Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Zobi

Indekss Zobi

Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.

280 attiecības: A vitamīns, Aita, Akantodveidīgās, Albertozaurs, Alnis, Aloza, Alozas, Amazones lamantīns, Amerikas āpsis, Amerikas ūdele, Antilopju apakšdzimta, Apaļmutnieki, Artrīts, Asaris, Asaru ģints, Asaru dzimta, Asarveidīgās, Astainie abinieki, Augšžokļa kauls, Australopiteku virsģints, Austrālijas ehidna, Austrālijas pudeļdeguna delfīns, Šarpejs, Ūdenszalkši, Īsausu zorro, Īstie putni, Ķīnas tīģeris, Ķīsis, Ķengurs, Žirafu dzimta, Āfrikas beznagu ūdrs, Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks, Āfrikas lamantīns, Āfrikas savannas zilonis, Āpsis, Āzijas cilvēkpērtiķi, Āzijas tapirs, Baibaks, Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis, Baltā pūce, Baltvalis, Bandikutveidīgie, Bidentāls līdzskanis, Brazīlijas zorro, Brūnā hiēna, Briežu dzimta, Briesmīgais vilks, Bruņneši, Bruņrupuči, C vitamīns, ..., Cauruļzobis, Cauruļzobji, Cīņas klubs (filma), Cūku dzimta, Celakantveidīgās, Cilvēka galvaskauss, Cilvēkpērtiķi un cilvēks, Cilvēks, Cjiņlinas lielā panda, D vitamīns, Dūmakainie leopardi, Degu, Degu dzimta, Degunlācīši, Degunradži, Delfīni, Delfīnu dzimta, Dentāls līdzskanis, Dentāls nazāls līdzskanis, Dienvidlidvāvere, Dingo, Dinozauri, Diprotodonti, Dislāpekļa oksīds, Divējādelpojošās zivis, Ežu dzimta, Eiropas alu lauva, Eiropas alu lācis, Enaliarktīdi, Etrusku lācis, Fonētika, Fosfors, Gaļēdāji, Garlūpu lācis, Garpurna parastais delfīns, Garspalvainais kollijs, Gaviāli, Gliemjēdāju čūsku dzimta, Glodeņu dzimta, Glodenes, Goferi, Gorillas, Grauzēji, Haizivis, Haralds Zilzobis, Hiēnsuns, Hiēnu dzimta, Hidroksilapatīts, Himalaju vilks, Hirakodontīdi, Išnakantveidīgās, Indijas vilks, Interdentāls līdzskanis, Jaguārs, Jaks, Japānas zebiekste, Javas degunradzis, Jūras eži, Jūras leopards, Jūrasūdrs, Jūrasgovs, Jenotsuns, Jorkšīras terjers, Kašalots, Kašalotu virsdzimta, Kaķu dzimta, Kaķveidīgie, Kalāns, Kalnu degunlācītis, Kamieļu dzimta, Kanādas lūsis, Kapibara, Kapibaru apakšdzimta, Karakals, Karalienes Šarlotes melnais lācis, Karaliskā kobra, Karpu dzimta, Karpveidīgās, Kaulpūsles, Kāmji, Kāmju dzimta, Knābis, Knābjgalvji, Knābjgalvju kārta, Koala, Kobru dzimta, Koijots, Komodo varāns, Kongo beznagu ūdrs, Koronāls līdzskanis, Korsaks, Kosumelas jenots, Krabjēdājroņu cilts, Krabjēdājronis, Krūmu suņi, Krūmu suns, Krievu kurts, Krokodilu kārta, Lašu dzimta, Lašu virskārta, Labiodentāls nazāls līdzskanis, Lamantīni, Lamas, Lasis, Lauva, Lāsumainais sesks, Līdaka, Leduslācis, Lemurveidīgie, Levrete, Lielais skudrlācis, Lielais trušbandikuts, Lielausu lapsa, Lielā panda, Lielgalvas zalkšu apakšdzimta, Maikongs, Makreļhaizivis, Makreļu dzimta, Mazais lācis, Mājas cūka, Mājas sesks, Mājas trusis, Mājas vista, Mēle, Meža cauna, Medniecība, Melnmuguras šakālis, Metamfetamīns, Minerālvielas, Mopsis, Mutes dobums, Narvaļu dzimta, Narvalis, Nīlas krokodils, Nīlzirgs, Nīlzirgu dzimta, Neapoles mastifs, Neatgremotāji, Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis, Nepilnīgā osteoģenēze, Otiņspures, Palede, Parastais delfīns, Parastais jenots, Parastie delfīni, Pārnadži, Pīļknābis, Pīrsings, Peļveidīgie, Pelēkā žurka, Periodontīts, Pigmejpanda, Placentāļi, Plankumainā hiēna, Plaudis, Plātņvaļi, Plēsēji, Progērija, Pudeļdeguna delfīni, Pudeļdeguna delfīns, Putni, Raibkakla ūdrs, Ripidistveidīgās, Rosa ronis, Sams, Samveidīgās, Sarkanais suns, Savina lācis, Sāhelantrops, Sečuras zorro, Sejas izteiksme (medicīna), Senais alu lācis, Sepse, Sermuļu dzimta, Sermuļu virsdzimta, Siļķu apakšdzimta, Siekalas, Sirēnas (zīdītāji), Skelets, Skrimšļzivis, Skudrlāči, Slapjdeguna pērtiķi, Somaiņi, Somālijas savvaļas ēzelis, Spāņu kurts, Spāres, Speothos pacivorus, Suņveidīgie, Suns, Svītrainais sesks, Taimiņš, Tarpūnu virskārta, Tasmanijas velns, Tinis, Tiranozaurs, Trusis, Tuksneša kārpcūka, Vaļhaizivs, Vaļveidīgie, Valzirgs, Vampīrzivtiņa, Vanagu dzimta, Vāveres, Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks, Vedela ronis, Vestindijas lamantīns, Vikunja, Vikunjas, Vilksomaiņi, Vombats, Zaķu dzimta, Zaķveidīgie, Zalkšu apakšdzimta, Zīdītāji, Zemesvilks, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziloņi, Ziloņkauls, Zirgi, Zivis, Zobenvalis, Zobenzivs, Zobu emalja, Zobu puve, Zobvaļi, Zoss, Zuši, Zutis, Zvīņneši, 42 (skaitlis). Izvērst indekss (230 vairāk) »

A vitamīns

Vienas no A vitamīna formām — A1 vitamīna — uzbūve A vitamīns (retinols jeb akseroftols) ir taukos šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams redzei, ādas veselīguma uzturēšanai un paaugstina organisma spēju pretoties dažādām infekcijām, kā arī veicina kaulu un zobu veidošanos un stiprina nervu šūnas.

Jaunums!!: Zobi un A vitamīns · Redzēt vairāk »

Aita

Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).

Jaunums!!: Zobi un Aita · Redzēt vairāk »

Akantodveidīgās

Akantodveidīgās (Acanthodiformes) ir izmirušu zivju kārta akantožu klasē.

Jaunums!!: Zobi un Akantodveidīgās · Redzēt vairāk »

Albertozaurs

Albertozauri ir teropodu apakškārtas ģints, kuri vēlā krīta perioda laikā (pirms aptuveni 70 miljoniem gadu) dzīvoja Ziemeļamerikas rietumos.

Jaunums!!: Zobi un Albertozaurs · Redzēt vairāk »

Alnis

Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Zobi un Alnis · Redzēt vairāk »

Aloza

Aloza (Alosa alosa) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna austrumu piekrastē no Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru ieskaitot.

Jaunums!!: Zobi un Aloza · Redzēt vairāk »

Alozas

Alozas jeb paledes, arī lapreņģes (Alosa) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 24 siļķveidīgo zivju sugas.

Jaunums!!: Zobi un Alozas · Redzēt vairāk »

Amazones lamantīns

Amazones lamantīns jeb Dienvidamerikas lamantīns (Trichechus inunguis) ir saldūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).

Jaunums!!: Zobi un Amazones lamantīns · Redzēt vairāk »

Amerikas āpsis

Amerikas āpsis jeb Ziemeļamerikas āpsis (Taxidea taxus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga Amerikas āpšu ģintī (Taxidea).

Jaunums!!: Zobi un Amerikas āpsis · Redzēt vairāk »

Amerikas ūdele

Amerikas ūdele, arī nercs (Neovison vison) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga ūdeļu ģintī (Neovison).

Jaunums!!: Zobi un Amerikas ūdele · Redzēt vairāk »

Antilopju apakšdzimta

Antilopju apakšdzimta (Antilopinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).

Jaunums!!: Zobi un Antilopju apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Apaļmutnieki

Apaļmutnieki (Cyclostomata) — bezžokļaiņu infratipa pārstāvji.

Jaunums!!: Zobi un Apaļmutnieki · Redzēt vairāk »

Artrīts

Reimatiskā artrīta skartas rokas Artrīts (no  — ‘locītava’, -itis — ‘iekaisums’) ir vienas vai vairāku locītavu iekaisums.

Jaunums!!: Zobi un Artrīts · Redzēt vairāk »

Asaris

Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis.

Jaunums!!: Zobi un Asaris · Redzēt vairāk »

Asaru ģints

Asaru ģints (Perca) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivju ģints.

Jaunums!!: Zobi un Asaru ģints · Redzēt vairāk »

Asaru dzimta

Asaru dzimta (Percidae) ir asarveidīgo zivju kārtas (Perciformes) dzimta.

Jaunums!!: Zobi un Asaru dzimta · Redzēt vairāk »

Asarveidīgās

Asarveidīgās jeb asarveidīgās zivis (Perciformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju virskārtai (Protacanthopterygii).

Jaunums!!: Zobi un Asarveidīgās · Redzēt vairāk »

Astainie abinieki

Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 3 apakškārtās.

Jaunums!!: Zobi un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »

Augšžokļa kauls

Augšžokļa kauls ir pāra, gaisu saturošs cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls.

Jaunums!!: Zobi un Augšžokļa kauls · Redzēt vairāk »

Australopiteku virsģints

Australopiteku virsģints (Australopithecina) ir viena no divām hominīnu cilts (Hominini) virsģintīm, kura pamatā apvieno 2 ģintis (australopitekus (Australopithecus) un parantropus (Paranthropus)), turklāt parantropus reizēm klasificē kā australopiteku apakšģinti.

Jaunums!!: Zobi un Australopiteku virsģints · Redzēt vairāk »

Austrālijas ehidna

Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).

Jaunums!!: Zobi un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »

Austrālijas pudeļdeguna delfīns

Austrālijas pudeļdeguna delfīns (Tursiops australis) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo Austrālijas dienvidkrastu tuvumā, vietā, kur satiekas Indijas un Klusais okeāns, uzturoties galvenokārt gar Viktorijas šata krastu.

Jaunums!!: Zobi un Austrālijas pudeļdeguna delfīns · Redzēt vairāk »

Šarpejs

Šarpejs ir ķīniešu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2.

Jaunums!!: Zobi un Šarpejs · Redzēt vairāk »

Ūdenszalkši

Ūdenszalkši, ūdenszalkšu ģints (Natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) ģints, kas pieder pie ūdenszalkšu apakšdzimtas (Natricinae).

Jaunums!!: Zobi un Ūdenszalkši · Redzēt vairāk »

Īsausu zorro

Īsausu zorro (Atelocynus microtis) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Zobi un Īsausu zorro · Redzēt vairāk »

Īstie putni

Īstie putni jeb vēdekļastes putni (Neornithes) ir putnu klases (Aves) apakšklase, kas apvieno visas mūsdienās dzīvojošās putnu sugas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās sugas, kuras ir priekšteces mūsdienu putniem.

Jaunums!!: Zobi un Īstie putni · Redzēt vairāk »

Ķīnas tīģeris

Ķīnas tīģeris (Panthera tigris amoyensis) ir viena no tīģera pasugām, kas mūsdienās, iespējams, sastopama tikai nebrīvē.

Jaunums!!: Zobi un Ķīnas tīģeris · Redzēt vairāk »

Ķīsis

Ķīsis (Gymnocephalus cernuus) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivis, kas izplatīta Eiropā un Āzijas ziemeļos.

Jaunums!!: Zobi un Ķīsis · Redzēt vairāk »

Ķengurs

Par ķenguriem sauc daļu ķenguru dzimtas (Macropodidae) dzīvnieku.

Jaunums!!: Zobi un Ķengurs · Redzēt vairāk »

Žirafu dzimta

Žirafu dzimta (Giraffidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimtām, kurā ietilpst 2 mūsdienās eksistējošas ģintis: žirafes un okapi.

Jaunums!!: Zobi un Žirafu dzimta · Redzēt vairāk »

Āfrikas beznagu ūdrs

Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).

Jaunums!!: Zobi un Āfrikas beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks

Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks jeb hominīnu apakšdzimta (Homininae) ir viena no divām cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) apakšdzimtām, otra ir Āzijas cilvēkpērtiķu apakšdzimta (Ponginae).

Jaunums!!: Zobi un Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »

Āfrikas lamantīns

Āfrikas lamantīns (Trichechus senegalensis) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).

Jaunums!!: Zobi un Āfrikas lamantīns · Redzēt vairāk »

Āfrikas savannas zilonis

Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana) ir viena no divām Āfrikas ziloņu ģints (Loxodonta) mūsdienās dzīvojošām sugām, kas mājo Āfrikas savannā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.

Jaunums!!: Zobi un Āfrikas savannas zilonis · Redzēt vairāk »

Āpsis

Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.

Jaunums!!: Zobi un Āpsis · Redzēt vairāk »

Āzijas cilvēkpērtiķi

Āzijas cilvēkpērtiķi jeb orangutanu apakšdzimta (Ponginae) ir viena no divām cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) apakšdzimtām, otra ir Āfrikas cilvēkpērtiķu apakšdzimta (Hominae).

Jaunums!!: Zobi un Āzijas cilvēkpērtiķi · Redzēt vairāk »

Āzijas tapirs

Āzijas tapirs (Tapirus indicus) jeb Malajas tapirs ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no sugām.

Jaunums!!: Zobi un Āzijas tapirs · Redzēt vairāk »

Baibaks

Baibaks jeb stepes murkšķis (Marmota bobak) ir grauzēju kārtas (Rodentia) vāveru dzimtas (Sciuridae) dzīvnieks, kas pieder murkšķu ciltij (Marmotini).

Jaunums!!: Zobi un Baibaks · Redzēt vairāk »

Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis

Nav apraksta.

Jaunums!!: Zobi un Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »

Baltā pūce

Baltā pūce (Bubo scandiacus) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Jaunums!!: Zobi un Baltā pūce · Redzēt vairāk »

Baltvalis

Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).

Jaunums!!: Zobi un Baltvalis · Redzēt vairāk »

Bandikutveidīgie

Bandikutveidīgie (Peramelemorphia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas (bandikutus un trušbandikutus) un divas izmirušas dzimtas.

Jaunums!!: Zobi un Bandikutveidīgie · Redzēt vairāk »

Bidentāls līdzskanis

Bidentāls līdzskanis tiek izrunāts vienlaikus gan ar augšzobiem, gan ar apakšzobiem.

Jaunums!!: Zobi un Bidentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Brazīlijas zorro

Brazīlijas zorro (Pseudalopex vetulus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Zobi un Brazīlijas zorro · Redzēt vairāk »

Brūnā hiēna

Brūnā hiēna (Hyaena brunnea) ir hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas izplatīts Āfrikas dienvidu daļā — Namībijā, Botsvanā, rietumu un dienvidu Zimbabvē, dienvidu Mozambikā un Dienvidāfrikā.

Jaunums!!: Zobi un Brūnā hiēna · Redzēt vairāk »

Briežu dzimta

Briežu dzimta (Cervidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zobi un Briežu dzimta · Redzēt vairāk »

Briesmīgais vilks

Briesmīgais vilks (Canis dirus) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) izmiris plēsējs, kas dzīvoja pleistocēna laikā gan Dienvidamerikas, gan Ziemeļamerikas teritorijā.

Jaunums!!: Zobi un Briesmīgais vilks · Redzēt vairāk »

Bruņneši

Bruņneši, bruņnešu kārta (Cingulata) ir Amerikas placentāļu (Xenarthra) zīdītāju kārta.

Jaunums!!: Zobi un Bruņneši · Redzēt vairāk »

Bruņrupuči

Bruņrupuči jeb bruņurupuči (Testudines) ir rāpuļu (Reptilia) kārta, kas pieder anapsīdu apakšklasei (Anapsida).

Jaunums!!: Zobi un Bruņrupuči · Redzēt vairāk »

C vitamīns

L-askorbīnskābes struktūrformula C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.

Jaunums!!: Zobi un C vitamīns · Redzēt vairāk »

Cauruļzobis

Cauruļzobis jeb Āfrikas skudrlācis (Orycteropus afer) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā Āfrikas cauruļzobju ģints (Orycteropus) suga.

Jaunums!!: Zobi un Cauruļzobis · Redzēt vairāk »

Cauruļzobji

Cauruļzobji, cauruļzobju dzimta (Orycteropodidae) ir vienīgā cauruļzobju kārtas (Tubulidentata) dzimta.

Jaunums!!: Zobi un Cauruļzobji · Redzēt vairāk »

Cīņas klubs (filma)

"Cīņas klubs" ir 1999.

Jaunums!!: Zobi un Cīņas klubs (filma) · Redzēt vairāk »

Cūku dzimta

Cūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām.

Jaunums!!: Zobi un Cūku dzimta · Redzēt vairāk »

Celakantveidīgās

Celakantveidīgās ir otiņspuru zivju vienīgā kārta, kuras pārstāvji ir saglabājušies līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Zobi un Celakantveidīgās · Redzēt vairāk »

Cilvēka galvaskauss

Cilvēka galvaskausa iekšējā virsma. Pieauguša cilvēka galvaskauss (Cranium) ir veidots no 23 kauliem (8 ir pāra, 7 nepāra kauli).

Jaunums!!: Zobi un Cilvēka galvaskauss · Redzēt vairāk »

Cilvēkpērtiķi un cilvēks

Cilvēkpērtiķi un cilvēks jeb hominīdi (Hominidae) ir primātu dzimta, pie kuras pieder orangutani, gorillas, šimpanzes un cilvēki, kā arī vairākas citas izmirušas ģintis.

Jaunums!!: Zobi un Cilvēkpērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē.

Jaunums!!: Zobi un Cilvēks · Redzēt vairāk »

Cjiņlinas lielā panda

Cjiņlinas lielā panda (Ailuropoda melanoleuca qinlingensis) ir lielo pandu (Ailuropoda melanoleuca) pasuga.

Jaunums!!: Zobi un Cjiņlinas lielā panda · Redzēt vairāk »

D vitamīns

Holekalciferola jeb D3 vitamīna struktūrformula D vitamīni jeb kalciferoli ir vitamīnu grupa, kas regulē kalcija jonu un fosfātu daudzumu un uzsūkšanos tievajā zarnā un nodrošina kaulu un zobu veidošanos, kā arī palīdz nostiprināt imūnsistēmu.

Jaunums!!: Zobi un D vitamīns · Redzēt vairāk »

Dūmakainie leopardi

Dūmakainie leopardi jeb mākoņainie leopardi, dūmakaino leopardu ģints (Neofelis) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae) ģintīm, kas pieder panteru apakšdzimtai (Pantherinae).

Jaunums!!: Zobi un Dūmakainie leopardi · Redzēt vairāk »

Degu

Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki.

Jaunums!!: Zobi un Degu · Redzēt vairāk »

Degu dzimta

Degu dzimta (Octodontidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām.

Jaunums!!: Zobi un Degu dzimta · Redzēt vairāk »

Degunlācīši

Degunlačīsi (Nasuina) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) apakšciltīm, kas apvieno 4 sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs: parasto degunlācīšu ģintī (Nasua) un kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).

Jaunums!!: Zobi un Degunlācīši · Redzēt vairāk »

Degunradži

Degunradži, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) tāpat kā tapiri (Tapiridae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.

Jaunums!!: Zobi un Degunradži · Redzēt vairāk »

Delfīni

Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu vaļveidīgo kārtas (Cetacea) zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.

Jaunums!!: Zobi un Delfīni · Redzēt vairāk »

Delfīnu dzimta

Delfīnu dzimta (Delphinidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).

Jaunums!!: Zobi un Delfīnu dzimta · Redzēt vairāk »

Dentāls līdzskanis

Dentāls līdzskanis ir līdzskanis, kura artikulācija tiek veikta ar mēli pret augšzobiem, kā piemēram,,,. Daudzās valodās dentālos līdzskaņus nenošķir no alveolārajiem līdzskaņiem, kam artikulācija notiek ar mēli pret smaganām.

Jaunums!!: Zobi un Dentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Dentāls nazāls līdzskanis

Nav apraksta.

Jaunums!!: Zobi un Dentāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Dienvidlidvāvere

Dienvidlidvāvere (Glaucomys volans) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae) grauzēju kārtā (Rodentia).

Jaunums!!: Zobi un Dienvidlidvāvere · Redzēt vairāk »

Dingo

Dingo (Canis lupus dingo) jeb Austrālijas savvaļas suns ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) pelēko vilku sugas (Canis lupus) plēsējs.

Jaunums!!: Zobi un Dingo · Redzēt vairāk »

Dinozauri

Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.

Jaunums!!: Zobi un Dinozauri · Redzēt vairāk »

Diprotodonti

Diprotodonti (Diprotodontia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas pieder somaiņu infraklasei (Marsupialia).

Jaunums!!: Zobi un Diprotodonti · Redzēt vairāk »

Dislāpekļa oksīds

Dislāpekļa oksīds (N2O) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem.

Jaunums!!: Zobi un Dislāpekļa oksīds · Redzēt vairāk »

Divējādelpojošās zivis

Divējādelpojošās zivis jeb dipnojas ir relikta kaulzivju apakšklase (citās klasifikācijās - virskārta).

Jaunums!!: Zobi un Divējādelpojošās zivis · Redzēt vairāk »

Ežu dzimta

Ežu dzimta (Erinaceidae) ir vienīgā ežveidīgo kārtas (Erinaceomorpha) dzimta, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas ģintis un 2 izmirušas ģintis, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Zobi un Ežu dzimta · Redzēt vairāk »

Eiropas alu lauva

Eiropas alu lauva jeb Eirāzijas alu lauva (Panthera leo spelaea) ir izmirusi lauvu pasuga, kas pazīstama no fosilajiem atradumiem un arī no aizvēsturiskiem mākslas darbiem.

Jaunums!!: Zobi un Eiropas alu lauva · Redzēt vairāk »

Eiropas alu lācis

Eiropas alu lācis jeb alu lācis (Ursus spelaeus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Zobi un Eiropas alu lācis · Redzēt vairāk »

Enaliarktīdi

Enaliarktīdi (Enaliarctos) ir aizvēsturisku dzīvnieku vienīgā zināmā ģints enaliarktīdu dzimtā (Enaliarctidae).

Jaunums!!: Zobi un Enaliarktīdi · Redzēt vairāk »

Etrusku lācis

Etrusku lācis (Ursus etruscus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Zobi un Etrusku lācis · Redzēt vairāk »

Fonētika

Fonētika (no grieķu vārda φωνή - "skaņa" vai "balss") ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka runas skaņas.

Jaunums!!: Zobi un Fonētika · Redzēt vairāk »

Fosfors

Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.

Jaunums!!: Zobi un Fosfors · Redzēt vairāk »

Gaļēdāji

Lauvas ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg gaļas Gaļēdāji ir sugas, kas ikdienā pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu.

Jaunums!!: Zobi un Gaļēdāji · Redzēt vairāk »

Garlūpu lācis

Garlūpu lācis (Melursus ursinus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga garlūpu laču ģintī (Melursus).

Jaunums!!: Zobi un Garlūpu lācis · Redzēt vairāk »

Garpurna parastais delfīns

Garpurna parastais delfīns (Delphinus capensis) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas dzīvo tropu un siltajos mērenās joslas ūdeņos Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā.

Jaunums!!: Zobi un Garpurna parastais delfīns · Redzēt vairāk »

Garspalvainais kollijs

Garspalvainais kollijs, ir skotu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 1.

Jaunums!!: Zobi un Garspalvainais kollijs · Redzēt vairāk »

Gaviāli

Gaviāli ir vienīgā ģints, kas ietilpst gaviālu virsdzimtā un gaviālu dzimtā.

Jaunums!!: Zobi un Gaviāli · Redzēt vairāk »

Gliemjēdāju čūsku dzimta

Gliemjēdāju čūsku dzimta jeb gliemjēdājčūsku dzimta (Pareatidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Pareatinae.

Jaunums!!: Zobi un Gliemjēdāju čūsku dzimta · Redzēt vairāk »

Glodeņu dzimta

Glodeņu dzimta (Anguidae) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimtām, kas apvieno apmēram 100 sugas.

Jaunums!!: Zobi un Glodeņu dzimta · Redzēt vairāk »

Glodenes

Glodenes (Anguis) ir viena no glodeņu dzimtas (Anguidae) ģintīm, kas apvieno 5 bezkāju ķirzaku sugas (divas mūsdienās dzīvojošas un trīs izmirušas).

Jaunums!!: Zobi un Glodenes · Redzēt vairāk »

Goferi

Goferi, goferu dzimta (Geomyidae) ir grauzēju kārtas (Rodentia) viena no dzimtām, kas apvieno apmēram 35 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zobi un Goferi · Redzēt vairāk »

Gorillas

Gorillas, gorillu ģints (Gorilla) ir viena no cilvēkpērtiķu (Hominidae) ģintīm, kas pieder gorillu ciltij (Gorillini).

Jaunums!!: Zobi un Gorillas · Redzēt vairāk »

Grauzēji

Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.

Jaunums!!: Zobi un Grauzēji · Redzēt vairāk »

Haizivis

Haizivis (Selachimorpha) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) virskārta.

Jaunums!!: Zobi un Haizivis · Redzēt vairāk »

Haralds Zilzobis

Haralds I "Zilzobis" Gormsons (dzimis ap 935. gadu, miris 985. vai 986. gadā) bija Dānijas karalis no apmēram 958.

Jaunums!!: Zobi un Haralds Zilzobis · Redzēt vairāk »

Hiēnsuns

Hiēnsuns (Lycaon pictus) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Zobi un Hiēnsuns · Redzēt vairāk »

Hiēnu dzimta

Hiēnu dzimtas (Hyaenidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.

Jaunums!!: Zobi un Hiēnu dzimta · Redzēt vairāk »

Hidroksilapatīts

Hidroksilapatīts (Ca5(PO4)3(OH)) ir minerāls.

Jaunums!!: Zobi un Hidroksilapatīts · Redzēt vairāk »

Himalaju vilks

Himalaju vilks, pazīstams ar neoficiālo zinātnisko nosaukumu - Canis himalayensis, ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.

Jaunums!!: Zobi un Himalaju vilks · Redzēt vairāk »

Hirakodontīdi

Hirakodontīdi (Hyracodontidae) ir izmirušu degunradžveidīgo dzīvnieku dzimta.

Jaunums!!: Zobi un Hirakodontīdi · Redzēt vairāk »

Išnakantveidīgās

Išnakantveidīgās (Ischnacanthiformes) ir izmirušu zivju kārta akantožu klasē.

Jaunums!!: Zobi un Išnakantveidīgās · Redzēt vairāk »

Indijas vilks

Indijas vilks jeb Irānas vilks (Canis pallipes) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.

Jaunums!!: Zobi un Indijas vilks · Redzēt vairāk »

Interdentāls līdzskanis

Interdentāli līdzskaņi tiek izrunāti novietojot mēles lokano galu pret augšējiem priekšzobiem.

Jaunums!!: Zobi un Interdentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Jaguārs

Jaguārs (Panthera onca) ir Jaunajā pasaulē dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.

Jaunums!!: Zobi un Jaguārs · Redzēt vairāk »

Jaks

Jaks (Bos grunniens domesticētajiem jakiem un Bos mutus savvaļas jakiem) ir liela auguma vēršu ģints (Bos) pārnadzis.

Jaunums!!: Zobi un Jaks · Redzēt vairāk »

Japānas zebiekste

Japānas zebiekste (Mustela itatsi) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Zobi un Japānas zebiekste · Redzēt vairāk »

Javas degunradzis

Javas degunradzis (Rhinoceros sondaicus) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.

Jaunums!!: Zobi un Javas degunradzis · Redzēt vairāk »

Jūras eži

Jūras eži jeb jūraseži (Echinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, adataini jūrā dzīvojoši dzīvnieki.

Jaunums!!: Zobi un Jūras eži · Redzēt vairāk »

Jūras leopards

Jūras leopards (Hydrurga leptonyx) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) roņu dzimtai (Phocidae).

Jaunums!!: Zobi un Jūras leopards · Redzēt vairāk »

Jūrasūdrs

Jūrasūdrs (Lontra felina) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) sālsūdenī dzīvojošs ūdrs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Zobi un Jūrasūdrs · Redzēt vairāk »

Jūrasgovs

Jūrasgovs jeb dugongs (Dugong dugon) ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas pieder jūrasgovju dzimtai (Dugongidae).

Jaunums!!: Zobi un Jūrasgovs · Redzēt vairāk »

Jenotsuns

Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) ir jenotsuņu ģints (Nyctereutes) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae).

Jaunums!!: Zobi un Jenotsuns · Redzēt vairāk »

Jorkšīras terjers

Jorkšīras terjers jeb 'jorks' ir angļu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 3.

Jaunums!!: Zobi un Jorkšīras terjers · Redzēt vairāk »

Kašalots

Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).

Jaunums!!: Zobi un Kašalots · Redzēt vairāk »

Kašalotu virsdzimta

Kašalotu virsdzimta (Physeteroidea) ir viena no zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) virsdzimtām, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas: kašalotu dzimtu (Physeteridae) un pundurkašalotu dzimtu (Kogiidae). Nesenā pagātnē abu dzimtu sugas tika sistematizētas vienā kašalotu dzimtā, izdalot abas grupas apakšdzimtās (Physeterinae un Kogiinae). Kopumā abās dzimtās ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas un vairākas izmirušas sugas.

Jaunums!!: Zobi un Kašalotu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Kaķu dzimta

Kaķu dzimta (Felidae) ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.

Jaunums!!: Zobi un Kaķu dzimta · Redzēt vairāk »

Kaķveidīgie

Kaķveidīgie, kaķveidīgo apakškārtas (Feliformia) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas (Carnivora).

Jaunums!!: Zobi un Kaķveidīgie · Redzēt vairāk »

Kalāns

Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).

Jaunums!!: Zobi un Kalāns · Redzēt vairāk »

Kalnu degunlācītis

Kalnu degunlācītis (Nasuella olivacea) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).

Jaunums!!: Zobi un Kalnu degunlācītis · Redzēt vairāk »

Kamieļu dzimta

Kamieļu dzimta (Camelidae) ir vienīgā mūsdienās dzīvojušā biezpēdaiņu apakškārtas (Tylopoda) dzimta, kas apvieno kamieļus, lamas, vikunjas un alpakas.

Jaunums!!: Zobi un Kamieļu dzimta · Redzēt vairāk »

Kanādas lūsis

Kanādas lūsis (Lynx canadensis) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga, kurai ir 3 pasugas.

Jaunums!!: Zobi un Kanādas lūsis · Redzēt vairāk »

Kapibara

Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.

Jaunums!!: Zobi un Kapibara · Redzēt vairāk »

Kapibaru apakšdzimta

Kapibaru apakšdzimta (Hydrochoerinae) ir jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) apakšdzimta, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas 2 ģintīs un vairākas izmirušas ģintis.

Jaunums!!: Zobi un Kapibaru apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Karakals

Karakals (Caracal caracal) ir vidēja izmēra kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kuram ir 8 mūsdienās atzītas pasugas.

Jaunums!!: Zobi un Karakals · Redzēt vairāk »

Karalienes Šarlotes melnais lācis

Karalienes Šarlotes melnais lācis ir lāču dzimtas (Ursidae) Amerikas malnā lāča (Ursus americanus) pasuga.

Jaunums!!: Zobi un Karalienes Šarlotes melnais lācis · Redzēt vairāk »

Karaliskā kobra

Karaliskā kobra jeb karaļkobra (Ophiophagus hannah) ir lielākā un viena no indīgākajām kobru dzimtas (Elapidae) čūskām, un tā ir vienīgā suga karalisko kobru ģintī (Ophiophagus).

Jaunums!!: Zobi un Karaliskā kobra · Redzēt vairāk »

Karpu dzimta

Karpu dzimta (Cyprinidae) ir vienīgā karpu virsdzimtas (Cyprinioidea) dzimta.

Jaunums!!: Zobi un Karpu dzimta · Redzēt vairāk »

Karpveidīgās

Karpveidīgās zivis (Cypriniformes) ir viena no kaulzivju (Osteichthyes) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopterygii).

Jaunums!!: Zobi un Karpveidīgās · Redzēt vairāk »

Kaulpūsles

Kaulpūsles (Ostariophysi) ir viena no starspuru (Actinopterygii) virskārtām.

Jaunums!!: Zobi un Kaulpūsles · Redzēt vairāk »

Kāmji

Kāmji, kāmju apakšdzimta (Cricetinae) ir viena no piecām kāmju dzimtas (Cricetidae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Zobi un Kāmji · Redzēt vairāk »

Kāmju dzimta

Kāmju dzimta (Cricetidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder peļu virsdzimtai (Muroidea).

Jaunums!!: Zobi un Kāmju dzimta · Redzēt vairāk »

Knābis

Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).

Jaunums!!: Zobi un Knābis · Redzēt vairāk »

Knābjgalvji

Knābjgalvji (Rhynchocephalia) pieder pie lepidozauru apakšklases.

Jaunums!!: Zobi un Knābjgalvji · Redzēt vairāk »

Knābjgalvju kārta

Knābjgalvji (Mecoptera) ir salīdzinoši neliela, bet sena kukaiņu kārta.

Jaunums!!: Zobi un Knābjgalvju kārta · Redzēt vairāk »

Koala

Koala (Phascolarctos cinereus) ir somaiņu (Marsupialia) infraklases zīdītājs.

Jaunums!!: Zobi un Koala · Redzēt vairāk »

Kobru dzimta

Kobru dzimta jeb indeszalkšu dzimta, arī elapu dzimta (Elapidae) ir indīgo čūsku dzimta, kas pieder pie augstāko čūsku (Caenophidia) virsdzimtas.

Jaunums!!: Zobi un Kobru dzimta · Redzēt vairāk »

Koijots

Koijots (Canis latrans) ir vidēji liels suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Zobi un Koijots · Redzēt vairāk »

Komodo varāns

Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinkas, Floresas, Džilimotangas, Padaras un Komodo.

Jaunums!!: Zobi un Komodo varāns · Redzēt vairāk »

Kongo beznagu ūdrs

Kongo beznagu ūdrs jeb Kamerūnas beznagu ūdrs (Aonyx capensis congicus) ir daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, viena no Āfrikas beznagu ūdra pasugām.

Jaunums!!: Zobi un Kongo beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Koronāls līdzskanis

Koronālos līdzskaņus, sauktus arī par priekšējiem mēleņiem, artikulē ar kustīgo mēles galu.

Jaunums!!: Zobi un Koronāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Korsaks

Korsaks (Vulpes corsac) jeb stepes lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.

Jaunums!!: Zobi un Korsaks · Redzēt vairāk »

Kosumelas jenots

Kosumelas jenots jeb mazais jenots (Procyon pygmaeus) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Zobi un Kosumelas jenots · Redzēt vairāk »

Krabjēdājroņu cilts

Krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ciltīm.

Jaunums!!: Zobi un Krabjēdājroņu cilts · Redzēt vairāk »

Krabjēdājronis

Krabjēdājronis (Lobodon carcinophagus) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) īsto roņu dzimtai (Phocidae).

Jaunums!!: Zobi un Krabjēdājronis · Redzēt vairāk »

Krūmu suņi

Krūmu suņi (Speothos) ir viena no suņu dzimtas ģintīm, kas pieder pie suņu cilts (Canini) plēsējiem.

Jaunums!!: Zobi un Krūmu suņi · Redzēt vairāk »

Krūmu suns

Krūmu suns (Speothos venaticus) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Zobi un Krūmu suns · Redzēt vairāk »

Krievu kurts

Krievu kurts pazīstams arī ar nosaukumu krie­vu vē­ja suns ir krievu medību suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.

Jaunums!!: Zobi un Krievu kurts · Redzēt vairāk »

Krokodilu kārta

Distrubition of crocodiles Krokodili (Crocodilia) ir lieli ūdenī dzīvojoši rāpuļi, kas dzīvo Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā.

Jaunums!!: Zobi un Krokodilu kārta · Redzēt vairāk »

Lašu dzimta

Lašu dzimta (Salmonidae) saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem ir vienīgā lašveidīgo kārtas (Salmoniformes) dzimta, kas pieder lašu virskārtai (Protacanthopterygii).

Jaunums!!: Zobi un Lašu dzimta · Redzēt vairāk »

Lašu virskārta

Lašu virskārta (Protacanthopterygii) ir viena no starspuru (Actinopterygii) virskārtām, kas pieder īsto kaulzivju infraklasei (Teleostei).

Jaunums!!: Zobi un Lašu virskārta · Redzēt vairāk »

Labiodentāls nazāls līdzskanis

Labiodentāls nazāls līdzskanis norvēģu valodas vārdā ''komfyr'' ''(plīts)''. Labiodentāls nazāls līdzskanis tiek lietots dažās runātajās valodās.

Jaunums!!: Zobi un Labiodentāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »

Lamantīni

Lamantīni jeb manati (Trichechus) ir sirēnu kārtas (Sirenia) gan jūrā, gan saldūdenī dzīvojošu zīdītāju ģints, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).

Jaunums!!: Zobi un Lamantīni · Redzēt vairāk »

Lamas

Lamas (Lama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) viena no divām lamu cilts (Lamini) ģintīm.

Jaunums!!: Zobi un Lamas · Redzēt vairāk »

Lasis

Lasis jeb Atlantijas lasis (Salmo salar) ir lašu dzimtas (Salmonidae) liela auguma zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu ģintij (Salmo).

Jaunums!!: Zobi un Lasis · Redzēt vairāk »

Lauva

Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).

Jaunums!!: Zobi un Lauva · Redzēt vairāk »

Lāsumainais sesks

Lāsumainais sesks (Vormela peregusna) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga lāsumaino sesku ģintī (Vormela).

Jaunums!!: Zobi un Lāsumainais sesks · Redzēt vairāk »

Līdaka

Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.

Jaunums!!: Zobi un Līdaka · Redzēt vairāk »

Leduslācis

Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Zobi un Leduslācis · Redzēt vairāk »

Lemurveidīgie

Lemurveidīgie (Lemuriformes) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošo slapjdeguna pērtiķu (Strepsirrhini) infrakārta, kurā ir 2 virsdzimtas: Madagaskarā dzīvojošie lemuri un lori no Āfrikas un Āzijas.

Jaunums!!: Zobi un Lemurveidīgie · Redzēt vairāk »

Levrete

Levrete pazīstama arī ar nosaukumu itāļu greihaunds, ir Itālijas izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.

Jaunums!!: Zobi un Levrete · Redzēt vairāk »

Lielais skudrlācis

Lielais skudrlācis jeb trīspirkstu skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla) ir liela auguma nepilnzobju kārtas (Pilosa) zīdītājs.

Jaunums!!: Zobi un Lielais skudrlācis · Redzēt vairāk »

Lielais trušbandikuts

Lielais trušbandikuts jeb vienkārši trušbandikuts (Macrotis lagotis) ir vienīgā trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) mūsdienās dzīvojošā suga, kas labi pielāgojies dzīvei pustuksnešos un tuksnešos Austrālijas rietumos un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Zobi un Lielais trušbandikuts · Redzēt vairāk »

Lielausu lapsa

Lielausu lapsa (Otocyon megalotis) ir lielausu lapsu ģints (Otocyon) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae).

Jaunums!!: Zobi un Lielausu lapsa · Redzēt vairāk »

Lielā panda

Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs.

Jaunums!!: Zobi un Lielā panda · Redzēt vairāk »

Lielgalvas zalkšu apakšdzimta

Lielgalvas zalkšu apakšdzimta (Dipsadinae) ir viena no zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Dipsadidae.

Jaunums!!: Zobi un Lielgalvas zalkšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Maikongs

Maikongs (Cerdocyon thous) jeb krabjēdāju lapsa ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Zobi un Maikongs · Redzēt vairāk »

Makreļhaizivis

Makreļhaizivis jeb makreļhaizivju dzimta (Lamnidae) ir makreļhaizivjveidīgo kārtas (Lamniformes) dzimta, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas haizivju sugas.

Jaunums!!: Zobi un Makreļhaizivis · Redzēt vairāk »

Makreļu dzimta

Makreļu dzimta jeb skumbriju dzimta (Scombridae) ir viena no makreļu apakškārtas (Scombroidei) asarveidīgo zivju dzimtām.

Jaunums!!: Zobi un Makreļu dzimta · Redzēt vairāk »

Mazais lācis

Mazais lācis (Ursus minimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Zobi un Mazais lācis · Redzēt vairāk »

Mājas cūka

Mājas cūka jeb vienkārši cūka (Sus scrofa domestica) ir viena no meža cūkas (Sus scrofa) pasugām, lai gan daži sistemātiķi mājas cūku izdala kā atsevišķu sugu, saucot to par Sus domesticus.

Jaunums!!: Zobi un Mājas cūka · Redzēt vairāk »

Mājas sesks

Mājas sesks (Mustela putorius furo) jeb fretka (no) ir meža seska domesticēta pasuga.

Jaunums!!: Zobi un Mājas sesks · Redzēt vairāk »

Mājas trusis

Visi mājas truši ir cēlušies, pieradinot savvaļas Eiropas trusi (Oryctolagus cuniculus), kura dzimtene ir Eiropas dienvidrietumi — Spānija un Portugāle.

Jaunums!!: Zobi un Mājas trusis · Redzēt vairāk »

Mājas vista

Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.

Jaunums!!: Zobi un Mājas vista · Redzēt vairāk »

Mēle

Cilvēka mēle Mēle ir mīksts, muskuļots orgāns mutes iekšpusē.

Jaunums!!: Zobi un Mēle · Redzēt vairāk »

Meža cauna

Meža cauna jeb Eiropas meža cauna (Martes martes) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Zobi un Meža cauna · Redzēt vairāk »

Medniecība

Medniecība jeb medības ir savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).

Jaunums!!: Zobi un Medniecība · Redzēt vairāk »

Melnmuguras šakālis

Melnmuguras šakālis (Canis mesomelas) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.

Jaunums!!: Zobi un Melnmuguras šakālis · Redzēt vairāk »

Metamfetamīns

Metamfetamīns (zināms arī kā mets, kristāls, stikls) ir stimulējoša fenetilamīna un amfetamīnu grupas narkotiska viela.

Jaunums!!: Zobi un Metamfetamīns · Redzēt vairāk »

Minerālvielas

Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.

Jaunums!!: Zobi un Minerālvielas · Redzēt vairāk »

Mopsis

Mopsis ir ķīniešu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 9.

Jaunums!!: Zobi un Mopsis · Redzēt vairāk »

Mutes dobums

Mutes dobums (Cavum oris) ir spraugveida telpa, ko izklāj gļotāda.

Jaunums!!: Zobi un Mutes dobums · Redzēt vairāk »

Narvaļu dzimta

Narvaļu dzimta (Monodontidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).

Jaunums!!: Zobi un Narvaļu dzimta · Redzēt vairāk »

Narvalis

Narvalis (Monodon monoceros) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga narvaļu ģintī (Monodon).

Jaunums!!: Zobi un Narvalis · Redzēt vairāk »

Nīlas krokodils

Nīlas krokodils (Crocodylus niloticus).

Jaunums!!: Zobi un Nīlas krokodils · Redzēt vairāk »

Nīlzirgs

Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).

Jaunums!!: Zobi un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »

Nīlzirgu dzimta

Nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām, kas pieder vaļu un nīlzirgu infrakārtai (Cetancodonta).

Jaunums!!: Zobi un Nīlzirgu dzimta · Redzēt vairāk »

Neapoles mastifs

Neapoles mastifs ir Itālijā cēlusies suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2.

Jaunums!!: Zobi un Neapoles mastifs · Redzēt vairāk »

Neatgremotāji

Neatgremotāju apakškārta jeb cūku apakškārta (Nonruminantia) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) apakškārtām.

Jaunums!!: Zobi un Neatgremotāji · Redzēt vairāk »

Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis

Nav apraksta.

Jaunums!!: Zobi un Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »

Nepilnīgā osteoģenēze

V tipa nepilnīgās osteoģenēzes rentgenogramma pieaugušajam Nepilnīgā osteoģenēze, ko dažreiz sauc par Lobšteina sindromu vai osteogenesis imperfecta (OI) latīņu valodā, ir ģenētiska slimība, kas izraisa 1.

Jaunums!!: Zobi un Nepilnīgā osteoģenēze · Redzēt vairāk »

Otiņspures

Otiņspures jeb bārkšspures (Crossopterygii) ir daivspurzivju apakšklase (citās klasifikācijās virskārta).

Jaunums!!: Zobi un Otiņspures · Redzēt vairāk »

Palede

Palede jeb lapreņģe, arī skalla (Alosa fallax) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastēs no Islandes dienviediem, Britu salām un Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru un Melno jūru ieskaitot.

Jaunums!!: Zobi un Palede · Redzēt vairāk »

Parastais delfīns

Parastais delfīns (Delphinus delphis) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas dzīvo tropu un siltajos mērenās joslas ūdeņos Atlantijas un Klusajā okeānā, kā arī nelielā skaitā Indijas okeānā.

Jaunums!!: Zobi un Parastais delfīns · Redzēt vairāk »

Parastais jenots

Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Zobi un Parastais jenots · Redzēt vairāk »

Parastie delfīni

Parastie delfīni (Delphinus) ir viena no delfīnu dzimtas (Delphinidae) ģintīm, kas saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas delfīnu sugas.

Jaunums!!: Zobi un Parastie delfīni · Redzēt vairāk »

Pārnadži

Pārnadži (Artiodactyla) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.

Jaunums!!: Zobi un Pārnadži · Redzēt vairāk »

Pīļknābis

Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus) ir Austrālijas austrumos un Tasmanijā reti sastopams zīdītājs.

Jaunums!!: Zobi un Pīļknābis · Redzēt vairāk »

Pīrsings

Meitene ar vairākiem sejas pīrsingiem. Pīrsings (— caurdure) ir ķermeņa caurduršanas māksla.

Jaunums!!: Zobi un Pīrsings · Redzēt vairāk »

Peļveidīgie

Peļveidīgie (Myomorpha) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) apakškārtām, kas apvieno peles, žurkas, kāmjus, lemingus un strupastes.

Jaunums!!: Zobi un Peļveidīgie · Redzēt vairāk »

Pelēkā žurka

Pelēkā žurka (Rattus norvegicus) ir peļu dzimtas (Muridae) grauzējs.

Jaunums!!: Zobi un Pelēkā žurka · Redzēt vairāk »

Periodontīts

Periodontīta veidošanās zoba saknes galā Periodontīts (— 'apkārt', odontos — 'zobs') ir infekcijas slimība — zoba saknes un apkārtējo audu (periodonta) iekaisums.

Jaunums!!: Zobi un Periodontīts · Redzēt vairāk »

Pigmejpanda

Pigmejpanda jeb pundurpanda (Ailuropoda microta) ir lāču dzimtas (Ursidae) pandu ģints (Ailuropoda) izmirusi suga, kas dzīvoja pliocēna beigās, pleistocēna sākumā.

Jaunums!!: Zobi un Pigmejpanda · Redzēt vairāk »

Placentāļi

Placentāļi, placentāļu infraklase (Eutheria) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) infraklasēm, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).

Jaunums!!: Zobi un Placentāļi · Redzēt vairāk »

Plankumainā hiēna

Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).

Jaunums!!: Zobi un Plankumainā hiēna · Redzēt vairāk »

Plaudis

Plaudis (Abramis brama) saskaņā ar jaunākajiem datiem ir vienīgā plaužu ģints (Abramis) zivju suga.

Jaunums!!: Zobi un Plaudis · Redzēt vairāk »

Plātņvaļi

Plātņvaļi (Mysticeti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām.

Jaunums!!: Zobi un Plātņvaļi · Redzēt vairāk »

Plēsēji

Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.

Jaunums!!: Zobi un Plēsēji · Redzēt vairāk »

Progērija

Progērija jeb Hatčinsona—Gilforda sindroms ir reti sastopama ģenētiska slimība, kas sākas agrā bērnībā un izraisa priekšlaicīgu organisma novecošanu.

Jaunums!!: Zobi un Progērija · Redzēt vairāk »

Pudeļdeguna delfīni

Pudeļdeguna delfīni jeb afalīnas (Tursiops) ir viena no delfīnu dzimtas (Delphinidae) ģintīm, kas saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Zobi un Pudeļdeguna delfīni · Redzēt vairāk »

Pudeļdeguna delfīns

Pudeļdeguna delfīns jeb afalīna (Tursiops truncatus) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo siltajos mērenās joslas un tropiskajos ūdeņos Atlantijas un Klusajā okeānā, izvairoties no aukstajiem polārajiem ūdeņiem.

Jaunums!!: Zobi un Pudeļdeguna delfīns · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Zobi un Putni · Redzēt vairāk »

Raibkakla ūdrs

Raibkakla ūdrs (Hydrictis maculicollis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga raibkakla ūdru ģintī (Hydrictis).

Jaunums!!: Zobi un Raibkakla ūdrs · Redzēt vairāk »

Ripidistveidīgās

Ripidistveidīgās ir izmirušu otiņspuru zivju kārta.

Jaunums!!: Zobi un Ripidistveidīgās · Redzēt vairāk »

Rosa ronis

Rosa ronis (Ommatophoca rossii) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) īsto roņu dzimtai (Phocidae).

Jaunums!!: Zobi un Rosa ronis · Redzēt vairāk »

Sams

Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae).

Jaunums!!: Zobi un Sams · Redzēt vairāk »

Samveidīgās

Samveidīgās, samveidīgās zivis (Siluriformes) ir viena no kaulzivju (Osteichthyes) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopterygii).

Jaunums!!: Zobi un Samveidīgās · Redzēt vairāk »

Sarkanais suns

Sarkanais suns (Cuon alpinus) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Zobi un Sarkanais suns · Redzēt vairāk »

Savina lācis

Savina lācis (Ursus savini) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Zobi un Savina lācis · Redzēt vairāk »

Sāhelantrops

Sāhelantrops jeb Čadas sāhelantrops (Sahelanthropus tchadensis) ir izmirusi hominīnu suga, kas ir vienīgā sāhelantropu ģints (Sahelanthropus) līdz šim zināmā suga.

Jaunums!!: Zobi un Sāhelantrops · Redzēt vairāk »

Sečuras zorro

Sečuras zorro (Pseudalopex sechurae) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Zobi un Sečuras zorro · Redzēt vairāk »

Sejas izteiksme (medicīna)

Sejas izteiksme (— 'seja, maska, virsma') medicīniskā kontekstā ir noteiktam patoloģiskam stāvoklim raksturīgi sejas vaibsti un kopējais sejas izskats.

Jaunums!!: Zobi un Sejas izteiksme (medicīna) · Redzēt vairāk »

Senais alu lācis

Senais alu lācis jeb Deningera lācis (Ursus deningeri) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Zobi un Senais alu lācis · Redzēt vairāk »

Sepse

Sepse jeb asinssaindēšanās ir dzīvībai bīstams stāvoklis un visa ķermeņa iekaisīga reakcija uz infekciju, kas obligāti attīstās no sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroma.

Jaunums!!: Zobi un Sepse · Redzēt vairāk »

Sermuļu dzimta

Sermuļu dzimtas jeb caunu dzimtas (Mustelidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Zobi un Sermuļu dzimta · Redzēt vairāk »

Sermuļu virsdzimta

Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) ir viena no suņveidīgo apakškārtas (Caniformia) plēsēju virsdzimtām, kas apvieno 4 dzimtas.

Jaunums!!: Zobi un Sermuļu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Siļķu apakšdzimta

Siļķu apakšdzimta (Clupeinae) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) apakšdzimtām, kas apvieno 15 zivju sugas un kas tiek iedalītas 7 ģintīs.

Jaunums!!: Zobi un Siļķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Siekalas

Siekalas ir viela, kuru izdala siekalu dziedzeri cilvēka un dažādu citu dzīvnieku mutes dobumā.

Jaunums!!: Zobi un Siekalas · Redzēt vairāk »

Sirēnas (zīdītāji)

Sirēnas (Sirenia) ir zīdītāju viena no placentāļu (Eutheria) apakšklases kārtām.

Jaunums!!: Zobi un Sirēnas (zīdītāji) · Redzēt vairāk »

Skelets

Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.

Jaunums!!: Zobi un Skelets · Redzēt vairāk »

Skrimšļzivis

Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.

Jaunums!!: Zobi un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »

Skudrlāči

Skudrlāči (Vermilingua) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.

Jaunums!!: Zobi un Skudrlāči · Redzēt vairāk »

Slapjdeguna pērtiķi

Slapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini) ir viena no divām primātu kārtas apakškārtām.

Jaunums!!: Zobi un Slapjdeguna pērtiķi · Redzēt vairāk »

Somaiņi

Somaiņi (Marsupialia) ir apvienotās somaiņu infraklases (Metatheria) zīdītāju augstākā kārta, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).

Jaunums!!: Zobi un Somaiņi · Redzēt vairāk »

Somālijas savvaļas ēzelis

Somālijas savvaļas ēzelis jeb Somālijas ēzelis (Equus africanus somalicus) ir zirgu dzimtas (Equidae) Āfrikas savvaļas ēzeļu (Equus africanus) pasuga.

Jaunums!!: Zobi un Somālijas savvaļas ēzelis · Redzēt vairāk »

Spāņu kurts

Spāņu kurts jeb spāņu vējasuns, ir spāņu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.

Jaunums!!: Zobi un Spāņu kurts · Redzēt vairāk »

Spāres

Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).

Jaunums!!: Zobi un Spāres · Redzēt vairāk »

Speothos pacivorus

Speothos pacivorus ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Zobi un Speothos pacivorus · Redzēt vairāk »

Suņveidīgie

Suņveidīgo apakškārta (Caniformia) ir viena no divām plēsēju apakškārtām.

Jaunums!!: Zobi un Suņveidīgie · Redzēt vairāk »

Suns

Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pasugām pelēkajam vilkam (Canis lupus).

Jaunums!!: Zobi un Suns · Redzēt vairāk »

Svītrainais sesks

Svītrainais sesks (Ictonyx striatus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx).

Jaunums!!: Zobi un Svītrainais sesks · Redzēt vairāk »

Taimiņš

Taimiņš (Salmo trutta) ir lašu dzimtas (Salmonidae) zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu (Salmo) ģintij.

Jaunums!!: Zobi un Taimiņš · Redzēt vairāk »

Tarpūnu virskārta

Tarpūnu virskārta (Elopomorpha) ir viena no īsto kaulzivju (Teleostei) virskārtām, kurā ir 3 mūsdienās dzīvojošu zivju sugu kārtas un viena izmirusi aizvēsturiskā kārta.

Jaunums!!: Zobi un Tarpūnu virskārta · Redzēt vairāk »

Tasmanijas velns

Tasmanijas velns jeb velnsomainis (Sarcophilus harrisii) ir plēsīgais somainis, kurš savvaļā ir sastopams tikai Austrālijai piederošajā Tasmanijas salā.

Jaunums!!: Zobi un Tasmanijas velns · Redzēt vairāk »

Tinis

Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).

Jaunums!!: Zobi un Tinis · Redzēt vairāk »

Tiranozaurs

Tiranozauri (— ‘tirāns’; — ‘ķirzaka’) ir dinozauru kārtas izmirusi ģints, kuru pārstāv pazīstamā suga karaliskais tiranozaurs (Tyrannosaurus rex).

Jaunums!!: Zobi un Tiranozaurs · Redzēt vairāk »

Trusis

Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).

Jaunums!!: Zobi un Trusis · Redzēt vairāk »

Tuksneša kārpcūka

Tuksneša kārpcūka (Phacochoerus aethiopicus) ir cūku dzimtas (Suidae) pārnadzis.

Jaunums!!: Zobi un Tuksneša kārpcūka · Redzēt vairāk »

Vaļhaizivs

Vaļhaizivs jeb vaļu haizivs (Rhincodon typus) ir vienīgā vaļhaizivju ģints (Rhincodon) un vaļhaizivju dzimtas (Rhincodontidae) suga, kas mājo siltajos tropu un mērenās joslas okeāna ūdeņos un jūrās līdz 700 metru dziļumam.

Jaunums!!: Zobi un Vaļhaizivs · Redzēt vairāk »

Vaļveidīgie

Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikācijāu ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.

Jaunums!!: Zobi un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »

Valzirgs

Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Zobi un Valzirgs · Redzēt vairāk »

Vampīrzivtiņa

Vampīrzivtiņa (Danionella dracula) ir sīciņa karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Mjanmas ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Zobi un Vampīrzivtiņa · Redzēt vairāk »

Vanagu dzimta

Vanagu dzimta (Accipitridae) ir vanagveidīgo kārtas (Accipitriformes) plēsīgo putnu dzimta.

Jaunums!!: Zobi un Vanagu dzimta · Redzēt vairāk »

Vāveres

Vāveru dzimta (Sciuridae) pieder grauzēju kārtas (Rodentia) vāverveidīgo (Sciuromorpha) dzīvnieku apakškārtai.

Jaunums!!: Zobi un Vāveres · Redzēt vairāk »

Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks

Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks jeb šaurdeguna pērtiķi un cilvēks (Catarrhini) ir viena no divām augstāko primātu infrakārtas (Simiiformes) sīkkārtām, kas apvieno mūsdienās dzīvojošos zemākos šaurdeguna un augstākos šaurdeguna pērtiķus, cilvēkus ieskaitot, kā arī vairākas izmirušas dzimtas.

Jaunums!!: Zobi un Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »

Vedela ronis

Vedela ronis (Leptonychotes weddellii) ir samērā liels krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ronis, kas pieder plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) īsto roņu dzimtai (Phocidae).

Jaunums!!: Zobi un Vedela ronis · Redzēt vairāk »

Vestindijas lamantīns

Vestindijas lamantīns, arī Floridas lamantīns un Karību lamantīns (Trichechus manatus) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).

Jaunums!!: Zobi un Vestindijas lamantīns · Redzēt vairāk »

Vikunja

Vikunja (Vicugna vicugna) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) biezpēdaiņu suga, kas mājo Dienvidamerikā, Andu kalnu pļavās.

Jaunums!!: Zobi un Vikunja · Redzēt vairāk »

Vikunjas

Vikunjas (Vicugna) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) viena no divām lamu cilts (Lamini) ģintīm.

Jaunums!!: Zobi un Vikunjas · Redzēt vairāk »

Vilksomaiņi

Vilksomaiņi, vilksomaiņu ģints (Thylacinus) ir viena no izmirušās vilksomaiņu dzimtas (Thylacinidae) ģintīm, kas apvieno 5 izmirušas Austrālijas somaiņu sugas.

Jaunums!!: Zobi un Vilksomaiņi · Redzēt vairāk »

Vombats

Parastais vombats, īsvilnas vombats jeb vienkārši vombats (Vombatus ursinus) ir vombatu dzimtas (Vombatidae) somainis, kas ir vienīgā suga īsvilnas vombatu ģintī jeb kaildeguna vombatu ģintī.

Jaunums!!: Zobi un Vombats · Redzēt vairāk »

Zaķu dzimta

Zaķu dzimta (Leporidae) ir zaķveidīgo kārtas (Lagomorpha) maza auguma zīdītāju (Mammalia) dzimta, kas apvieno zaķus un trušus.

Jaunums!!: Zobi un Zaķu dzimta · Redzēt vairāk »

Zaķveidīgie

Zaķveidīgie, zaķveidīgo kārta (Lagomorpha) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām, kas apvieno zaķus, trušus un svilpējzaķus.

Jaunums!!: Zobi un Zaķveidīgie · Redzēt vairāk »

Zalkšu apakšdzimta

Zalkšu apakšdzimta (Colubrinae) ir viena no piecām zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Zobi un Zalkšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: Zobi un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Zemesvilks

Zemesvilks (Proteles cristata) ir neliela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga zemesvilku ģintī (Proteles).

Jaunums!!: Zobi un Zemesvilks · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas upesūdrs

Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Zobi un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »

Ziloņi

Ziloņi ir vislielākie uz sauszemes dzīvojošie zīdītāji.

Jaunums!!: Zobi un Ziloņi · Redzēt vairāk »

Ziloņkauls

250px Ziloņkauls ir smags, ciets materiāls, kas veidots no dzīvnieku zobiem vai ilkņiem.

Jaunums!!: Zobi un Ziloņkauls · Redzēt vairāk »

Zirgi

Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) vienīgā ģints.

Jaunums!!: Zobi un Zirgi · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis (Pisces) ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Zobi un Zivis · Redzēt vairāk »

Zobenvalis

Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.

Jaunums!!: Zobi un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

Zobenzivs

Zobenzivs (Xiphias gladius) ir zobenzivju dzimtas (Xiphiidae) vienīgā zivju suga, kas plaši sastopama tropiskajos un mērenajos ūdeņos Atlantijas okeānā, Indijas okeānā un Klusajā okeānā, Vidusjūru, Marmora jūru un Melno jūru ieskaitot.

Jaunums!!: Zobi un Zobenzivs · Redzēt vairāk »

Zobu emalja

Zobs; emalja attēlā ir norādīta ar angļu vārdu "enamel". Zobu emalja ir cietākā un visvairāk mineralizētākā ķermeņa daļa,Ross, Michael H., Kaye, G.I. and Pawlina, W. (2003) Histology: a text and atlas, 4th ed., Philadelphia; London: Lippincott Williams & Wilkins,, lpp.

Jaunums!!: Zobi un Zobu emalja · Redzēt vairāk »

Zobu puve

Zobu puve jeb kariess (— ‘puve’) ir zobu (visbiežāk dzerokļu kožamvirsmu, 2 blakuszobu saskarvirsmu, zobu kakliņu apvidu un zobu bedrīšu daļu) cieto audu (emaljas un dentīna) pakāpeniska noārdīšanās, kas notiek zobu puves baktēriju (Streptococcus mutans) izdalītajiem fermentiem pastiprināti pārraudzējot organiskajās skābēs (etiķskābē, pienskābē un propionskābē) uz zobu virsmas esošos ogļhidrātus (saharozi, glikozi, fruktozi, laktozi, maltozi), kā arī uz zobiem nokļūstot no kuņģa atvemtajai sālsskābei vai ēsto augļu un ogu un dzerto sulu organiskajām skābēm, tostarp citronskābei un ābolskābei, šķīdinot zobu minerālvielas.

Jaunums!!: Zobi un Zobu puve · Redzēt vairāk »

Zobvaļi

Zobvaļi (Odontoceti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām, kas apvieno delfīnus, cūkdelfīnus un vaļus ar zobiem.

Jaunums!!: Zobi un Zobvaļi · Redzēt vairāk »

Zoss

Par zosi sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.

Jaunums!!: Zobi un Zoss · Redzēt vairāk »

Zuši

Zuši, saldūdens zušu dzimta (Anguillidae) ir viena no zušveidīgo kārtas (Anguilliformes) zivju dzimtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopterygii).

Jaunums!!: Zobi un Zuši · Redzēt vairāk »

Zutis

Zutis jeb Eiropas zutis (Anguilla anguilla) ir saldūdens zušu dzimtas (Anguillidae) Eiropā un Āzijas rietumos dzīvojoša zivju suga.

Jaunums!!: Zobi un Zutis · Redzēt vairāk »

Zvīņneši

Zvīņneši (Manis) ir zvīņnešu dzimtas (Manidae) vienīgā mūsdienās dzīvojošu sugu ģints.

Jaunums!!: Zobi un Zvīņneši · Redzēt vairāk »

42 (skaitlis)

42 (četrdesmit divi) ir skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 41 un 43.

Jaunums!!: Zobi un 42 (skaitlis) · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Zobs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »