Ātrāk nekā pārlūku!
89 attiecības: A, Abdžads, Alfa, Alfabēts, Aramiešu valoda, Arābu alfabēts, Asīrija, Ēģiptiešu hieroglifi, Ēta, B, Babilonija, Bēta, Bētleme, Bibla, Bronzas laikmets, Burts, C, D, Delta (burts), Demotika, Dienvidarābijas raksts, Dienvideiropa, Digamma, Dzelzs laikmets, E, Ebreju alfabēts, Epsilons, F, Fī, Feniķija, Fonēma, G, Gamma (burts), Grieķu alfabēts, H, Hieratika, I, Ipsilons, J, Jota, K, Kanaāna, Kapa, Kartāga, Kopa (burts), Ksī, L, Lambda, Latīņu raksts, Līdzskanis, ..., Levante, Libāna, M, Malta, Mī, Mirusi valoda, N, Nī, O, Omega, Omikrons, P, Pī (burts), Protosīnājas raksts, Q, R, Rakstība, Rakstpratība, Ro, S, Sans, Sīnāja pussala, Semītu valodas, Sigma, T, Tau (burts), Tēta, Tuvie Austrumi, U, Unikods, V, Vidusjūra, W, Y, Z, Zēta, Ziemeļarābijas raksts, Ziemeļāfrika, 11. gadsimts p.m.ē.. Izvērst indekss (39 vairāk) »
A
Burts "A" A ir pirmais burts un patskanis latīņu alfabētā.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un A · Redzēt vairāk »
Abdžads
Feniķiešu abdžada burti Abdžads (no, ʾabjad) vai konsonantiskais raksts ir rakstība, kas satur vienīgi līdzskaņus (konsonantus).
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Abdžads · Redzēt vairāk »
Alfa
Grieķu alfabēta 1. burts - alfa Alfa (Α, α) ir grieķu alfabēta 1.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Alfa · Redzēt vairāk »
Alfabēts
Feniķiešu alfabēts Alfabēts ir pilnīgs standartizēts burtu vai rakstu zīmju komplekts, kas katra aptuveni apzīmē kādas runātas valodas fonēmu.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Alfabēts · Redzēt vairāk »
Aramiešu valoda
Aramiešu valoda ir semītu saimes makrovaloda (valodu grupa) ar vairāk kā 3000 gadu ilgu vēsturi.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Aramiešu valoda · Redzēt vairāk »
Arābu alfabēts
Valstis, kurās arābu alfabēts tiek izmantots, kā vienīgais rakstības veids, ir iekrāsotas tumši zaļā krāsā, bet valstis, kurās bez arābu alfabēta izmanto arī citus alfabētus, ir iekrāsotas gaiši zaļā krāsā. Arābu alfabēts (abjadiyyah ‘arabiyyah) ir alfabēts, kuru izmanto, lai pierakstītu arābu valodu.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Arābu alfabēts · Redzēt vairāk »
Asīrija
Asīrija uzplaukuma laikā Asīrija (akadiešu:𒀸𒋩, sīriešu: ܐܬܘܪ vai ܐܫܘܪ) bija Senās Divupes lielvalsts Tuvajos Austrumos.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Asīrija · Redzēt vairāk »
Ēģiptiešu hieroglifi
Ēģiptiešu hieroglifi (— ‘dieva vārdi’) ir formālā rakstība, kas tika izmantota Senajā Ēģiptē.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Ēģiptiešu hieroglifi · Redzēt vairāk »
Ēta
Grieķu alfabēta 7. burts - ēta Ēta (Η, η) - grieķu alfabēta 7.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Ēta · Redzēt vairāk »
B
Burts "B". B ir latīņu alfabēta otrais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un B · Redzēt vairāk »
Babilonija
Hammurapi likumu kodekss. Luvra. Babilonija bija sens kultūras reģions Senās Divupes centrālajā un dienvidu daļā (mūsdienu Irākas teritorijā).
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Babilonija · Redzēt vairāk »
Bēta
Grieķu alfabēta 2. burts — bēta Bēta (Β, β; (bē̂ta)) ir grieķu alfabēta otrais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Bēta · Redzēt vairāk »
Bētleme
Bētleme, arī Beit Lehma (Beit Lahm vai Bayt Laḥm;, Beit Lehem), ir pilsēta Palestīnas Valstī.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Bētleme · Redzēt vairāk »
Bibla
Bibla (feniķ. צדן, ‘Dieva Aka’ vai ‘Dieva Avots’, sengr. Βύβλος (Biblos)) ir sena feniķiešu pilsēta Gebala (Gubla) (feniķ. 𐤂𐤁𐤋, gbl), kas atrodas Vidusjūras krastā, 32 km no Beirūtas, mūsdienu Libānas galvaspilsētas.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Bibla · Redzēt vairāk »
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »
Burts
Viljama Keslona radītais burtu un valodu paraugs ''A Specimen'' no 1728.g. ''Cyclopaedia''. Burts ir alfabētiskas rakstu sistēmas elements.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Burts · Redzēt vairāk »
C
burtveidolos. C ir latīņu alfabēta trešais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un C · Redzēt vairāk »
D
Burts "D". D ir latīņu alfabēta ceturtais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un D · Redzēt vairāk »
Delta (burts)
Grieķu alfabēta 4. burts - delta Delta (Δ, δ) - grieķu alfabēta 4.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Delta (burts) · Redzēt vairāk »
Demotika
Demotika (no — ‘tautas ’) ir jaunākā no trijām ēģiptiešu hieroglifu rakstu formām.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Demotika · Redzēt vairāk »
Dienvidarābijas raksts
Dienvidarābijas raksts vai musnads (𐩣𐩯𐩬𐩵) ir fonogrāfiski konsonantiska rakstība, viena no senākajām fonētiskajām rakstībām.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Dienvidarābijas raksts · Redzēt vairāk »
Dienvideiropa
#00FF00 — Dienvideiropa Dienvideiropa ir Eiropas dienvidu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Eiropas Vidusjūras valstis Grieķija, Itālija, Malta, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Vatikāns (Svētais Krēsls), autonomā AK daļa Gibraltārs, kā arī Turcijas Eiropas daļa.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Dienvideiropa · Redzēt vairāk »
Digamma
grieķu alfabēta 6. burts - digamma Digamma (Ϝ, ϝ) - arhaiskā grieķu alfabēta 6.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Digamma · Redzēt vairāk »
Dzelzs laikmets
Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Dzelzs laikmets · Redzēt vairāk »
E
Burts "E". E ir latīņu alfabēta piektais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un E · Redzēt vairāk »
Ebreju alfabēts
Ebreju alfabēts (Alephbet 'Ivri) ir rakstības sistēma, kuru izmanto ivrita un citu ebreju valodu pierakstīšanai.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Ebreju alfabēts · Redzēt vairāk »
Epsilons
Grieķu alfabēta 5. burts - epsilons Epsilons (Ε, ε) ir grieķu alfabēta 5.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Epsilons · Redzēt vairāk »
F
Burts "F". F ir latīņu alfabēta sestais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un F · Redzēt vairāk »
Fī
Grieķu alfabēta 21. burts — fī Fī (Φ, φ) — grieķu alfabēta 21.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Fī · Redzēt vairāk »
Feniķija
Tuvajos Austrumos (zaļā krāsā) Feniķija ir senas teritorijas nosaukums, kas kā šaura zemes strēle apmēram 8—25 km platumā stiepās gar Vidusjūras austrumu piekrasti.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Feniķija · Redzēt vairāk »
Fonēma
Fonēma ir valodas fonoloģiskās sistēmas mazākā vienība.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Fonēma · Redzēt vairāk »
G
Burts "G". G ir latīņu alfabēta septītais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un G · Redzēt vairāk »
Gamma (burts)
Grieķu alfabēta 3. burts - gamma Gamma (Γ, γ) - grieķu alfabēta 3.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Gamma (burts) · Redzēt vairāk »
Grieķu alfabēts
Grieķu alfabēts ir alfabēts, kas sastāv no 24 burtiem un tiek lietots grieķu valodas pierakstīšanai kopš 8. gadsimta p.m.ē.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Grieķu alfabēts · Redzēt vairāk »
H
Burts "H". H ir latīņu alfabēta astotais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un H · Redzēt vairāk »
Hieratika
Hieratika (no — ‘priesteru ’) ir viena no trijām ēģiptiešu hieroglifu rakstu formām.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Hieratika · Redzēt vairāk »
I
Burts "I". I ir latīņu alfabēta devītais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un I · Redzēt vairāk »
Ipsilons
Grieķu alfabēta 20. burts - ipsilons Ipsilons (Υ, υ) - grieķu alfabēta 20.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Ipsilons · Redzēt vairāk »
J
Burts "J". J ir latīņu alfabēta desmitais burts un latviešu alfabēta piecpadsmitais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un J · Redzēt vairāk »
Jota
Grieķu alfabēta 9. burts - iota Jota (Ι, ι) ir grieķu alfabēta devītais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Jota · Redzēt vairāk »
K
Burts "K". K ir latīņu alfabēta vienpadsmitais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un K · Redzēt vairāk »
Kanaāna
Kanaāna Kanaāna (Canaan) bija sens nosaukums reģionam uz rietumiem no Jordānas upes.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Kanaāna · Redzēt vairāk »
Kapa
Grieķu alfabēta 10. burts - kapa Kapa (Κ, κ) - grieķu alfabēta 10.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Kapa · Redzēt vairāk »
Kartāga
Kartāga (vai arī Karthago, kas savukārt cēlies no feniķiešu valodas Qart-ḥadašt — 'jaunā pilsēta') ir sena pilsēta Ziemeļāfrikā (mūsdienu Tunisijas galvaspilsētas Tunisas teritorijā), kā arī Kartāgas lielvalsts centrs (ap 814—146 p.m.ē.).
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Kartāga · Redzēt vairāk »
Kopa (burts)
grieķu alfabēta burts - kopa Kopa (Ϙϙ, Ϟϟ) - no aprites izgājis grieķu alfabēta burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Kopa (burts) · Redzēt vairāk »
Ksī
Grieķu alfabēta 13. burts - Ksī Ksī (Ξ, ξ) - grieķu alfabēta 14.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Ksī · Redzēt vairāk »
L
Burts "L". L ir latīņu alfabēta divpadsmitais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un L · Redzēt vairāk »
Lambda
Grieķu alfabēta 11. burts - lambda Lambda (Λ, λ) - grieķu alfabēta 11.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Lambda · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Līdzskanis
Par līdzskani vai konsonantu artikulatorajā fonētikā sauc tādu valodas skaņu, kuras radīšanai tiek pilnībā vai daļēji slēgts augšējais balss trakts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Līdzskanis · Redzēt vairāk »
Levante
Levantes aptuvenais areāls Levante ir ģeogrāfisks termins, kas apzīmē plašu areālu Tuvajos Austrumos.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Levante · Redzēt vairāk »
Libāna
Libāna, oficiāli Libānas Republika, ir neliela, lielākoties kalnaina valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Vidusjūras pašos austrumos.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Libāna · Redzēt vairāk »
M
Burts "M". M ir latīņu alfabēta trīspadsmitais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un M · Redzēt vairāk »
Malta
Malta, oficiāli Maltas Republika (Repubblika ta' Malta, Republic of Malta), ir neliela salu valsts Dienvideiropā.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Malta · Redzēt vairāk »
Mī
Grieķu alfabēta 12. burts - mī Mī (Μ, μ) - grieķu alfabēta 12.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Mī · Redzēt vairāk »
Mirusi valoda
Mirusi valoda ir tāda valoda, kuru vairs neviens cilvēks neprot dzimtās valodas līmenī.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Mirusi valoda · Redzēt vairāk »
N
Burts "N". N ir latīņu alfabēta četrpadsmitais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un N · Redzēt vairāk »
Nī
Grieķu alfabēta 13. burts - nī Nī (N,ν) - grieķu alfabēta 13.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Nī · Redzēt vairāk »
O
Burts "O". O ir latīņu alfabēta piecpadsmitais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un O · Redzēt vairāk »
Omega
Grieķu alfabēta 24. burts - omega Omega (Ω, ω) - grieķu alfabēta 24.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Omega · Redzēt vairāk »
Omikrons
Grieķu alfabēta 15. burts - omikrons Omikrons (Ο, ο) — grieķu alfabēta 15.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Omikrons · Redzēt vairāk »
P
Burts "P". P ir latīņu alfabēta sešpadsmitais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un P · Redzēt vairāk »
Pī (burts)
Grieķu alfabēta 16. burts - pī Pī (Π, π) - grieķu alfabēta 16.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Pī (burts) · Redzēt vairāk »
Protosīnājas raksts
Protosīnājas raksts ir senākā zināmā fonogrāfiskā rakstu sistēma.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Protosīnājas raksts · Redzēt vairāk »
Q
Burts "Q". Q ir latīņu alfabēta septiņpadsmitais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Q · Redzēt vairāk »
R
Burts "R". R ir latīņu alfabēta astoņpadsmitais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un R · Redzēt vairāk »
Rakstība
Rakstības pasaulē. Visizplatītākā ir latīņu alfabēts Rakstība ir kādas valodas rakstisku sazināšanās līdzekļu kopums, kas ietver rakstu zīmju sistēmu un lietošanas metodi kopā ar galvenajiem principiem valodas formu fiksēšanai.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Rakstība · Redzēt vairāk »
Rakstpratība
Rakstpratība ir prasme gan rakstīt, gan lasīt Rakstpratība ir spēja lasīt, pareizi rakstīt un kritiski izprast rakstītos tekstus; tā ietver gan rakstītprasmi, gan lasītprasmi.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Rakstpratība · Redzēt vairāk »
Ro
Grieķu alfabēta 17. burts - ro Ro (Ρ, ρ) ir grieķu alfabēta 17.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Ro · Redzēt vairāk »
S
Burts "S". S ir latīņu alfabēta deviņpadsmitais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un S · Redzēt vairāk »
Sans
grieķu alfabēta burts - sans Sans (Ϻ, ϻ) ir no aprites izgājis grieķu alfabēta burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Sans · Redzēt vairāk »
Sīnāja pussala
Sīnāja pussala Ēģiptē. Sīnāja pussala (Shibh Jazīrat Sīnāʾ) ir pussala Ēģiptes ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Sīnāja pussala · Redzēt vairāk »
Semītu valodas
Semītu valodu saime ir viens no galvenajiem afroaziātu valodu saimes atzariem, kurā runā ap 300 miljonu cilvēku Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Somālijas pussalā.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Semītu valodas · Redzēt vairāk »
Sigma
Grieķu alfabēta 18. burts - sigma Sigma (Σ, σ, ς) - grieķu alfabēta 18.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Sigma · Redzēt vairāk »
T
Burts "T". T ir latīņu alfabēta divdesmitais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un T · Redzēt vairāk »
Tau (burts)
Grieķu alfabēta 19. burts - tau Tau (Τ, τ) - grieķu alfabēta 19.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Tau (burts) · Redzēt vairāk »
Tēta
Grieķu alfabēta 8. burts - tēta Tēta (Θ, θ) ir grieķu alfabēta 8.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Tēta · Redzēt vairāk »
Tuvie Austrumi
Tuvie Austrumi ir starpkontinentāls reģions, kas aptver Dienvidrietumāziju bez Kaukāza valstīm, kā arī Ēģipti, kas lielākoties atrodas Āfrikā. Reģions atrodas starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem, teritorijā no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Tuvie Austrumi · Redzēt vairāk »
U
Burts "U". U ir latīņu alfabēta divdesmit pirmais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un U · Redzēt vairāk »
Unikods
Unikods ir universāls rakstzīmju kodējums, kas dod iespēju pierakstīt datorizētai apstrādei piemērotā veidā tekstu visdažādākajās literārajās un zīmju valodās.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Unikods · Redzēt vairāk »
V
Burts "V". V ir latīņu alfabēta divdesmit otrais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un V · Redzēt vairāk »
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Vidusjūra · Redzēt vairāk »
W
Burts "W". W ir latīņu alfabēta divdesmit trešais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un W · Redzēt vairāk »
Y
Burts "Y". Y ir latīņu alfabēta divdesmit piektais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Y · Redzēt vairāk »
Z
Burts "Z". Z ir latīņu alfabēta divdesmit sestais un pēdējais burts.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Z · Redzēt vairāk »
Zēta
Grieķu alfabēta 6. burts - zēta Zēta (Ζ, ζ) - grieķu alfabēta 6.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Zēta · Redzēt vairāk »
Ziemeļarābijas raksts
Ziemeļarābijas raksts ir fonogrāfiski konsonantiska rakstība vai tuvi radniecīgu rakstību kopums; līdztekus feniķiešu un dienvidarābu rakstībām viens no senākajiem fonētiskajiem rakstiem.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Ziemeļarābijas raksts · Redzēt vairāk »
Ziemeļāfrika
Ziemeļāfrika ir Āfrikas ziemeļu reģions, kurš pārsvarā atrodas Sahāras tuksneša teritorijā.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un Ziemeļāfrika · Redzēt vairāk »
11. gadsimts p.m.ē.
11.
Jaunums!!: Feniķiešu raksts un 11. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Feniķiešu alfabēts, Feniķiešu rakstība.
