Ātrāk nekā pārlūku!
350 attiecības: A vitamīns, Aita, Akantodveidīgās, Albertozaurs, Alnis, Aloza, Alozas, Amazones lamantīns, Amerikas āpsis, Amerikas ūdele, Amulets, Antilopju apakšdzimta, Apaļmutnieki, Artrīts, Asaris, Asaru ģints, Asaru dzimta, Astainie abinieki, Atlantijas pelamīda, Augšžokļa kauls, Australopiteku virsģints, Austrālijas ehidna, Austrālijas pudeļdeguna delfīns, Šarpejs, Ūdenszalkši, Īsausu zorro, Īsspuru mako haizivs, Īstie putni, Ķīnas tīģeris, Ķīsis, Ķengurpeļu dzimta, Ķengurs, Žirafu dzimta, Čānakja, Āfrikas beznagu ūdrs, Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks, Āfrikas lamantīns, Āfrikas savannas zilonis, Āpsis, Āzijas cilvēkpērtiķi, Āzijas tapirs, Baibaks, Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis, Baltā pūce, Baltvalis, Bandikutveidīgie, Bebri, Beztabakas nikotīna spilventiņi, Bidentāls līdzskanis, Brazīlijas zorro, ..., Brūnā hiēna, Briežu dzimta, Briesmīgais vilks, Bruņneši, Bruņrupuči, C vitamīns, Cauruļzobis, Cauruļzobji, Cīņas klubs (filma), Cūku dzimta, Celakantveidīgās, Cilvēka galvaskauss, Cilvēkpērtiķi un cilvēks, Cilvēks, Cjiņlinas lielā panda, D vitamīns, Dūmakainie leopardi, Džimijs Hendrikss, Džungārijas kāmis, Degu, Degu dzimta, Degunlācīši, Degunradži, Delfīni, Delfīnu dzimta, Dentāls līdzskanis, Dentāls nazāls līdzskanis, Dentīns, Deviņadatu stagari, Deviņadatu stagars, Dienvidlidvāvere, Dienvidu kotiki, Dingo, Dinozauri, Diplakantīdas, Diprotodonti, Dipterīni, Dipteri, Dipteroīdas, Dislāpekļa oksīds, Divējādelpojošās zivis, Ežu dzimta, Eirāzijas bebrs, Eiropas alu lauva, Eiropas alu lācis, Eleotriss, Elopu kohorta, Elpistostegāļi, Enaliarktīdi, Eocēns, Etiopijas vilks, Etruski, Etrusku lācis, Faneropleirīdas, Fonētika, Fosfors, Fosilijas, Gaļēdāji, Garlūpu lācis, Garpurna parastais delfīns, Garspalvainais kollijs, Garspuru mako haizivs, Gaviāli, Gliemjēdāju čūsku dzimta, Glodeņu dzimta, Glodenes, Gnatostomulīdi, Goferi, Gorillas, Grauzēji, Haizivis, Haralds Zilzobis, Hiēnsuns, Hiēnu dzimta, Hidroksilapatīts, Himalaju vilks, Hirakodontīdi, Holoptihīdi, Išnakantveidīgās, Ilknis, Indijas makreles, Indijas vilks, Interdentāls līdzskanis, Jaguārs, Jaks, Japānas zebiekste, Javas degunradzis, Jūras eži, Jūras leopards, Jūras zīdītāji, Jūrasūdrs, Jūrasgovs, Jenotsuns, Jorkšīras terjers, Kašalots, Kašalotu virsdzimta, Kaķu dzimta, Kaķveidīgie, Kalāns, Kalcijs, Kalnu bebrs, Kalnu degunlācītis, Kamieļu dzimta, Kanādas bebrs, Kanādas lūsis, Kapibara, Kapibaru apakšdzimta, Karakals, Karalienes Šarlotes melnais lācis, Karaliskā kobra, Karpu dzimta, Karpveidīgās, Kaulpūsles, Kaulu savienojums, Kāmji, Kāmju dzimta, Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimta, Knābis, Knābjgalvji, Knābjgalvju kārta, Koala, Kobru dzimta, Koijots, Komodo varāns, Kongo beznagu ūdrs, Koronāls līdzskanis, Korsaks, Kosumelas jenots, Krabjēdājroņu cilts, Krabjēdājronis, Krūmu suņi, Krūmu suns, Krievu kurts, Krokodilu kārta, Lašu apakškohorta, Lašu dzimta, Labiodentāls nazāls līdzskanis, Lamantīni, Lamas, Lasis, Lauva, Lāsumainais sesks, Līdaka, Lēcējpeļu dzimta, Leduslācis, Lemurveidīgie, Levrete, Lielais skudrlācis, Lielais trušbandikuts, Lielausu lapsa, Lielā panda, Lielās baltās haizivis, Lielgalvas zalkšu apakšdzimta, Maikongs, Mako haizivis, Makreļhaizivis, Makreļu dzimta, Marlīnu dzimta, Mazais lācis, Mazie eleotrisi, Mājas cūka, Mājas sesks, Mājas trusis, Mājas vista, Mēle, Meža cauna, Medības, Melnmuguras šakālis, Metamfetamīns, Minerālvielas, Mopsis, Mutes dobums, Narvaļu dzimta, Narvalis, Nīlas krokodils, Nīlzirgs, Nīlzirgu dzimta, Neapoles mastifs, Neatgremotāji, Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis, Necke, Nepilnīgā osteoģenēze, Onihodi, Onihodveidīgās, Osteolepidīdi, Osteolepjveidīgās, Otiņspures, Palede, Panderihtīdi, Parastais delfīns, Parastais jenots, Parastā vāvere, Parastie delfīni, Pārnadži, Pīļknābis, Pīrsings, Pēteris I, Peļveidīgie, Pelamīdas, Pelēkā žurka, Periodontīts, Pigmejpanda, Placentāļi, Plankumainā hiēna, Plaušzivjveidīgās, Plaudis, Plātņvaļi, Plēsēji, Porolepīdi, Progērija, Pudeļdeguna delfīni, Pudeļdeguna delfīns, Putni, Raibkakla ūdrs, Rinodipterīni, Rinodipteri, Ripidistijas, Rizodontveidīgās, Rosa ronis, Rotans, Sams, Samveidīgās, Sarkanais suns, Savina lācis, Sāhelantrops, Sečuras zorro, Sejas izteiksme (medicīna), Senais alu lācis, Sepse, Sermuļu dzimta, Sermuļu virsdzimta, Siļķu apakšdzimta, Siļķu haizivis, Siekalas, Sirēnas (zīdītāji), Skelets, Skrimšļzivis, Skudrlāči, Slaidkāji, Slapjdeguna pērtiķi, Somaiņi, Somālijas savvaļas ēzelis, Spāņu kurts, Spāres, Speothos pacivorus, Stagaru dzimta, Stellera jūrasgovs, Storu dzimta, Strūniji, Suņveidīgie, Suns, Svītrainais sesks, Taimiņš, Tarahomilaki, Tasmanijas velns, Tinis, Tiranozaurs, Trīsadatu stagars, Tristihopterīdi, Trusis, Tuksneša kārpcūka, Vaļhaizivs, Vaļveidīgie, Valters Roberts Gross, Valzirgs, Vampīrzivtiņa, Vanagu dzimta, Vāveres, Vēdzele, Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks, Vedela ronis, Vestindijas lamantīns, Vikunja, Vikunjas, Vilksomaiņi, Vombats, Zaķu dzimta, Zaķveidīgie, Zalkšu apakšdzimta, Zandarti, Zandarts, Zīdītāji, Zemesvilks, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziloņi, Ziloņkauls, Zirgi, Zivis, Zobenvalis, Zobenzivs, Zobu emalja, Zobu puve, Zobvaļi, Zoss, Zuši, Zubovs, Zubs, Zutis, Zvīņnešu dzimta, 42 (skaitlis). Izvērst indekss (300 vairāk) »
A vitamīns
Vienas no A vitamīna formām — A1 vitamīna — uzbūve A vitamīns (retinols jeb akseroftols) ir taukos šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams redzei, ādas veselīguma uzturēšanai un paaugstina organisma spēju pretoties dažādām infekcijām, kā arī veicina kaulu un zobu veidošanos un stiprina nervu šūnas.
Jaunums!!: Zobi un A vitamīns · Redzēt vairāk »
Aita
Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Jaunums!!: Zobi un Aita · Redzēt vairāk »
Akantodveidīgās
Akantodveidīgās (Acanthodiformes) ir izmirušu zivju kārta akantožu klasē.
Jaunums!!: Zobi un Akantodveidīgās · Redzēt vairāk »
Albertozaurs
Albertozauri (— 'Alberta ķirzaka') ir teropodu apakškārtas ģints, kuri vēlā krīta perioda laikā (pirms aptuveni 70 miljoniem gadu) dzīvoja Ziemeļamerikas rietumos.
Jaunums!!: Zobi un Albertozaurs · Redzēt vairāk »
Alnis
Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Zobi un Alnis · Redzēt vairāk »
Aloza
Aloza (Alosa alosa) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna austrumu piekrastē no Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru ieskaitot.
Jaunums!!: Zobi un Aloza · Redzēt vairāk »
Alozas
Alozas jeb paledes, arī lapreņģes (Alosa) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 24 siļķveidīgo zivju sugas.
Jaunums!!: Zobi un Alozas · Redzēt vairāk »
Amazones lamantīns
Amazones lamantīns jeb Dienvidamerikas lamantīns (Trichechus inunguis) ir saldūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder pie lamantīnu dzimtas (Trichechidae).
Jaunums!!: Zobi un Amazones lamantīns · Redzēt vairāk »
Amerikas āpsis
Amerikas āpsis jeb Ziemeļamerikas āpsis (Taxidea taxus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga Amerikas āpšu ģintī (Taxidea).
Jaunums!!: Zobi un Amerikas āpsis · Redzēt vairāk »
Amerikas ūdele
Amerikas ūdele, arī nercs (Neovison vison) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga ūdeļu ģintī (Neovison).
Jaunums!!: Zobi un Amerikas ūdele · Redzēt vairāk »
Amulets
Seno ēģiptiešu amulets no Krūmu-Dieva BES pastāvīgo krājumu par Indianapolisas Bērnu muzejs. Amulets ir priekšmets (parasti piekariņš), kam piedēvē maģisku spēju pasargāt tā īpašnieku no burvestībām, slimībām un nelaimēm.
Jaunums!!: Zobi un Amulets · Redzēt vairāk »
Antilopju apakšdzimta
Antilopju apakšdzimta (Antilopinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).
Jaunums!!: Zobi un Antilopju apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Apaļmutnieki
Apaļmutnieki (Cyclostomata) — bezžokļaiņu infratipa pārstāvji.
Jaunums!!: Zobi un Apaļmutnieki · Redzēt vairāk »
Artrīts
Reimatiskā artrīta skartas rokas Artrīts (no — ‘locītava’, -itis — ‘iekaisums’) ir vienas vai vairāku locītavu iekaisums.
Jaunums!!: Zobi un Artrīts · Redzēt vairāk »
Asaris
Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis.
Jaunums!!: Zobi un Asaris · Redzēt vairāk »
Asaru ģints
Asaru ģints (Perca) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivju ģints.
Jaunums!!: Zobi un Asaru ģints · Redzēt vairāk »
Asaru dzimta
Asaru dzimta (Percidae) ir asarveidīgo zivju kārtas (Perciformes) dzimta, kas apvieno 239 zivju sugas, kas iedalītas 11 ģintīs.
Jaunums!!: Zobi un Asaru dzimta · Redzēt vairāk »
Astainie abinieki
Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.
Jaunums!!: Zobi un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »
Atlantijas pelamīda
Atlantijas pelamīda jeb vienkārši pelamīda (Sarda sarda) ir viena no makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgo zivju sugām.
Jaunums!!: Zobi un Atlantijas pelamīda · Redzēt vairāk »
Augšžokļa kauls
Augšžokļa kauls ir pāra, gaisu saturošs cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls.
Jaunums!!: Zobi un Augšžokļa kauls · Redzēt vairāk »
Australopiteku virsģints
Australopiteku virsģints (Australopithecina) ir viena no divām hominīnu cilts (Hominini) virsģintīm, kura pamatā apvieno 2 ģintis (australopitekus (Australopithecus) un parantropus (Paranthropus)), turklāt parantropus reizēm klasificē kā australopiteku apakšģinti.
Jaunums!!: Zobi un Australopiteku virsģints · Redzēt vairāk »
Austrālijas ehidna
Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).
Jaunums!!: Zobi un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »
Austrālijas pudeļdeguna delfīns
Austrālijas pudeļdeguna delfīns (Tursiops australis) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo Austrālijas dienvidkrastu tuvumā, vietā, kur satiekas Indijas un Klusais okeāns, uzturoties galvenokārt gar Viktorijas šata krastu.
Jaunums!!: Zobi un Austrālijas pudeļdeguna delfīns · Redzēt vairāk »
Šarpejs
Šarpejs ir ķīniešu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2.
Jaunums!!: Zobi un Šarpejs · Redzēt vairāk »
Ūdenszalkši
Ūdenszalkši, ūdenszalkšu ģints (Natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) ģints, kas pieder pie ūdenszalkšu apakšdzimtas (Natricinae).
Jaunums!!: Zobi un Ūdenszalkši · Redzēt vairāk »
Īsausu zorro
Īsausu zorro (Atelocynus microtis) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Zobi un Īsausu zorro · Redzēt vairāk »
Īsspuru mako haizivs
Īsspuru mako haizivs (Isurus oxyrinchus) ir liela auguma makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) skrimšļzivju suga.
Jaunums!!: Zobi un Īsspuru mako haizivs · Redzēt vairāk »
Īstie putni
Īstie putni jeb vēdekļastes putni (Neornithes) ir putnu klases (Aves) apakšklase, kas apvieno visas mūsdienās dzīvojošās putnu sugas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās sugas, kuras ir priekšteces mūsdienu putniem.
Jaunums!!: Zobi un Īstie putni · Redzēt vairāk »
Ķīnas tīģeris
Ķīnas tīģeris (Panthera tigris amoyensis) ir viena no tīģera pasugām, kas mūsdienās, iespējams, sastopama tikai nebrīvē.
Jaunums!!: Zobi un Ķīnas tīģeris · Redzēt vairāk »
Ķīsis
Ķīsis (Gymnocephalus cernuus) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivis, kas izplatīta Eiropā un Āzijas ziemeļos.
Jaunums!!: Zobi un Ķīsis · Redzēt vairāk »
Ķengurpeļu dzimta
Ķengurpeļu dzimta (Heteromyidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno apmēram 60 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs un 3 apakšdzimtās.
Jaunums!!: Zobi un Ķengurpeļu dzimta · Redzēt vairāk »
Ķengurs
Par ķenguriem sauc daļu ķenguru dzimtas (Macropodidae) dzīvnieku.
Jaunums!!: Zobi un Ķengurs · Redzēt vairāk »
Žirafu dzimta
Žirafu dzimta (Giraffidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimtām, kurā ietilpst 2 mūsdienās eksistējošas ģintis: žirafes un okapi.
Jaunums!!: Zobi un Žirafu dzimta · Redzēt vairāk »
Čānakja
Čānakja (Cāṇakya, dzimis 375. gadā p.m.ē., miris 283. gadā p.m.ē.), arī Kautilja un Višnugupta, bija indiešu brahmanis, pirmā Maurju impērijas valdnieka Čandraguptas skolotājs un padomdevējs.
Jaunums!!: Zobi un Čānakja · Redzēt vairāk »
Āfrikas beznagu ūdrs
Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).
Jaunums!!: Zobi un Āfrikas beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks
Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks jeb hominīnu apakšdzimta (Homininae) ir viena no divām cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) apakšdzimtām, otra ir Āzijas cilvēkpērtiķu apakšdzimta (Ponginae).
Jaunums!!: Zobi un Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »
Āfrikas lamantīns
Āfrikas lamantīns (Trichechus senegalensis) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).
Jaunums!!: Zobi un Āfrikas lamantīns · Redzēt vairāk »
Āfrikas savannas zilonis
Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana) ir viena no divām Āfrikas ziloņu ģints (Loxodonta) mūsdienās dzīvojošām sugām, kas mājo Āfrikas savannā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.
Jaunums!!: Zobi un Āfrikas savannas zilonis · Redzēt vairāk »
Āpsis
Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.
Jaunums!!: Zobi un Āpsis · Redzēt vairāk »
Āzijas cilvēkpērtiķi
Āzijas cilvēkpērtiķi jeb orangutanu apakšdzimta (Ponginae) ir viena no divām cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) apakšdzimtām, otra ir Āfrikas cilvēkpērtiķu apakšdzimta (Hominae).
Jaunums!!: Zobi un Āzijas cilvēkpērtiķi · Redzēt vairāk »
Āzijas tapirs
Āzijas tapirs (Tapirus indicus) jeb Malajas tapirs ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no sugām.
Jaunums!!: Zobi un Āzijas tapirs · Redzēt vairāk »
Baibaks
Baibaks jeb stepes murkšķis (Marmota bobak) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas pieder murkšķu ciltij (Marmotini).
Jaunums!!: Zobi un Baibaks · Redzēt vairāk »
Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis
Nav apraksta.
Jaunums!!: Zobi un Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »
Baltā pūce
Baltā pūce (Bubo scandiacus) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).
Jaunums!!: Zobi un Baltā pūce · Redzēt vairāk »
Baltvalis
Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).
Jaunums!!: Zobi un Baltvalis · Redzēt vairāk »
Bandikutveidīgie
Bandikutveidīgie (Peramelemorphia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas (bandikutus un trušbandikutus) un divas izmirušas dzimtas.
Jaunums!!: Zobi un Bandikutveidīgie · Redzēt vairāk »
Bebri
Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu.
Jaunums!!: Zobi un Bebri · Redzēt vairāk »
Beztabakas nikotīna spilventiņi
VELO Beztabakas nikotīna spilventiņi ir patēriņa produkts iekšķīgai lietošanai, kas satur nikotīnu, bet nesatur tabaku.
Jaunums!!: Zobi un Beztabakas nikotīna spilventiņi · Redzēt vairāk »
Bidentāls līdzskanis
Bidentāls līdzskanis tiek izrunāts vienlaikus gan ar augšzobiem, gan ar apakšzobiem.
Jaunums!!: Zobi un Bidentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Brazīlijas zorro
Brazīlijas zorro (Pseudalopex vetulus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
Jaunums!!: Zobi un Brazīlijas zorro · Redzēt vairāk »
Brūnā hiēna
Brūnā hiēna (Hyaena brunnea) ir hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas izplatīts Āfrikas dienvidu daļā — Namībijā, Botsvānā, rietumu un dienvidu Zimbabvē, dienvidu Mozambikā un Dienvidāfrikā.
Jaunums!!: Zobi un Brūnā hiēna · Redzēt vairāk »
Briežu dzimta
Briežu dzimta (Cervidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Zobi un Briežu dzimta · Redzēt vairāk »
Briesmīgais vilks
Briesmīgais vilks (Canis dirus) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) izmiris plēsējs, kas dzīvoja pleistocēna laikā gan Dienvidamerikas, gan Ziemeļamerikas teritorijā.
Jaunums!!: Zobi un Briesmīgais vilks · Redzēt vairāk »
Bruņneši
Bruņneši, bruņnešu kārta (Cingulata) ir Amerikas placentāļu (Xenarthra) zīdītāju kārta.
Jaunums!!: Zobi un Bruņneši · Redzēt vairāk »
Bruņrupuči
Bruņrupuči jeb bruņurupuči (Testudines) ir rāpuļu (Reptilia) kārta, kas pieder anapsīdu apakšklasei (Anapsida).
Jaunums!!: Zobi un Bruņrupuči · Redzēt vairāk »
C vitamīns
L-askorbīnskābes struktūrformula C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.
Jaunums!!: Zobi un C vitamīns · Redzēt vairāk »
Cauruļzobis
Cauruļzobis jeb Āfrikas skudrlācis (Orycteropus afer) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā Āfrikas cauruļzobju ģints (Orycteropus) suga.
Jaunums!!: Zobi un Cauruļzobis · Redzēt vairāk »
Cauruļzobji
Cauruļzobji, cauruļzobju dzimta (Orycteropodidae) ir vienīgā cauruļzobju kārtas (Tubulidentata) dzimta.
Jaunums!!: Zobi un Cauruļzobji · Redzēt vairāk »
Cīņas klubs (filma)
"Cīņas klubs" ir 1999.
Jaunums!!: Zobi un Cīņas klubs (filma) · Redzēt vairāk »
Cūku dzimta
Cūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām.
Jaunums!!: Zobi un Cūku dzimta · Redzēt vairāk »
Celakantveidīgās
Celakantveidīgās (Coelacanthimorpha) jeb aktinistijas (Actinistia) ir daivspurzivju klase ar vienīgo (Coelacanthiformes) kārtu, kuras pārstāvji ir saglabājušies līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zobi un Celakantveidīgās · Redzēt vairāk »
Cilvēka galvaskauss
Cilvēka galvaskausa iekšējā virsma. Pieauguša cilvēka galvaskauss (Cranium) ir veidots no 23 kauliem (8 ir pāra, 7 nepāra kauli).
Jaunums!!: Zobi un Cilvēka galvaskauss · Redzēt vairāk »
Cilvēkpērtiķi un cilvēks
Cilvēkpērtiķi un cilvēks jeb hominīdi (Hominidae) ir primātu dzimta, pie kuras pieder orangutani, gorillas, šimpanzes un cilvēki, kā arī vairākas citas izmirušas ģintis.
Jaunums!!: Zobi un Cilvēkpērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Zobi un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Cjiņlinas lielā panda
Cjiņlinas lielā panda (Ailuropoda melanoleuca qinlingensis) ir lielo pandu (Ailuropoda melanoleuca) pasuga.
Jaunums!!: Zobi un Cjiņlinas lielā panda · Redzēt vairāk »
D vitamīns
Holekalciferola jeb D3 vitamīna struktūrformula D vitamīns jeb kalciferols ir taukos šķīstošu sekosteroīdu grupa, kas regulē kalcija jonu un fosfātu daudzumu un uzsūkšanos tievajā zarnā un nodrošina kaulu un zobu veidošanos, kā arī palīdz nostiprināt imūnsistēmu.
Jaunums!!: Zobi un D vitamīns · Redzēt vairāk »
Dūmakainie leopardi
Dūmakainie leopardi jeb mākoņainie leopardi, dūmakaino leopardu ģints (Neofelis) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae) ģintīm, kas pieder panteru apakšdzimtai (Pantherinae).
Jaunums!!: Zobi un Dūmakainie leopardi · Redzēt vairāk »
Džimijs Hendrikss
Džonijs Elens Hendrikss (Johnny Allen Hendrix, dzimis, miris), plaši zināms kā Džimijs Hendrikss (Jimi Hendrix), bija Amerikas Savienoto Valstu ģitārists, dziesmu autors un dziedātājs.
Jaunums!!: Zobi un Džimijs Hendrikss · Redzēt vairāk »
Džungārijas kāmis
Džungārijas kāmis ( — 'sniegbaltais pundurkāmis') ir kāmju dzimtas pundurkāmju suga.
Jaunums!!: Zobi un Džungārijas kāmis · Redzēt vairāk »
Degu
Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki.
Jaunums!!: Zobi un Degu · Redzēt vairāk »
Degu dzimta
Degu dzimta (Octodontidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām.
Jaunums!!: Zobi un Degu dzimta · Redzēt vairāk »
Degunlācīši
Degunlačīsi (Nasuina) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) apakšciltīm, kas apvieno 4 sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs: parasto degunlācīšu ģintī (Nasua) un kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).
Jaunums!!: Zobi un Degunlācīši · Redzēt vairāk »
Degunradži
Degunradži, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) tāpat kā tapiri (Tapiridae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.
Jaunums!!: Zobi un Degunradži · Redzēt vairāk »
Delfīni
Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.
Jaunums!!: Zobi un Delfīni · Redzēt vairāk »
Delfīnu dzimta
Delfīnu dzimta (Delphinidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).
Jaunums!!: Zobi un Delfīnu dzimta · Redzēt vairāk »
Dentāls līdzskanis
Dentāls līdzskanis ir līdzskanis, kura artikulācija tiek veikta ar mēli pret augšzobiem, kā piemēram,,,. Daudzās valodās dentālos līdzskaņus nenošķir no alveolārajiem līdzskaņiem, kam artikulācija notiek ar mēli pret smaganām.
Jaunums!!: Zobi un Dentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Dentāls nazāls līdzskanis
Nav apraksta.
Jaunums!!: Zobi un Dentāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Dentīns
Zoba uzbūve (dentīns gaiši brūnā krāsā). Dentīns (dentinum, lat. dentis — zobs) ir zoba mineralizētie audi, kas veido galveno zoba masu.
Jaunums!!: Zobi un Dentīns · Redzēt vairāk »
Deviņadatu stagari
Deviņadatu stagari, deviņadatu stagaru ģints (Pungitius) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) ģintīm, kas apvieno 9 zivju sugas.
Jaunums!!: Zobi un Deviņadatu stagari · Redzēt vairāk »
Deviņadatu stagars
Deviņadatu stagars (Pungitius pungitius) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām.
Jaunums!!: Zobi un Deviņadatu stagars · Redzēt vairāk »
Dienvidlidvāvere
Dienvidlidvāvere (Glaucomys volans) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae).
Jaunums!!: Zobi un Dienvidlidvāvere · Redzēt vairāk »
Dienvidu kotiki
Dienvidu kotiki (Arctocephalus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) ģintīm, kas apvieno 8 kotiku sugas.
Jaunums!!: Zobi un Dienvidu kotiki · Redzēt vairāk »
Dingo
Dingo (Canis lupus dingo) jeb Austrālijas savvaļas suns ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) pelēko vilku sugas (Canis lupus) plēsējs.
Jaunums!!: Zobi un Dingo · Redzēt vairāk »
Dinozauri
Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.
Jaunums!!: Zobi un Dinozauri · Redzēt vairāk »
Diplakantīdas
Diplakantīdas (Diplacanthidae) ir klimatijveidīgo akantodu dzimta.
Jaunums!!: Zobi un Diplakantīdas · Redzēt vairāk »
Diprotodonti
Diprotodonti (Diprotodontia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas pieder somaiņu infraklasei (Marsupialia).
Jaunums!!: Zobi un Diprotodonti · Redzēt vairāk »
Dipterīni
Dipterīni (Dipterinae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju apakšdzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Zobi un Dipterīni · Redzēt vairāk »
Dipteri
Dipteri (Dipterus) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju ģints no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Zobi un Dipteri · Redzēt vairāk »
Dipteroīdas
Dipteroīdas (Dipteroidei) ir izmirušu divējādelpojošo zivju apkškārta, kas vidusdevonā un augšdevonā apdzīvoja Eirāziju, Ziemeļameriku un Austrāliju.
Jaunums!!: Zobi un Dipteroīdas · Redzēt vairāk »
Dislāpekļa oksīds
Dislāpekļa oksīds (N2O) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem.
Jaunums!!: Zobi un Dislāpekļa oksīds · Redzēt vairāk »
Divējādelpojošās zivis
Divējādelpojošās zivis jeb dipnojas (Ceratodontae syn. Dipnoi) ir relikta kaulzivju virskārta, ar vienīgo recento kārtu — ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes) plaušzivju apakšklasē (Dipnomorpha).
Jaunums!!: Zobi un Divējādelpojošās zivis · Redzēt vairāk »
Ežu dzimta
Ežu dzimta (Erinaceidae) ir vienīgā ežveidīgo kārtas (Erinaceomorpha) dzimta, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas ģintis un 2 izmirušas ģintis, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakšdzimtās.
Jaunums!!: Zobi un Ežu dzimta · Redzēt vairāk »
Eirāzijas bebrs
Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.
Jaunums!!: Zobi un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »
Eiropas alu lauva
Eiropas alu lauva jeb Eirāzijas alu lauva (Panthera leo spelaea) ir izmirusi lauvu pasuga, kas pazīstama no fosilajiem atradumiem un arī no aizvēsturiskiem mākslas darbiem.
Jaunums!!: Zobi un Eiropas alu lauva · Redzēt vairāk »
Eiropas alu lācis
Eiropas alu lācis jeb alu lācis (Ursus spelaeus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Zobi un Eiropas alu lācis · Redzēt vairāk »
Eleotriss
Eleotriss (Micropercops swinhonis) ir viena no saldūdens eleotrisu dzimtas (Odontobutidae) zivju sugām, kuras dabīgais izplatības areāls aptver plašu areālu Austrumāzijā — Ķīnas austrumus, Korejas pussalas rietumus un Japānu.
Jaunums!!: Zobi un Eleotriss · Redzēt vairāk »
Elopu kohorta
Elopu kohorta (Elopomorpha) ir viena no īsto kaulzivju (Teleostei) kohortām, kurā ir 4 mūsdienās dzīvojošu zivju sugu kārtas un viena izmirusi aizvēsturiskā kārta.
Jaunums!!: Zobi un Elopu kohorta · Redzēt vairāk »
Elpistostegāļi
Elpistostegāļi (Elpistostegalia) jeb panderihtīdi ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Zobi un Elpistostegāļi · Redzēt vairāk »
Enaliarktīdi
Enaliarktīdi (Enaliarctos) ir aizvēsturisku dzīvnieku vienīgā zināmā ģints enaliarktīdu dzimtā (Enaliarctidae).
Jaunums!!: Zobi un Enaliarktīdi · Redzēt vairāk »
Eocēns
dzintarā. Eocēns (— "ausma" + — "jauns") ir paleogēna perioda otrā epoha.
Jaunums!!: Zobi un Eocēns · Redzēt vairāk »
Etiopijas vilks
Etiopijas vilks (Canis simensis) jeb Etiopijas šakālis ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Zobi un Etiopijas vilks · Redzēt vairāk »
Etruski
Metropoles mākslas muzeja ekspozīcija. Etruski (arī Tusci) bija viena no daudzajām seno laiku tautām, kas apdzīvoja Itālijas rietumu piekrasti mūsdienu Toskānas reģionā starp Arno upi ziemeļos un Tibru dienvidos.
Jaunums!!: Zobi un Etruski · Redzēt vairāk »
Etrusku lācis
Etrusku lācis (Ursus etruscus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Zobi un Etrusku lācis · Redzēt vairāk »
Faneropleirīdas
Faneropleirīdas (Phaneropleuridae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju dzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Zobi un Faneropleirīdas · Redzēt vairāk »
Fonētika
Fonētika (no grieķu vārda φωνή - "skaņa" vai "balss") ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka runas skaņas.
Jaunums!!: Zobi un Fonētika · Redzēt vairāk »
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Jaunums!!: Zobi un Fosfors · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Zobi un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Gaļēdāji
Lauvas ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg gaļas Gaļēdāji ir sugas, kas ikdienā pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu.
Jaunums!!: Zobi un Gaļēdāji · Redzēt vairāk »
Garlūpu lācis
Garlūpu lācis (Melursus ursinus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga garlūpu laču ģintī (Melursus).
Jaunums!!: Zobi un Garlūpu lācis · Redzēt vairāk »
Garpurna parastais delfīns
Garpurna parastais delfīns (Delphinus capensis) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas dzīvo tropu un siltajos mērenās joslas ūdeņos Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā.
Jaunums!!: Zobi un Garpurna parastais delfīns · Redzēt vairāk »
Garspalvainais kollijs
Garspalvainais kollijs, ir skotu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 1.
Jaunums!!: Zobi un Garspalvainais kollijs · Redzēt vairāk »
Garspuru mako haizivs
Garspuru mako haizivs (Isurus paucus) ir liela auguma makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) skrimšļzivju suga.
Jaunums!!: Zobi un Garspuru mako haizivs · Redzēt vairāk »
Gaviāli
Gaviāli ir vienīgā ģints, kas ietilpst gaviālu virsdzimtā un gaviālu dzimtā.
Jaunums!!: Zobi un Gaviāli · Redzēt vairāk »
Gliemjēdāju čūsku dzimta
Gliemjēdāju čūsku dzimta jeb gliemjēdājčūsku dzimta (Pareatidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Pareatinae.
Jaunums!!: Zobi un Gliemjēdāju čūsku dzimta · Redzēt vairāk »
Glodeņu dzimta
Glodeņu dzimta (Anguidae) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimtām, kas apvieno apmēram 100 sugas.
Jaunums!!: Zobi un Glodeņu dzimta · Redzēt vairāk »
Glodenes
Glodenes (Anguis) ir viena no glodeņu dzimtas (Anguidae) ģintīm, kas apvieno 5 bezkāju ķirzaku sugas (divas mūsdienās dzīvojošas un trīs izmirušas).
Jaunums!!: Zobi un Glodenes · Redzēt vairāk »
Gnatostomulīdi
Gnatostomulīdi (Gnathostomulida) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no gnatiferu kladas.
Jaunums!!: Zobi un Gnatostomulīdi · Redzēt vairāk »
Goferi
Goferi, goferu dzimta (Geomyidae) ir grauzēju kārtas (Rodentia) viena no dzimtām, kas apvieno apmēram 35 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Zobi un Goferi · Redzēt vairāk »
Gorillas
Gorillas, gorillu ģints (Gorilla) ir viena no cilvēkpērtiķu (Hominidae) ģintīm, kas pieder gorillu ciltij (Gorillini).
Jaunums!!: Zobi un Gorillas · Redzēt vairāk »
Grauzēji
Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.
Jaunums!!: Zobi un Grauzēji · Redzēt vairāk »
Haizivis
Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.
Jaunums!!: Zobi un Haizivis · Redzēt vairāk »
Haralds Zilzobis
Haralds I "Zilzobis" Gormsons (dzimis ap 935. gadu, miris 985. vai 986. gadā) bija Dānijas karalis no apmēram 958.
Jaunums!!: Zobi un Haralds Zilzobis · Redzēt vairāk »
Hiēnsuns
Hiēnsuns (Lycaon pictus) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Zobi un Hiēnsuns · Redzēt vairāk »
Hiēnu dzimta
Hiēnu dzimtas (Hyaenidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.
Jaunums!!: Zobi un Hiēnu dzimta · Redzēt vairāk »
Hidroksilapatīts
Hidroksilapatīts (Ca5(PO4)3(OH)) ir minerāls.
Jaunums!!: Zobi un Hidroksilapatīts · Redzēt vairāk »
Himalaju vilks
Himalaju vilks, pazīstams ar neoficiālo zinātnisko nosaukumu - Canis himalayensis, ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.
Jaunums!!: Zobi un Himalaju vilks · Redzēt vairāk »
Hirakodontīdi
Hirakodontīdi (Hyracodontidae) ir izmirušu degunradžveidīgo dzīvnieku dzimta.
Jaunums!!: Zobi un Hirakodontīdi · Redzēt vairāk »
Holoptihīdi
Holoptihīdi (Holoptychiidae) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām.
Jaunums!!: Zobi un Holoptihīdi · Redzēt vairāk »
Išnakantveidīgās
Išnakantveidīgās (Ischnacanthiformes) ir izmirušu zivju kārta akantožu klasē.
Jaunums!!: Zobi un Išnakantveidīgās · Redzēt vairāk »
Ilknis
Kaķa ilkņi Ilknis ir konusveidīgs zobs, kas parasti kalpo barības noturēšanai un sadalīšanai gabalos, kā arī aizsardzībai.
Jaunums!!: Zobi un Ilknis · Redzēt vairāk »
Indijas makreles
Indijas makreles, Indijas makreļu ģints (Rastrelliger) ir makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgo zivju ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Zobi un Indijas makreles · Redzēt vairāk »
Indijas vilks
Indijas vilks jeb Irānas vilks (Canis pallipes) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.
Jaunums!!: Zobi un Indijas vilks · Redzēt vairāk »
Interdentāls līdzskanis
Interdentāli līdzskaņi tiek izrunāti novietojot mēles lokano galu pret augšējiem priekšzobiem.
Jaunums!!: Zobi un Interdentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Jaguārs
Jaguārs (Panthera onca) ir Jaunajā pasaulē dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.
Jaunums!!: Zobi un Jaguārs · Redzēt vairāk »
Jaks
Jaks (Bos grunniens domesticētajiem jakiem un Bos mutus savvaļas jakiem) ir liela auguma vēršu ģints (Bos) pārnadzis.
Jaunums!!: Zobi un Jaks · Redzēt vairāk »
Japānas zebiekste
Japānas zebiekste (Mustela itatsi) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Zobi un Japānas zebiekste · Redzēt vairāk »
Javas degunradzis
Javas degunradzis (Rhinoceros sondaicus) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.
Jaunums!!: Zobi un Javas degunradzis · Redzēt vairāk »
Jūras eži
Jūras eži jeb jūraseži (Echinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, adataini jūrā dzīvojoši dzīvnieki.
Jaunums!!: Zobi un Jūras eži · Redzēt vairāk »
Jūras leopards
Jūras leopards (Hydrurga leptonyx) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Jaunums!!: Zobi un Jūras leopards · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Zobi un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Jūrasūdrs
Jūrasūdrs (Lontra felina) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) sālsūdenī dzīvojošs ūdrs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Zobi un Jūrasūdrs · Redzēt vairāk »
Jūrasgovs
Jūrasgovs jeb dugongs (Dugong dugon) ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas pieder pie jūrasgovju dzimtas (Dugongidae).
Jaunums!!: Zobi un Jūrasgovs · Redzēt vairāk »
Jenotsuns
Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) grupai.
Jaunums!!: Zobi un Jenotsuns · Redzēt vairāk »
Jorkšīras terjers
Jorkšīras terjers jeb 'jorks' ir angļu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 3.
Jaunums!!: Zobi un Jorkšīras terjers · Redzēt vairāk »
Kašalots
Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).
Jaunums!!: Zobi un Kašalots · Redzēt vairāk »
Kašalotu virsdzimta
Kašalotu virsdzimta (Physeteroidea) ir viena no zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) virsdzimtām, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas: kašalotu dzimtu (Physeteridae) un pundurkašalotu dzimtu (Kogiidae). Nesenā pagātnē abu dzimtu sugas tika sistematizētas vienā kašalotu dzimtā, izdalot abas grupas apakšdzimtās (Physeterinae un Kogiinae). Kopumā abās dzimtās ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas un vairākas izmirušas sugas.
Jaunums!!: Zobi un Kašalotu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Kaķu dzimta
Kaķu dzimta (Felidae) ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.
Jaunums!!: Zobi un Kaķu dzimta · Redzēt vairāk »
Kaķveidīgie
Kaķveidīgie, kaķveidīgo apakškārtas (Feliformia) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas (Carnivora).
Jaunums!!: Zobi un Kaķveidīgie · Redzēt vairāk »
Kalāns
Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).
Jaunums!!: Zobi un Kalāns · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Zobi un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Kalnu bebrs
Kalnu bebrs (Aplodontia rufa) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā vāverveidīgo grauzēju suga kalnu bebru ģintī (Aplodontia) un arī kalnu bebru dzimtā (Aplodontiidae).
Jaunums!!: Zobi un Kalnu bebrs · Redzēt vairāk »
Kalnu degunlācītis
Kalnu degunlācītis (Nasuella olivacea) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).
Jaunums!!: Zobi un Kalnu degunlācītis · Redzēt vairāk »
Kamieļu dzimta
Kamieļu dzimta (Camelidae) ir vienīgā mūsdienās dzīvojušā biezpēdaiņu apakškārtas (Tylopoda) dzimta, kas apvieno kamieļus, lamas, vikunjas un alpakas.
Jaunums!!: Zobi un Kamieļu dzimta · Redzēt vairāk »
Kanādas bebrs
Kanādas bebrs (Castor canadensis) ir viena no divām bebru dzimtas (Castoridae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Zobi un Kanādas bebrs · Redzēt vairāk »
Kanādas lūsis
Kanādas lūsis (Lynx canadensis) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga, kurai ir 3 pasugas.
Jaunums!!: Zobi un Kanādas lūsis · Redzēt vairāk »
Kapibara
Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.
Jaunums!!: Zobi un Kapibara · Redzēt vairāk »
Kapibaru apakšdzimta
Kapibaru apakšdzimta (Hydrochoerinae) ir jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) apakšdzimta, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas 2 ģintīs un vairākas izmirušas ģintis.
Jaunums!!: Zobi un Kapibaru apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Karakals
Karakals (Caracal caracal) ir vidēja izmēra kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kuram ir 8 mūsdienās atzītas pasugas.
Jaunums!!: Zobi un Karakals · Redzēt vairāk »
Karalienes Šarlotes melnais lācis
Karalienes Šarlotes melnais lācis ir lāču dzimtas (Ursidae) Amerikas malnā lāča (Ursus americanus) pasuga.
Jaunums!!: Zobi un Karalienes Šarlotes melnais lācis · Redzēt vairāk »
Karaliskā kobra
Karaliskā kobra jeb karaļkobra (Ophiophagus hannah) ir lielākā un viena no indīgākajām kobru dzimtas (Elapidae) čūskām, un tā ir vienīgā suga karalisko kobru ģintī (Ophiophagus).
Jaunums!!: Zobi un Karaliskā kobra · Redzēt vairāk »
Karpu dzimta
Karpu dzimta (Cyprinidae) ir viena no karpu apakškārtas (Cyprinoidei) dzimtām.
Jaunums!!: Zobi un Karpu dzimta · Redzēt vairāk »
Karpveidīgās
Karpveidīgās zivis (Cypriniformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).
Jaunums!!: Zobi un Karpveidīgās · Redzēt vairāk »
Kaulpūsles
Kaulpūsles (Ostariophysi) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) apakškohortām.
Jaunums!!: Zobi un Kaulpūsles · Redzēt vairāk »
Kaulu savienojums
Kaulu savienojums ir savienojums starp kauliem, kurš atkarībā no sava veida nodrošina savienoto kaulu savstarpējo kustīgumu vai nekustīgumu.
Jaunums!!: Zobi un Kaulu savienojums · Redzēt vairāk »
Kāmji
Kāmji, kāmju apakšdzimta (Cricetinae) ir viena no piecām kāmju dzimtas (Cricetidae) apakšdzimtām.
Jaunums!!: Zobi un Kāmji · Redzēt vairāk »
Kāmju dzimta
Kāmju dzimta (Cricetidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder peļu virsdzimtai (Muroidea).
Jaunums!!: Zobi un Kāmju dzimta · Redzēt vairāk »
Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimta
Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimta (Hydrodamalinae) ir viena no sirēnu kārtas (Sirenia) apakšdzimtām, kas apvieno divas izmirušas jūras zīdītāju ģintis.
Jaunums!!: Zobi un Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Knābis
Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).
Jaunums!!: Zobi un Knābis · Redzēt vairāk »
Knābjgalvji
Knābjgalvji (Rhynchocephalia) pieder pie lepidozauru apakšklases.
Jaunums!!: Zobi un Knābjgalvji · Redzēt vairāk »
Knābjgalvju kārta
Knābjgalvji (Mecoptera) ir salīdzinoši neliela, bet sena kukaiņu kārta.
Jaunums!!: Zobi un Knābjgalvju kārta · Redzēt vairāk »
Koala
Koala (Phascolarctos cinereus) ir somaiņu (Marsupialia) infraklases zīdītājs.
Jaunums!!: Zobi un Koala · Redzēt vairāk »
Kobru dzimta
Kobru dzimta jeb indeszalkšu dzimta, arī elapu dzimta (Elapidae) ir indīgo čūsku dzimta, kas pieder pie augstāko čūsku (Caenophidia) virsdzimtas.
Jaunums!!: Zobi un Kobru dzimta · Redzēt vairāk »
Koijots
Koijots (Canis latrans) ir vidēji liels suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Zobi un Koijots · Redzēt vairāk »
Komodo varāns
Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.
Jaunums!!: Zobi un Komodo varāns · Redzēt vairāk »
Kongo beznagu ūdrs
Kongo beznagu ūdrs jeb Kamerūnas beznagu ūdrs (Aonyx capensis congicus) ir daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, viena no Āfrikas beznagu ūdra pasugām.
Jaunums!!: Zobi un Kongo beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Koronāls līdzskanis
Koronālos līdzskaņus, sauktus arī par priekšējiem mēleņiem, artikulē ar kustīgo mēles galu.
Jaunums!!: Zobi un Koronāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Korsaks
Korsaks (Vulpes corsac) jeb stepes lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.
Jaunums!!: Zobi un Korsaks · Redzēt vairāk »
Kosumelas jenots
Kosumelas jenots jeb mazais jenots (Procyon pygmaeus) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Zobi un Kosumelas jenots · Redzēt vairāk »
Krabjēdājroņu cilts
Krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ciltīm.
Jaunums!!: Zobi un Krabjēdājroņu cilts · Redzēt vairāk »
Krabjēdājronis
Krabjēdājronis (Lobodon carcinophagus) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Jaunums!!: Zobi un Krabjēdājronis · Redzēt vairāk »
Krūmu suņi
Krūmu suņi (Speothos) ir viena no suņu dzimtas ģintīm, kas pieder pie suņu cilts (Canini) plēsējiem.
Jaunums!!: Zobi un Krūmu suņi · Redzēt vairāk »
Krūmu suns
Krūmu suns (Speothos venaticus) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Zobi un Krūmu suns · Redzēt vairāk »
Krievu kurts
Krievu kurts pazīstams arī ar nosaukumu krievu vēja suns ir krievu medību suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.
Jaunums!!: Zobi un Krievu kurts · Redzēt vairāk »
Krokodilu kārta
Krokodili (Crocodilia) ir lieli ūdenī dzīvojoši rāpuļi, kas dzīvo Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā.
Jaunums!!: Zobi un Krokodilu kārta · Redzēt vairāk »
Lašu apakškohorta
Lašu apakškohorta (Protacanthopterygii) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) apakškohortām, kas pieder progresīvo kaulzivju kohortai (Euteleosteomorpha).
Jaunums!!: Zobi un Lašu apakškohorta · Redzēt vairāk »
Lašu dzimta
Lašu dzimta (Salmonidae) ir vienīgā lašveidīgo kārtas (Salmoniformes) dzimta, kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii).
Jaunums!!: Zobi un Lašu dzimta · Redzēt vairāk »
Labiodentāls nazāls līdzskanis
Labiodentāls nazāls līdzskanis norvēģu valodas vārdā ''komfyr'' ''(plīts)''. Labiodentāls nazāls līdzskanis tiek lietots dažās runātajās valodās.
Jaunums!!: Zobi un Labiodentāls nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Lamantīni
Lamantīni jeb manati (Trichechus) ir sirēnu kārtas (Sirenia) gan jūrā, gan saldūdenī dzīvojošu zīdītāju ģints, kas pieder pie lamantīnu dzimtas (Trichechidae).
Jaunums!!: Zobi un Lamantīni · Redzēt vairāk »
Lamas
Lamas (Lama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) viena no divām lamu cilts (Lamini) ģintīm.
Jaunums!!: Zobi un Lamas · Redzēt vairāk »
Lasis
Lasis jeb Atlantijas lasis (Salmo salar) ir lašu dzimtas (Salmonidae) liela auguma zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu ģintij (Salmo).
Jaunums!!: Zobi un Lasis · Redzēt vairāk »
Lauva
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Zobi un Lauva · Redzēt vairāk »
Lāsumainais sesks
Lāsumainais sesks (Vormela peregusna) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga lāsumaino sesku ģintī (Vormela).
Jaunums!!: Zobi un Lāsumainais sesks · Redzēt vairāk »
Līdaka
Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.
Jaunums!!: Zobi un Līdaka · Redzēt vairāk »
Lēcējpeļu dzimta
Lēcējpeļu dzimta (Dipodidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta lēcējpeļu virsdzimtā (Dipodoidea).
Jaunums!!: Zobi un Lēcējpeļu dzimta · Redzēt vairāk »
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Zobi un Leduslācis · Redzēt vairāk »
Lemurveidīgie
Lemurveidīgie (Lemuriformes) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošo slapjdeguna pērtiķu (Strepsirrhini) infrakārta, kurā ir 2 virsdzimtas: Madagaskarā dzīvojošie lemuri un lori no Āfrikas un Āzijas.
Jaunums!!: Zobi un Lemurveidīgie · Redzēt vairāk »
Levrete
Levrete pazīstama arī ar nosaukumu itāļu greihaunds, ir Itālijas izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.
Jaunums!!: Zobi un Levrete · Redzēt vairāk »
Lielais skudrlācis
Lielais skudrlācis jeb trīspirkstu skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla) ir liela auguma nepilnzobju kārtas (Pilosa) zīdītājs.
Jaunums!!: Zobi un Lielais skudrlācis · Redzēt vairāk »
Lielais trušbandikuts
Lielais trušbandikuts jeb vienkārši trušbandikuts (Macrotis lagotis) ir vienīgā trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) mūsdienās dzīvojošā suga, kas labi pielāgojies dzīvei pustuksnešos un tuksnešos Austrālijas rietumos un centrālajā daļā.
Jaunums!!: Zobi un Lielais trušbandikuts · Redzēt vairāk »
Lielausu lapsa
Lielausu lapsa (Otocyon megalotis) ir lielausu lapsu ģints (Otocyon) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae).
Jaunums!!: Zobi un Lielausu lapsa · Redzēt vairāk »
Lielā panda
Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs.
Jaunums!!: Zobi un Lielā panda · Redzēt vairāk »
Lielās baltās haizivis
Lielās baltās haizivis (Carcharodon) ir makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) ģints, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga un divas aizvēsturiskās sugas.
Jaunums!!: Zobi un Lielās baltās haizivis · Redzēt vairāk »
Lielgalvas zalkšu apakšdzimta
Lielgalvas zalkšu apakšdzimta (Dipsadinae) ir viena no zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Dipsadidae.
Jaunums!!: Zobi un Lielgalvas zalkšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Maikongs
Maikongs (Cerdocyon thous) jeb krabjēdāju lapsa ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Zobi un Maikongs · Redzēt vairāk »
Mako haizivis
Mako haizivis (Isurus) ir viena no makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas skrimšļzivju sugas un vairākas aizvēsturiskās sugas, kas dzīvoja no krīta perioda līdz kvartāra periodam (pirms 100—0,781 milj. gadiem).
Jaunums!!: Zobi un Mako haizivis · Redzēt vairāk »
Makreļhaizivis
Makreļhaizivis jeb makreļhaizivju dzimta (Lamnidae) ir makreļhaizivjveidīgo kārtas (Lamniformes) dzimta, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas haizivju sugas.
Jaunums!!: Zobi un Makreļhaizivis · Redzēt vairāk »
Makreļu dzimta
Makreļu dzimta jeb skumbriju dzimta (Scombridae) ir viena no makreļveidīgo zivju kārtas (Scombriformes) dzimtām.
Jaunums!!: Zobi un Makreļu dzimta · Redzēt vairāk »
Marlīnu dzimta
Marlīnu dzimta jeb buruzivju dzimta (Istiophoridae) ir starspuru klases (Actinopteri) dzimta, kas apvieno 11 jūras zivju sugas, kas tiek iedalītas 5 ģintīs.
Jaunums!!: Zobi un Marlīnu dzimta · Redzēt vairāk »
Mazais lācis
Mazais lācis (Ursus minimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Zobi un Mazais lācis · Redzēt vairāk »
Mazie eleotrisi
Mazie eleotrisi (Micropercops) ir viena no saldūdens eleotrisu dzimtas (Odontobutidae) ģintīm, kas apvieno 5 zivju sugas.
Jaunums!!: Zobi un Mazie eleotrisi · Redzēt vairāk »
Mājas cūka
Mājas cūka jeb vienkārši cūka (Sus scrofa domestica) ir viena no meža cūkas (Sus scrofa) pasugām, lai gan daži sistemātiķi mājas cūku izdala kā atsevišķu sugu, saucot to par Sus domesticus.
Jaunums!!: Zobi un Mājas cūka · Redzēt vairāk »
Mājas sesks
Mājas sesks (Mustela putorius furo) jeb fretka (no) ir meža seska domesticēta pasuga.
Jaunums!!: Zobi un Mājas sesks · Redzēt vairāk »
Mājas trusis
Visi mājas truši ir cēlušies, pieradinot savvaļas Eiropas trusi (Oryctolagus cuniculus), kura dzimtene ir Eiropas dienvidrietumi — Spānija un Portugāle.
Jaunums!!: Zobi un Mājas trusis · Redzēt vairāk »
Mājas vista
Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.
Jaunums!!: Zobi un Mājas vista · Redzēt vairāk »
Mēle
Cilvēka mēle Mēle ir mīksts, muskuļots orgāns mutes iekšpusē.
Jaunums!!: Zobi un Mēle · Redzēt vairāk »
Meža cauna
Meža cauna jeb Eiropas meža cauna (Martes martes) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Zobi un Meža cauna · Redzēt vairāk »
Medības
Briežu medības Medības jeb medīšana, arī medniecība, ir savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).
Jaunums!!: Zobi un Medības · Redzēt vairāk »
Melnmuguras šakālis
Melnmuguras šakālis (Canis mesomelas) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.
Jaunums!!: Zobi un Melnmuguras šakālis · Redzēt vairāk »
Metamfetamīns
Metamfetamīns (zināms arī kā mets, kristāls, stikls) ir stimulējoša fenetilamīna un amfetamīnu grupas narkotiska viela.
Jaunums!!: Zobi un Metamfetamīns · Redzēt vairāk »
Minerālvielas
Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.
Jaunums!!: Zobi un Minerālvielas · Redzēt vairāk »
Mopsis
Mopsis ir ķīniešu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 9.
Jaunums!!: Zobi un Mopsis · Redzēt vairāk »
Mutes dobums
Mutes dobums (Cavum oris) ir spraugveida telpa, ko izklāj gļotāda.
Jaunums!!: Zobi un Mutes dobums · Redzēt vairāk »
Narvaļu dzimta
Narvaļu dzimta (Monodontidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).
Jaunums!!: Zobi un Narvaļu dzimta · Redzēt vairāk »
Narvalis
Narvalis (Monodon monoceros) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga narvaļu ģintī (Monodon).
Jaunums!!: Zobi un Narvalis · Redzēt vairāk »
Nīlas krokodils
Nīlas krokodils (Crocodylus niloticus).
Jaunums!!: Zobi un Nīlas krokodils · Redzēt vairāk »
Nīlzirgs
Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).
Jaunums!!: Zobi un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »
Nīlzirgu dzimta
Nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām, kas pieder vaļu un nīlzirgu infrakārtai (Cetancodonta).
Jaunums!!: Zobi un Nīlzirgu dzimta · Redzēt vairāk »
Neapoles mastifs
Neapoles mastifs ir Itālijā cēlusies suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2.
Jaunums!!: Zobi un Neapoles mastifs · Redzēt vairāk »
Neatgremotāji
Neatgremotāju apakškārta jeb cūku apakškārta (Nonruminantia) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) apakškārtām.
Jaunums!!: Zobi un Neatgremotāji · Redzēt vairāk »
Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis
Nav apraksta.
Jaunums!!: Zobi un Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis · Redzēt vairāk »
Necke
Ziloņkaula necke attēlo sēdošu zēnu Necke (netsuke) ir japāņu dekoratīvās un lietišķās mākslas darbs, miniatūra skulptūras ar praktiskām funkcijām, kas tika izgatavotas 17. gadsimta Japānā.
Jaunums!!: Zobi un Necke · Redzēt vairāk »
Nepilnīgā osteoģenēze
V tipa nepilnīgās osteoģenēzes rentgenogramma pieaugušajam Nepilnīgā osteoģenēze, ko dažreiz sauc par Lobšteina sindromu vai osteogenesis imperfecta (OI) latīņu valodā, ir ģenētiska slimība, kas izraisa 1.
Jaunums!!: Zobi un Nepilnīgā osteoģenēze · Redzēt vairāk »
Onihodi
Onihodi (Onychodus) ir onihodveidīgo zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja augšdevonā.
Jaunums!!: Zobi un Onihodi · Redzēt vairāk »
Onihodveidīgās
Onihodveidīgās (Onychodontiformes) jeb strunijveidīgās (Struniiformes) ir daivspurzivju kārta ar vienīgo (Onychodontidae Woodward, 1891) dzimtu, kuras pārstāvji dzīvoja vidusdevonā un augšdevonā.
Jaunums!!: Zobi un Onihodveidīgās · Redzēt vairāk »
Osteolepidīdi
Osteolepidīdi (Osteolepididae) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Zobi un Osteolepidīdi · Redzēt vairāk »
Osteolepjveidīgās
Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Zobi un Osteolepjveidīgās · Redzēt vairāk »
Otiņspures
Otiņspures jeb bārkšspures (Crossopterygii) bija viena no daivspurzivju (Sarcopterygii) virskārtām, kas tika pretstatīta divējādelpojošajām zivīm un ietvēra sevī visas pārējās daivspurzivis.
Jaunums!!: Zobi un Otiņspures · Redzēt vairāk »
Palede
Palede jeb lapreņģe, arī skalla (Alosa fallax) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastēs no Islandes dienviediem, Britu salām un Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru un Melno jūru ieskaitot.
Jaunums!!: Zobi un Palede · Redzēt vairāk »
Panderihtīdi
Panderihtīdi (Panderichthyidae) jeb elpistostegīdi ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām.
Jaunums!!: Zobi un Panderihtīdi · Redzēt vairāk »
Parastais delfīns
Parastais delfīns (Delphinus delphis) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas dzīvo tropu un siltajos mērenās joslas ūdeņos Atlantijas un Klusajā okeānā, kā arī nelielā skaitā Indijas okeānā.
Jaunums!!: Zobi un Parastais delfīns · Redzēt vairāk »
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Zobi un Parastais jenots · Redzēt vairāk »
Parastā vāvere
Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.
Jaunums!!: Zobi un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »
Parastie delfīni
Parastie delfīni (Delphinus) ir viena no delfīnu dzimtas (Delphinidae) ģintīm, kas saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas delfīnu sugas.
Jaunums!!: Zobi un Parastie delfīni · Redzēt vairāk »
Pārnadži
Pārnadži (Artiodactyla) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.
Jaunums!!: Zobi un Pārnadži · Redzēt vairāk »
Pīļknābis
Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus) ir Austrālijas austrumos un Tasmanijā reti sastopams zīdītājs.
Jaunums!!: Zobi un Pīļknābis · Redzēt vairāk »
Pīrsings
Meitene ar vairākiem sejas pīrsingiem. Pīrsings ( — 'caurdure') ir ķermeņa caurduršanas māksla.
Jaunums!!: Zobi un Pīrsings · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Zobi un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Peļveidīgie
Peļveidīgie (Myomorpha) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) apakškārtām, kas apvieno peles, žurkas, kāmjus, lemingus un strupastes.
Jaunums!!: Zobi un Peļveidīgie · Redzēt vairāk »
Pelamīdas
Pelamīdas, pelamīdu ģints (Sarda) ir viena no makreļu dzimtas (Scombridae) ģintīm, kas apvieno 5 makreļveidīgo zivju sugas.
Jaunums!!: Zobi un Pelamīdas · Redzēt vairāk »
Pelēkā žurka
Pelēkā žurka (Rattus norvegicus) ir peļu dzimtas (Muridae) grauzējs.
Jaunums!!: Zobi un Pelēkā žurka · Redzēt vairāk »
Periodontīts
Periodontīta veidošanās zoba saknes galā Periodontīts (— 'apkārt', odontos — 'zobs') ir infekcijas slimība — zoba saknes un apkārtējo audu (periodonta) iekaisums.
Jaunums!!: Zobi un Periodontīts · Redzēt vairāk »
Pigmejpanda
Pigmejpanda jeb pundurpanda (Ailuropoda microta) ir lāču dzimtas (Ursidae) pandu ģints (Ailuropoda) izmirusi suga, kas dzīvoja pliocēna beigās, pleistocēna sākumā.
Jaunums!!: Zobi un Pigmejpanda · Redzēt vairāk »
Placentāļi
Placentāļi, placentāļu infraklase (Eutheria) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) infraklasēm, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).
Jaunums!!: Zobi un Placentāļi · Redzēt vairāk »
Plankumainā hiēna
Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).
Jaunums!!: Zobi un Plankumainā hiēna · Redzēt vairāk »
Plaušzivjveidīgās
Plaušzivjveidīgās (Dipnomorpha) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) apakšklasēm (citi tās uzskata vienkārši par kladu), kas apvieno Divējādelpojošās zivis un Porolepjveidīgās.
Jaunums!!: Zobi un Plaušzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Plaudis
Plaudis (Abramis brama) saskaņā ar jaunākajiem datiem ir vienīgā plaužu ģints (Abramis) zivju suga.
Jaunums!!: Zobi un Plaudis · Redzēt vairāk »
Plātņvaļi
Plātņvaļi (Mysticeti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām.
Jaunums!!: Zobi un Plātņvaļi · Redzēt vairāk »
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Jaunums!!: Zobi un Plēsēji · Redzēt vairāk »
Porolepīdi
Porolepīdi (Porolepididae) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām.
Jaunums!!: Zobi un Porolepīdi · Redzēt vairāk »
Progērija
Progērija jeb Hatčinsona—Gilforda sindroms ir reti sastopama ģenētiska slimība, kas sākas agrā bērnībā un izraisa priekšlaicīgu organisma novecošanu.
Jaunums!!: Zobi un Progērija · Redzēt vairāk »
Pudeļdeguna delfīni
Pudeļdeguna delfīni jeb afalīnas (Tursiops) ir viena no delfīnu dzimtas (Delphinidae) ģintīm, kas saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Zobi un Pudeļdeguna delfīni · Redzēt vairāk »
Pudeļdeguna delfīns
Pudeļdeguna delfīns jeb afalīna (Tursiops truncatus) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo siltajos mērenās joslas un tropiskajos ūdeņos Atlantijas un Klusajā okeānā, izvairoties no aukstajiem polārajiem ūdeņiem.
Jaunums!!: Zobi un Pudeļdeguna delfīns · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Zobi un Putni · Redzēt vairāk »
Raibkakla ūdrs
Raibkakla ūdrs (Hydrictis maculicollis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga raibkakla ūdru ģintī (Hydrictis).
Jaunums!!: Zobi un Raibkakla ūdrs · Redzēt vairāk »
Rinodipterīni
Rinodipterīni (Rhinodipterinae) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju apakšdzimta no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Zobi un Rinodipterīni · Redzēt vairāk »
Rinodipteri
Rinodipteri (Rhinodipterus) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju ģints no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Zobi un Rinodipteri · Redzēt vairāk »
Ripidistijas
Ripidistijas (Rhipidistia) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) klasēm (citi tās uzskata par apakšklasi, virskārtu, kārtu vai vienkārši kladu), kas apvieno plaušzivjveidīgās un četrkājveidīgos.
Jaunums!!: Zobi un Ripidistijas · Redzēt vairāk »
Rizodontveidīgās
Rizodontveidīgās (Rhizodontiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Zobi un Rizodontveidīgās · Redzēt vairāk »
Rosa ronis
Rosa ronis (Ommatophoca rossii) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Jaunums!!: Zobi un Rosa ronis · Redzēt vairāk »
Rotans
Rotans (Perccottus glenii) ir viena no saldūdens eleotrisu dzimtas (Odontobutidae) zivju sugām, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Tālo Austrumu upju baseinus.
Jaunums!!: Zobi un Rotans · Redzēt vairāk »
Sams
Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae).
Jaunums!!: Zobi un Sams · Redzēt vairāk »
Samveidīgās
Samveidīgās, samveidīgās zivis (Siluriformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).
Jaunums!!: Zobi un Samveidīgās · Redzēt vairāk »
Sarkanais suns
Sarkanais suns (Cuon alpinus) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Zobi un Sarkanais suns · Redzēt vairāk »
Savina lācis
Savina lācis (Ursus savini) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Zobi un Savina lācis · Redzēt vairāk »
Sāhelantrops
Sāhelantrops jeb Čadas sāhelantrops (Sahelanthropus tchadensis) ir izmirusi hominīnu suga, kas ir vienīgā sāhelantropu ģints (Sahelanthropus) līdz šim zināmā suga.
Jaunums!!: Zobi un Sāhelantrops · Redzēt vairāk »
Sečuras zorro
Sečuras zorro (Pseudalopex sechurae) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
Jaunums!!: Zobi un Sečuras zorro · Redzēt vairāk »
Sejas izteiksme (medicīna)
Sejas izteiksme (— 'seja, maska, virsma') medicīniskā kontekstā ir noteiktam patoloģiskam stāvoklim raksturīgi sejas vaibsti un kopējais sejas izskats.
Jaunums!!: Zobi un Sejas izteiksme (medicīna) · Redzēt vairāk »
Senais alu lācis
Senais alu lācis jeb Deningera lācis (Ursus deningeri) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi suga.
Jaunums!!: Zobi un Senais alu lācis · Redzēt vairāk »
Sepse
Sepse jeb asinssaindēšanās ir dzīvībai bīstams stāvoklis un visa ķermeņa iekaisīga reakcija uz infekciju, kas obligāti attīstās no sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroma.
Jaunums!!: Zobi un Sepse · Redzēt vairāk »
Sermuļu dzimta
Sermuļu dzimtas jeb caunu dzimtas (Mustelidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Zobi un Sermuļu dzimta · Redzēt vairāk »
Sermuļu virsdzimta
Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) ir viena no suņveidīgo apakškārtas (Caniformia) plēsēju virsdzimtām, kas apvieno 4 dzimtas.
Jaunums!!: Zobi un Sermuļu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Siļķu apakšdzimta
Siļķu apakšdzimta (Clupeinae) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) apakšdzimtām, kas apvieno 15 zivju sugas un kas tiek iedalītas 7 ģintīs.
Jaunums!!: Zobi un Siļķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Siļķu haizivis
Siļķu haizivis (Lamna) ir viena no makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas skrimšļzivju sugas.
Jaunums!!: Zobi un Siļķu haizivis · Redzēt vairāk »
Siekalas
Siekalas ir viela, kuru izdala siekalu dziedzeri cilvēka un dažādu citu dzīvnieku mutes dobumā.
Jaunums!!: Zobi un Siekalas · Redzēt vairāk »
Sirēnas (zīdītāji)
Sirēnas (Sirenia) ir zīdītāju viena no placentāļu (Eutheria) apakšklases kārtām.
Jaunums!!: Zobi un Sirēnas (zīdītāji) · Redzēt vairāk »
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Jaunums!!: Zobi un Skelets · Redzēt vairāk »
Skrimšļzivis
Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.
Jaunums!!: Zobi un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »
Skudrlāči
Skudrlāči (Vermilingua) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.
Jaunums!!: Zobi un Skudrlāči · Redzēt vairāk »
Slaidkāji
Slaidkāji, slaidkāju ģints (Pedetes) ir vienīgā slaidkāju dzimtas (Pedetidae) ģints, kas apvieno gan mūdienās dzīvojošas sugas (2 sugas), gan aizvēsturiskas sugas (3 sugas).
Jaunums!!: Zobi un Slaidkāji · Redzēt vairāk »
Slapjdeguna pērtiķi
Slapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini) ir viena no divām primātu kārtas apakškārtām.
Jaunums!!: Zobi un Slapjdeguna pērtiķi · Redzēt vairāk »
Somaiņi
Somaiņi (Marsupialia) ir apvienotās somaiņu infraklases (Metatheria) zīdītāju augstākā kārta, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).
Jaunums!!: Zobi un Somaiņi · Redzēt vairāk »
Somālijas savvaļas ēzelis
Somālijas savvaļas ēzelis jeb Somālijas ēzelis (Equus africanus somalicus) ir Āfrikas savvaļas ēzeļa (Equus africanus) pasuga.
Jaunums!!: Zobi un Somālijas savvaļas ēzelis · Redzēt vairāk »
Spāņu kurts
Spāņu kurts jeb spāņu vējasuns, ir spāņu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.
Jaunums!!: Zobi un Spāņu kurts · Redzēt vairāk »
Spāres
Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).
Jaunums!!: Zobi un Spāres · Redzēt vairāk »
Speothos pacivorus
Speothos pacivorus ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Zobi un Speothos pacivorus · Redzēt vairāk »
Stagaru dzimta
Stagaru dzimta (Gasterosteidae) ir viena no stagaru infrakārtas (Gasterosteales) dzimtām, kas apvieno 18 zivju sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.
Jaunums!!: Zobi un Stagaru dzimta · Redzēt vairāk »
Stellera jūrasgovs
Stellera jūrasgovs (Hydrodamalis gigas) ir izmiris jūrasgovju dzimtas (Dugongidae) jūras zīdītājs, kas bija sastopams Klusā okeāna ziemeļu daļā, Beringa jūrā Komandora salu tuvumā.
Jaunums!!: Zobi un Stellera jūrasgovs · Redzēt vairāk »
Storu dzimta
Storu jeb storzivju dzimta (Acipenseridae) ir viena no storveidīgo zivju kārtas (Acipenseriformes) dzimtām, kas pieder skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei.
Jaunums!!: Zobi un Storu dzimta · Redzēt vairāk »
Strūniji
Strūniji (Strunius) ir onihodveidīgo zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja augšdevonā.
Jaunums!!: Zobi un Strūniji · Redzēt vairāk »
Suņveidīgie
Suņveidīgo apakškārta (Caniformia) ir viena no divām plēsēju apakškārtām.
Jaunums!!: Zobi un Suņveidīgie · Redzēt vairāk »
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Jaunums!!: Zobi un Suns · Redzēt vairāk »
Svītrainais sesks
Svītrainais sesks (Ictonyx striatus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx).
Jaunums!!: Zobi un Svītrainais sesks · Redzēt vairāk »
Taimiņš
Taimiņš (Salmo trutta) ir lašu dzimtas (Salmonidae) zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu (Salmo) ģintij.
Jaunums!!: Zobi un Taimiņš · Redzēt vairāk »
Tarahomilaki
Tarahomilaki (Tarachomylax) ir izmirušu dipterīdveidīgo zivju ģints no divējādelpojošo zivju virskārtas.
Jaunums!!: Zobi un Tarahomilaki · Redzēt vairāk »
Tasmanijas velns
Tasmanijas velns jeb velnsomainis (Sarcophilus harrisii) ir plēsīgais somainis, kurš savvaļā ir sastopams tikai Austrālijai piederošajā Tasmanijas salā.
Jaunums!!: Zobi un Tasmanijas velns · Redzēt vairāk »
Tinis
Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).
Jaunums!!: Zobi un Tinis · Redzēt vairāk »
Tiranozaurs
Tiranozauri (— ‘tirāns’; — ‘ķirzaka’) ir dinozauru kārtas izmirusi ģints, kuru pārstāv pazīstamā suga karaliskais tiranozaurs (Tyrannosaurus rex).
Jaunums!!: Zobi un Tiranozaurs · Redzēt vairāk »
Trīsadatu stagars
Trīsadatu stagars jeb kazrags (Gasterosteus aculeatus) ir saldūdens vai jūras zivju suga, kas izplatīta lielā daļā Eiropas, Ziemeļāzijas un Ziemeļamerikas, iekšzemē un jūru piekrastēs.
Jaunums!!: Zobi un Trīsadatu stagars · Redzēt vairāk »
Tristihopterīdi
Tristihopterīdi (Tristichopteridae) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Zobi un Tristihopterīdi · Redzēt vairāk »
Trusis
Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).
Jaunums!!: Zobi un Trusis · Redzēt vairāk »
Tuksneša kārpcūka
Tuksneša kārpcūka (Phacochoerus aethiopicus) ir cūku dzimtas (Suidae) pārnadzis.
Jaunums!!: Zobi un Tuksneša kārpcūka · Redzēt vairāk »
Vaļhaizivs
Vaļhaizivs jeb vaļu haizivs (Rhincodon typus) ir vienīgā vaļhaizivju ģints (Rhincodon) un vaļhaizivju dzimtas (Rhincodontidae) suga, kas mājo siltajos tropu un mērenās joslas okeāna ūdeņos un jūrās līdz 700 metru dziļumam.
Jaunums!!: Zobi un Vaļhaizivs · Redzēt vairāk »
Vaļveidīgie
Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.
Jaunums!!: Zobi un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »
Valters Roberts Gross
Valters Roberts Gross (Walter Robert Gross, 1903—1974) bija vācbaltiešu paleontologs, Berlīnes Humboltu universitātes un Tībingenes Universitātes profesors.
Jaunums!!: Zobi un Valters Roberts Gross · Redzēt vairāk »
Valzirgs
Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Zobi un Valzirgs · Redzēt vairāk »
Vampīrzivtiņa
Vampīrzivtiņa (Danionella dracula) ir sīciņa zebrzivju dzimtas (Danionidae) saldūdens zivs, kas sastopama Mjanmas ziemeļdaļā.
Jaunums!!: Zobi un Vampīrzivtiņa · Redzēt vairāk »
Vanagu dzimta
Vanagu dzimta (Accipitridae) ir vanagveidīgo kārtas (Accipitriformes) plēsīgo putnu dzimta.
Jaunums!!: Zobi un Vanagu dzimta · Redzēt vairāk »
Vāveres
Vāveres, vāveru dzimta (Sciuridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.
Jaunums!!: Zobi un Vāveres · Redzēt vairāk »
Vēdzele
Vēdzele (Lota lota) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) saldūdens zivju suga, kas ir vienīgā suga vēdzeļu ģintī (Lota).
Jaunums!!: Zobi un Vēdzele · Redzēt vairāk »
Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks
Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks jeb šaurdeguna pērtiķi un cilvēks (Catarrhini) ir viena no divām augstāko primātu infrakārtas (Simiiformes) sīkkārtām, kas apvieno mūsdienās dzīvojošos zemākos šaurdeguna un augstākos šaurdeguna pērtiķus, cilvēkus ieskaitot, kā arī vairākas izmirušas dzimtas.
Jaunums!!: Zobi un Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »
Vedela ronis
Vedela ronis (Leptonychotes weddellii) ir samērā liels krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ronis, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Jaunums!!: Zobi un Vedela ronis · Redzēt vairāk »
Vestindijas lamantīns
Vestindijas lamantīns, arī Floridas lamantīns un Karību lamantīns (Trichechus manatus) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).
Jaunums!!: Zobi un Vestindijas lamantīns · Redzēt vairāk »
Vikunja
Vikunja (Vicugna vicugna) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) biezpēdaiņu suga, kas mājo Dienvidamerikā, Andu kalnu pļavās.
Jaunums!!: Zobi un Vikunja · Redzēt vairāk »
Vikunjas
Vikunjas (Vicugna) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) viena no divām lamu cilts (Lamini) ģintīm.
Jaunums!!: Zobi un Vikunjas · Redzēt vairāk »
Vilksomaiņi
Vilksomaiņi, vilksomaiņu ģints (Thylacinus) ir viena no izmirušās vilksomaiņu dzimtas (Thylacinidae) ģintīm, kas apvieno 5 izmirušas Austrālijas somaiņu sugas.
Jaunums!!: Zobi un Vilksomaiņi · Redzēt vairāk »
Vombats
Parastais vombats, īsvilnas vombats jeb vienkārši vombats (Vombatus ursinus) ir vombatu dzimtas (Vombatidae) somainis, kas ir vienīgā suga īsvilnas vombatu ģintī jeb kaildeguna vombatu ģintī.
Jaunums!!: Zobi un Vombats · Redzēt vairāk »
Zaķu dzimta
Zaķu dzimta (Leporidae) ir zaķveidīgo kārtas (Lagomorpha) maza auguma zīdītāju (Mammalia) dzimta, kas apvieno zaķus un trušus.
Jaunums!!: Zobi un Zaķu dzimta · Redzēt vairāk »
Zaķveidīgie
Zaķveidīgie, zaķveidīgo kārta (Lagomorpha) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām, kas apvieno zaķus, trušus un svilpējzaķus.
Jaunums!!: Zobi un Zaķveidīgie · Redzēt vairāk »
Zalkšu apakšdzimta
Zalkšu apakšdzimta (Colubrinae) ir viena no piecām zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām.
Jaunums!!: Zobi un Zalkšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Zandarti
Zandarti, zandartu ģints (Sander) ir asaru dzimtas (Percidae) ģints, kas apvieno 5 plēsīgas zivju sugas.
Jaunums!!: Zobi un Zandarti · Redzēt vairāk »
Zandarts
Zandarts (Sander lucioperca) ir liela auguma asaru dzimtas (Percidae) zivju suga.
Jaunums!!: Zobi un Zandarts · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Zobi un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zemesvilks
Zemesvilks (Proteles cristata) ir neliela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga zemesvilku ģintī (Proteles).
Jaunums!!: Zobi un Zemesvilks · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas upesūdrs
Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Zobi un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »
Ziloņi
Ziloņi ir vislielākie uz sauszemes dzīvojošie zīdītāji.
Jaunums!!: Zobi un Ziloņi · Redzēt vairāk »
Ziloņkauls
250px Ziloņkauls ir smags, ciets materiāls, kas veidots no dzīvnieku zobiem vai ilkņiem.
Jaunums!!: Zobi un Ziloņkauls · Redzēt vairāk »
Zirgi
Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.
Jaunums!!: Zobi un Zirgi · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Zobi un Zivis · Redzēt vairāk »
Zobenvalis
Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.
Jaunums!!: Zobi un Zobenvalis · Redzēt vairāk »
Zobenzivs
Zobenzivs (Xiphias gladius) ir zobenzivju dzimtas (Xiphiidae) vienīgā zivju suga, kas plaši sastopama tropiskajos un mērenajos ūdeņos Atlantijas okeānā, Indijas okeānā un Klusajā okeānā, Vidusjūru, Marmora jūru un Melno jūru ieskaitot.
Jaunums!!: Zobi un Zobenzivs · Redzēt vairāk »
Zobu emalja
Zobs; emalja attēlā ir norādīta ar angļu vārdu "enamel". Zobu emalja ir cietākā un visvairāk mineralizētākā ķermeņa daļa,Ross, Michael H., Kaye, G.I. and Pawlina, W. (2003) Histology: a text and atlas, 4th ed., Philadelphia; London: Lippincott Williams & Wilkins,, lpp.
Jaunums!!: Zobi un Zobu emalja · Redzēt vairāk »
Zobu puve
Zobu puve jeb kariess (— ‘puve’) ir zobu (visbiežāk dzerokļu kožamvirsmu, 2 blakuszobu saskarvirsmu, zobu kakliņu apvidu un zobu bedrīšu daļu) cieto audu (emaljas un dentīna) pakāpeniska noārdīšanās, kas notiek zobu puves baktēriju (Streptococcus mutans) izdalītajiem fermentiem pastiprināti pārraudzējot organiskajās skābēs (etiķskābē, pienskābē un propionskābē) uz zobu virsmas esošos ogļhidrātus (saharozi, glikozi, fruktozi, laktozi, maltozi), kā arī uz zobiem nokļūstot no kuņģa atvemtajai sālsskābei vai ēsto augļu un ogu un dzerto sulu organiskajām skābēm, tostarp citronskābei un ābolskābei, šķīdinot zobu minerālvielas.
Jaunums!!: Zobi un Zobu puve · Redzēt vairāk »
Zobvaļi
Zobvaļi (Odontoceti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām, kas apvieno delfīnus, cūkdelfīnus un vaļus ar zobiem.
Jaunums!!: Zobi un Zobvaļi · Redzēt vairāk »
Zoss
Par zosi sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.
Jaunums!!: Zobi un Zoss · Redzēt vairāk »
Zuši
Zuši, saldūdens zušu dzimta (Anguillidae) ir viena no zušveidīgo kārtas (Anguilliformes) zivju dzimtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).
Jaunums!!: Zobi un Zuši · Redzēt vairāk »
Zubovs
Zubovs (no зу́б — 'zobs'; sieviešu dzimtē Zubova (Зу́бова)) ir krievu.
Jaunums!!: Zobi un Zubovs · Redzēt vairāk »
Zubs
Zubs (slāvu: зуб/zub — 'zobs'; sieviešu dzimtē Zuba) ir slāvu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Zobi un Zubs · Redzēt vairāk »
Zutis
Zutis jeb Eiropas zutis (Anguilla anguilla) ir saldūdens zušu dzimtas (Anguillidae) Eiropā un Āzijas rietumos dzīvojoša zivju suga.
Jaunums!!: Zobi un Zutis · Redzēt vairāk »
Zvīņnešu dzimta
Zvīņnešu dzimta (Manidae) ir zvīņnešu kārtas (Pholidota) vienīgā dzimta, kas apvieno mūsdienu zvīņnešu sugas.
Jaunums!!: Zobi un Zvīņnešu dzimta · Redzēt vairāk »
42 (skaitlis)
42 (četrdesmit divi) ir skaitlis, kas veselo skaitļu rindā atrodas starp 41 un 43.
Jaunums!!: Zobi un 42 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Zobs.
