Satura rādītājs
17 attiecības: Astronomija, Astronomisks objekts, Elipse, Galaktika, Jupiters (planēta), Marss (planēta), Mēness, Melnais caurums, Merkurs (planēta), Neptūns (planēta), Orbīta, Saturns (planēta), Saule, Urāns (planēta), Venera (planēta), Zeme, Zvaigzne.
- Orbītas
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Skatīt Apsīda un Astronomija
Astronomisks objekts
Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.
Skatīt Apsīda un Astronomisks objekts
Elipse
Elipse iegūta kā konusa šķēlums ar plakni Elipse Elipse (— ‘trūkums’) ir plaknes līnija, kuras jebkura punkta attālumu līdz diviem fiksētiem punktiem summa ir konstanta.
Skatīt Apsīda un Elipse
Galaktika
'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.
Skatīt Apsīda un Galaktika
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Skatīt Apsīda un Jupiters (planēta)
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Skatīt Apsīda un Marss (planēta)
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs).
Skatīt Apsīda un Mēness
Melnais caurums
radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Skatīt Apsīda un Melnais caurums
Merkurs (planēta)
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.
Skatīt Apsīda un Merkurs (planēta)
Neptūns (planēta)
Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.
Skatīt Apsīda un Neptūns (planēta)
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Skatīt Apsīda un Orbīta
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Skatīt Apsīda un Saturns (planēta)
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Apsīda un Saule
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Skatīt Apsīda un Urāns (planēta)
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Skatīt Apsīda un Venera (planēta)
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Apsīda un Zeme
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Skatīt Apsīda un Zvaigzne
Skatīt arī
Orbītas
- Apriņķojuma periods
- Apsīda
- Keplera likumi
- Orbīta
- Orbītas ekscentricitāte
- Orbītas slīpums
- Orientācijas noteikšana un vadība
- Otrais kosmiskais ātrums
- Pericentra arguments
- Uzlecošā mezgla garums
Zināms kā Afēlijs, Apoapsīda, Apocentrs, Apogejs, Aposelēnijs, Apsides, Apsis, Apsīdas, Apsīdu līnija, Periapsīda, Pericentrs, Perigejs, Perihēlijs, Periselēnijs.