Satura rādītājs
39 attiecības: Altāris, Arhitektūra, Baznīca (celtne), Glezna, Glezniecība, Grāfs, Jans Andžejs Plāters, Jaunava Marija, Jānis Kristītājs, Jēzus Kristus, Jezuīti, Kalniešu pagasts, Kapsēta, Kokgriezums, Koks, Krāslavas novads, Krucifikss, Latgale, Latvija, Lielindrica, Marija Magdalēna, Olīvkoks, Plāteri, Prāvests, Protestantisms, Rīgas metropolija, Rēzeknes-Aglonas diecēze, Rožukronis, Rokoko, Romas Katoļu baznīca, Skola, Tartu, Tornis, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, Zibens, Zvans, 16. gadsimts, 1698. gads, 17. gadsimts.
Altāris
Altāris. Altāri. Altāris (no — 'augsts') jeb ziedoklis ir kulta vieta rituālām norisēm.
Skatīt Indricas baznīca un Altāris
Arhitektūra
Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs Arhitektūra (no, archi- — ‘galvenais’,, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi.
Skatīt Indricas baznīca un Arhitektūra
Baznīca (celtne)
Rīgas Svētā Pētera baznīca. Baznīca (no senkrievu: божница — 'dievnīca') ir celtne, kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu, kur sanākt kopā kristiešu draudzei.
Skatīt Indricas baznīca un Baznīca (celtne)
Glezna
eļļas krāsām uz audekla gleznotais darbs "Ziema" Glezna ir tēlotāja mākslas darbs, kas atveidots ar glezniecības līdzekļiem.
Skatīt Indricas baznīca un Glezna
Glezniecība
Leonardo da Vinči. "Mona Liza", viena no pazīstamākajām gleznām. Portrets. Eļļas krāsu tehnika. Džovanna Garzonī. Klusā daba ar citronu bļodu. Tempera. Brunhilde Maijere "Frauenburga". Pilsētas ainava. Akvareļa tehnika. Augusts Holmbergs "Divi kakadū" Animālistikas žanrs.
Skatīt Indricas baznīca un Glezniecība
Grāfs
Grāfa heraldiskais kronis Grāfs bija sākotnēji, agrajos viduslaikos, ieņemamais amats: viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls.
Skatīt Indricas baznīca un Grāfs
Jans Andžejs Plāters
Jans Andžejs Plāters (dzimis 1626. gadā, miris) bija grāfs, Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1695.
Skatīt Indricas baznīca un Jans Andžejs Plāters
Jaunava Marija
Jaunava Marija grieķu ikonā (aptuveni 16. gadsimta beigas) Saskaņā ar Jauno Derību Jaunava Marija (aramiešu מרים 'stiprā', 'daiļā' vai arī 'Kundze') bija Jēzus Kristus māte un (viņa ieņemšanas brīdī) Jāzepa sieva (Mateja 1:18-20, Lūkas 1:35).
Skatīt Indricas baznīca un Jaunava Marija
Jānis Kristītājs
Svētais Jānis Kristītājs ((Yokhanan HaMatbil), (Iōánnēs ho baptistḗs) vai Ἰωάννης ὁ βαπτίζων (Iōánnēs ho baptízōn),; dzimis laika posmā no 6. līdz 2. gadam p.m.ē., miris ap 30. gadu) bija sludinātājs un askēts, kurš, pēc evaņģēlija datiem, kristīja Jēzu Kristu.
Skatīt Indricas baznīca un Jānis Kristītājs
Jēzus Kristus
Jēzus Kristus (dzimis 5.—2. gadā p.m.ē., miris 30.—33. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs, Dieva Dēls, arī Cilvēka Dēls ir centrālā figūra kristietībā, un lielākā daļa kristiešu baznīcu viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu.
Skatīt Indricas baznīca un Jēzus Kristus
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Skatīt Indricas baznīca un Jezuīti
Kalniešu pagasts
Kalniešu pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Daugavas labajā krastā.
Skatīt Indricas baznīca un Kalniešu pagasts
Kapsēta
Rīgas Lielie kapi. Kapsēta ir īpaša teritorija ārpus apdzīvotas vietas vai tās nomalē, kas ierādīta mirušo apbedīšanai.
Skatīt Indricas baznīca un Kapsēta
Kokgriezums
Lūkasa Krānaha Vecākā 1509. gada kokgriezums "Ādams un Ieva — grēkā krišana" Kokgriezums ir grafikas augstspiedes tehnikas ksilogrāfijas veids.
Skatīt Indricas baznīca un Kokgriezums
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Skatīt Indricas baznīca un Koks
Krāslavas novads
Krāslavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Indricas baznīca un Krāslavas novads
Krucifikss
Krucifikss dzīvojamā telpā Krucifikss sakrālā telpā Krucifikss ir krustā sistā Kristus tēls kā sakrālās tēlniecības forma kristīgajā pasaulē, Romas Katoļu baznīcas ietekmes sfērā.
Skatīt Indricas baznīca un Krucifikss
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Indricas baznīca un Latgale
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Indricas baznīca un Latvija
Lielindrica
Lielindrica ir ciems Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Skatīt Indricas baznīca un Lielindrica
Marija Magdalēna
Svētā Marija Magdalēna bija Jēzus mācekle, kuru, kā rakstīts kanoniskā Bībelē, Jēzus bija atbrīvojis no dēmoniem.
Skatīt Indricas baznīca un Marija Magdalēna
Olīvkoks
Eiropas olīvkoks (Olea europaea) ir olīvaugu dzimtas augs.
Skatīt Indricas baznīca un Olīvkoks
Plāteri
Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Plāteri jeb par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles, pēc 1803.
Skatīt Indricas baznīca un Plāteri
Prāvests
Prāvests (lejasvācu: Pravest, cēlies no — 'tas, kurš nolikts priekšā') ir viens no vadītāja, priekšnieka amatiem kristīgās baznīcas hierarhijā.
Skatīt Indricas baznīca un Prāvests
Protestantisms
Protestantisms ir 16. gadsimta reformācijā radušās kristīgās baznīcas konfesijas.
Skatīt Indricas baznīca un Protestantisms
Rīgas metropolija
Kulmas (1245-1566, resp. 1577) diecēzes. Rīgas metropolija (latīņu: metropolis - "mātes pilsēta") bija Romas katoļu baznīcas province Baltijas jūras austrumu krastā Ziemeļeiropā, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais galva veica Rīgas arhibīskaps.
Skatīt Indricas baznīca un Rīgas metropolija
Rēzeknes-Aglonas diecēze
bīskapa Jāņa Buļa ģerbonis. Rēzeknes-Aglonas diecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas Rīgas metropolijas noteikta teritorija jeb sufraganija, kas ietilpst Rīgas metropolijas kā Baznīcas provinces teritorijā.
Skatīt Indricas baznīca un Rēzeknes-Aglonas diecēze
Rožukronis
Rožukronis Rožukronis (— ‘rožu kronis’) ir lūgšanas veids, ko piekopj Romas katoļu baznīca, kā arī īpašas lūgšanu krelles, ko izmanto tās laikā kā palīglīdzekli atkārtošanas reižu skaita ievērošanai.
Skatīt Indricas baznīca un Rožukronis
Rokoko
Kadisas katedrāle (Spānija) Rokoko ir 18. gadsimta dekorāciju stils, kas bija populārs Eiropā, it sevišķi Francijā.
Skatīt Indricas baznīca un Rokoko
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Indricas baznīca un Romas Katoļu baznīca
Skola
Klase vienā no Vācijas skolām 1930. gados Skola ir mācību un audzināšanas iestāde, kur skolotāji apmāca skolēnus.
Skatīt Indricas baznīca un Skola
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Indricas baznīca un Tartu
Tornis
Rīgas radio un televīzijas tornis ir augstākais tornis Latvijā. Tornis ir augsta brīvi stāvoša struktūra vai būves daļa, kas visbiežāk augstumā pārsniedz savu platumu.
Skatīt Indricas baznīca un Tornis
Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki
Marijas aizmigšana attēlota 11. gadsimtā. (''Musée de Cluny'') Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir katoļu baznīcas reliģiski svētki, ko atzīmē.
Skatīt Indricas baznīca un Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki
Zibens
Zibens Arlingtonā (ASV) Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā.
Skatīt Indricas baznīca un Zibens
Zvans
Baznīcas zvans un tā šķērsgriezums Zvans ir konisks, dobs instruments, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada skaņu.
Skatīt Indricas baznīca un Zvans
16. gadsimts
16.
Skatīt Indricas baznīca un 16. gadsimts
1698. gads
1698.
Skatīt Indricas baznīca un 1698. gads
17. gadsimts
17.
Skatīt Indricas baznīca un 17. gadsimts
Zināms kā Indricas Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca, Indricas katoļu baznīca.