95 attiecības: Aļģes, Adhēzija, Akmeņogles, Akumulatoru baterija, Aminoskābes, Antibiotikas, Asfaltbetons, Atkritumi, Atmosfēra, Augi, Augsne, Augu minerālvielas, Autohtons, Šķīdums, Ūdens, Baktērijas, Baterija, Bāze (ķīmija), Betons, Brūnogles, Celuloze, Cements, Ciete, Cinks, Cukurs, Dzīvnieki, Dzīvsudrabs, Dzelzs, Eļļa, Ekstrakcija, Enzīmi, Evolūcija, Fenoli, Fosfors, Fotosintēze, Gāze, Grams, Gumija, Hemicelulozes, Hromatogrāfija, Hroms, Humifikācija, Jūra, Jons, Kadmijs, Kalcijs, Katalīze, Kālijs, Kūdra, Keramika, ..., Kompleksie savienojumi, Komposts, Lignīns, Lipīdi, Magnijs, Māls, Metāli, Mikoriza, Mikroorganismi, Minerāls, Molekula, Molekulu masa, Nematodes, Nikotīns, Nukleīnskābes, Ogļhidrāti, Ogleklis, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Oksidētājs, Olbaltumvielas, Organiskās vielas, Papīrs, Pasaules okeāns, Pazemes ūdeņi, Pesticīdi, PH, Piesārņojums, Radioaktivitāte, Raugs, Rūpniecība, Sakne, Sapropelis, Sāļi, Sēnes, Skābes, Slāpeklis, Tauki, Temperatūra, Tinte, Toksīns, Toksiskums, Tonna, Vaski, Vielmaiņa, Virsmas spraigums. Izvērst indekss (45 vairāk) »
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Humusvielas un Aļģes · Redzēt vairāk »
Adhēzija
Rasas pilieni turas uz lapām adhēzijas dēļ Adhēzija (— ‘pielipšana’) ir starpmolekulāra saistība starp kontaktā esošām dažādu cietu vai šķidru vielu virsmām.
Jaunums!!: Humusvielas un Adhēzija · Redzēt vairāk »
Akmeņogles
Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.
Jaunums!!: Humusvielas un Akmeņogles · Redzēt vairāk »
Akumulatoru baterija
Akumulatoru baterija ir baterijas tips, kuru ir iespējams atkārtoti uzlādēt.
Jaunums!!: Humusvielas un Akumulatoru baterija · Redzēt vairāk »
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Jaunums!!: Humusvielas un Aminoskābes · Redzēt vairāk »
Antibiotikas
mutes dobuma vietējai ārstēšanai Antibiotikas (anti- — ‘pret’,, biōtikós — ‘saistībā ar dzīvību’) ir ķīmisko vielu vai to maisījumu grupa, kas nogalina baktērijas un citus mikroorganismus vai kavē to vairošanos.
Jaunums!!: Humusvielas un Antibiotikas · Redzēt vairāk »
Asfaltbetons
Asfaltbetona ieklājējs Asfaltbetons jeb vienkārši asfalts ir būvmateriāls, ar dolomīta vai granīta šķembām un pildvielu (samaltu dolomītu) sajaukta bitumena masa.
Jaunums!!: Humusvielas un Asfaltbetons · Redzēt vairāk »
Atkritumi
atkritumu tvertnē Atkritumi ir jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās īpašnieks atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties.
Jaunums!!: Humusvielas un Atkritumi · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Humusvielas un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Humusvielas un Augi · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Humusvielas un Augsne · Redzēt vairāk »
Augu minerālvielas
Augu minerālvielas ir ķīmiskie elementi, kas nepieciešami augu pilnvērtīgai ontoģenētiskai attīstībai.
Jaunums!!: Humusvielas un Augu minerālvielas · Redzēt vairāk »
Autohtons
Japānā Autohtoni ir kādas noteiktas zemes pamatiedzīvotāji jeb pirmiedzīvotāji. Šo terminu izmanto gan kā lietvārdu, gan kā īpašības vārdu, piemēram, "autohtonās minoritātes". Bioloģijā par autohtoniem sauc organismus, kas evolūcijas procesā ir izveidojušies kādā apvidū vai arī tajā dzīvojuši senos laikos un dzīvo tur joprojām. Šajā sakarā līdzīga nozīme ir terminam endēmisks.
Jaunums!!: Humusvielas un Autohtons · Redzēt vairāk »
Šķīdums
Šķīdums ir stabila homogēna dispersa sistēma jeb vairākkomponenšu vienfāzes sistēma.
Jaunums!!: Humusvielas un Šķīdums · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Humusvielas un Ūdens · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Humusvielas un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Baterija
300px Baterija ir ierīce, kurā ķīmiskas reakcijas rezultātā rodas elektroenerģija, tādējādi baterija ir ķīmiskais elektrības avots.
Jaunums!!: Humusvielas un Baterija · Redzēt vairāk »
Bāze (ķīmija)
Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.
Jaunums!!: Humusvielas un Bāze (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Betons
Betona liešana Tilts, kas celts no betona Betons ir mākslīgā akmens celtniecības materiāls, kas izveidojas, sacietējot noteiktā proporcijā sajauktām saistvielām (cements un citas vielas), ūdenim un pildvielām.
Jaunums!!: Humusvielas un Betons · Redzēt vairāk »
Brūnogles
Brūnogļu krāvums Brūnogles (dažkārt sauktas arī par lignītu no, ar ko parasti saprot ogļu paveidu) ir samērā mīksts, brūns vai melns biogēnas izcelsmes nogulumiezis, fosilas ogles, kam raksturīga zema augu atlieku pārogļošanās pakāpe (starpstadija starp kūdru un akmeņoglēm).
Jaunums!!: Humusvielas un Brūnogles · Redzēt vairāk »
Celuloze
Celuloze (Celulozes polimerizācijas pakāpe augos var sasniegt 15000. Celulozes molekulas augu šūnā ir sakārtotas fibrillās, kurām ir struktūra ar kristāliskām īpašībām. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki, izņemot zālēdājus, celulozi nespēj sagremot, jo viņu gremošanas traktos neveidojas fermenti to hidrolizēšanai, tomēr celuloze ir nozīmīga pārtikas šķiedrviela.
Jaunums!!: Humusvielas un Celuloze · Redzēt vairāk »
Cements
Cementa pakas. Cements ir hidrauliska saistviela (saistviela, kas cietē ūdenī).
Jaunums!!: Humusvielas un Cements · Redzēt vairāk »
Ciete
Ciete, agrāk saukta arī par stērķeli (no, Stärklis — 'ciete'), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.
Jaunums!!: Humusvielas un Ciete · Redzēt vairāk »
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Jaunums!!: Humusvielas un Cinks · Redzēt vairāk »
Cukurs
Cukurs ir pārtikas produkts, kas ir kristāliska, salda, parasti balta (bezkrāsaina) viela, ko galvenokārt izmanto kā saldvielu.
Jaunums!!: Humusvielas un Cukurs · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Humusvielas un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Jaunums!!: Humusvielas un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Humusvielas un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Eļļa
Motoreļļas iepildīšana automašīnas dzinējā Eļļa ir jebkura nepolāra, neitrāla ķīmiskā viela, kas normālos apstākļos ir viskozs šķidrums un ir gan hidrofoba (tāda, ko ūdens neslapina), gan lipofīla (tāda, kas ir taukaina).
Jaunums!!: Humusvielas un Eļļa · Redzēt vairāk »
Ekstrakcija
Dalāmo piltuvi izmanto ekstrakcijai laboratorijā (parasti mazāk nekā 2 litru apjomā) ar 2 nesajaucamām šķidrām fāzēm, kur "eļļa" var būt jebkura fāze ar mazāku blīvumu nekā ūdenim (parasti organisks šķīdinātājs) un "ūdens" var būt jebkura blīvāka šķidruma fāze, parasti ūdens fāze Ekstrakcija ar dalāmo piltuvi laboratorijā. Augšējā slānī ir dietilēteris, apakšējā — ūdens fāze Ekstrakcija ķīmijā ir vielu atdalīšanas process, kas pamatojas uz vielas atdalīšanu no šķīduma vai cietu vielu maisījuma ar piemērota šķīdinātāja palīdzību.
Jaunums!!: Humusvielas un Ekstrakcija · Redzēt vairāk »
Enzīmi
Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.
Jaunums!!: Humusvielas un Enzīmi · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Humusvielas un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Fenoli
Fenols — vienkāršākais no fenoliem. Fenoli — organiskie aromātiskie savienojumi, kuros hidroksilgrupas tieši saistītas ar aromātiskās struktūras (benzola gredzena) oglekļa atomiem.
Jaunums!!: Humusvielas un Fenoli · Redzēt vairāk »
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Jaunums!!: Humusvielas un Fosfors · Redzēt vairāk »
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Jaunums!!: Humusvielas un Fotosintēze · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Humusvielas un Gāze · Redzēt vairāk »
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Jaunums!!: Humusvielas un Grams · Redzēt vairāk »
Gumija
Skrituļhokeja bumba no gumijas Gumija (— 'sveķi') ir materiāls, ko iegūst dabīgā vai sintētiskā kaučuka vulkanizācijas (apstrādes ar sēru) procesā.
Jaunums!!: Humusvielas un Gumija · Redzēt vairāk »
Hemicelulozes
Hemicelulozes molekulas fragments, kas sastāv no ksilozes, mannozes, glikozes un galaktozes atlikumiem Hemicelulozes ir dažāda sastāva neviendabīgi polisaharīdi, kas, atšķirībā no celulozes, sastāv no salīdzinoši īsām un sazarotām ķēdēm, kuru polimerizācijas pakāpe vidēji ir 150—200.
Jaunums!!: Humusvielas un Hemicelulozes · Redzēt vairāk »
Hromatogrāfija
akrilnitrila koncentrāciju no dažādām laboratorijas vietām. Automatizēts frakciju savācējs un paraugu uzlicējs hromatogrāfijas metodēm Hromatogrāfija (no, chroma — 'krāsa' un, graphein — 'rakstīt') ir laboratorijas tehnoloģiju kopums vielu maisījumu sadalīšanai.
Jaunums!!: Humusvielas un Hromatogrāfija · Redzēt vairāk »
Hroms
Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24.
Jaunums!!: Humusvielas un Hroms · Redzēt vairāk »
Humifikācija
Humifikācija ir augsnes augšējā daļā notiekoša mikrobioloģiska un bioķīmiska vienkāršu organisku savienojumu pārvēršanās par daudz sarežģītākiem organiskiem savienojumiem, kas saistīti ar augsnes minerālo daļu.
Jaunums!!: Humusvielas un Humifikācija · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Humusvielas un Jūra · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Humusvielas un Jons · Redzēt vairāk »
Kadmijs
Kadmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cd un atomskaitli 48.
Jaunums!!: Humusvielas un Kadmijs · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Humusvielas un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Katalīze
cukura gabaliņš (kreisajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (labajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.
Jaunums!!: Humusvielas un Katalīze · Redzēt vairāk »
Kālijs
Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.
Jaunums!!: Humusvielas un Kālijs · Redzēt vairāk »
Kūdra
Kūdras ieguve Vācijā Kūdra ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojas no augu paliekām purvos.
Jaunums!!: Humusvielas un Kūdra · Redzēt vairāk »
Keramika
Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.
Jaunums!!: Humusvielas un Keramika · Redzēt vairāk »
Kompleksie savienojumi
Cisplatīna kompleksa molekulas modelis Kompleksie savienojumi jeb koordinācijas savienojumi (- sakars, savienojums) ir neitrālas molekulas vai elektriski lādēti joni, kas veidojas, pie centrālā atoma (parasti metāla) pievienojoties citām molekulām vai joniem, ko sauc par ligandiem.
Jaunums!!: Humusvielas un Kompleksie savienojumi · Redzēt vairāk »
Komposts
Komposts Komposts (no — ‘saliktais’) ir organisks augsnes ielabošanas līdzeklis, kuru pievieno augsnei, lai saglabātu un uzlabotu tās fizikālās un ķīmiskās īpašības un bioloģisko aktivitāti.
Jaunums!!: Humusvielas un Komposts · Redzēt vairāk »
Lignīns
Lignīns (no — 'koks, koksne') ir otrs izplatītākais biopolimērs augu valstī pēc celulozes.
Jaunums!!: Humusvielas un Lignīns · Redzēt vairāk »
Lipīdi
Lipīdu iedalījums Lipīdi (no (lipos) — 'tauki') ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa.
Jaunums!!: Humusvielas un Lipīdi · Redzēt vairāk »
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Jaunums!!: Humusvielas un Magnijs · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Humusvielas un Māls · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Humusvielas un Metāli · Redzēt vairāk »
Mikoriza
micēlija izveidotā ektomikoriza. Mikoriza (— 'sēņu'; rhiza — 'saknes') ir sēņu un augu simbiotiski–mutuāliskas attiecības, sēņu hifām kolonizējot auga saknes.
Jaunums!!: Humusvielas un Mikoriza · Redzēt vairāk »
Mikroorganismi
botulisma izraisītājas Mikroorganismi ((mikros) — ‘mazs’ + ‘organismi’), mikrobi jeb sīkbūtnes ir tik ļoti mazi organismi, ka tos nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.
Jaunums!!: Humusvielas un Mikroorganismi · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Humusvielas un Minerāls · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Humusvielas un Molekula · Redzēt vairāk »
Molekulu masa
Atsevišķu molekulu masas ir ļoti mazas.
Jaunums!!: Humusvielas un Molekulu masa · Redzēt vairāk »
Nematodes
Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).
Jaunums!!: Humusvielas un Nematodes · Redzēt vairāk »
Nikotīns
Nikotīns ir piridīna grupas alkaloīds - bezkrāsains, eļļains šķidrums, kam ir raksturīga tabakas smaka.
Jaunums!!: Humusvielas un Nikotīns · Redzēt vairāk »
Nukleīnskābes
Nukleīnskābes jeb nukleoskābes ir polimēri, kurus veido savā starpā ar fosforskābes diestera saitēm lineāri savienoti nukleotīdi.
Jaunums!!: Humusvielas un Nukleīnskābes · Redzēt vairāk »
Ogļhidrāti
graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).
Jaunums!!: Humusvielas un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Humusvielas un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Jaunums!!: Humusvielas un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »
Oksidētājs
Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).
Jaunums!!: Humusvielas un Oksidētājs · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Humusvielas un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Jaunums!!: Humusvielas un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »
Papīrs
Papīru kaudze Papīrs ir materiāls plānu lapu veidā, kas ir paredzēts rakstīšanai, grāmatu iespiešanai, banknošu izgatavošanai un citiem mērķiem.
Jaunums!!: Humusvielas un Papīrs · Redzēt vairāk »
Pasaules okeāns
Pasaules okeāns - zilā krāsā Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemes okeānu kopumu.
Jaunums!!: Humusvielas un Pasaules okeāns · Redzēt vairāk »
Pazemes ūdeņi
Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.
Jaunums!!: Humusvielas un Pazemes ūdeņi · Redzēt vairāk »
Pesticīdi
Lauku miglošana ar pesticīdiem Pesticīdi ( — ‘slimība’, caedo — ‘nogalināt’), arī augu aizsardzības līdzekļi, ir ķīmiskas vielas, kuras izmanto lauksaimniecībā, lai apkarotu kaitēkļus, uzveiktu augu slimības, kā arī dažādus parazītus un nezāles.
Jaunums!!: Humusvielas un Pesticīdi · Redzēt vairāk »
PH
pH indikatoru iekrāsoti šķīdumi ar dažādu ūdeņraža jonu koncentrāciju (no pH.
Jaunums!!: Humusvielas un PH · Redzēt vairāk »
Piesārņojums
Piesārņojums Gajānas piekrastē Vides piesārņojums ir jebkādas vielas (cietvielas, šķidruma vai gāzes) vai enerģijas formas (piemēram, karstuma, skaņas vai radioaktivitātes) kaitējums videi, apdraudot tajā esošo organismu veselību un dzīvību.
Jaunums!!: Humusvielas un Piesārņojums · Redzēt vairāk »
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Jaunums!!: Humusvielas un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »
Raugs
''Saccharomyces cerevisiae'' mikroskopā Raugi ir eikarioti, vienšūnas organismi, kas ierindoti sēņu valstī.
Jaunums!!: Humusvielas un Raugs · Redzēt vairāk »
Rūpniecība
Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.
Jaunums!!: Humusvielas un Rūpniecība · Redzēt vairāk »
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Jaunums!!: Humusvielas un Sakne · Redzēt vairāk »
Sapropelis
Sapropelis (no (sapros) — 'satrūdējis, sapuvis' un (pēlos) — 'māls, dubļi')Svešvārdu vārdnīca.
Jaunums!!: Humusvielas un Sapropelis · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Humusvielas un Sāļi · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Humusvielas un Sēnes · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Humusvielas un Skābes · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Humusvielas un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Humusvielas un Tauki · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Humusvielas un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Tinte
Tintnīca — trauks, kurā glabājas tinte Tinte (— ‘krāsains ’) ir šķidrums vai pasta, kas satur pigmentus un krāsvielas un tiek izmantota rakstīšanai un zīmēšanai.
Jaunums!!: Humusvielas un Tinte · Redzēt vairāk »
Toksīns
Toksīns (τοξικός (toxikos) — indīgs) ir bioloģiskas izcelsmes inde.
Jaunums!!: Humusvielas un Toksīns · Redzēt vairāk »
Toksiskums
Galvaskauss un krustoti kauli ir simbols, kas nozīmē toksiskumu. Toksiskums, toksicitāte jeb indīgums ir vielas kaitīgās iedarbības uz organismu rādītājs.
Jaunums!!: Humusvielas un Toksiskums · Redzēt vairāk »
Tonna
Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.
Jaunums!!: Humusvielas un Tonna · Redzēt vairāk »
Vaski
cetilpalmitāta ķīmiskā struktūra Vaski ir ķīmisku savienojumu grupa, kas viegli kūst un pēc savām īpašībām atgādina taukus.
Jaunums!!: Humusvielas un Vaski · Redzēt vairāk »
Vielmaiņa
šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.
Jaunums!!: Humusvielas un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »
Virsmas spraigums
Virsmas spraigums ir šķidruma virsmas īpašība.
Jaunums!!: Humusvielas un Virsmas spraigums · Redzēt vairāk »