot pasauli.
Jaunums!!: Zinātne un Efektīvais altruisms · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Zinātne un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas lielās kūrortpilsētas
Eiropas lielās kūrortpilsētas ir 2021.
Jaunums!!: Zinātne un Eiropas lielās kūrortpilsētas · Redzēt vairāk »
Eiropas Reģionālās attīstības fonds
Eiropas Reģionālās attīstības fonda zīmols Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) ir viens no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kas izveidots 1975.
Jaunums!!: Zinātne un Eiropas Reģionālās attīstības fonds · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienības struktūrfondi
Eiropas Reģionālās attīstības fonda noteiktie Eiropas Savienības reģioni, kas saņēma ES struktūrfondu atbalstu 2007.-2013. gadā. Eiropas Savienības struktūrfondi ir Eiropas Savienība reģionālās politikas finanšu instruments ar mērķi mazināt ienākumu un iespēju atšķirības starp ES dalībvalstīm un to reģioniem.
Jaunums!!: Zinātne un Eiropas Savienības struktūrfondi · Redzēt vairāk »
Ekoloģija
Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību Ekoloģija (— ‘māja’; — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem.
Jaunums!!: Zinātne un Ekoloģija · Redzēt vairāk »
Elektrotehnika
Elektrotehniķi veido elektroenerģijas piegādes sistēmas Elektrotehniķi veido pašas elektroierīces Elektrotehnika ir tehniska zinātne, inženierijas nozare, kuras mērķis ir atrast veidus, kā praktiski dzīvē var izmantot elektrības sniegtās iespējas.
Jaunums!!: Zinātne un Elektrotehnika · Redzēt vairāk »
Embrioloģija
Embrioloģija (embryon — ‘dīglis’, — ‘jēdziens, mācība’) ir zinātne, kas pēta embrija attīstību pirmsdīgļa (kurā ietilpst dzimumšūnu veidošanās un apaugļošanās), dīgļa, augļa un agrīnās attīstības stadijā.
Jaunums!!: Zinātne un Embrioloģija · Redzēt vairāk »
Enciklopēdija
Brockhaus enciklopēdija, 1902 Enciklopēdija (no, kas savukārt cēlies no — ‘apmācīšanā pilnā aplī’; — ‘aplis’, — ‘apmācīšana’) ir rakstisks, zinātnisks izdevums, kurā ir sistemātiskas ziņas par daudzu zinātņu jautājumiem.
Jaunums!!: Zinātne un Enciklopēdija · Redzēt vairāk »
Epidemioloģija
Emidemioloģija ir zinātne, kas pēta infekcijas slimību izcelšanās un izplatīšanās likumsakarības, kā arī to apkarošanas iespējas.
Jaunums!!: Zinātne un Epidemioloģija · Redzēt vairāk »
ES Veselības aizsardzības portāls
Portāls "Veselība ES" (oficiālais Eiropas Savienības veselības aizsardzības portāls) ir tīmekļa portāls, kurš satur informāciju un datu klāstu par veselības jautājumiem un pasākumiem gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī.
Jaunums!!: Zinātne un ES Veselības aizsardzības portāls · Redzēt vairāk »
Faktoru analīze
Faktoru analīze ir statistiska metode, kas ļauj atrast faktorus, kas atrodas vairāku mainīgo lielumu saistības pamatā, bet dod arī iespēju noskaidrot šīs saistības tuvumu starp faktoru un novērotajām pazīmēm, proti, atbildēt uz jautājumu, cik liels ir faktora īpatsvars katrā pazīmē.
Jaunums!!: Zinātne un Faktoru analīze · Redzēt vairāk »
Fakultāte
Ķīmijas fakultāte Fakultāte (— ‘iespēja’) ir augstskolas struktūrvienība, kurā tiek veikts mācību, zinātniski pētnieciskais, kā arī administratīvais darbs.
Jaunums!!: Zinātne un Fakultāte · Redzēt vairāk »
Filantropija
Filantropija ir naudas, laika, zināšanu vai citu privāto resursu plānota ziedošana labiem (sabiedrības) mērķiem, nesagaidot par to nekādu atlīdzību.
Jaunums!!: Zinātne un Filantropija · Redzēt vairāk »
Filoloģija
Grāmata par indoeiropiešu valodas filoloģiju. Filoloģija (— 'mīlestība uz vārdu') ir zinātne par kādas tautas valodu un literatūru.
Jaunums!!: Zinātne un Filoloģija · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Zinātne un Filozofija · Redzēt vairāk »
Finanses
Finanses ir naudas līdzekļu kopums jeb naudas apgrozījums.
Jaunums!!: Zinātne un Finanses · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Zinātne un Fizika · Redzēt vairāk »
Fizioloģija
Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.
Jaunums!!: Zinātne un Fizioloģija · Redzēt vairāk »
Folkloristika
Folkloristika ir zinātne par folkloru.
Jaunums!!: Zinātne un Folkloristika · Redzēt vairāk »
Franks Martēns
Franks Martēns (dzimis 1890. gada 15. septembrī Ženēvā, Šveicē, miris 1974. gada 21. novembrī Nārdenē, Ziemeļholandē) bija šveiciešu komponists, kurš lielu daļu sava mūža nodzīvoja Nīderlandē.
Jaunums!!: Zinātne un Franks Martēns · Redzēt vairāk »
Fransisko Varela
Fransisko Varela (dzimis, miris) bija čīliešu biologs, profesors, filozofs un neirozinātnieks, kurš kopā ar Humberto Maturana bioloģijā ieviesa jēdzienu "autopoiesis" (sevis veidošana).
Jaunums!!: Zinātne un Fransisko Varela · Redzēt vairāk »
Frānsiss Bēkons
Frānsiss Bēkons, pirmais Sentolbanas vikonts (dzimis, miris) bija angļu filozofs, valstsvīrs un esejists.
Jaunums!!: Zinātne un Frānsiss Bēkons · Redzēt vairāk »
Funkcijas grafiks
Funkcijas grafiks f(x).
Jaunums!!: Zinātne un Funkcijas grafiks · Redzēt vairāk »
Galvanometrs
Galvanometrs Galvanometrs ir ierīce, ar kuru mēra vāju līdzstrāvu un nosaka tās virzienu.
Jaunums!!: Zinātne un Galvanometrs · Redzēt vairāk »
Glacioloģija
ledus vairoga Glacioloģija (no — ‘ledus’ un — ‘vārds, mācība’) ir zinātne par dabīgo ledu visās tā izpausmēs Zemes virsū, atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā.
Jaunums!!: Zinātne un Glacioloģija · Redzēt vairāk »
Gundega (studenšu korporācija)
Studenšu korporācijas "Gundega" krāsu vairodziņš un cirķelis. Latviešu studenšu korporācija Gundega ir slēgta, sabiedriska organizācija, kas darbojas saskaņā ar komānu un tradīcijām.
Jaunums!!: Zinātne un Gundega (studenšu korporācija) · Redzēt vairāk »
Guptu impērija
Guptu impērija (Gupta Rājavaṃśa) bija lielvalsts Indijas ziemeļos no 320.
Jaunums!!: Zinātne un Guptu impērija · Redzēt vairāk »
Havanas Universitāte
Havanas Universitāte (spāņu: Universidad de La Habana) ir universitāte, kas atrodas Vedado distriktā, Kubas galvaspilsētā Havanā.
Jaunums!!: Zinātne un Havanas Universitāte · Redzēt vairāk »
Havjers Peress-Kapdevila
Havjers Peress-Kapdevila ir Kubas zinātnieks, starptautiski atzīts, piemērojot matemātikas zinātni vides, zināšanu pārvaldīšanas, ekonomikas un grāmatvedības jautājumos.
Jaunums!!: Zinātne un Havjers Peress-Kapdevila · Redzēt vairāk »
Hendriks Kazimirs
Hendriks Kazimirs (Hendrik Brugt Gerhard Casimir) (-) bija nīderlandiešu fiziķis, vislabāk zināms ar savu pētījumu par supravadītāju divu šķidrumu modeli (kopā ar K.J. Gorteru) 1934.
Jaunums!!: Zinātne un Hendriks Kazimirs · Redzēt vairāk »
Hermanis Albats
Hermanis Albats (—) bija latviešu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, diplomāts, profesors, dzejnieks un politiķis.
Jaunums!!: Zinātne un Hermanis Albats · Redzēt vairāk »
Hermētisms
Kaducejs — hermētisma simbols Hermētisms ir reliģiska, filozofiska un ezoteriska tradīcija, kas balstās Hermesa Trismegista rakstos.
Jaunums!!: Zinātne un Hermētisms · Redzēt vairāk »
Hermione Grendžera
Hermione Džīna Grendžera (dzimusi) ir viena no galvenajām varonēm Harija Potera romānos kopā ar Hariju Poteru un Ronu Vīzliju, Rona Vīzlija sieva grāmatu sērijas epilogā.
Jaunums!!: Zinātne un Hermione Grendžera · Redzēt vairāk »
Hidroloģija
Ūdens klāj aptuveni 70% no Zemes virsmas. Hidroloģija (Yδωρ — "ūdens", λoγoς — "mācība") ir zinātne, kas pēta Zemes ūdens kustību, izplatību, kvalitāti, aprites ciklus un citus ar to saistītus lielumus.
Jaunums!!: Zinātne un Hidroloģija · Redzēt vairāk »
Historiogrāfija
Historiogrāfija (viduslaiku, cēlies no, historía — ‘vēsture’,, graphein — ‘rakstīt’) ir zinātne, kas pēta vēstures zinātnes attīstību.
Jaunums!!: Zinātne un Historiogrāfija · Redzēt vairāk »
Holocēna kalendārs
Holocēna kalendārs ir populārs nosaukums Holocēna jeb Cilvēku ērai — gadu numerācijas sistēma tuva gadu astronomiskajam pierakstam, vienīgi tai tiek pieskaitīti 10 000, izvietojot savu pirmo gadu kā Cilvēku ēras jeb cilvēces civilizācijas sākumu, vienkāršojot holocēna epohas (pēc ledus laikmeta) skaitīšanu.
Jaunums!!: Zinātne un Holocēna kalendārs · Redzēt vairāk »
Ideja
Ideja ir priekšstats, kas cilvēka apziņā ataino īstenību un izsaka viņa nostāju, izturēšanos pret apkārtējo pasauli, piemēram, galvenā atziņa, galvenā doma mākslas darbā.
Jaunums!!: Zinātne un Ideja · Redzēt vairāk »
Ideoloģija
Jēdziens ideoloģija radās Franču revolūcijas apstākļos Ideoloģija (sengrieķu: idea 'jēdziens' + logos 'mācība') ir jebkura politisko, tiesisko, filozofisko, tikumisko, reliģisko un estētisko uzskatu un nostādņu sistēma, kas ir pamatā politiskas vai sabiedriskas darbības programmām un vairāk vai mazāk atspoguļo kādas grupas vai šķiras ideālus un intereses.
Jaunums!!: Zinātne un Ideoloģija · Redzēt vairāk »
Iespiešana
Grāmatu iespiešana ap 1770. gadu Iespiešana jeb drukāšana (no — 'spiest (grāmatas)') ir tekstu un attēlu izgatavošana un pavairošana ar mehānisku vai elektroniski mehānisku iespiedmašīnu uz papīra vai cita materiāla uzklājot iespiedkrāsu.
Jaunums!!: Zinātne un Iespiešana · Redzēt vairāk »
Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas
Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas ir poļu rakstnieka Staņislava Lema zinātniski fantastisku stāstu cikls.
Jaunums!!: Zinātne un Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas · Redzēt vairāk »
Imanuels Kants
Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.
Jaunums!!: Zinātne un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »
Inženierģeoloģija
Pizas torņa fundamenta aprēķinā Inženierģeoloģija ir ģeoloģijas nozare, zinātne, kas orientējas uz zemes saimniecisko apguvi, tajā skaitā būvju un ēku celtniecību un ekspluatāciju, kā arī šīs saimniecības ietekmi uz ģeoloģisko vidi.
Jaunums!!: Zinātne un Inženierģeoloģija · Redzēt vairāk »
Inženieris
Džona Seimūra Lūkasa 1868. gada glezna, kurā ir attēlota inženieru sanāksme. Gleznas nosaukums: ''Conference of Engineers at the Menai Straits Preparatory to Floating one of the Tubes of the Britannia Bridge'' Inženieris ir profesionāls inženierzinātņu speciālists, kam ir augstākā tehniskā izglītība.
Jaunums!!: Zinātne un Inženieris · Redzēt vairāk »
Informācija
Informācija ir ziņas, dati par kādu priekšmetu, jēdzienu, notikumu vai ko citu, kas ir objekts kādām operācijām, kurām ir saturiska interpretācija.
Jaunums!!: Zinātne un Informācija · Redzēt vairāk »
Informācijas teorija
Informācijas teorija ir zinātnes nozare, kas, izmantojot matemātiskās metodes, nodarbojas ar informācijas apstrādes, pārraides un izmantošanas problēmu izpēti.
Jaunums!!: Zinātne un Informācijas teorija · Redzēt vairāk »
Informācijas zinātne
Informācijas zinātne ir starpdisciplināra zinātne, kas ietver informācijas analīzi, vākšanu, klasificēšanu, apstrādi, glabāšanu, meklēšanu un izplatīšanu.
Jaunums!!: Zinātne un Informācijas zinātne · Redzēt vairāk »
Intelekts
Intelekts (no — "saprast", burtiski "izvēlēties starp") ir dzīvas radības domāšanas un racionālas izziņas spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
Jaunums!!: Zinātne un Intelekts · Redzēt vairāk »
Interjera dizains
Interjera dizains ir māksla un zinātne par ēkas interjera uzlabošanu, lai radītu veselīgāku un estētiski pievilcīgāku vidi cilvēkiem, kuri izmanto telpu.
Jaunums!!: Zinātne un Interjera dizains · Redzēt vairāk »
Izglītība
Izglītība ir zināšanu apgūšana vai šī procesa rezultāts.
Jaunums!!: Zinātne un Izglītība · Redzēt vairāk »
Izpratne
Izpratne ir cilvēku garīgās darbības specifiska forma, kurā zināšanas savijas ar emocionālo pieredzi un pārliecību; saprašanas procesa gala rezultāts.
Jaunums!!: Zinātne un Izpratne · Redzēt vairāk »
Jaunievedums
Jaunievedums, jauninājums, inovācija (— 'jauninājums, pārmaiņa') ir jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas izstrādnes un tehnoloģijas, ko īsteno tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.
Jaunums!!: Zinātne un Jaunievedums · Redzēt vairāk »
Jānis Gardovskis
Jānis Gardovskis (dzimis) ir latviešu ķirurgs, zinātnieks un akadēmiskās dzīves organizators, Rīgas Stradiņa universitātes profesors un rektors (2008-2017).
Jaunums!!: Zinātne un Jānis Gardovskis · Redzēt vairāk »
Jēkabpils Goda pilsonis
Jēkabpils Goda pilsoņa krūšu nozīme Jēkabpils Goda pilsonis ir augstākais Jēkabpils pilsētas pašvaldības apbalvojums, ko piešķir fiziskām personām, izceļot personu īpašus sasniegumus un sevišķi nozīmīgu ieguldījumu Jēkabpils pilsētas attīstībā.
Jaunums!!: Zinātne un Jēkabpils Goda pilsonis · Redzēt vairāk »
Karaliskā biedrība
Londonas Karaliskā biedrība dabaszinību attīstīšanai, biežāk saukta par Karalisko biedrību (The Royal Society), ir zinātņu biedrība, funkcionē kā Apvienotās Karalistes zinātņu akadēmija.
Jaunums!!: Zinātne un Karaliskā biedrība · Redzēt vairāk »
Kartogrāfija
Kartogrāfija ir zinātne un joma, kas pēta un izstrādā metodes Zemes virsmas attēlošanai ar abstraktiem simboliem.
Jaunums!!: Zinātne un Kartogrāfija · Redzēt vairāk »
Kārlis Filips
Princis Kārlis Filips, pilnā vārdā Kārlis Filips Edmunds Bertils ir dzimis 1979.
Jaunums!!: Zinātne un Kārlis Filips · Redzēt vairāk »
Kibernētika
Kibernētika ir zinātne par sakariem, vadīšanu un kontroli mašīnās un dzīvos organismos, par dabas un sabiedrības vispārīgiem vadības un sakaru likumiem.
Jaunums!!: Zinātne un Kibernētika · Redzēt vairāk »
Klimatoloģija
Viens no lielumiem, kuru pēta klimatoloģijā, ir vidējās gaisa temperatūras. Animācijā var redzēt vidējās temperatūru izmaiņu gada laikā pa mēnešiem Klimatoloģija ir zinātne par klimatu.
Jaunums!!: Zinātne un Klimatoloģija · Redzēt vairāk »
Knuts Skujenieks
Knuts Skujenieks (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists.
Jaunums!!: Zinātne un Knuts Skujenieks · Redzēt vairāk »
Konfliktoloģija
Konfliktoloģija (no latīņu: conflictus — "sadursme, nesaskaņa" un grieķu: λογία — "mācība, zināšanas par") — zinātnes nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas par nesaskaņu, pretrunu un sadursmju rašanās, veidošanās, attīstības un izbeigšanās likumsakarībām dabā, cilvēkā un sabiedrībā.
Jaunums!!: Zinātne un Konfliktoloģija · Redzēt vairāk »
Kordova (Spānija)
Kordova ir pilsēta Spānijas dienvidos, Andalūzijā, Kordovas provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: Zinātne un Kordova (Spānija) · Redzēt vairāk »
Kosmoloģija
Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.
Jaunums!!: Zinātne un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »
Kosmonautika
Kosmonautika (no (kosmos) — 'Visums' + ναυτική (nautiko) — 'braukšana jūrā') ir zinātnes un tehnikas nozaru kopums, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem kosmiskiem aparātiem.
Jaunums!!: Zinātne un Kosmonautika · Redzēt vairāk »
Kristalogrāfija
Kristalogrāfija (no grieķu vārdiem kristallon.
Jaunums!!: Zinātne un Kristalogrāfija · Redzēt vairāk »
Kultūra
Jēdziens kultūra (kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām.
Jaunums!!: Zinātne un Kultūra · Redzēt vairāk »
Kulturoloģija
Kulturoloģija ir humanitāri integratīva zinātne par kultūru kā specifiski cilvēcisku dzīves veidu.
Jaunums!!: Zinātne un Kulturoloģija · Redzēt vairāk »
Kustības ātrums
Ķermeņa veikto ceļu noteiktā laika posmā raksturo ātrums Ātrums ir fizikāls lielums, kas raksturo kustīga ķermeņa vai materiāla punkta veikto ceļu noteiktā laika periodā.
Jaunums!!: Zinātne un Kustības ātrums · Redzēt vairāk »
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Zinātne un Laiks · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Zinātne un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (abreviatūra LJZA) ir 2005.
Jaunums!!: Zinātne un Latvijas Jauno zinātnieku apvienība · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas dibināta.
Jaunums!!: Zinātne un Latvijas Nacionālā bibliotēka · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā
Vēstniecības ēkas fasāde no Čapligina ielas puses Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā ir Latvijas Republikas galvenā diplomātiskā misija Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Zinātne un Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā · Redzēt vairāk »
Leo Frobeniuss
Leo Viktors Frobeniuss (dzimis, miris) bija vācu etnologs un sociālais antropologs, difuzionistu skolas pārstāvis.
Jaunums!!: Zinātne un Leo Frobeniuss · Redzēt vairāk »
Leonardo da Vinči
Leonardo da Vinči (dzimis, miris) bija Toskānas cilmes zinātnieks ar enciklopēdiskām zināšanām dažādās jomās.
Jaunums!!: Zinātne un Leonardo da Vinči · Redzēt vairāk »
Letonika
Letonika (— ‘Latvija’) ir zinātnes nozaru kopums, kas pēta Latviju, tās vēsturi, kultūru, latviešus, latviešu valodu.
Jaunums!!: Zinātne un Letonika · Redzēt vairāk »
Lietišķā matemātika
Piemērs, kurā redzams efektīvs transportēšanas problēmas risinājums Lietišķā matemātika jeb praktiskā matemātika ir matemātikas nozare, kurā ar dažādiem matemātiskiem modeļiem risina zinātnes, inženierijas, datorzinātnes, uzņēmējdarbības un rūpniecības problēmas.
Jaunums!!: Zinātne un Lietišķā matemātika · Redzēt vairāk »
Lietišķā zinātne
Lietišķā zinātne, arī praktiskā zinātne, ir zinātne, kuras sasniegumi tiek izmantoti praktisku problēmu izzināšanai, analizēšanai un izskaidrošanai ar lietišķiem pētījumiem, kas meklē atbildes uz jautājumiem, kas radušies praksē.
Jaunums!!: Zinātne un Lietišķā zinātne · Redzēt vairāk »
Limnoloģija
Limnoloģija (grieķu limne — "ezers" un logos — "pētīt") ir zinātnes nozare, kas pēta iekšzemes ūdenstilpes — gan sālsūdens, gan saldūdens, gan ezerus, gan upes, gan arī mākslīgi radītas ūdenstilpes.
Jaunums!!: Zinātne un Limnoloģija · Redzēt vairāk »
Literatūrzinātne
Ar jēdzienu literatūrzinātne (vācu Literaturwissenschaft, krievu литературоведение) Latvijā, Vācijā, Krievijā, Polijā un vairākās citās Eiropas valstīs saprot humanitāru zinātni, kas no dažādiem aspektiem pēta literatūru.
Jaunums!!: Zinātne un Literatūrzinātne · Redzēt vairāk »
Loģika
Loģiska izteiksme, kas uzrakstīta, izmantojot loģiskos simbolus Loģika (logiké — ‘pareizi domāt’) ir zinātne par intelektuālās izziņas formām, metodem un to savstarpējām likumsakarībām.
Jaunums!!: Zinātne un Loģika · Redzēt vairāk »
Logaritmiskais lineāls
Logaritmiskais lineāls, kurš uzstādīts reizināšanai ar 2. Katrs skaitlis uz D (apakšējās) skalas ir divreiz lielāks par skaitli uz C (vidējā) skalas Logaritmiskais lineāls ir mehānisks analogais skaitļotājs.
Jaunums!!: Zinātne un Logaritmiskais lineāls · Redzēt vairāk »
Magelāna mākonis (romāns)
"Magelāna mākonis" ir poļu rakstnieka Staņislava Lema sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns.
Jaunums!!: Zinātne un Magelāna mākonis (romāns) · Redzēt vairāk »
Maikls Faradejs
Maikls Faradejs (dzimis, miris) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, sniedzis ievērojamu ieguldījumu elektromagnētisma nozarē, veicis nozīmīgus atklājumus elektromagnētiskās indukcijas, diamagnētisma un elektrolīzes jomā, aizsācis jaunas zinātnes nozares: elektroķīmiju un magnetoķīmiju.
Jaunums!!: Zinātne un Maikls Faradejs · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Zinātne un Maskava · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Zinātne un Matemātika · Redzēt vairāk »
Mākslīgais intelekts
Robots ASIMO izmanto sensorus un mākslīgo intelektu, lai kāptu lejā pa kāpnēm Mākslīgais intelekts (MI) ( — AI) ir datorzinātņu un citu zinātņu nozare, kas pēta mašīnu saprātīgu izturēšanos, apmācību un pielāgošanos.
Jaunums!!: Zinātne un Mākslīgais intelekts · Redzēt vairāk »
Mūzas
Deviņas sengrieķu mūzas: Klio, Talija, Erato, Eiterpe, Polihimnija, Kalliope, Terpsihora, Urānija un Melpomene Mūzas sengrieķu mitoloģijā ir Zeva un Mnēmosines meitas, poēzijas, mākslu un zinātņu dievietes.
Jaunums!!: Zinātne un Mūzas · Redzēt vairāk »
Mērīšana
Mērīšana pazemē Mērīšana ir process, kad kvantitatīvi (skaitliski) salīdzina divus vienādas dabas lielumus, no kuriem viens ir mērāmais objekts, bet otrs ir izvēlētā mēra vienība — mērvienība.
Jaunums!!: Zinātne un Mērīšana · Redzēt vairāk »
Mērvienība
Mērvienība ir izvēlēta kāda mērāma lieluma vērtība, kurai mērīšanas procesā noskaidro, cik reižu tā ietilpst mērāmajā lielumā.
Jaunums!!: Zinātne un Mērvienība · Redzēt vairāk »
Mecenāts
Mecenāts ir persona, kas brīvprātīgi nodarbojas ar zinātnes un mākslas materiālo atbalstu.
Jaunums!!: Zinātne un Mecenāts · Redzēt vairāk »
Medību piekūns
Medību piekūns (Falco rusticolus) ir liela auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Zinātne un Medību piekūns · Redzēt vairāk »
Metafizika
Viduslaiku kosmoloģija — skatījums uz visu esošo sakarību kopumā Metafizika (metά un, phýsis — ‘aiz dabas’) jeb pirmfilozofija ir filozofijas nozare, kas nodarbojas ar pirmpamatu jeb pirmcēloņu un pirmelementu, kā arī ar esamības (ontoloģijas) jautājumiem.
Jaunums!!: Zinātne un Metafizika · Redzēt vairāk »
Mikrofluīdika
Mikrofluīdika ir gan zinātne, kas pēta šķidrumu uzvedību mikrokanālos, gan tehnoloģija, lai ražotu mikrominiaturizētas ierīces, galvenokārt mikroshēmas, kas satur kameras un tuneļus, caur kuriem var plūst vai tikt noslēgti šķidrumi.
Jaunums!!: Zinātne un Mikrofluīdika · Redzēt vairāk »
Militārā zinātne
Militārā zinātne ir zināšanu un pētījumu kopums par militāro konfliktu cēloņiem, to principiem un likumsakarībām, par valsts un tās bruņoto spēku veidošanu un sagatavošanu militārajiem konfliktiem un bruņotai cīņai, par valsts, tā teritorijas, suverenitātes un iedzīvotāju aizsardzību, militāru konfliktu un karu novēršanu, kā arī starptautisko drošību.
Jaunums!!: Zinātne un Militārā zinātne · Redzēt vairāk »
Mirusi valoda
Mirusi valoda ir tāda valoda, kuru vairs neviens cilvēks neprot dzimtās valodas līmenī.
Jaunums!!: Zinātne un Mirusi valoda · Redzēt vairāk »
Mitoloģija
Viens no mitoloģiskajiem tēliem — pūķis, kas attēlots Velsas karogā Mitoloģija (muthología — ‘stāstu stāstīšana’) ir mītu kopums, kā arī zinātne, kas pēta dažādu tautu mītus, folkloru, eposus, pasakas un leģendas.
Jaunums!!: Zinātne un Mitoloģija · Redzēt vairāk »
Monako Okeanogrāfijas muzejs
Monako Okeanogrāfijas muzejs (Musée océanographique de Monaco) ir okeānu izpētei un to faunai un florai veltīts muzejs, kas atrodas vairāk nekā 100 metrus augstā ēkā Vidusjūras piekrastē Monako.
Jaunums!!: Zinātne un Monako Okeanogrāfijas muzejs · Redzēt vairāk »
Monogrāfija
Monogrāfija ir zinātnisks darbs grāmatas formā, kurā padziļināti pētīta viena tēma vai vairākas cieši saistītas tēmas.
Jaunums!!: Zinātne un Monogrāfija · Redzēt vairāk »
Muse
Muse ir angļu rokgrupa, ko 1994.
Jaunums!!: Zinātne un Muse · Redzēt vairāk »
Muzikoloģija
Piemēram, etnomuzikoloģijā ieraksta indiāņu dziesmas Muzikoloģija, arī mūzikas zinātne, ir zinātnes nozaru kopums, kas pēta mūziku.
Jaunums!!: Zinātne un Muzikoloģija · Redzēt vairāk »
Nacionālā inovācijas sistēma
Nacionālā inovācijas sistēma ietver inovācijas procesā iesaistītos dalībniekus ar mērķi veicināt to sadarbību jaunu vērtību radīšanai.
Jaunums!!: Zinātne un Nacionālā inovācijas sistēma · Redzēt vairāk »
Nanotehnoloģija
zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).
Jaunums!!: Zinātne un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Nīls Degrass Taisons
Nīls Degrass Taisons (dzimis) ir amerikāņu astrofiziķis, zinātnes komunikators un Heidena planetārija (Hayden Planetarium), kas savukārt veido daļu no plašākā Amerikas Dabas vēstures muzeja (American Museum of Natural History) Manhatanā, Ņujorkā pašreizējais direktors.
Jaunums!!: Zinātne un Nīls Degrass Taisons · Redzēt vairāk »
Neirolingvistiskā programmēšana
Neirolingvistiskā programmēšana (NLP) ir psihoterapijas un praktiskās psiholoģijas nozare, kas netiek uzskatīta par akadēmisku zinātni.
Jaunums!!: Zinātne un Neirolingvistiskā programmēšana · Redzēt vairāk »
Neitronijs
Neitronijs ir īpašs vielas veids, kas sastāv tikai no neitroniem.
Jaunums!!: Zinātne un Neitronijs · Redzēt vairāk »
Neoklasicisms
Neoklasicisma stilā celtā Arsenāla ēka Rīgā (1832). Pirmā neoklasicisma ēka Somijā — ''Brinkhallin kartano'' Neoklasicisms (néos — ‘jaunais’ un — ‘uz augstāko kārtu attiecīgs’) jeb revolucionārais klasicisms, arī jaunklasicisms, ir mākslas virziens, kam raksturīgs dažādu mākslas virzienu sakopojums un ir jūtama klasicisma formu un sižetu izmantošana.
Jaunums!!: Zinātne un Neoklasicisms · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija
Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.
Jaunums!!: Zinātne un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »
Nobela prēmiju laureāti
Vilhelma Rentgena diploms Nobela prēmiju laureāti ir individuālas personas vai organizācijas, kas apbalvotas ar kādu no Nobela prēmijām. Tās ir ikgadējas starptautiskas balvas, ko piešķir par ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē, literatūrā vai nozīmīgu ieguldījumu miera veicināšanā.
Jaunums!!: Zinātne un Nobela prēmiju laureāti · Redzēt vairāk »
Notikums
Notikums ir darbība, kuras risinās/risinājās kādā konkrētā vietā un laikā.
Jaunums!!: Zinātne un Notikums · Redzēt vairāk »
Ošo
Ošo (Osho, 1931-1990), īstajā vārdā Bhāgavans Šrī Radžnišs (Acharya Rajneesh, Chandra Mohan Jain) bija indiešu garīgais skolotājs.
Jaunums!!: Zinātne un Ošo · Redzēt vairāk »
Ogists Konts
Ogists Konts (Auguste Comte; dzimis, miris) bija franču filozofs, pozitīvists, kurš 1838.
Jaunums!!: Zinātne un Ogists Konts · Redzēt vairāk »
Oglekļa nanocaurulītes
Nanocaurulītes trīsdimensiju struktūra Oglekļa nanocaurulītes ir cilindriskas formas struktūras, kas veidotas no oglekļa atomiem.
Jaunums!!: Zinātne un Oglekļa nanocaurulītes · Redzēt vairāk »
Olīvija Danhema
Olīvija Danhema ir tēls ASV zinātniskās fantastikas teleseriālā "Viņpus", kas amerikāņu televīzijas kanālā Fox tika demonstrēts no 2008.
Jaunums!!: Zinātne un Olīvija Danhema · Redzēt vairāk »
Olivers Hevisaids
Olivers Hevisaids (dzimis 1850. gada 18. maijā; miris 1925. gada 3. februārī) bija angļu autodidakts elektroinženieris, matemātiķis un fiziķis, kurš ieviesa komplekso skaitļu pielietošanu ķēžu analīzē, izgudroja jaunu veidu kā atrisināt diferenciālvienādojumu (ekvivalents Laplasa transformācijai), neatkarīgi izstrādāja vektoru aprēķinu un pārrakstīja Maksvela vienādojumu, formā ko parasti izmanto mūsdienās.
Jaunums!!: Zinātne un Olivers Hevisaids · Redzēt vairāk »
Optika
Optikas tabula, 1728. gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.
Jaunums!!: Zinātne un Optika · Redzēt vairāk »
Optikas vēsture
Optikas vēsture ir optikas (fizikas nozare, kura pēta visu, kas saistīts ar gaismu) hronoloģiskā attīstība.
Jaunums!!: Zinātne un Optikas vēsture · Redzēt vairāk »
Orators
Orators ir runas mākslas lietpratējs, kas parasti veic runas par politiskiem, juridiskiem, zinātniskiem un reliģiskiem tematiem.
Jaunums!!: Zinātne un Orators · Redzēt vairāk »
Osciloskops
Tektronix 475A pārnēsājamais analogais osciloskops Osciloskops, agrāk saukts par oscilogrāfu un neoficiāli zināms kā skops vai katodstaru osciloskops, ir elektronisks testa instruments, kas ļauj pastāvīgi novērot dažādu signālu spriegumu, parasti uzrādot to kā divdimensiju līkni viena vai vairāku signālu uzrādīšanai.
Jaunums!!: Zinātne un Osciloskops · Redzēt vairāk »
Paleontoloģija
Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.
Jaunums!!: Zinātne un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »
Paranormāla parādība
Paranormālā aktivitāte parasti sevī ietver neizskaidrojamas parādības, kas var sākotnēji būt neizprotamas vai vienkārši nepatiesas. (1912. gads) Paranormālas parādības ir notikumi, kam no masu kultūras un folkloras viedokļa nav zinātniska izskaidrojuma (spoki un poltergeisti, ekstrasensu pārdabiskas spējas, NLO, levitācija, telepātija, psihokinēze jeb telekinēze u.tml.). Šī iemesla dēļ paranormālās parādības biežāk tiek atspoguļotas nevis zinātniskajā literatūrā, bet gan masu kultūrā un folklorā.
Jaunums!!: Zinātne un Paranormāla parādība · Redzēt vairāk »
Patiesība
Patiesība ir visa tā informācija, kas atbilst īstenībai (realitātei) un faktiem, kā arī visi tie apgalvojumi, kas ir patiesi.
Jaunums!!: Zinātne un Patiesība · Redzēt vairāk »
Pauls Irbins
Pauls Irbins (dzimis 1975. gada 19. martā Rīgā) ir Latvijas sabiedriskais darbinieks, zinātnes komunikators, kosmosa entuziasts un uzņēmējs.
Jaunums!!: Zinātne un Pauls Irbins · Redzēt vairāk »
Pī diena
Pī diena jeb π diena ir ikgadēja svētku diena par godu matemātikas konstantei pī (π).
Jaunums!!: Zinātne un Pī diena · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Zinātne un Planēta · Redzēt vairāk »
Platons
Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.
Jaunums!!: Zinātne un Platons · Redzēt vairāk »
Polārpētniecība
Antarktīdā Polārpētniecība ir zinātniskās metodēs balstīta Zemes polāro apvidu — Arktikas un Antarktikas kompleksa izpēte.
Jaunums!!: Zinātne un Polārpētniecība · Redzēt vairāk »
Politika
vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.
Jaunums!!: Zinātne un Politika · Redzēt vairāk »
Princis Alberts
Saksijas, Koburgas un Gotas princis Alberts (dzimis, miris) bija Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karalienes Viktorijas vīrs.
Jaunums!!: Zinātne un Princis Alberts · Redzēt vairāk »
Programmatūras izstrādātājs
Programmatūras izstrādātāji ir persona vai uzņēmums, kas iesaistīts programmatūras izstrādē, izstrādā lietojumprogrammas, kas veic uzdevumus datorā vai datora vadītā ierīcē, savukārt citi izstrādā pamata sistēmas programmatūru, kas kontrolē tīklus vai plašākas lietojumprogrammas.
Jaunums!!: Zinātne un Programmatūras izstrādātājs · Redzēt vairāk »
Progresīvisms
Progresīvisms ir politiska ideoloģija, kas paredz, ka attīstība zinātnē, tehnoloģijā, tautsaimniecībā un sabiedrības struktūrā ir nepieciešama cilvēku dzīves līmeņa uzlabošanai.
Jaunums!!: Zinātne un Progresīvisms · Redzēt vairāk »
Protēze
Savietoto Valstu armijas kareivis spēlē galda futbolu ar divām protēzēm roku vietā Protēze ir mākslīgi veidota detaļa, kas aizstāj kādu no zaudētām ķermeņa daļām.
Jaunums!!: Zinātne un Protēze · Redzēt vairāk »
Pseidozinātne
Pseidozinātne ir metodoloģija, ticība vai prakse, kas tiek pasniegta kā zinātniska, taču neatbilst zinātniskajai metodei; tai trūkst zinātniskā statusa pierādījumu, drošticamības vai kādā citā ziņā.
Jaunums!!: Zinātne un Pseidozinātne · Redzēt vairāk »
Psihokinēze
Viltus telekinēzes demonstrējums Francijā, 1875. gads. Psihokinēze (no, psychē — 'prāts' un, kinēsis — 'kustība'), pazīstama arī kā telekinēze (tēle — 'attālums', 'tālumā' un, kinēsis — 'kustība'), ir hipotētiska spēja bez fizikālas savstarpējās iedarbības ar prāta palīdzību ietekmēt (kustināt un pacelt gaisā) fizikālus ķermeņus.
Jaunums!!: Zinātne un Psihokinēze · Redzēt vairāk »
Psiholoģija
Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.
Jaunums!!: Zinātne un Psiholoģija · Redzēt vairāk »
Pussabrukšanas periods
Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.
Jaunums!!: Zinātne un Pussabrukšanas periods · Redzēt vairāk »
Radošums
Leonardo da Vinči ir populārs ar saviem radošajiem darbiem Radošums jeb kreativitāte (no — 'radīt') ir spēja radīt jaunas idejas vai konceptus.
Jaunums!!: Zinātne un Radošums · Redzēt vairāk »
Rasisms
Cilvēku iedalījums rasēs (Kārlis Ernsts fon Bērs, 1862) Rasisms ir uzskats, ka daļa cilvēku vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases cilvēkiem.
Jaunums!!: Zinātne un Rasisms · Redzēt vairāk »
Raunda
Raunda ( — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes sala Indijas okeānā, 22,5 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.
Jaunums!!: Zinātne un Raunda · Redzēt vairāk »
Rāmsaras konvencija
Konvencijas logo. Rāmsaras konvencija ir starptautisks līgums par nozīmīgu mitrāju saglabāšanu un ilgtspējīgu lietošanu.
Jaunums!!: Zinātne un Rāmsaras konvencija · Redzēt vairāk »
Rūpniecība
Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.
Jaunums!!: Zinātne un Rūpniecība · Redzēt vairāk »
Rēķini
Rēķini jeb bezgalīgi mazo lielumu analīze ir matemātikas nozare, kas ir saistīta ar momentānās izmaiņas aprēķināšanu (diferenciālrēķini) un bezgala daudz mazu daļu summēšanu, lai noteiktu kādu veselumu (integrālrēķini).
Jaunums!!: Zinātne un Rēķini · Redzēt vairāk »
Refleksija
Refleksija (no — 'vēršanās atpakaļ') ir daudznozīmju jēdziens.
Jaunums!!: Zinātne un Refleksija · Redzēt vairāk »
Reliģija
380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Jaunums!!: Zinātne un Reliģija · Redzēt vairāk »
Renē Dekarts
Renē Dekarts (jeb Renē no Kartas; dzimis, miris) bija franču filosofs, matemātiķis un zinātnieks.
Jaunums!!: Zinātne un Renē Dekarts · Redzēt vairāk »
Renesanse
Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta vidum).
Jaunums!!: Zinātne un Renesanse · Redzēt vairāk »
Repina institūts
Ķeizariskās mākslas akadēmijas ēka (būvēta 1764—1789), skats no Ņevas pretējā krasta. Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotais I. Repina Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskais glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūts, saīsināti Repina institūts (Институт имени Репина) atrodas Sanktpēterburgā, Ņevas upes krastā.
Jaunums!!: Zinātne un Repina institūts · Redzēt vairāk »
Reputācija
Reputācija ir sociālās vienības (personas, sociālās grupas, organizācijas vai vietas) viedoklis par šo vienību, parasti kā rezultāts sociālam novērtējumam pēc kritēriju kopuma, piemēram, uzvedības vai snieguma.
Jaunums!!: Zinātne un Reputācija · Redzēt vairāk »
Sanmarīno
Gaišā Sanmarīno Republika ir valsts Dienvideiropā, kuru no visām pusēm ierobežo Itālija.
Jaunums!!: Zinātne un Sanmarīno · Redzēt vairāk »
Savam brālim sargs
"Savam brālim sargs" ir padomju rakstnieka Vladimira Mihailova 1976.
Jaunums!!: Zinātne un Savam brālim sargs · Redzēt vairāk »
Sazvērestības teorija
Sazvērestības teorija ir termins, ar ko raksturo kādas cilvēku grupas vai veselas populācijas aizdomas par slēptām un ļaunu nolūku vadītām darbībām no valdības, institūciju vai organizāciju puses.
Jaunums!!: Zinātne un Sazvērestības teorija · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Zinātne un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
SETI (programma)
SETI (no — "Ārpuszemes saprāta meklēšana") ir kopīgs nosaukums cilvēku aktivitātēm saprātīgas ārpuszemes dzīvības meklēšanā.
Jaunums!!: Zinātne un SETI (programma) · Redzēt vairāk »
Sholastika
Sholastiķi Sholastika — reliģiska filozofija, kas attīstījās viduslaiku klosteru skolās un universitātēs.
Jaunums!!: Zinātne un Sholastika · Redzēt vairāk »
Signāls
Signāls ir materiāls objekts, kas sevī ietver dažādu informāciju un tā tiek pārnesta tālāk.
Jaunums!!: Zinātne un Signāls · Redzēt vairāk »
Sinerģētika
Sinerģētika (— kopīgs, ergos — darbība) ir zinātnisku pētījumu starpnozaru virziens, kura uzdevums ir dabas parādību un procesu izpēte, pamatojoties uz sistēmu (kuras sastāv no apakšsistēmām) pašorganizēšanās principiem.
Jaunums!!: Zinātne un Sinerģētika · Redzēt vairāk »
Slovāku Nacionālā bibliotēka
Slovāku Nacionālā bibliotēka vai Slovākijas Nacionālā bibliotēka ir moderna zinātniska, kultūras, informācijas un izglītības bibliotēka Slovākijā, kas vāc, glabā un aizsargā vietējās un ārvalstu grāmatas un citus rakstiskus zināšanu avotus par Slovākiju.
Jaunums!!: Zinātne un Slovāku Nacionālā bibliotēka · Redzēt vairāk »
Sniega cilvēks
Sniega cilvēks jeb jetijs ir leģendārs, liels, cilvēkpērtiķu dzimtai tuvs radījums, kas, iespējams, apdzīvo kalnu reģionus Himalajos un Tibetā.
Jaunums!!: Zinātne un Sniega cilvēks · Redzēt vairāk »
Sociālās zinātnes
Sociālās jeb sabiedriskās zinātnes ir visas zinātnes nozares, kurās pēta cilvēkus un cilvēku sabiedriskās attiecības.
Jaunums!!: Zinātne un Sociālās zinātnes · Redzēt vairāk »
Sociālistiskā Darba Varonis
Sociālistiskā Darba Varonis bija goda nosaukums Padomju Savienībā par sasniegumiem ekonomikas un kultūras jomā.
Jaunums!!: Zinātne un Sociālistiskā Darba Varonis · Redzēt vairāk »
Socioloģija
Socioloģija ir zinātne, kas pēta sabiedrības likumsakarības un procesi Socioloģija (no — ‘sarunu biedrs’) ir zinātniska mācība par cilvēku sociālo uzvedību, tās izcelsmi, attīstību, organizāciju un institūcijām.
Jaunums!!: Zinātne un Socioloģija · Redzēt vairāk »
Spīdola (studenšu korporācija)
Studenšu korporācijas "Spīdola" krāsu vairodziņš un cirķelis. Studenšu korporācija Spīdola ir slēgta, nacionāla, akadēmiska mūža organizācija.
Jaunums!!: Zinātne un Spīdola (studenšu korporācija) · Redzēt vairāk »
Spriešana
Spriešana, arī saprāts, ir spēja domāt loģiski un balstīties uz faktiem.
Jaunums!!: Zinātne un Spriešana · Redzēt vairāk »
Starptautiskais astronomijas gads
right Starptautiskais astronomijas gads jeb SAG2009) (IYA2009) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) gads, kas veltīts astronomijai. Tas notiek 2009. gadā, atzīmējot 400. gadadienu kopš Galileo Galilejs pavērsa teleskopu pret debesīm. Pasākuma iniciatori ir Starptautiskā Astronomijas savienība (SAS) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO). Lēmums par SAG2009 organizēšanu tika pieņemts ANO 62. Ģenerālajā asamblejā 2007. gadā. 1609. gadā Galileo Galilejs veica pirmos astronomiskos noverojumus ar teleskopu, iezīmējot jaunu posmu cilvēces izpratnē par Saules sistēmu un Visumu. SAG2009 ietvaros visā pasaulē tiks organizēti dažādi izglītojoši un informatīvi pasākumi, lai ikvienu tuvāk iepazīstinātu ar šo seno zinātnes nozari mūsdienu skatījumā. Galvenie mērķi.
Jaunums!!: Zinātne un Starptautiskais astronomijas gads · Redzēt vairāk »
Statistika
Gausa jeb normālsadalījums ir viens no nepārtraukto statistisko datu apkopojuma veidiem Statistika ir zinātne, kas nodarbojas ar datu iegūšanu, apstrādi, analīzi un to izskaidrošanu.
Jaunums!!: Zinātne un Statistika · Redzēt vairāk »
Stīvens Džejs Gūlds
Stīvens Džejs Gūlds (dzimis, miris) bija amerikāņu paleontologs, evolūcijas biologs un zinātnes popularizētājs.
Jaunums!!: Zinātne un Stīvens Džejs Gūlds · Redzēt vairāk »
Sugu izcelšanās
"Sugu izcelšanās", pilnais nosaukums "Sugu izcelšanās dabiskās izlases ceļā jeb pielāgotāko formu saglabāšanās cīņā par dzīvību" (On the Origin of Species by Means of Natural Selection, or the Preservation of Favoured Races in the Struggle for Life) ir zinātniskās literatūras darbs, ko sarakstījis angļu dabas pētnieks Čārlzs Darvins.
Jaunums!!: Zinātne un Sugu izcelšanās · Redzēt vairāk »
Svētīgais
Svētīgais Jānis Pāvils II Svētīgais, arī Svētlaimīgais ir Romas katoļu baznīcas noteiktu mirušu personu godināšanas veids, ko piemēro tām personām, kurām veikta beatifikācija.
Jaunums!!: Zinātne un Svētīgais · Redzēt vairāk »
Tauriņa efekts
Tauriņa efekts ir koncepcija, kas paredz, ka maziem cēloņiem var būt liela ietekme.
Jaunums!!: Zinātne un Tauriņa efekts · Redzēt vairāk »
TED
TED (akronīms no angļu vārdiem „Technology, Entertainment, Design”) ir privātas bezpeļņas organizācijas Sapling Foundation rīkota konferenču sērija ar saukli „Idejas, ar kurām vērts dalīties“.
Jaunums!!: Zinātne un TED · Redzēt vairāk »
Telefonija
Telefonija ir zinātnes un tehnikas nozare, kas aptver telefona sakaru sistēmu uzbūves principu izpēti, aparatūras izstrādi telefona sakaru realizēšanai un izmantošanai, kā arī balss informācijas pārraides kvalitātes novērtēšanu telefona sakaru kanālos.
Jaunums!!: Zinātne un Telefonija · Redzēt vairāk »
Teofrasts
Teofrasts (dzimis ap 371. gadu p.m.ē., miris ap 287. gadu p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs, Aristoteļa skolnieks un sekotājs.
Jaunums!!: Zinātne un Teofrasts · Redzēt vairāk »
Teorija
Teorija ir zinātnisku atziņu paveids, kas dod vienotu, sistemātisku priekšstatu par esamības likumsakarībām.
Jaunums!!: Zinātne un Teorija · Redzēt vairāk »
Teozofijas biedrība
Teozofijas biedrības emblēma. Teozofijas biedrība ir 1875.
Jaunums!!: Zinātne un Teozofijas biedrība · Redzēt vairāk »
Terminoloģija
Terminoloģija ir mācība par terminiem un to lietošanu.
Jaunums!!: Zinātne un Terminoloģija · Redzēt vairāk »
Termins
Termins ( — ‘robeža’) ir konkrētas tematiskās jomas (zinātnes, tehnoloģiju, mākslas), speciālās nozares jēdziena vārdisks apzīmējums – vārds vai vārdkopa.
Jaunums!!: Zinātne un Termins · Redzēt vairāk »
Topogrāfiskā karte
Topogrāfiskās kartes paraugs. Topogrāfiskā karte ir universāla lietojuma ģeogrāfiskā karte, kurā ir sīki attēlota apkārtne.
Jaunums!!: Zinātne un Topogrāfiskā karte · Redzēt vairāk »
U-Multirank
U-Multirank ir Eiropas Savienības augstskolu novērtēšanas sistēma, kas balstās gan uz sasniegumiem zinātnē, gan arī apmācības kvalitāti, starptautisko sadarbību un uz citiem kritērijiem.
Jaunums!!: Zinātne un U-Multirank · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Baltkrievijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Baltkrievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Zinātne un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Baltkrievijā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kirgizstānā
Sarakstā apkopotas tās vietas Kirgizstānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Zinātne un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kirgizstānā · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Zinātne un Ungārija · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Zinātne un Upe · Redzēt vairāk »
Utopija
Mora grāmatas ''Utopia'',1516. gadā Utopija ir ideālas sabiedrības iztēlojums un kultūras mantojums.
Jaunums!!: Zinātne un Utopija · Redzēt vairāk »
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Jaunums!!: Zinātne un Valoda · Redzēt vairāk »
Valodniecība
Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
Jaunums!!: Zinātne un Valodniecība · Redzēt vairāk »
Varbūtība
(\tfrac16), tāpat kā varbūtība jebkuram citam kauliņa skaitlim Varbūtības katram skatlim, kuru veido divu kauliņu summa Varbūtība zinātnē ir ticamu un nejaušu notikumu iespējamība.
Jaunums!!: Zinātne un Varbūtība · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Zinātne un Vācija · Redzēt vairāk »
Vēsture
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zinātne un Vēsture · Redzēt vairāk »
Vecvārds
Vecvārds ir kādas valodas vārds, kas vairs netiek plaši lietots un izgājis no aktīvā vārdu krājuma.
Jaunums!!: Zinātne un Vecvārds · Redzēt vairāk »
Viņpus
"Viņpus", arī "Mala" ir ASV zinātniskās fantastikas seriāls, tā režisori ir Dž. Dž. Eibramss, Alekss Kurcmans un Roberto Orci.
Jaunums!!: Zinātne un Viņpus · Redzēt vairāk »
Vides zinātne
Vides zinātne ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta dabas sistēmas un to mijiedarbību ar cilvēkvidi.
Jaunums!!: Zinātne un Vides zinātne · Redzēt vairāk »
Viljams Okams
Viljams Okams, arī Viljams no Okamas (dzimis ap 1287. gadu, miris 1347. gadā) bija angļu franciskāņu mūks, filozofs, teologs, loģikis.
Jaunums!!: Zinātne un Viljams Okams · Redzēt vairāk »
Villards Van Ormans Kvains
Villards Van Ormans Kvains (dzimis, miris) bija analītiskās tradīcijas amerikāņu filozofs, loģiķis un matemātiķis.
Jaunums!!: Zinātne un Villards Van Ormans Kvains · Redzēt vairāk »
Vladimirs Solovjovs
Vladimirs Solovjovs (dzimis, miris) bija 19.
Jaunums!!: Zinātne un Vladimirs Solovjovs · Redzēt vairāk »
Vulfs Kozlinskis
Vulfs Kozlinskis (dzimis 1951. gada martā Jelgavā) ir Latvijas ekonomists, profesors, Dr.habil.oec., Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas zinātņu prorektors.
Jaunums!!: Zinātne un Vulfs Kozlinskis · Redzēt vairāk »
Xkcd
Komikss "Vikipēdists protestētājs" (#285) xkcd, reizēm apzīmēts arī kā XKCD, ir interneta komikss angļu valodā, ko radījis Rendels Manro.
Jaunums!!: Zinātne un Xkcd · Redzēt vairāk »
Zemūdene
Virdžīnijas (''Virginia'') klases zemūdene Zemūdene ir kuģa veids, kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
Jaunums!!: Zinātne un Zemūdene · Redzēt vairāk »
Ziņas
Ziņas, jaunumi jeb aktualitātes ir ievērības cienīga informācija, īpaši par neseniem notikumiem, kas ar plašsaziņas līdzekļiem tiek paziņota plašākam sabiedrības lokam.
Jaunums!!: Zinātne un Ziņas · Redzēt vairāk »
Ziemeļu rase
Medisona Granta 1916. gada darbā "Diženās rases bojāeja" Ziemeļu rase ir viena no rases apakškategorijām, kādās antropologi sadalīja kaukāziešu rasi 20.
Jaunums!!: Zinātne un Ziemeļu rase · Redzēt vairāk »
Zināšanu sabiedrība
Zināšanu sabiedrība rada, dalās un dara pieejamas visai sabiedrībai tās zināšanas, kuras var tikt izmantotas, lai veicinātu sabiedrības labklājību.
Jaunums!!: Zinātne un Zināšanu sabiedrība · Redzēt vairāk »
Zinātnes filozofija
Zinātnes filozofija ir filozofijas nozare, kas saistīta ar zinātnes pamatiem un metodēm.
Jaunums!!: Zinātne un Zinātnes filozofija · Redzēt vairāk »
Zinātnes vēsture
Angļu zinātnieks Īzaks Ņūtons ir viens no nozīmīgākajiem zinātnes vēsturē Zinātnes vēsture ir vēsturiskais aspekts par zinātni, kā tā attīstījusies laika gaitā.
Jaunums!!: Zinātne un Zinātnes vēsture · Redzēt vairāk »
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Jaunums!!: Zinātne un Zinātnieks · Redzēt vairāk »
Zinātniskais žurnāls
Pasaulē pirmā tikai zinātnei veltītā žurnāla ''Philosophical Transactions of the Royal Society'' pirmā sējuma titullapa Zinātniskais žurnāls ir periodisks zinātniskais izdevums, kas apkopo zinātniskos rakstus un retāk arī rakstus par notikumiem zinātnē.
Jaunums!!: Zinātne un Zinātniskais žurnāls · Redzēt vairāk »
Zinātniskā fantastika
Zinātniskā fantastika ir literatūras (pamatā prozas) un kino tematisks paveids, kam raksturīga lielākā vai mazākā mērā fantastiska darbības norises vide vai laiks, vai procesi un tehnoloģijas, vai varoņi un būtnes (citas planētas, pasaule pēc kodolkara, starpzvaigžņu ceļojumi, teleportācija, citplanētieši, ceļošana laikā u.tml.), bet atšķirībā no, piemēram, fantāzijas literatūras zinātniskajā fantastikā neparastais nav pārdabiska rakstura un darba ietvaros tiek pamatots zinātniski vai vismaz tiek uzskatīts par zinātniski pamatojamu.
Jaunums!!: Zinātne un Zinātniskā fantastika · Redzēt vairāk »
Zinātniskā metode
Zinātniskā metode ir metode, ar kuru iegūst jaunas zināšanas uz fizisko pierādījumu bāzes vai atrisina kādu ar zinātni saistītu problēmu.
Jaunums!!: Zinātne un Zinātniskā metode · Redzēt vairāk »
Zirgi
Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.
Jaunums!!: Zinātne un Zirgi · Redzēt vairāk »
Zviedrijas Nacionālā bibliotēka
Zviedrijas Nacionālā bibliotēka saukta arī par karalisko bibliotēku ir valsts iestāde, kas piesaistīta izglītības un zinātnes ministrijai.
Jaunums!!: Zinātne un Zviedrijas Nacionālā bibliotēka · Redzēt vairāk »
14. Saeima
14.
Jaunums!!: Zinātne un 14. Saeima · Redzēt vairāk »
1663. gads
1663.
Jaunums!!: Zinātne un 1663. gads · Redzēt vairāk »
2. tūkstošgade
2.
Jaunums!!: Zinātne un 2. tūkstošgade · Redzēt vairāk »
2002. gads
2002.
Jaunums!!: Zinātne un 2002. gads · Redzēt vairāk »
