Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Livonijas ordenis

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Livonijas ordenis

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) vs. Livonijas ordenis

Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji. Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Aizkraukles komtureja

Aizkraukles kumtura pils drupas (2000). Aizkraukles komturejas karogs 1431.gadā Aizkraukles komtureja vai komturija (vācu:Kommende Ascheraden vai Komturei Ascheraden) bija no 1252.

Aizkraukles komtureja un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Aizkraukles komtureja un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Bandava

Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.

Bandava un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Bandava un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Cēsu komturi un fogti

Cēsu ordeņa pils mūsdienās. Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Cēsu komturi un Cēsu fogti bija ordeņa Cēsu pils un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - "komandieris") no 1207.

Cēsu komturi un fogti un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Cēsu komturi un fogti un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Daugavpils komturi

'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja. Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Daugavpils komturi · Daugavpils komturi un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Dītrihs fon Grīningens

Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Dītrihs fon Grīningens, latviskots kā Greningas Ditriķis (., Theodorus à Gronen).

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Dītrihs fon Grīningens · Dītrihs fon Grīningens un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Durbes kauja

Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Durbes kauja · Durbes kauja un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Embūtes kauja (1244)

Embūtes kauja notika 1244.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Embūtes kauja (1244) · Embūtes kauja (1244) un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Grobiņas pils

Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Grobiņas pils · Grobiņas pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Jelgavas pils · Jelgavas pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Karuzes kauja

Karuzes kauja notika 1270.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Karuzes kauja · Karuzes kauja un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Klaipēda

Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Klaipēda · Klaipēda un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Kuldīgas pils

Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Kuldīgas pils · Kuldīgas pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Kursa (valsts) · Kursa (valsts) un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Kurzemes bīskapija · Kurzemes bīskapija un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Lietuvas lielkņaziste · Lietuvas lielkņaziste un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Livonijas bīskapija · Livonijas bīskapija un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Livonijas Konfederācija · Livonijas Konfederācija un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Livonijas krusta kari · Livonijas krusta kari un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Nameisis

Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Nameisis · Livonijas ordenis un Nameisis · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Rīgas arhibīskapija · Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Saules kauja

Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Saules kauja · Livonijas ordenis un Saules kauja · Redzēt vairāk »

Sēlpils fogti

Sēlpils fogteja (pēc 1525). Sēlpils fogti bija Livonijas ordeņa Sēlpils fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Sēlpils fogti · Livonijas ordenis un Sēlpils fogti · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Tallina · Livonijas ordenis un Tallina · Redzēt vairāk »

Tērvete (zeme)

Tērvetes pilskalna izskats 2010. gadā. Tērvete jeb Tērvetene (latīņu avotos: Thervetene) bija seno zemgaļu novads starp Spārneni, Dobleni, Žagari, Sileni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada dienvidaustrumu teritorijā.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Tērvete (zeme) · Livonijas ordenis un Tērvete (zeme) · Redzēt vairāk »

Valters fon Nortekens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Rābenavas Nordeku (''Nordeck zur Rabenau'') dzimtas ģerbonis (no "Johann Siebmachers Wappenbuch"). Valters fon Nortekens vai Valters no Nordekas (latīņu: Gualterus von Nordeck, Waltherus à Nordecke) bija Livonijas ordeņa mestrs 1270.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Valters fon Nortekens · Livonijas ordenis un Valters fon Nortekens · Redzēt vairāk »

Vanema

Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Vanema · Livonijas ordenis un Vanema · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Vācu ordenis · Livonijas ordenis un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vārtājas pilskalns

Vārtājas pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Warthayen jeb Wartha) ir pilskalns Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, pie Grobiņas-Priekules lielceļa, Vārtājas upes senlejas labajā krastā.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Vārtājas pilskalns · Livonijas ordenis un Vārtājas pilskalns · Redzēt vairāk »

Ventava

Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Ventava · Livonijas ordenis un Ventava · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Zemgaļi · Livonijas ordenis un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgales bīskapija

Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Zemgales bīskapija · Livonijas ordenis un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) un Zobenbrāļu ordenis · Livonijas ordenis un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »