Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Dzintars

Indekss Dzintars

skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.

Satura rādītājs

  1. 47 attiecības: Aisti, Anaerobie organismi, Angļu valoda, Ūdeņradis, Balti, Baltijas jūra, Baltkrievija, Dānija, Dzintara ceļš, Eocēns, Eridana (ģeoloģija), Erozija, Fosfors, Franču valoda, Gdaņskas līcis, Igauņu valoda, Kaļiņingradas apgabals, Krīts (periods), Kurzeme, Latvija, Lībiešu valoda, Liepāja, Nīderlandiešu valoda, Ogleklis, Padomju Savienība, Pape, Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām, Poļu valoda, Polija, Prūši, Priedes, Romas impērija, Sērs, Senā Ēģipte, Senā Grieķija, Senā Roma, Skābeklis, Skudra, Somu valoda, Spāņu valoda, Sveķi, Tacits, Terpēni, Ukraina, Vācija, Vācu valoda, Zviedru valoda.

  2. Fosilie sveķi

Aisti

1645. gadā iespiestas Eiropas vēstures kartes fragments, kas apkopo Tacita un citu seno autoru ziņas par ģermāņu cilšu izvietojumu tagadējās Polijas teritorijā. Aisti (kartes augšējā labajā stūrī) lokalizēti Lietuvas teritorijā. Aisti un citas Eiropas tautas ap 125. gadu m.ē.

Skatīt Dzintars un Aisti

Anaerobie organismi

''Spinoloricus cinziae'' — dzīvnieku suga, kam nav nepieciešams skābeklis nevienā dzīves posmā Anaerobais organisms jeb anaerobs ir jebkurš organisms, kam nav vajadzīgs skābeklis, lai augtu.

Skatīt Dzintars un Anaerobie organismi

Angļu valoda

Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.

Skatīt Dzintars un Angļu valoda

Ūdeņradis

Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.

Skatīt Dzintars un Ūdeņradis

Balti

Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.

Skatīt Dzintars un Balti

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Skatīt Dzintars un Baltijas jūra

Baltkrievija

Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Skatīt Dzintars un Baltkrievija

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Skatīt Dzintars un Dānija

Dzintara ceļš

Dzintara ceļš Dzintara ceļš bija dzintara tirdzniecības maršruts, kas savienoja Sembas pussalas reģionu Baltijas jūras piekrastē ar Romas impērijas centru mūsdienu Itālijā.

Skatīt Dzintars un Dzintara ceļš

Eocēns

dzintarā. Eocēns (— "ausma" + — "jauns") ir paleogēna perioda otrā epoha.

Skatīt Dzintars un Eocēns

Eridana (ģeoloģija)

Hipotētiskās Eridanas plūsmu pleistocēnā rekonstrukcija Eiropa starp 34 un 28 miljoniem gadu pirms mūsdienām, kad Baltijas jūras vietā bija sauszeme, bet Dānijas, Vācijas un Polijas teritorijas atradās zem ūdens Eridana, saukta arī par Baltijas upes sistēmu, ir vairs neeksistējoša upe, kas pirms daudziem miljoniem gadu tecēja līdzenumā, kur tagad atrodas Baltijas jūra.

Skatīt Dzintars un Eridana (ģeoloģija)

Erozija

Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.

Skatīt Dzintars un Erozija

Fosfors

Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.

Skatīt Dzintars un Fosfors

Franču valoda

Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.

Skatīt Dzintars un Franču valoda

Gdaņskas līcis

Gdaņskas līcis ir plašs jūras līcis Baltijas jūras dienvidaustrumu daļā Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala piekrastē.

Skatīt Dzintars un Gdaņskas līcis

Igauņu valoda

Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.

Skatīt Dzintars un Igauņu valoda

Kaļiņingradas apgabals

Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.

Skatīt Dzintars un Kaļiņingradas apgabals

Krīts (periods)

Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.

Skatīt Dzintars un Krīts (periods)

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Dzintars un Kurzeme

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Dzintars un Latvija

Lībiešu valoda

Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.

Skatīt Dzintars un Lībiešu valoda

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Skatīt Dzintars un Liepāja

Nīderlandiešu valoda

Nīderlandiešu valoda, saukta arī par holandiešu valodu (Nīderlandē) un flāmu valodu (Beļģijā), ir ģermāņu saimes valoda, kas ir dzimtā valoda ap 23 miljoniem cilvēku Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā un Nīderlandes Antiļās.

Skatīt Dzintars un Nīderlandiešu valoda

Ogleklis

Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.

Skatīt Dzintars un Ogleklis

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Skatīt Dzintars un Padomju Savienība

Pape

Pape ir ciems Latvijas un Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā starp Baltijas jūru un Papes ezeru pie Papes kanāla.

Skatīt Dzintars un Pape

Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām

Jāņa Endzelīna latviskā tulkojuma 2011. gada atkārtotā izdevuma vāks „Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām” jeb vienkārši „Ģermānija” (Germania) ir romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.

Skatīt Dzintars un Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām

Poļu valoda

Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.

Skatīt Dzintars un Poļu valoda

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Skatīt Dzintars un Polija

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Skatīt Dzintars un Prūši

Priedes

Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.

Skatīt Dzintars un Priedes

Romas impērija

Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.

Skatīt Dzintars un Romas impērija

Sērs

Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.

Skatīt Dzintars un Sērs

Senā Ēģipte

Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.

Skatīt Dzintars un Senā Ēģipte

Senā Grieķija

Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Skatīt Dzintars un Senā Grieķija

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Skatīt Dzintars un Senā Roma

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Skatīt Dzintars un Skābeklis

Skudra

Skudra var būt.

Skatīt Dzintars un Skudra

Somu valoda

Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.

Skatīt Dzintars un Somu valoda

Spāņu valoda

Spāņu valoda (español) jeb kastīliešu valoda (castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valoda, dzimtā valoda aptuveni 500 miljoniem cilvēku, galvenokārt Amerikā un Spānijā.

Skatīt Dzintars un Spāņu valoda

Sveķi

Ķiršu koka sveķu pilieni ''Protium'' ģints augu fosilie sveķi Sveķi ir polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.

Skatīt Dzintars un Sveķi

Tacits

(Pūblijs jeb Gajs) Kornēlijs Tacits (dzimis 56. gadā, miris 117. gadā) bija romiešu orators, jurists un senators, kas tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem vēsturniekiem.

Skatīt Dzintars un Tacits

Terpēni

Priežu sveķi — bagātīgs terpēnu avots Terpēni (— sveķu koks jeb terpentīnkoks) ir augu valstī bieži sastopami ogļūdeņraži.

Skatīt Dzintars un Terpēni

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Skatīt Dzintars un Ukraina

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.

Skatīt Dzintars un Vācija

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Skatīt Dzintars un Vācu valoda

Zviedru valoda

Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.

Skatīt Dzintars un Zviedru valoda

Skatīt arī

Fosilie sveķi