Satura rādītājs
99 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Andrejs Gromiko, Asimilācija (valodniecība), Austrumeiropa, Ļubļinas ūnija, Žemaitija, Balti, Baltkrievija, Baltkrievijas PSR, Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika, Baltkrievijas Tautas Republika, Baltkrievu baltsarkanbaltais karogs, Baltkrievu valoda, Barisava, Baznīcslāvu valoda, Bjalistoka, Boļševiki, Darja Domračeva, Daugava, Dņepra, Dramaturģija, Dregoviči, Dzisna, Etnogrāfija, Etnonīms, Folklora, Francisks Skarina, Gomeļa, Grodņa, Grodņas kņazi, Izraēla, Jakubs Kolass, Janka Kupala, Janvāra sacelšanās, Jidišs, Katoļticība, Kijivas Krievzeme, Krievi, Krievija, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Krievu valoda, Kristietība, Kriviči, Latvija, Latvijas baltkrievi, Latvijas krievi, Latvijas ukraiņi, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, ... Izvērst indekss (49 vairāk) »
- Baltkrievijas cilvēki
- Baltkrievijas tautas
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Baltkrievi un Amerikas Savienotās Valstis
Andrejs Gromiko
Andrejs Gromiko jeb Andrejs Hramika (dzimis, miris) bija baltkrievu izcelsmes padomju politiķis Aukstā kara laikā.
Skatīt Baltkrievi un Andrejs Gromiko
Asimilācija (valodniecība)
Asimilācija valodniecībā ir vienas skaņas pielīdzināšanās citai skaņai.
Skatīt Baltkrievi un Asimilācija (valodniecība)
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Skatīt Baltkrievi un Austrumeiropa
Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.
Skatīt Baltkrievi un Ļubļinas ūnija
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Skatīt Baltkrievi un Žemaitija
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Skatīt Baltkrievi un Balti
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Baltkrievi un Baltkrievija
Baltkrievijas PSR
Baltkrievijas PSR bija 1919.
Skatīt Baltkrievi un Baltkrievijas PSR
Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika
Padomju rietumu ofensīva, 1918-1919 Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika (baltkrievu: Сацыялістычная Савецкая Рэспубліка Беларусь) bija pirmā boļševiku radītā padomju republika Baltkrievijā, kas pastāvēja no 1919.
Skatīt Baltkrievi un Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika
Baltkrievijas Tautas Republika
Baltkrievijas Tautas Republika (baltkrievu: Белару́ская Наро́дная Рэспу́бліка, Biełaruskaja Narodnaja Respublika) bija pirmā baltkrievu neatkarīgā valsts, kas pastāvēja no 1918.
Skatīt Baltkrievi un Baltkrievijas Tautas Republika
Baltkrievu baltsarkanbaltais karogs
Baltsarkanbaltais karogs Baltkrievu baltsarkanbaltais karogs (baltkrievu: Бела-чырвона-белы сцяг) ir baltkrievu nacionālais karogs, no 1991.
Skatīt Baltkrievi un Baltkrievu baltsarkanbaltais karogs
Baltkrievu valoda
Baltkrievu valoda (беларуская мова) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi.
Skatīt Baltkrievi un Baltkrievu valoda
Barisava
Barisava jeb Borisova ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Barisavas rajona administratīvais centrs.
Skatīt Baltkrievi un Barisava
Baznīcslāvu valoda
Baznīcslāvu valoda, senslāvu valoda, senbulgāru valoda jeb senmaķedoniešu valodaBenjamin W. Fortson.
Skatīt Baltkrievi un Baznīcslāvu valoda
Bjalistoka
Bjalistoka jeb Belostoka, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistes centrs Bjalas krastos.
Skatīt Baltkrievi un Bjalistoka
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Skatīt Baltkrievi un Boļševiki
Darja Domračeva
Darja Domračeva jeb Darja Domračava (dzimusi Minskā, Baltkrievijā) ir bijusī Baltkrievijas biatloniste, četrkārtējā olimpiskā čempione.
Skatīt Baltkrievi un Darja Domračeva
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Baltkrievi un Daugava
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Skatīt Baltkrievi un Dņepra
Dramaturģija
Dramaturģija (— ‘darbība’) ir daiļliteratūras veids.
Skatīt Baltkrievi un Dramaturģija
Dregoviči
Eiropas teritorija, ko 8. un 9. gadsimtā apdzīvoja austrumslāvu ciltis Dregoviči (baltkrievu: дрыгавічы) ir austrumslāvu cilšu savienība, kas 9.—12.
Skatīt Baltkrievi un Dregoviči
Dzisna
Dzisna jeb Disna ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Mjoru rajonā pie Dzisnas upes ietekas Daugavā.
Skatīt Baltkrievi un Dzisna
Etnogrāfija
Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Etnogrāfija ir aprakstoša zinātne, kas pēta tautas (un citu etnisko kopību) izcelšanos (etnoģenēzi), izvietojumu (etnoģeogrāfiju), materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās attiecības starp visu pasaules daļu tautām.
Skatīt Baltkrievi un Etnogrāfija
Etnonīms
Etnonīms (— 'tauta' + onyma — 'vārds') ir etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) nosaukums.
Skatīt Baltkrievi un Etnonīms
Folklora
Vasņecova glezna). Folklora (no folk — 'tauta' un lore — 'zināšanas') jeb garamantas, līdz ir vispārpazīstama tradīcija — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā.
Skatīt Baltkrievi un Folklora
Francisks Skarina
Francisks Skarina 1517. gadā Francisks Skarina (dzimis ap 1490. gadu, miris) bija baltkrievu apgaismotājs, ārsts un grāmatniecības pamatlicējs.
Skatīt Baltkrievi un Francisks Skarina
Gomeļa
Gomeļa jeb Homjeļa ir pilsēta Baltkrievijas dienvidaustrumos pie Sožas upes, apgabala centrs.
Skatīt Baltkrievi un Gomeļa
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Skatīt Baltkrievi un Grodņa
Grodņas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Grodņas kņazs bija Grodņas dalienu kņazistes valdnieka tituls 11.-14.
Skatīt Baltkrievi un Grodņas kņazi
Izraēla
Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.
Skatīt Baltkrievi un Izraēla
Jakubs Kolass
Jakubs Kolass (dzimis kā Kanstancins Mickevičs, miris) bija baltkrievu rakstnieks un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Baltkrievi un Jakubs Kolass
Janka Kupala
Janka Kupala (īstajā vārdā Ivans Lucevičs; dzimis, miris) bija baltkrievu dzejnieks un dramaturgs.
Skatīt Baltkrievi un Janka Kupala
Janvāra sacelšanās
1863. un 1864. gada sacelšanās vietas Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Janvāra sacelšanās (1863—1864) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas Impērijas varu Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā, lai atjaunotu pēc Polijas dalīšanas sagrauto Polijas—Lietuvas kopvalsti 1772.
Skatīt Baltkrievi un Janvāra sacelšanās
Jidišs
Jidišs (ייִדיש, yidish, /ˈjidiʃ/) ir ģermāņu saimes ebreju valoda.
Skatīt Baltkrievi un Jidišs
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Baltkrievi un Katoļticība
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Skatīt Baltkrievi un Kijivas Krievzeme
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Baltkrievi un Krievi
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Baltkrievi un Krievija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Baltkrievi un Krievijas Impērija
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Skatīt Baltkrievi un Krievijas PFSR
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Baltkrievi un Krievu valoda
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Skatīt Baltkrievi un Kristietība
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Skatīt Baltkrievi un Kriviči
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Baltkrievi un Latvija
Latvijas baltkrievi
Latvijas baltkrievi ir trešā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem un ukraiņiem.
Skatīt Baltkrievi un Latvijas baltkrievi
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Skatīt Baltkrievi un Latvijas krievi
Latvijas ukraiņi
Latvijas Nacionālajai operai Latvijas ukraiņi ir otrā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem.
Skatīt Baltkrievi un Latvijas ukraiņi
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Baltkrievi un Lietuva
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Baltkrievi un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas—Baltkrievijas PSR
Sarkanās armijas ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā, zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža 1920. gada maijā. Lietuvas—Baltkrievijas PSR, arī Litbels bija Poļu—padomju kara laikā Viļņas un Minskas, daļēji Kauņas un Grodņas guberņās izveidota Padomju Krievijas satelītvalsts tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas teritorijā.
Skatīt Baltkrievi un Lietuvas—Baltkrievijas PSR
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Skatīt Baltkrievi un Lietuvieši
Minska
Minska (agrāk Менск) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī.
Skatīt Baltkrievi un Minska
Mogiļeva
Mogiļeva jeb Mahiļova ir pilsēta Baltkrievijas austrumos pie Dņepras upes, apgabala centrs.
Skatīt Baltkrievi un Mogiļeva
Molotova—Ribentropa pakts
Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Skatīt Baltkrievi un Molotova—Ribentropa pakts
Muižniecība
Jaungulbenes muiža Muižniecība bija priviliģētu zemes īpašnieku kārta, kas kopā ar augstāko garīdzniecību bija valdošā šķira feodālismā.
Skatīt Baltkrievi un Muižniecība
Narodņicisms
Iļjas Repina 1892. gada glezna "Propagandista arests" Narodņicisms (no народ — 'tauta') kā sociāla parādība un narodņiki kā tās pārstāvji bija sociāli aktīva kustība Krievijas impērijā, kas visspilgtāk izpaudās 19.
Skatīt Baltkrievi un Narodņicisms
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Skatīt Baltkrievi un Nemuna
Opera
Opera (no, "darbs mūzikā") ir muzikāli dramatisks sacerējums, kurā saturu izsaka ar dziedāšanu un simfoniskā orķestra spēli vai arī teātra ēka, kurā notiek operas izrādes.
Skatīt Baltkrievi un Opera
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Baltkrievi un Otrais pasaules karš
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Baltkrievi un Padomju Savienība
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Skatīt Baltkrievi un Pareizticība
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Baltkrievi un Poļi
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Skatīt Baltkrievi un Poļu valoda
Poļu—padomju karš
Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ.
Skatīt Baltkrievi un Poļu—padomju karš
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Baltkrievi un Polija
Polijas kampaņa
Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.
Skatīt Baltkrievi un Polijas kampaņa
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Baltkrievi un Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Baltkrievi un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Skatīt Baltkrievi un Polocka
Polockas kņaziste
Polockas kņaziste bija austrumslāvu viduslaiku valsts ar galvaspilsētu Polockā, kas izveidojās uz kriviču cilšu savienības bāzes 10. gadsimta otrajā pusē.
Skatīt Baltkrievi un Polockas kņaziste
PSRS sabrukums
Belovežas vienošanās parakstīšana 1991. gada 8. decembrī. PSRS sabrukums bija pakāpeniska Padomju Savienības likvidēšanās, kas sākās 1990.
Skatīt Baltkrievi un PSRS sabrukums
Rīgas miera līgums
Rīgas miera sarunu dalībnieki Melngalvju nama lielajā zālē (1920. gada rudenī) Rīgas miera līguma parakstīšana, pa kreisi padomju, pa labi poļu delegācija (1921. gada 18. martā) Rīgas miera līgums bija starptautisks līgums, ko 1921.
Skatīt Baltkrievi un Rīgas miera līgums
Rečica
Rečica ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala centrālajā daļā, Rečicas rajona centrs pie Dņepras upes.
Skatīt Baltkrievi un Rečica
Rietumbaltkrievija
Rietumbaltkrievija 1925. gadā (tumši zaļā krāsā) un Baltkrievijas PSR (gaiši zaļā krāsā) Rietumbaltkrievija (baltkrievu: Заходняя Беларусь) ir Baltkrievijas teritorijas vēsturiskais nosaukums, kas saskaņā ar 1921.
Skatīt Baltkrievi un Rietumbaltkrievija
Ruslans Salejs
Ruslans Salejs (dzimis Minskā, miris 2011. gada 7. septembrī) bija baltkrievu hokejists, aizsargs, Baltkrievijas hokeja izlases ilggadējs spēlētājs.
Skatīt Baltkrievi un Ruslans Salejs
Rutēņi
Helmā dzīvojošie rutēņi, 1861. gada litogrāfija Rutēņi (rutēņu: русины, русини, рѹсіны), mūsdienās daļa no ukraiņu tautas, vēsturiski — nosaukums tagadējās Baltkrievijas un Ukrainas zemēs dzīvojošajiem austrumslāviem.
Skatīt Baltkrievi un Rutēņi
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Baltkrievi un Sanktpēterburga
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Baltkrievi un Sarkanā armija
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Skatīt Baltkrievi un Sibīrija
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Skatīt Baltkrievi un Slāvi
Sloņima
Sloņima ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidaustrumiem no Grodņas pie Isas upes ietekas Ščarā.
Skatīt Baltkrievi un Sloņima
Slucka (pilsēta)
Slucka ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Sluckas rajona centrs pie Slučas upes.
Skatīt Baltkrievi un Slucka (pilsēta)
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Baltkrievi un Smoļenska
Svjatlana Cihanouska
Svjatlana Cihanouska (dzimusi Piļipčuka (Піліпчук) 1982. gada 11. septembrī), arī Svetlana Tihanovska, ir baltkrievu skolotāja, aktīviste un politiķe.
Skatīt Baltkrievi un Svjatlana Cihanouska
Tadeušs Koscjuško
Andžejs Tadeušs Bonaventura Koscjuško jeb Tadeušs Koscjuško (dzimis, miris) bija Žečpospolitas ģenerālis, Polijas un ASV nacionālais varonis.
Skatīt Baltkrievi un Tadeušs Koscjuško
Turava
Turava jeb Turova ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala rietumos, Žitkaviču rajonā pie Pripetes upes.
Skatīt Baltkrievi un Turava
Turovas kņaziste
Krievu kņazistes 11. un 12. gadsimtā Turovas kņaziste, saukta arī par Turovas un Pinskas kņazisti vai Turovas Krievzemi, kopš 10.
Skatīt Baltkrievi un Turovas kņaziste
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Skatīt Baltkrievi un Ukraiņi
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Skatīt Baltkrievi un Ukraina
Ukrainas PSR
Ukrainas PSR bija padomju republika no 1917.
Skatīt Baltkrievi un Ukrainas PSR
Vasiļs Bikavs
Vasiļs Bikavs (dzimis, miris) bija baltkrievu rakstnieks.
Skatīt Baltkrievi un Vasiļs Bikavs
Vavkaviska
Vavkaviska jeb Volkoviska ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidiem no Grodņas.
Skatīt Baltkrievi un Vavkaviska
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Baltkrievi un Vācija
Viļņas apgabals
Viļņas apgabals (dažādos brūnganos toņos) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940) Viļņas apgabals bija vēsturiska Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Viļņas guberņas daļa, kas starp abiem pasaules kariem bija Lietuvas un Polijas Otrās republikas strīdus teritorija.
Skatīt Baltkrievi un Viļņas apgabals
Viļņas guberņa
Viļņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa.
Skatīt Baltkrievi un Viļņas guberņa
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs.
Skatīt Baltkrievi un Viļņas Universitāte
Viktorija Azarenka
Viktorija Azarenka (dzimusi Minskā, Baltkrievijas PSR, PSRS) ir Baltkrievijas tenisiste, bijusi WTA vienspēļu ranga līdere.
Skatīt Baltkrievi un Viktorija Azarenka
Vitebska
Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.
Skatīt Baltkrievi un Vitebska
Skatīt arī
Baltkrievijas cilvēki
- Baltkrievi
Baltkrievijas tautas
- Baltkrievi
Zināms kā Baltkrieviete, Baltkrievs.