Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Alūksne, Burhards Kristofs fon Minihs, Cēsu vaivadija, Fītinghofi, Frīdrihs fon Pernšteins, Gulbene, Gulbenes Baltā pils, Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca, Gulbenes Sarkanā pils, Gustavs Ādolfs, Gustavs Horns, Ivans IV, Jamas Zapoļskas miera līgums, Katrīna II Lielā, Koknese, Krievijas Impērija, Krustalīce, Latgaļi, Livonijas karš, Livonijas ordenis, Livonijas—Maskavijas kari, Magnuss (Livonijas karalis), Marienhauzenas pils, Maskavija, Mihaels Hildebrands, Muiža, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Raunas viduslaiku pils, Rīgas arhibīskapija, Silvestrs Stodevešers, Stārastija, Tālavas dalīšanas līgums, Tirzas kauja, Volfi, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, Zviedru Vidzeme.
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Alūksne · Redzēt vairāk »
Burhards Kristofs fon Minihs
Burhards Kristofs fon Minihs Burhards Kristofs fon Minihs (1683-1767) bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršals (1732) ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1728).
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Burhards Kristofs fon Minihs · Redzēt vairāk »
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Cēsu vaivadija · Redzēt vairāk »
Fītinghofi
Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis. Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Fītinghofi · Redzēt vairāk »
Frīdrihs fon Pernšteins
Frīdrihs fon Pernšteins (ap 1270—1341) bija franciskāņu ordeņa brālis, Rīgas arhibīskaps 21.03.1304.—1341.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Frīdrihs fon Pernšteins · Redzēt vairāk »
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Gulbene · Redzēt vairāk »
Gulbenes Baltā pils
Gulbenes Baltā pils ir neorenesanses stilā celta Vecgulbenes muižas pils Brīvības ielā 14 Gulbenē.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Gulbenes Baltā pils · Redzēt vairāk »
Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca
Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca 1913. gadā Baznīcas iekšpuse 2023. gadā Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca (tiek dēvēta arī par Vecgulbenes luterāņu baznīcu) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Brīvības ielā 15, Gulbenē.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Gulbenes Sarkanā pils
Sarkanās pils tornis pirms 1905. gada Gulbenes Sarkanā pils ir neogotikas stilā celta Vecgulbenes muižas pils Parka ielā 10 Gulbenē.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Gulbenes Sarkanā pils · Redzēt vairāk »
Gustavs Ādolfs
Gustavs Ādolfs var būt.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Gustavs Ādolfs · Redzēt vairāk »
Gustavs Horns
Gustavs Horns, arī Gustavs Hūrns (dzimis, miris), bija zviedru feldmaršals un politiķis.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Gustavs Horns · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Koknese · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krustalīce
Krustalīce, saukta arī Kristalīce, augštecē Aizupe, ir Pededzes labā pieteka Gulbenes novadā.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Krustalīce · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Marienhauzenas pils
Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Marienhauzenas pils · Redzēt vairāk »
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Maskavija · Redzēt vairāk »
Mihaels Hildebrands
Mihaels Hildebrands vai Miķelis Hildebrands (1433.-1509.) bija Rīgas arhibīskaps.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Mihaels Hildebrands · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Muiža · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Raunas viduslaiku pils
Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Raunas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Silvestrs Stodevešers
Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.—12.07.1479.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Silvestrs Stodevešers · Redzēt vairāk »
Stārastija
Stārastija bija Polijas-Lietuvas kopvalsts administratīvā teritorija, ko pārvaldīja stārasts.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Stārastija · Redzēt vairāk »
Tālavas dalīšanas līgums
Tālavas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940) Tālavas dalīšanas līgums ir 1224.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Tālavas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Tirzas kauja
Tirzas kauja bija kauja Livonijas kara otrajā gadā (1559), kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas arhibīskapijas vasaļu apvienotos spēkus.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Tirzas kauja · Redzēt vairāk »
Volfi
Baronu fon Volfu dzimtas ģerbonis. Fon Volfu dzimta ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 17.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Volfi · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Gulbenes viduslaiku pils un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
