51 attiecības: Akmens, Amerikas Savienotās Valstis, Ametists, Ķīmiskā formula, Ņūtona gredzeni, Blīvums, Brazīlija, Caurspīdīgums (optika), Cietība, Dēdēšana, Dzelzs, Eiropa, Francija, Gliemeži, Gliemji, Habituss, Halcedons, Hesene, Islāms, Jūta, Kolorādo, Lava, Lūzums (mineraloģija), Limonīts, Magma, Mangāns, Minerāls, Mosa skala, Onikss, Opāls, Parīze, Pērkons (dabas parādība), Piesta, Pleohroisms, Sardonikss, Sērskābe, Senā Ēģipte, Sicīlija, Singonija, Skaldnība, Skorpioni, Slimība, Spīdums (mineraloģija), Teofrasts, Trigonālā singonija, Urugvaja, Vaiominga, Vācija, Vīne, Viskozitāte, ..., 1902. gads. Izvērst indekss (1 vairāk) »
Akmens
Latvijā lielākais laukakmens — Nīcgales Lielais akmens Pludmales oļi Akmens ir ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
Jaunums!!: Ahāts un Akmens · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Ahāts un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Ametists
Ametista kristāli Ametists ( — "a" ("ne") un "methuskein" ("piedzerties") — no ticējuma, ka akmens pasargās no reibuma) (SiO2) ir violeta vai purpursarkana kvarca paveids, kuru bieži izmanto kā dārgakmeni.
Jaunums!!: Ahāts un Ametists · Redzēt vairāk »
Ķīmiskā formula
Ķīmiskā formula ir koncentrēts veids, kā atainot informāciju par atomiem, kas veido noteiktu ķīmisko savienojumu.
Jaunums!!: Ahāts un Ķīmiskā formula · Redzēt vairāk »
Ņūtona gredzeni
Ņūtona gredzeni Ņūtona gredzeni ir gredzenveida interferences joslas, kas novērojamas plānā mainīga biezuma gaisa slānī caurspīdīgas plakanas un nedaudz izliektas (lēcveidīgas) virsmas vai divu izliektu virsmu saskares punkta apkārtnē.
Jaunums!!: Ahāts un Ņūtona gredzeni · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Ahāts un Blīvums · Redzēt vairāk »
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.
Jaunums!!: Ahāts un Brazīlija · Redzēt vairāk »
Caurspīdīgums (optika)
Dihroiskajiem filtriem tiek izmantoti optiski caurspīdīgi materiāli. Caurspīdīgums jeb caurspīdība optikā un pārsvarā arī citās lietišķajās zinātnēs ir vielas spēja laist sev cauri gaismu.
Jaunums!!: Ahāts un Caurspīdīgums (optika) · Redzēt vairāk »
Cietība
Materiālu zinātnē un mineraloģijā cietība ir cietvielu raksturojošs lielums, kas apzīmē materiāla spēju pretoties pastāvīgai deformācijai.
Jaunums!!: Ahāts un Cietība · Redzēt vairāk »
Dēdēšana
Dēdēšana ir ģeoloģisku procesu kopums, kuru dēļ atmosfēras, hidrosfēras un biosfēras faktoru ietekmē zemes virskārtā vai nelielā dziļumā notiek minerālu un iežu sairšana vai ķīmiskā sastāva izmaiņas.
Jaunums!!: Ahāts un Dēdēšana · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Ahāts un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Ahāts un Eiropa · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Ahāts un Francija · Redzēt vairāk »
Gliemeži
Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase.
Jaunums!!: Ahāts un Gliemeži · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Ahāts un Gliemji · Redzēt vairāk »
Habituss
Pirīta "saulīte" — viens no daudziem šim minerālam raksturīgajiem habitusiem. Plānajā telpā starp slānekļa slānīšiem kristāls varēja augt tikai plaknē, kā rezultātā radies šis radiālas formas kompleksais kristāls, kas sastāv no daudziem maziem adatveida kristāliņiem. Normālos apstākļos pirīts veido kubus un citu telpisku formu kristālus. Habituss ir mineraloģijā lietots termins, kas apzīmē minerāla kristāla formu, kādā to parasti var sastapt dabā.
Jaunums!!: Ahāts un Habituss · Redzēt vairāk »
Halcedons
Halcedona olis. Halcedons (nosaukums saistīts ar Seno Grieķiju, taču pretstatā daudziem skaidrojumiem, nav saistāms ar seno pilsētu Halkedonu) ir viens no kvarca paveidiem — slēpti kristālisks (halcedonu veidojošie kristāliņi ir mazāki par 1 mikrometru), šķiedrains kvarcs.
Jaunums!!: Ahāts un Halcedons · Redzēt vairāk »
Hesene
Hesene ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Ahāts un Hesene · Redzēt vairāk »
Islāms
Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.
Jaunums!!: Ahāts un Islāms · Redzēt vairāk »
Jūta
Jūta (izrunā: vai) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas valsts rietumu reģionā.
Jaunums!!: Ahāts un Jūta · Redzēt vairāk »
Kolorādo
Kolorādo (izrunā: vai) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas rietumu reģionā.
Jaunums!!: Ahāts un Kolorādo · Redzēt vairāk »
Lava
Havaju salās Lava ir magma, kas nokļuvusi virs zemes vulkānu izvirdumos.
Jaunums!!: Ahāts un Lava · Redzēt vairāk »
Lūzums (mineraloģija)
Lūzums ir mineraloģijas termins ar kādu apzīmē virsmas, kādas ir neregulāras formas gabaliem, kas radušies, ar sitienu vai spiedienu sadalot minerāla paraugu.
Jaunums!!: Ahāts un Lūzums (mineraloģija) · Redzēt vairāk »
Limonīts
thumb Limonīts ir purva rūda, kas izgulsnējas no avotu, purvu un ezeru ūdeņiem ar paaugstinātu dzelzs saturu (satur dzelzs hidroksīdu).
Jaunums!!: Ahāts un Limonīts · Redzēt vairāk »
Magma
Magma ir izkausēts iezis, kas atrodas Zemes (vai jebkuras citas cietas planētas) dzīlēs.
Jaunums!!: Ahāts un Magma · Redzēt vairāk »
Mangāns
Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.
Jaunums!!: Ahāts un Mangāns · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Ahāts un Minerāls · Redzēt vairāk »
Mosa skala
Mosa skala (izrunā ar garo ō) raksturo materiāla cietību ar tā spēju ieskrāpēt mīkstāku materiālu.
Jaunums!!: Ahāts un Mosa skala · Redzēt vairāk »
Onikss
Sarkanais onikss ''Gemma Augustea'' — kameja, kas izmanto oniksa melnās un baltās joslas Onikss ir ahāta paveids — puscaurspīdīgs akmens ar baltām un melnām joslām.
Jaunums!!: Ahāts un Onikss · Redzēt vairāk »
Opāls
Austrālijas Opāls ir bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas dārgakmens vai pusdārgakmens, reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
Jaunums!!: Ahāts un Opāls · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Ahāts un Parīze · Redzēt vairāk »
Pērkons (dabas parādība)
Pērkons ir skaņa, ko rada zibens negaisa laikā.
Jaunums!!: Ahāts un Pērkons (dabas parādība) · Redzēt vairāk »
Piesta
Ahāta piestiņa nelielu vielas daudzumu saberšanai laboratorijas apstākļos Piesta jeb miezeris ir ierīce, kas paredzēta dažādu cietu, bet trauslu materiālu sasmalcināšanai.
Jaunums!!: Ahāts un Piesta · Redzēt vairāk »
Pleohroisms
kordierīta. Slīpēts un košākas krāsas iegūšanai visdrīzāk arī karsēts tanzanīts — šim dārgakmenim raksturīgs pleohroisms. Pleohroisms ir optiska vielas īpašība — krāsainā kristālā notiek divkārša gaismas laušana un gaismas stars tiek sadalīts divos staros, kuri ir polarizēti 90° grādu leņķī viens pret otru.
Jaunums!!: Ahāts un Pleohroisms · Redzēt vairāk »
Sardonikss
Ap 2,5 cm garš sardoniksa paraugs. Sardonikss ir ahāta paveids, līdzīga oniksam, taču atšķirībā no tā sardoniksam raksturīgas sarkanbrūnas un melnas vai baltas joslas.
Jaunums!!: Ahāts un Sardonikss · Redzēt vairāk »
Sērskābe
Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.
Jaunums!!: Ahāts un Sērskābe · Redzēt vairāk »
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Jaunums!!: Ahāts un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »
Sicīlija
Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.
Jaunums!!: Ahāts un Sicīlija · Redzēt vairāk »
Singonija
Singonija (no (sin) — 'vienāds', γωνία (gonia) — 'stūris') — kristālu struktūras grupējums pēc kristālu elementāršūniņas simetrijas pazīmēm.
Jaunums!!: Ahāts un Singonija · Redzēt vairāk »
Skaldnība
Zaļš fluorīts ar izteiktu skaldnību. Skaldnība mineraloģijā ir kristāliska materiāla īpašība šķelties pa noteiktām plaknēm.
Jaunums!!: Ahāts un Skaldnība · Redzēt vairāk »
Skorpioni
Skorpioni (Scorpiones) ir zirnekļveidīgo kārta.
Jaunums!!: Ahāts un Skorpioni · Redzēt vairāk »
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Jaunums!!: Ahāts un Slimība · Redzēt vairāk »
Spīdums (mineraloģija)
Spīdums ir materiāla virsmas spēja atstarot gaismu - šo īpašību nosaka tas, ka virsma ir pietiekami gluda un tās nelīdzenumi ir mazāki nekā redzamās gaismas viļņa garums.
Jaunums!!: Ahāts un Spīdums (mineraloģija) · Redzēt vairāk »
Teofrasts
Teofrasts (dzimis ap 371. gadu p.m.ē., miris ap 287. gadu p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs, Aristoteļa skolnieks un sekotājs.
Jaunums!!: Ahāts un Teofrasts · Redzēt vairāk »
Trigonālā singonija
Trigonālā singonija Kristalogrāfijā trigonālā singonija ir viena no 7 singonijām.
Jaunums!!: Ahāts un Trigonālā singonija · Redzēt vairāk »
Urugvaja
Urugvaja, pilnā nosaukumā Urugvajas Austrumu Republika (República Oriental del Uruguay) ir valsts Dienvidamerikas dienvidaustrumu daļā pie Atlantijas okeāna.
Jaunums!!: Ahāts un Urugvaja · Redzēt vairāk »
Vaiominga
Vaiominga ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Rietumu reģionā.
Jaunums!!: Ahāts un Vaiominga · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Ahāts un Vācija · Redzēt vairāk »
Vīne
Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Ahāts un Vīne · Redzēt vairāk »
Viskozitāte
Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").
Jaunums!!: Ahāts un Viskozitāte · Redzēt vairāk »
1902. gads
1902.
Jaunums!!: Ahāts un 1902. gads · Redzēt vairāk »