Ātrāk nekā pārlūku!
41 attiecības: Abrenes kauja, Astrahaņa, Astrahaņas hani, Bernds fon der Borhs, Ivans III, Izborska, Jaspers Linde, Jūda Makabejs, Johans fon dem Brēle, Johans II fon Fehte, Kazaņa, Kazaņas haniste, Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš, Latvijas—Krievijas robeža, Lietuvieši, Livonijas Konfederācija, Livonijas landtāgs, Livonijas ordeņa landmaršali, Livonijas ordenis, Marienhauzenas pils, Maskavas lielkņazi, Maskavija, Mihaels Hildebrands, Novgorodas kņazi, Ostrova (Krievija), Palkina, Palkinas rajons, Plāteri, Pleskava, Pleskavas apgabals, Pleskavas kņazi, Pleskavas Republika, Rīgas arhibīskapija, Rusova Livonijas hronika, Smoļenska, Tālavas dalīšanas līgums, Valters fon Pletenbergs, Višgorodoka, Viļaka, 13. septembris, 1502. gads.
Abrenes kauja
Abrenes kauja (arī kauja par Jaunlatgali) bija Latvijas Republikas īstenotas Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijas kauja Latvijas brīvības cīņu laikā pret Krievijas PFSR.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Abrenes kauja · Redzēt vairāk »
Astrahaņa
Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Astrahaņa · Redzēt vairāk »
Astrahaņas hani
Astrahaņas hana valsts (ap 1550). Astrahaņas caru (hanu) ģerboņa atveids mūsdienu Astrahaņas apgabala ģerbonī Astrahaņas hani jeb Astrahaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1466.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Astrahaņas hani · Redzēt vairāk »
Bernds fon der Borhs
šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Bernds fon der Borhs · Redzēt vairāk »
Ivans III
Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Ivans III · Redzēt vairāk »
Izborska
Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Izborska · Redzēt vairāk »
Jaspers Linde
Jaspers Linde, arī Kaspars Linde (miris 1524. gadā) bija Rīgas arhibīskaps no līdz.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Jaspers Linde · Redzēt vairāk »
Jūda Makabejs
Jūda Makabejs (miris 161. gadā p.m.ē) bija Matatija trešais dēls.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Jūda Makabejs · Redzēt vairāk »
Johans fon dem Brēle
Johans fon dem Brēle, saukts Plāters (ap 1460—1529) bija Livonijas ordeņa landmaršals (1502—1529) un viens no ievērojamākajiem tālaika Livonijas politiķiem un karavadoņiem.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Johans fon dem Brēle · Redzēt vairāk »
Johans II fon Fehte
Johans II fon Fehte jeb Jānis no Fehtes bija Rīgas arhibīskaps 1285.-1294.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Johans II fon Fehte · Redzēt vairāk »
Kazaņa
Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Kazaņa · Redzēt vairāk »
Kazaņas haniste
Kazaņas haniste (Qazan xanlığı) bija bulgāru—tatāru valsts, kas no 1438.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Kazaņas haniste · Redzēt vairāk »
Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš
Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš (1500—1503) bija karš starp Maskavas lielkņazistes un Krimas hanistes savienību no vienas puses un Lietuvas dižkunigaitiju un Livonijas konfederāciju no otras puses.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš · Redzēt vairāk »
Latvijas—Krievijas robeža
Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas). Latvijas—Krievijas robeža ir 283,6 km gara Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas — teritorijas.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Latvijas—Krievijas robeža · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa landmaršali
Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Marienhauzenas pils
Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Marienhauzenas pils · Redzēt vairāk »
Maskavas lielkņazi
Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Peipusa ezerā (1472). Maskavijas lielkņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Maskavas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Maskavija · Redzēt vairāk »
Mihaels Hildebrands
Mihaels Hildebrands vai Miķelis Hildebrands (1433.-1509.) bija Rīgas arhibīskaps.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Mihaels Hildebrands · Redzēt vairāk »
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »
Ostrova (Krievija)
Ostrova ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, Ostrovas rajona centrs netālu no Krievijas—Latvijas robežas.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Ostrova (Krievija) · Redzēt vairāk »
Palkina
Palkina ir pilsētciemats Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā, Palkinas rajona centrs.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Palkina · Redzēt vairāk »
Palkinas rajons
Palkinas rajons ir Krievijas Pleskavas apgabala administratīvais rajons.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Palkinas rajons · Redzēt vairāk »
Plāteri
Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Plāteri jeb par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles, pēc 1803.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Plāteri · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Pleskava · Redzēt vairāk »
Pleskavas apgabals
Pleskavas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā, pie valsts robežas ar Baltkrieviju, Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Pleskavas apgabals · Redzēt vairāk »
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »
Pleskavas Republika
Pleskavas Republikas teritorija ap 1462. gadu Pleskavas Republika, bija viduslaiku valsts ar galvaspilsētu Pleskavā.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Pleskavas Republika · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rusova Livonijas hronika
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Smoļenska · Redzēt vairāk »
Tālavas dalīšanas līgums
Tālavas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940) Tālavas dalīšanas līgums ir 1224.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Tālavas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »
Višgorodoka
Višgorodoka (agrāk Višgoroda, Augšpils) ir ciems Krievijas Federācijā, kas no 1920.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Višgorodoka · Redzēt vairāk »
Viļaka
Viļaka ir pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, Latgales ziemeļos, Balvu novadā.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un Viļaka · Redzēt vairāk »
13. septembris
13.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un 13. septembris · Redzēt vairāk »
1502. gads
1502.
Jaunums!!: Kauja pie Smoļinas un 1502. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Kauja pie Smoļinas ezera, Smoļinas kauja.
