Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Cēsu vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Cēsu vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir 34 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Aizkraukles viduslaiku pils, Alūksnes viduslaiku pils, Augsburgas ticības apliecība, Ērgļu viduslaiku pils, Cēsu pils, Cēsu vaivadija, Cesvaines viduslaiku pils, Daugavgrīvas viduslaiku pils, Dinaburgas pils, Gaujienas viduslaiku pils, Georgs Radvils, Gulbenes viduslaiku pils, Inflantijas vaivadija, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jirgens fon Fārensbahs, Kokneses pils, Korfi, Kurzemes bīskapija, Otrais Ziemeļu karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnavas vaivadija, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas pils, Rēzeknes pilskalns, Sigismunds III Vāsa, Siguldas viduslaiku pils, Stārastija, Stefans Batorijs, Suntažu viduslaiku pils, ..., Tērbatas vaivadija, Teodors Denhofs, Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi, 1598. gads. Izvērst indekss (4 vairāk) »
Aizkraukles viduslaiku pils
Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.
Aizkraukles viduslaiku pils un Cēsu vaivadija · Aizkraukles viduslaiku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Alūksnes viduslaiku pils
Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.
Alūksnes viduslaiku pils un Cēsu vaivadija · Alūksnes viduslaiku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Augsburgas ticības apliecība
Kārlim V. Augsburgas ticības apliecība jeb Augsburgas konfesija ir luterisma pamatu izklāsts, kas 28 artikulos formulē galvenās luteriskās teoloģijas vadlīnijas.
Augsburgas ticības apliecība un Cēsu vaivadija · Augsburgas ticības apliecība un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Ērgļu viduslaiku pils
Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Cēsu vaivadija un Ērgļu viduslaiku pils · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ērgļu viduslaiku pils ·
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Cēsu pils un Cēsu vaivadija · Cēsu pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Cēsu vaivadija un Cēsu vaivadija · Cēsu vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Cesvaines viduslaiku pils
Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.
Cesvaines viduslaiku pils un Cēsu vaivadija · Cesvaines viduslaiku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Daugavgrīvas viduslaiku pils
poļu—zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra) Daugavgrīvas viduslaiku pils jeb Daugavgrīvas skansts, arī Skanstnieki ir viduslaiku pils vieta Rīgā, Vecdaugavas apkaimē, Skanstnieku ielā 5 — kādreizējā Daugavgrīvas klostera vietā.
Cēsu vaivadija un Daugavgrīvas viduslaiku pils · Daugavgrīvas viduslaiku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Dinaburgas pils
Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.
Cēsu vaivadija un Dinaburgas pils · Dinaburgas pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Gaujienas viduslaiku pils
Skats uz Gaujienas baznīcu un viduslaiku pilsdrupām (18. gs.). Gaujienas pils rekonstrukcija pēc 1911. gada K. Levisa of Menāra veikto izrakumu datiem. Ar melnu krāsu iezīmēti saglabājušies mūru fragmenti. Gaujienas viduslaiku pilsdrupas ar galveno pili (b) un priekšpils ziemeļrietumu torni (c) no Broces kolekcijas (1790). Gaujienas pilsdrupas no Pauluči albuma (1830). Gaujienas viduslaiku pils, agrāk Atzeles pils (sākotnēji Adsellen, Atzel) bija Livonijas ordeņa Adzeles komtura galvenā pils 13.-14.
Cēsu vaivadija un Gaujienas viduslaiku pils · Gaujienas viduslaiku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Georgs Radvils
Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.
Cēsu vaivadija un Georgs Radvils · Georgs Radvils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Gulbenes viduslaiku pils
Gulbenes viduslaiku pils rekonstrukcija. Gulbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.
Cēsu vaivadija un Gulbenes viduslaiku pils · Gulbenes viduslaiku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Cēsu vaivadija un Inflantijas vaivadija · Inflantijas vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Cēsu vaivadija un Jamas Zapoļskas miera līgums · Jamas Zapoļskas miera līgums un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Jirgens fon Fārensbahs
Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.
Cēsu vaivadija un Jirgens fon Fārensbahs · Jirgens fon Fārensbahs un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Cēsu vaivadija un Kokneses pils · Kokneses pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Korfi
Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Cēsu vaivadija un Korfi · Korfi un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Cēsu vaivadija un Kurzemes bīskapija · Kurzemes bīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Cēsu vaivadija un Otrais Ziemeļu karš · Otrais Ziemeļu karš un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Cēsu vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Pērnavas vaivadija
Pērnavas vaivadija (Województwo parnawskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Cēsu vaivadija un Pērnavas vaivadija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pērnavas vaivadija ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Cēsu vaivadija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Cēsu vaivadija un Polijas—Lietuvas ūnija · Polijas—Lietuvas ūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Cēsu vaivadija un Rīgas pils · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas pils ·
Rēzeknes pilskalns
Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.
Cēsu vaivadija un Rēzeknes pilskalns · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rēzeknes pilskalns ·
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Cēsu vaivadija un Sigismunds III Vāsa · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sigismunds III Vāsa ·
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Cēsu vaivadija un Siguldas viduslaiku pils · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Siguldas viduslaiku pils ·
Stārastija
Stārastija bija Polijas-Lietuvas kopvalsts administratīvā teritorija, ko pārvaldīja stārasts.
Cēsu vaivadija un Stārastija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Stārastija ·
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Cēsu vaivadija un Stefans Batorijs · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Stefans Batorijs ·
Suntažu viduslaiku pils
Suntažu viduslaiku pils 17. gadsimtā. Suntažu muižas kungu māja un baznīca 1796. gadā (no Broces kolekcijas). Suntažu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Mazās Juglas krastā Suntažos pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.
Cēsu vaivadija un Suntažu viduslaiku pils · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Suntažu viduslaiku pils ·
Tērbatas vaivadija
Tērbatas vaivadija (Województwo dorpackie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Cēsu vaivadija un Tērbatas vaivadija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tērbatas vaivadija ·
Teodors Denhofs
Teodors Dēnhofs (pirms 1567—1622) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts armijas pulkvedis no Dēnhofu dzimtas.
Cēsu vaivadija un Teodors Denhofs · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Teodors Denhofs ·
Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi
Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana". Cēsu, Livonijas un Piltenes bīskapi bija 1583.
Cēsu vaivadija un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi ·
1598. gads
1598.
1598. gads un Cēsu vaivadija · 1598. gads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Cēsu vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Cēsu vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Salīdzinājums starp Cēsu vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Cēsu vaivadija ir 46 attiecības, bet Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir 198. Tā kā viņi ir kopīgs 34, Jaccard indekss ir 13.93% = 34 / (46 + 198).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Cēsu vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
