Ātrāk nekā pārlūku!
53 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Antans Sņečkus, Apvienotā Karaliste, Austrumprūsija, Čehija, Ņikita Hruščovs, Baltenlande, Baltic News Service, Boriss Jeļcins, Delfi (portāls), Diena (laikraksts), Eiropa, Jauns.lv, Josifs Staļins, Kaļiņingradas apgabals, Karaļauči, Katiņas slaktiņš, Krievija, Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā, Krievijas Federācijas prezidents, Krievijas PFSR, Krimas okupācija, Kuriļu salu strīds, Latvieši, Latvija, Latvijas Sabiedriskais medijs, LETA, Lietuva, Lietuvas PSR, Lietuvas Republikas Seims, Lietuvieši, Mihails Gorbačovs, Mihails Kaļiņins, NATO, Odera, Orlas apgabals, Padomju Savienība, Penzas apgabals, Potsdamas konference, PSKP CK ģenerālsekretāru uzskaitījums, Rjazaņas apgabals, Separātisms, Tambovas apgabals, Toponīmija, TV3 Latvija, Tvnet.lv, Vācieši, Vācija, Vācijas atkalapvienošana, Viļņa, ..., Viļņas Universitāte, Vladimirs Putins, 2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā. Izvērst indekss (3 vairāk) »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Antans Sņečkus
Antans Sņečkus kā Lietuvas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs (1970) Antans Sņečkus, arī Antans Sniečkus (1903–1974) bija lietuviešu komunists, Lietuvas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs (1936–1974).
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Antans Sņečkus · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Čehija · Redzēt vairāk »
Ņikita Hruščovs
Ņikita Hruščovs (dzimis, miris) bija PSKP CK pirmais sekretārs no 1953.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Ņikita Hruščovs · Redzēt vairāk »
Baltenlande
1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Baltenlande · Redzēt vairāk »
Baltic News Service
Baltic News Service (BNS) ir ziņu aģentūra, kas darbojas Igaunijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Baltic News Service · Redzēt vairāk »
Boriss Jeļcins
Boriss Jeļcins (—) bija pirmais Krievijas Federācijas prezidents no līdz.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Boriss Jeļcins · Redzēt vairāk »
Delfi (portāls)
DELFI ir viens no lielākajiem ziņu portāliem un viena no apmeklētākajām tīmekļa vietnēm Latvijā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Delfi (portāls) · Redzēt vairāk »
Diena (laikraksts)
Diena ir viens no lielākajiem dienas laikrakstiem Latvijā pēc abonentu skaita, iznāk latviešu valodā (līdz 1999. gadam iznāca arī krievu valodā).
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Diena (laikraksts) · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Eiropa · Redzēt vairāk »
Jauns.lv
Jauns.lv ir Latvijas nacionālās izdevniecības SIA "Rīgas viļņi" veidots interneta portāls, kas ar sākotnējo nosaukumu kasjauns.lv darbojas kopš 2009.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Jauns.lv · Redzēt vairāk »
Josifs Staļins
Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Josifs Staļins · Redzēt vairāk »
Kaļiņingradas apgabals
Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Katiņas slaktiņš
Šventokšižas kalnos Katiņas slaktiņš, zināms arī kā Katiņas meža slaktiņš (— 'Katiņas noziegums'), bija poļu iedzīvotāju masveida nāvessoda izpilde pēc Padomju varas iestāžu rīkojuma.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Katiņas slaktiņš · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Krievijas 2022.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā · Redzēt vairāk »
Krievijas Federācijas prezidents
Krievijas Federācijas prezidenta zīme Krievijas Federācijas prezidenta standarts Krievijas Federācijas prezidents ir augstākais valsts amats Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Krievijas Federācijas prezidents · Redzēt vairāk »
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »
Krimas okupācija
Iesaistītās valstis Krimas okupācija 2014.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Krimas okupācija · Redzēt vairāk »
Kuriļu salu strīds
Japānas-Krievijas robežas maiņa: pēc 1855. gada Šimodas līguma (un 1951. gada Sanfrancisko līguma), pēc 1875. gada Pēterburgas līguma, pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā (ko neatzīt Japāna un liela daļa pasaules valstu). Kuriļu salu strīds ir strīds starp Japānu un Krieviju par dienvidu Kuriļu salu piederību.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Kuriļu salu strīds · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Sabiedriskais medijs
Latvijas Sabiedriskais medijs ir ilglaicīgs plāns, "kas paredz Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio sadarbību un pakāpenisku integrāciju, lai veidotu 21.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Latvijas Sabiedriskais medijs · Redzēt vairāk »
LETA
LETA ir Latvijas uzņēmums, kas veic ziņu aģentūras pakalpojumus.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un LETA · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas PSR
Lietuvas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Lietuvas PSR · Redzēt vairāk »
Lietuvas Republikas Seims
Lietuvas Republikas Seims jeb vienkārši Seims (Seimas) ir Lietuvas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Lietuvas Republikas Seims · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Mihails Gorbačovs
Mihails Gorbačovs (dzimis, miris) bija padomju, vēlāk Krievijas politiķis.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Mihails Gorbačovs · Redzēt vairāk »
Mihails Kaļiņins
Mihails Kaļiņins (dzimis, miris) bija boļševiks, Padomju Krievijas un PSRS valsts darbinieks.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Mihails Kaļiņins · Redzēt vairāk »
NATO
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un NATO · Redzēt vairāk »
Odera
Odera, Odra (poļu un čehu — Odra, vācu — Oder) ir upe Eiropā, Polijas otrā lielākā upe.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Odera · Redzēt vairāk »
Orlas apgabals
Orlas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Orlas apgabals · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Penzas apgabals
Penzas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Penzas apgabals · Redzēt vairāk »
Potsdamas konference
Etlijs, Trumens un Staļins Potsdamas konferencē Karte ar 1939. gada robežām un vācu iedzīvotāju īpatsvaru agrākajās Vācijas teritorijās, kuras pēc Potsdamas konferences piešķīra Polijai un PSRS Potsdamas konference notika 1945.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Potsdamas konference · Redzēt vairāk »
PSKP CK ģenerālsekretāru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Padomju Savienības komunistiskās partijas Centrālās komitejas ģenerālsekretāri (PSKP CK ģenerālsekretārs) bija vadošais amats Padomju Savienības komunistiskajā partijā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un PSKP CK ģenerālsekretāru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Rjazaņas apgabals
Rjazaņas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Rjazaņas apgabals · Redzēt vairāk »
Separātisms
Separātisms (— 'atdalīts, atsevišķs') ir cilvēku grupas vēlme nošķirties, norobežoties no pārējiem valsts iedzīvotājiem, lai iegūtu autonomiju, vai pat vēlme pilnībā atdalīties no valsts.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Separātisms · Redzēt vairāk »
Tambovas apgabals
Tambovas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Tambovas apgabals · Redzēt vairāk »
Toponīmija
Toponīmija vai toponīmika (tópos — ‘vieta’;, ónoma — ‘nosaukums’) ir valodniecības nozare, kurā tiek pētīti ģeogrāfisku vietu nosaukumi (toponīmi jeb vietvārdi), piemēram, to izcelsme, nozīme un izmantošana.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Toponīmija · Redzēt vairāk »
TV3 Latvija
TV3 ir televīzijas kanāls Latvijā.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un TV3 Latvija · Redzēt vairāk »
Tvnet.lv
tvnet.lv ir informatīvi izklaidējošs portāls.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Tvnet.lv · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas atkalapvienošana
Zilajā krāsā iekrāsota Rietumvācija, sarkanajā — Austrumvācija, bet dzeltenajā — Rietumberlīne Vācijas atkalapvienošana ir Austrumvācijas un Rietumberlīnes pievienošana Rietumvācijai, kas notika.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Vācijas atkalapvienošana · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Viļņa · Redzēt vairāk »
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Viļņas Universitāte · Redzēt vairāk »
Vladimirs Putins
Vladimirs Putins (dzimis) ir pašreizējais Krievijas Federācijas prezidents, Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētājs.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un Vladimirs Putins · Redzēt vairāk »
2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā
Referenduma biļetenu paraugi Doneckas Tautas Republikā Referenduma biļetenu paraugi Hersonas apgabalā 2022.
Jaunums!!: Kaļiņingradas jautājums un 2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā · Redzēt vairāk »
