Satura rādītājs
62 attiecības: Alona weltneri, Aloza, Amūras sazāns, Amerikas palede, Apakšmute, Asaris, Astoņkāju dzimta, Atlantijas makrele, Atlantijas siļķe, Ausleja, Īstie asari, Ķīsis, Baltacu plaudis, Baltais amūrs, Baltais platpieris, Barenca jūra, Brētliņa, Bruno Bērziņš, Caurspīdīgā zebrzivtiņa, Dižā bezzobe, Divplankumu jūrasgrundulis, Drūkšu ezers, Dzēlējzarndobumaiņi, Eitrofikācija, Garneles, Jamaikas zilknābis, Jūras zīdītāji, Jūrasgrunduļu dzimta, Jūrasgrundulis, Karpa, Kaspijas jūra, Krili, Līdaka, Lielais Klusā okeāna atkritumu plankums, Lielzvīņu platpieris, Makreļhaizivjveidīgās, Makreles, Mazais alks, Medūzas, Melnais amūrs, Milzu alks, Nerītiskā zona, Ohridas ezers, Pavīķe, Planktons, Plaudis, Plicis, Polārais valis, Raibais platpieris, Rauda, ... Izvērst indekss (12 vairāk) »
Alona weltneri
Alona weltneri ir ūdensblusu suga.
Skatīt Zooplanktons un Alona weltneri
Aloza
Aloza (Alosa alosa) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna austrumu piekrastē no Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru ieskaitot.
Skatīt Zooplanktons un Aloza
Amūras sazāns
Amūras sazāns (Cyprinus rubrofuscus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls atrodas Austrumāzijā.
Skatīt Zooplanktons un Amūras sazāns
Amerikas palede
Amerikas palede jeb Amerikas aloza (Alosa sapidissima) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Atlantijas okeāna rietumu piekrasti, sākot ar Ņūfaundlendu un beidzot ar Floridu.
Skatīt Zooplanktons un Amerikas palede
Apakšmute
Apakšmute (Chondrostoma nasus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropas upju baseinos.
Skatīt Zooplanktons un Apakšmute
Asaris
Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis.
Skatīt Zooplanktons un Asaris
Astoņkāju dzimta
Astoņkāju dzimta (Octopodidae) ir astoņkāju kārtas (Octopoda) dzimta, kas pieder bezspuru astoņkāju apakškārtai (Incirrina).
Skatīt Zooplanktons un Astoņkāju dzimta
Atlantijas makrele
Atlantijas makrele jeb vienkārši makrele, arī skumbrija (Scomber scombrus) ir makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgā zivs, kas ir nozīmīgs zvejas objekts Ziemeļaustrumatlantijā un citos tās izplatības reģionos, Baltijas jūras rietumu daļu ieskaitot.
Skatīt Zooplanktons un Atlantijas makrele
Atlantijas siļķe
Atlantijas siļķe (Clupea harengus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivju suga, kas ir viena no visizplatītākajām un saimnieciski nozīmīgākajām zivīm pasaulē.
Skatīt Zooplanktons un Atlantijas siļķe
Ausleja
Ausleja jeb vēja zivtiņa (Leucaspius delineatus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga ausleju ģintī (Leucaspius).
Skatīt Zooplanktons un Ausleja
Īstie asari
Asaru apakškārta jeb īstie asari (Percoidei) ir asarveidīgo zivju kārtas (Perciformes) apakškārta.
Skatīt Zooplanktons un Īstie asari
Ķīsis
Ķīsis (Gymnocephalus cernuus) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivis, kas izplatīta Eiropā un Āzijas ziemeļos.
Skatīt Zooplanktons un Ķīsis
Baltacu plaudis
Baltacu plaudis jeb baltacu spāre (Ballerus sapa) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas mājo Centrāleiropā, Austrumeiropā un Rietumāzijā, gar Kaspijas jūras krastiem.
Skatīt Zooplanktons un Baltacu plaudis
Baltais amūrs
Baltais amūrs (Ctenopharyngodon idella) ir liela auguma karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga balto amūru ģintī (Ctenopharyngodon).
Skatīt Zooplanktons un Baltais amūrs
Baltais platpieris
Baltais platpieris (Hypophthalmichthys molitrix) ir melnvēderu dzimtas (Xenocyprididae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver lielāko daļu Ķīnas Klusā okeāna upju baseinu, kā arī tā sastopama Mongolijā un Austrumsibīrijā.
Skatīt Zooplanktons un Baltais platpieris
Barenca jūra
Barenca jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga jūra ziemeļos no Norvēģijas un Krievijas Eiropas daļas.
Skatīt Zooplanktons un Barenca jūra
Brētliņa
Brētliņa jeb Eiropas brētliņa (Sprattus sprattus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Eiropas un Ziemeļāfrikas piekrastes jūrās.
Skatīt Zooplanktons un Brētliņa
Bruno Bērziņš
Bruno Bērziņš (1909—1985) bija latviešu biologs, ornitologs, entomologs.
Skatīt Zooplanktons un Bruno Bērziņš
Caurspīdīgā zebrzivtiņa
Caurspīdīgā zebrzivtiņa (Danionella translucida) ir sīciņa zebrzivju dzimtas (Danionidae) saldūdens zivs, kas sastopama Pegu kalnu pakājes upēs Mjanmas ziemeļrietumos (piemēram, Sitaunas upes baseinā).
Skatīt Zooplanktons un Caurspīdīgā zebrzivtiņa
Dižā bezzobe
Dižā bezzobe jeb dīķu bezzobe (Anodonta cygnea) ir saldūdens gliemeņu suga no bezzobju ģints.
Skatīt Zooplanktons un Dižā bezzobe
Divplankumu jūrasgrundulis
Divplankumu jūrasgrundulis (Gobiusculus flavescens) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju suāgm, kas ir vienīgā suga divplankumu jūrasgrunduļu ģintī (Gobiusculus).
Skatīt Zooplanktons un Divplankumu jūrasgrundulis
Drūkšu ezers
Drūkšu ezers vai Drisvjatu ezers ir ezers uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas.
Skatīt Zooplanktons un Drūkšu ezers
Dzēlējzarndobumaiņi
Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) ir radiāli simetrisko dzīvnieku (Animalia) tips.
Skatīt Zooplanktons un Dzēlējzarndobumaiņi
Eitrofikācija
zilaļģu eitrofikācija Potomakas upē. Eitrofikācija ir ķīmisku uzturvielu, parasti slāpekļa un fosfora savienojumu, palielināšanās ekosistēmā izraisīta paaugstināta augu augšanas un atmiršanas intensitāte.
Skatīt Zooplanktons un Eitrofikācija
Garneles
Garneles (Caridea) ir plaša peldvēžu grupa, kas izdalīta kā desmitkājvēžu (Decapoda) infrakārta.
Skatīt Zooplanktons un Garneles
Jamaikas zilknābis
Jamaikas zilknābis jeb Jamaikas pīle (Oxyura jamaicensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie zilknābju apakšdzimtas (Oxyurinae).
Skatīt Zooplanktons un Jamaikas zilknābis
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Skatīt Zooplanktons un Jūras zīdītāji
Jūrasgrunduļu dzimta
Jūrasgrunduļu dzimta (Gobiidae) ir viena no jūrasgrunduļveidīgo kārtas (Gobiiformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 1200 zivju sugas, kas tiek iedalītas apmēram 175 ģintīs.
Skatīt Zooplanktons un Jūrasgrunduļu dzimta
Jūrasgrundulis
Jūrasgrundulis (Pomatoschistus microps) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.
Skatīt Zooplanktons un Jūrasgrundulis
Karpa
Karpa, Eiropas karpa jeb sazāns (Cyprinus carpio) ir plaši izplatīta saldūdens karpu dzimtas (Cyprinidae) zivs, kuras dabīgais izplatības areāls ir Eiropa, Rietumāzija un daļēji Centrālāzija (no Turcijas līdz Afganistānai un Tadžikistānai). Savvaļas populācija Eiropā ir apdraudēta, un karpa dabīgajās ūdenstilpēs sastopama reti, toties tās domestificētā forma ir introducēta visā pasaulē.
Skatīt Zooplanktons un Karpa
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Skatīt Zooplanktons un Kaspijas jūra
Krili
Krili jeb eifauzīdvēži (Euphausiacea) ir neliela izmēra vēžveidīgie, kas ir augstāko vēžu klases (Malacostraca) kārta.
Skatīt Zooplanktons un Krili
Līdaka
Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.
Skatīt Zooplanktons un Līdaka
Lielais Klusā okeāna atkritumu plankums
Midvejā Lielais Klusā okeāna atkritumu plankums ir antropogēnas izcelsmes atkritumu virpulis Klusā okeāna ziemeļu daļā starp 135°—155° rietumu garuma un 35°—42° ziemeļu platuma grādiem.
Skatīt Zooplanktons un Lielais Klusā okeāna atkritumu plankums
Lielzvīņu platpieris
Lielzvīņu platpieris jeb Vjetnamas platpieris (Hypophthalmichthys harmandi) ir melnvēderu dzimtas (Xenocyprididae) saldūdens zivs, kas mājo Dienvidaustrumāzijā.
Skatīt Zooplanktons un Lielzvīņu platpieris
Makreļhaizivjveidīgās
Makreļhaizivjveidīgās (Lamniformes) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) haizivju kārta.
Skatīt Zooplanktons un Makreļhaizivjveidīgās
Makreles
Makreles jeb skumbrijas (Scomber) ir makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgo zivju ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Zooplanktons un Makreles
Mazais alks
Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.
Skatīt Zooplanktons un Mazais alks
Medūzas
Medūzas (Medusozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) apakštips, kas apvieno 4 klases: hidrozojus (Hydrozoa) ar 3000—3500 sugām, kubomedūzas (Cubozoa) ar apmēram 20 sugām, scifozojus (Scyphozoa) ar vairāk kā 200 sugām un stauromedūzas (Staurozoa) ar apmēram 50 sugām.
Skatīt Zooplanktons un Medūzas
Melnais amūrs
Melnais amūrs (Mylopharyngodon piceus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga melno amūru ģintī (Mylopharyngodon).
Skatīt Zooplanktons un Melnais amūrs
Milzu alks
Milzu alks jeb dižais alks, arī bezspārnu gārgale (Pinguinus impennis) ir izmirusi alku dzimtas (Alcidae) nelidojoša jūras putnu suga, kas bija vienīgā suga milzu alku ģintī (Pinguinus).
Skatīt Zooplanktons un Milzu alks
Nerītiskā zona
Zivju bars nerītiskajā zonā pie Japānas. Nerītiskā zona jeb nerīts (sengr. νηρἰτης — jūras vēderkāja suga; skat. Nerīti) ir Pasaules okeāna pelaģiāles ekoloģiskā zona, kas piekļaujas sauszemei un atrodas virs kontinentālā šelfa apgabala.
Skatīt Zooplanktons un Nerītiskā zona
Ohridas ezers
Melnās Drinas izteka no ezera Ohridas ezers ir liels ezers uz Ziemeļmaķedonijas Republikas un Albānijas robežas, dziļākais un vecākais ezers Balkānos.
Skatīt Zooplanktons un Ohridas ezers
Pavīķe
Pavīķe jeb strauta pavīķe (Alburnoides bipunctatus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.
Skatīt Zooplanktons un Pavīķe
Planktons
Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.
Skatīt Zooplanktons un Planktons
Plaudis
Plaudis (Abramis brama) saskaņā ar jaunākajiem datiem ir vienīgā plaužu ģints (Abramis) zivju suga.
Skatīt Zooplanktons un Plaudis
Plicis
Plicis (Blicca bjoerkna) ir vienīgā pliču ģints (Blicca) zivju suga, kas sastopama visā Eiropā un Āzijā.
Skatīt Zooplanktons un Plicis
Polārais valis
Polārais valis jeb Grenlandes valis (Balaena mysticetus) ir polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) suga, kas ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā vaļu suga polāro vaļu ģintī.
Skatīt Zooplanktons un Polārais valis
Raibais platpieris
Raibais platpieris (Hypophthalmichthys nobilis) ir melnvēderu dzimtas (Xenocyprididae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Ķīnas centrālo un dienviddaļu.
Skatīt Zooplanktons un Raibais platpieris
Rauda
Rauda (Rutilus rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) anadroma vai saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.
Skatīt Zooplanktons un Rauda
Reņģe
Reņģe jeb Baltijas silķe (Clupea harengus membras) ir Atlantijas siļķes (Clupeidae) pasuga, kas mājo Baltijas jūrā.
Skatīt Zooplanktons un Reņģe
Sapals
Sapals (Squalius cephalus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.
Skatīt Zooplanktons un Sapals
Seivalis
Seivalis (Balaenoptera borealis) ir vaļveidīgais zīdītājs un ceturtais lielākais dzīvnieks joslvaļu dzimtā (Balaenopteridae).
Skatīt Zooplanktons un Seivalis
Siļķes
Siļķes (Clupea) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 3 siļķveidīgo zivju sugas.
Skatīt Zooplanktons un Siļķes
Spāre (zivs)
Spāre (Ballerus ballerus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Centrāleiropā, Austrumeiropā un Skandināvijā.
Skatīt Zooplanktons un Spāre (zivs)
Sudrabkarūsa
Sudrabkarūsa jeb sudrabainā karūsa (Carassius gibelio) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas plaši sastopama Eirāzijā.
Skatīt Zooplanktons un Sudrabkarūsa
Vīķe
Vīķe jeb jugliņš (Alburnus alburnus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Turcijas rietumos.
Skatīt Zooplanktons un Vīķe
Vēdzele
Vēdzele (Lota lota) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) saldūdens zivju suga, kas ir vienīgā suga vēdzeļu ģintī (Lota).
Skatīt Zooplanktons un Vēdzele
Vētrasputnu dzimta
Vētrasputnu dzimta (Procellariidae) ir jūrasputnu dzimta, kura ietilpst vētrasputnu kārtā (Procellariiformes).
Skatīt Zooplanktons un Vētrasputnu dzimta
Vesijervi
Vesijervi ir ezers Somijas dienvidos, starp Peijennes ezeru ziemeļos un Lahti pilsētu dienvidos.
Skatīt Zooplanktons un Vesijervi
Vimba
Vimba (Vimba vimba) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) zivs, kas, lai arī mājo upēs, tomēr galvenokārt uzturas jūrā, upju grīvās un to tuvumā, nārstot dodas upēs, daudzus kilometrus uz augšu pret straumi.
Skatīt Zooplanktons un Vimba
Zelta karūsa
Zelta karūsa jeb zelta zivtiņa (Carassius auratus) ir karpu dzimtas (Cyprininae) saldūdens zivs, kas savvaļā sastopama Austrumāzijā: Japānā, Korejā, Ķīnā, Honkongā un Taivānā, sākot ar Amūras upes baseinu un beidzot ar Honas baseinu.
Skatīt Zooplanktons un Zelta karūsa
Zināms kā Dzīvnieku planktons.