1. latviešu atsevišķais bataljons un Inčukalna kauja

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp 1. latviešu atsevišķais bataljons un Inčukalna kauja

1. latviešu atsevišķais bataljons vs. Inčukalna kauja

1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā. Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.

Atsevišķā studentu rota

Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Atsevišķā studentu rota · Atsevišķā studentu rota un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »

Augusts Vinnigs

Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Augusts Vinnigs · Augusts Vinnigs un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »

Baltijas landesvērs

Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Baltijas landesvērs · Baltijas landesvērs un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »

Cēsu rota

Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Cēsu rota · Cēsu rota un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Daugavpils · Daugavpils un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Dzelzsdivīzija · Dzelzsdivīzija un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Jānis Zālītis · Inčukalna kauja un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Jelgava · Inčukalna kauja un Jelgava · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Latviešu strēlnieki · Inčukalna kauja un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvija · Inčukalna kauja un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas brīvības cīņas · Inčukalna kauja un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas Pagaidu valdība · Inčukalna kauja un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas valsts pasludināšana · Inčukalna kauja un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Oskars Kalpaks

Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Oskars Kalpaks · Inčukalna kauja un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Pleskava · Inčukalna kauja un Pleskava · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Sarkanā armija · Inčukalna kauja un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »