Satura rādītājs
137 attiecības: Aizkraukles viduslaiku pils, Alūksne, Alūksnes viduslaiku pils, Alberts Radvils, Antonijs Posevino, Augstrozes pils, Ļaudona, Ļaudonas viduslaiku pils, Ērgļu viduslaiku pils, Ņeveļa, Bērzaune, Bērzaunes pils, Boriss Godunovs, Borkholmas pils, Braslava, Cēsu pils, Cesvaine, Cesvaines viduslaiku pils, Daugavgrīvas viduslaiku pils, Džovanni Paolo Kampana, Dinaburgas pils, Doles pilis, Domkalna pils, Dzērbenes viduslaiku pils, Eces pils, Falkenas klosteris, Gaujiena, Gaujienas viduslaiku pils, Gulbene, Gulbenes viduslaiku pils, Hāpsalas pils, Hāpsalu, Holma, Igaunija, Ikšķiles viduslaiku pils, Ilcenes pils, Ivans IV, Izborska, Kalsnavas pils, Kavildas pils, Kirumpejas pils, Koknese, Kokneses pils, Kongutas pils, Krasnogorodska, Krievijas cariste, Krimuldas viduslaiku pils, Krustpils, Krustpils pils, Kurzemes bīskapija, ... Izvērst indekss (87 vairāk) »
- Livonijas karš
Aizkraukles viduslaiku pils
Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Aizkraukles viduslaiku pils
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Alūksne
Alūksnes viduslaiku pils
Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Alūksnes viduslaiku pils
Alberts Radvils
Alberts Radivils (16. gadsimta glezna) Alberts Radvils (1558–1592), arī Albrehts Radzivils bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Alberts Radvils
Antonijs Posevino
Antonijs Posevino (1533—1611) bija itāļu izcelsmes jezuītu priesteris, diplomāts un rakstnieks.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Antonijs Posevino
Augstrozes pils
Augstrozes pilsdrupas mūsdienās. Augstrozes pils, līdz 16.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Augstrozes pils
Ļaudona
Ļaudonas ģerbonis Ļaudona (līdz 1926. gadam Liograde) ir apdzīvota vieta Madonas novada Ļaudonas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Ļaudona
Ļaudonas viduslaiku pils
Ļaudonas muižas pils (pēc 1920). Ļaudonas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils un Ļaudonas draudzes novada centrs 13.-16.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Ļaudonas viduslaiku pils
Ērgļu viduslaiku pils
Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Ērgļu viduslaiku pils
Ņeveļa
Ņeveļa ir pilsēta Neveļas ezera krastā Pleskavas apgabalā Krievijā, Neveļas rajona centrs.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Ņeveļa
Bērzaune
Bērzaune ir ciems Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Bērzaune
Bērzaunes pils
Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Bērzaunes pils
Boriss Godunovs
Boriss Godunovs (dzimis ap 1551. gadu miris) bija krievu bajārs, pārvaldīja Krievijas valsti sava māsasvīra Fjodora I vietā no 1585.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Boriss Godunovs
Borkholmas pils
Borkholmas pils rekonstrukcija. Pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma). Borkholmas pils jeb Porkuni bīskapa pils bija Rēveles bīskapa pils tagadējā Tapas pagastā Igaunijā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Borkholmas pils
Braslava
Braslava ir pilsēta ziemeļrietumu Baltkrievijā, Vitebskas apgabala Braslavas rajona administratīvais centrs.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Braslava
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Cēsu pils
Cesvaine
Cesvaine ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā 164 km no Rīgas.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Cesvaine
Cesvaines viduslaiku pils
Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Cesvaines viduslaiku pils
Daugavgrīvas viduslaiku pils
poļu—zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra) Daugavgrīvas viduslaiku pils jeb Daugavgrīvas skansts, arī Skanstnieki ir viduslaiku pils vieta Rīgā, Vecdaugavas apkaimē, Skanstnieku ielā 5 — kādreizējā Daugavgrīvas klostera vietā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Daugavgrīvas viduslaiku pils
Džovanni Paolo Kampana
Džovanni Paolo Kampana (vai Campani,; 1540—1592) bija itāļu izcelsmes jezuītu priesteris un diplomāts.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Džovanni Paolo Kampana
Dinaburgas pils
Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Dinaburgas pils
Doles pilis
Vecdoles pilsdrupas mūsdienās. Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Doles pilis jeb Vecdoles un Jaundoles pilis bija Rīgas arhibīskapijas pilis uz Doles salas.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Doles pilis
Domkalna pils
Domkalna pils ir pils Domkalnā, Tallinas vecpilsētā, Igaunijā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Domkalna pils
Dzērbenes viduslaiku pils
Dzērbenes baznīca un tai blakus esošā viduslaiku pils vieta 1786. gadā. Pie Dzērbenes viduslaiku pils uzceltā muižas pils 2000. gadā. Dzērbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Dzērbenes viduslaiku pils
Eces pils
Eces pils torņa drupas (no Broces kolekcijas, 1818). Eces pilsmuižas un pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma, 1827). Eces vasaļa pils bija Livonijas ordeņa vasaļa mūra pils pie senā Tallinas-Narvas lielceļa tagadējā Jehvi pagastā Austrumviru apriņķī Igaunijā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Eces pils
Falkenas klosteris
Falkenas klosteris jeb Kerknas klosteris bija ap 1233.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Falkenas klosteris
Gaujiena
Gaujiena ir apdzīvota vieta Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Gaujiena
Gaujienas viduslaiku pils
Skats uz Gaujienas baznīcu un viduslaiku pilsdrupām (18. gs.). Gaujienas pils rekonstrukcija pēc 1911. gada K. Levisa of Menāra veikto izrakumu datiem. Ar melnu krāsu iezīmēti saglabājušies mūru fragmenti. Gaujienas viduslaiku pilsdrupas ar galveno pili (b) un priekšpils ziemeļrietumu torni (c) no Broces kolekcijas (1790).
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Gaujienas viduslaiku pils
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Gulbene
Gulbenes viduslaiku pils
Gulbenes viduslaiku pils rekonstrukcija. Gulbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Gulbenes viduslaiku pils
Hāpsalas pils
Hāpsalas pils video no drona, 2022 Hāpsalas bīskapa pils jeb Hāpsalu pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapa pils ar katedrāli Igaunijas rietumos, ap kuru ar laiku izauga Hāpsalas pilsēta.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Hāpsalas pils
Hāpsalu
Hāpsalu, arī Hāpsala, ir kūrortpilsēta Igaunijas rietumu piekrastē pie Hāpsalu līča, Lēnes apriņķa centrs.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Hāpsalu
Holma
Holma ir pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala dienvidu daļā, Holmas rajona centrs pie Kunjas upes ieteces Lovatē.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Holma
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Igaunija
Ikšķiles viduslaiku pils
Ikšķiles pils un baznīcas komplekss 16. gadsimtā (stilizēts 17. gs. zīmējums no Broces kolekcijas). Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā (Broce, 1792). Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns (Kārlis fon Lēviss of Menārs, 1910). Ikšķiles viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Ikšķilē, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Ikšķiles viduslaiku pils
Ilcenes pils
Skats uz pils atrašanās vietu. Ilcenes vasaļa pils, arī Vābinas vasaļa pils, bija Tērbatas bīskapijas vasaļa mūra pils.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Ilcenes pils
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Ivans IV
Izborska
Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Izborska
Kalsnavas pils
Kalsnavas muižas klēts un pilsdrupas 19. gadsimta sākumā (no Pauluči albuma, 1830). Kalsnavas muižas pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu nocietināta muižas pils Kalsnavā pie Kokneses — Cesvaines ceļa.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Kalsnavas pils
Kavildas pils
Kavildas pilskalns ar uzrakstu. Kavildas vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Kavildas pils
Kirumpejas pils
Kirumpejas pils plāns 17. gadsimtā Kirumpejas pils plāns un apraksts (Broces kolekcija, 1801) Kirumpejas pils, arī Kirumpē bīskapa pils, bija Tērbatas bīskapijas mūra pils pie senā Tērbatas-Pleskavas lielceļa.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Kirumpejas pils
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Koknese
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Kokneses pils
Kongutas pils
Kongutas vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Kongutas pils
Krasnogorodska
Krasnogorodska ir pilsētciemats Pleskavas apgabalā Krievijā, Krasnogorodskas rajona centrs 20 km uz austrumiem no Krievijas—Latvijas robežas.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Krasnogorodska
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Krievijas cariste
Krimuldas viduslaiku pils
Skats uz Krimuldas viduslaiku pili no dienvidaustrumiem (attēls no Zviedrijas Valsts arhīva). Krimuldas viduslaiku pils galvenā korpusa drupas (Broce, 1794) Krimuldas viduslaiku pils drupas mūsdienās Krimuldas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Krimuldas viduslaiku pils
Krustpils
Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Krustpils
Krustpils pils
Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Krustpils pils
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Kurzemes bīskapija
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Laisas pils
Laisas pils Laisas pilsdrupas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gadsimts). Laisas pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Laisas pils jeb Lajuzes pils bija viduslaiku pils pie Lajuzes strauta Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Laisas pils
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Latvieši
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Latvija
Leāles pils
Leāles pils 1683. gada zīmējumā. Pilsdrupu plāns no Pauluči albuma. Pilsdrupas (2011). Leāles pils jeb Lihulas bīskapa pils bija pils tagadējā Lihulas pilsētā Pērnavas apriņķī Igaunijā, kura atradās uz Sāmsalas-Vīkas bīskapijas un Livonijas ordeņa robežas.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Leāles pils
Lielvārde
Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Lielvārde
Lielvārdes pils
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Lielvārdes pils
Limbažu pils
Limbažu viduslaiku pils dienvidu korpuss 1920. gados. Limbažu pils drupas (1999). Limbažu viduslaiku pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.-16.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Limbažu pils
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Livonijas karš
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Livonijas Konfederācija
Lodes pils
Lodes pils pēc 1840. gada ugunsgrēka. Pils atjaunošanas darbu laikā (2011). Pils pēc atjaunošanas (2015). Lodes pils jeb Koluveres bīskapa pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapijas pils tagadējā Koluveres ciemā Lēnes apriņķī Igaunijā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Lodes pils
Ludza
Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Ludza
Ludzas pils
Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Ludzas pils
Lugažu pils
Lugažu pils plāns no 1692. gada. Lugažu pilsmuižas skats no rietumiem 1801. gadā ar zemes valni agrākās pils vietā (no Broces kolekcijas). Lugažu ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Lugažos pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Lugažu pils
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Magnuss (Livonijas karalis)
Marienhauzenas pils
Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Marienhauzenas pils
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Maskavija
Mālpils viduslaiku pils
Lemburgas pils un baznīcas plāns 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Sānskats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Mālpils viduslaiku pils jeb Lemburgas pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Mergupes labajā krastā Mālpilī pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Mālpils viduslaiku pils
Mujānu pils
Mujānu pils, muižas un dzirnavu plāns 17. gs. Mujānu pilsdrupas ar Balto torni 20. gs. sākumā Mujānu pils (dēvēta arī par Moyan, Maian, Mojahn) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļa pils 15.-16.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Mujānu pils
Nabes pils
Nabes pils tornis mūsdienās (2000). Nabes muiža ar viduslaiku dzīvojamo torni (pa labi, ap 1920). Nabes pils bija 14.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Nabes pils
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Narva
Narvas pils
Narvas pils jeb Hermaņa pils ir viduslaiku pils Igaunijā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Narvas pils
Nītaures pils
Nītaures pils un baznīca kartē (Stokholmas kara arhīvs, 1701) Nītaures pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums pie Mergupes.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Nītaures pils
Oldentornas pils
Oldentornas pils plāns (''Eduard Philipp Körber''). Oldentornas pilsdrupu apraksts (''Eduard Philipp Körber'', no Broces kolekcijas, 1801). Oldentornas bīskapa pils bija Tērbatas bīskapijas mūra pils Emajegi krastā pie senā Tērbatas-Pleskavas lielceļa.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Oldentornas pils
Opočka
Opočka ir Pleskavas apgabala pilsēta Krievijā pie Veļikajas upes.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Opočka
Ostrova (Krievija)
Ostrova ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, Ostrovas rajona centrs netālu no Krievijas—Latvijas robežas.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Ostrova (Krievija)
Otepē
Otepē, senāk latviski Odenpeja, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķī, pazīstama kā Igaunijas ziemas sporta galvaspilsēta (pretstatā Pērnavai kā vasaras galvaspilsētai).
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Otepē
Padizes klosteris
Padizes klosteris ir bijušais cisterciešu klosteris Igaunijā, Harju apriņķī.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Padizes klosteris
Paide
Paide ir pilsēta Jerves apriņķī Igaunijā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Paide
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Pērnava
Peltsamā
Peltsamā jeb Augstpāle ir pilsēta Igaunijas vidienē.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Peltsamā
Piebalgas pils
Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma) Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Piebalgas pils
Piritas klosteris
Piritas klosteris bija Svētās Birgitas ordeņa katoļu klosteris gan mūkiem, gan mūķenēm, kas tagad atrodas Piritas priekšpilsētā Tallinā, Igaunijā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Piritas klosteris
Pirkules pils
Pirkules pils jeb Perkeles pils, arī Ungurpils viduslaiku pils, bija 14.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Pirkules pils
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Pleskava
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Pleskavas kņazi
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Polijas—Lietuvas ūnija
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Polocka
Rakvere
Rakvere ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Rietumviru apriņķī, 20 km uz dienvidiem no Somu līča.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Rakvere
Randenes pils
Randenes vasaļa pils jeb Rannu vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Randenes pils
Rauna
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Rauna
Raunas viduslaiku pils
Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Raunas viduslaiku pils
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Rīgas brīvpilsēta
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Rīgas pils
Rževa
Volgas tilti (2004). Rževa ir pilsēta Volgas augštecē Tveras apgabalā Krievijā, municipālā apriņķa administratīvais centrs.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Rževa
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Rēzekne
Rēzeknes pilskalns
Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Rēzeknes pilskalns
Ringes pils
Ringes pilsdrupas un muižas ēkas (no Broces kolekcijas, 18. gs.). Ringes pilsdrupas un muižas ēkas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gs.). Ringes pils un pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Ringes vasaļa pils jeb Rengu vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Ringes pils
Romas pāvestu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Romas pāvesti kopš 33.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Romas pāvestu uzskaitījums
Ropažu viduslaiku pils
Ropažu viduslaiku pilsdrupas pilskalnā pie Lielās Juglas upes (18. gs. zīmējums) Ropažu pilsdrupas mūsdienās Ropažu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ropažos pie Lielās Juglas upes uz senā kara ceļa, kas no Salaspils veda uz Siguldas pili.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Ropažu viduslaiku pils
Rozbeķu pils
Rozbeķu pilsdrupas 18. gs. Rozbeķu pilsdrupas 2014. gada vasarā Rozbeķu pils pamatu uzmērījums 20. gs. sākumā. Rozbeķu pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu pils 14.-16.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Rozbeķu pils
Salacas pils
Skats uz Salacgrīvas ostu, pārceltuvi, baznīcu un pilsdrupām 1780. gadā (no Broces kolekcijas). Salacas pils bastioni mūsdienās. Salacas pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Salacas upes labajā krastā Salacgrīvā, apmēram puskilometru no upes grīvas.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Salacas pils
Salacgrīva
Salacgrīva ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Limbažu novadā, Salacas upes grīvā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Salacgrīva
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Salaspils
Sebeža
Sebeža ir pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Sebežas rajona centrs.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Sebeža
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Siguldas viduslaiku pils
Skujenes pils
Skujenes pils un baznīca 17. gadsimta kartē. Mūra atliekas rietumpusē Skujenes pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Skujenē pie Piebalgas-Nītaures ceļa ap puskilometru no vietas, kur tas šķērso Amatas upi.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Skujenes pils
Smiltenes pils
Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Smiltenes pils
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Stefans Batorijs
Suntažu viduslaiku pils
Suntažu viduslaiku pils 17. gadsimtā. Suntažu muižas kungu māja un baznīca 1796. gadā (no Broces kolekcijas). Suntažu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Mazās Juglas krastā Suntažos pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Suntažu viduslaiku pils
Talkhofas pils
Pūrmaņu muižas parks. Talkhofas pils jeb Kursi pils bija viduslaiku pils pie Pedjas upes Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Talkhofas pils
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Tallina
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Tartu
Tarvastas pils
Tarvastas pilsdrupas ar kapelu (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gs.). Tarvastas pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Tarvastas pils bija viduslaiku pils netālu no Tarvastu upes ietekas Vircezerā Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Tarvastas pils
Tolses pils
Štafenhāgena gravīra, 1867). Tolsburgas pilsdrupas no jūras puses mūsdienās Tolses ordeņa pils jeb Tolsburgas pils bija Livonijas ordeņa būvēta Tolsburgas fogta pils, kas kontrolēja Somu līča tirdzniecības ceļus.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Tolses pils
Trikāta
Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Trikāta
Trikātas viduslaiku pils
V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Trikātas viduslaiku pils
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Turaidas pils
Vainižu pils
Vainižu muižas pils (2000). Vainižu pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.-16.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Vainižu pils
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Valmiera
Valmieras Livonijas ordeņa pils
Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Valmieras Livonijas ordeņa pils
Vanavastselīna
Vanavastselīna, līdz 20.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Vanavastselīna
Varbekas pils
Uz Varbekas pils pamatiem celtā ēka. Varbekas pils vietas apraksts (no Broces kolekcijas, 1800). Varbekas bīskapa pils bija Tērbatas bīskapijas mūra pils Emajegi lejtecē pie senā Tērbatas-Peipusa ūdensceļa.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Varbekas pils
Vasknarva
Vasknarva, līdz 20.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Vasknarva
Vīlandes viduslaiku pils
Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Vīlandes viduslaiku pils
Veļikije Luki
Veļikije Luki ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, 274 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas, 476 km no Maskavas un 459 km no Sanktpēterburgas pie Lovates upes.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Veļikije Luki
Veisenšteinas pils
Veisenšteinas pilsdrupas 1799. gadā (no Broces kolekcijas). Pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Atjaunotais pils tornis "Garais Hermanis", kurā iekārtots "Laika centrs ''Wittenstein''". Veisenšteinas pils, video Veisenšteinas pils (lejasvācu Wittenstein — "Baltakmens pils") jeb Paides pils bija Livonijas ordeņa pils Paides pilsētā Igaunijā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Veisenšteinas pils
Vestienas muiža
Vestienas skats 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Vestienas muiža bija muiža Vestienas pagasta teritorijā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Vestienas muiža
Vezenbergas pils
Vezenbergas pilsdrupas 1794. gadā (no Broces kolekcijas) Pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma) Mūsdienu skats (2013) Vezenbergas pils jeb Rakveres pils bija Livonijas ordeņa pils Rakveres pilsētā Igaunijā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Vezenbergas pils
Višgorodoka
Višgorodoka (agrāk Višgoroda, Augšpils) ir ciems Krievijas Federācijā, kas no 1920.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Višgorodoka
Viļaka
Viļaka ir pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, Latgales ziemeļos, Balvu novadā.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Viļaka
Vigalas pils
Vigalas vasaļa pils plāns (Armins Tūlse, 1942). Vigalas vasaļa pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapijas vasaļu Ikšķiļu pils tagadējā Merjamā pagastā Raplas apriņķī.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Vigalas pils
Vihulas muiža
Vihulas muižas kungu māja mūsdienās. Vihulas muiža ir viduslaiku nocietināta muiža Rietumviru apriņķī.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Vihulas muiža
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Viljandi
Zaubes pils
Zaubes pilsdrupas pie lielceļa un tiltiņš pāri Dzirnavupei 18. gadsimtā. Zaubes pils jeb Jirgenburgas pils, līdz 1932.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Zaubes pils
Zommerpāles pils
Zommerpāles pils, arī Semerpalu vasaļa pils, bija Tērbatas bīskapijas mūra pils.
Skatīt Jamas Zapoļskas miera līgums un Zommerpāles pils
Skatīt arī
Livonijas karš
- Drohičinas līgums
- Grodņas ūnija (1566)
- Jamas Zapoļskas miera līgums
- Livonijas karš
- Livonijas karaliste
- Možaiskas līgums
- Rīgas brīvpilsēta
- Viļņas līgums (1559)
- Viļņas ūnija
Zināms kā Jamas-Zapoļskas miers, Jamzapoļes miera līgums, Jamzapoļskas miera līgums.