27 attiecības: Apsīda (arhitektūra), Šķērsjoms, Banata, Berlin, Brašova, Bronza, Bronzas laikmets, Cisterciešu ordenis, Depozīts, Gotika (arhitektūra), Kalts, Kārols I Anžū, Klosteris, Konstanca (Vācija), Luterisms, Māķāšs Huņadi, Mongoļu iebrukums Eiropā, Osmaņu impērija, Pirmais pasaules karš, Romānika, Rumānija, Sakši, Sibiu, Sigismunds Luksemburgs, Transilvānija, Ungārija, Vojevoda.
Apsīda (arhitektūra)
Sicīlijā Apsīda (— ‘loks’) ir baznīcas altāra vai joma noslēgums pusapļa vai daudzstūra izvirzījuma uz āru formā.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Apsīda (arhitektūra) · Redzēt vairāk »
Šķērsjoms
Šķērsjoms (pelēkā krāsā) Šķērsjoms jeb transepts (no) ir ēkas daļa, kas šķērso tās galveno daļu.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Šķērsjoms · Redzēt vairāk »
Banata
Banatas atrašanās vieta Eiropā (tumši zaļā krāsā); valstis, kurās atrodas Banata ir iekrāsotas gaiši zaļā krāsā Gaišākā krāsā iekrāsota Banata. Tā atrodas trijās valstīs — Serbijā, Rumānijā un Ungārijā Banata ir kultūrvēsturisks reģions Centrāleiropā.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Banata · Redzēt vairāk »
Berlin
Berlin var būt.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Berlin · Redzēt vairāk »
Brašova
Brašova ir pilsēta Transilvānijā, Rumānijā.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Brašova · Redzēt vairāk »
Bronza
Bronzas monētas, kas izgatavotas laika posmā no 85. līdz 65. gadam p.m.ē. Bronza ir metālu sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa, vismaz 75% no sakausējuma, ir varš un kā piedeva tiek izmantota alva.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Bronza · Redzēt vairāk »
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »
Cisterciešu ordenis
Cisterciešu ordeņa ģerbonis. Cisterciešu ordenis (saīsinājums: OCist.) ir Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Cisterciešu ordenis · Redzēt vairāk »
Depozīts
Depozīts parasti ir apslēpts juvelierizstādājumu krājums. Depozīts jeb slēpts dārgumu krājums ir vērtīgu priekšmetu kopums, kurš parasti ir slepus noglabāts zem zemes.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Depozīts · Redzēt vairāk »
Gotika (arhitektūra)
Reimsas katedrāle Francijā Gotika ir arhitektūras stils Eiropā, kas pastāvēja no 12.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Gotika (arhitektūra) · Redzēt vairāk »
Kalts
203x203px Kalts ir darbarīks materiāla (koksnes, akmens, metāla) slāņa atdalīšanai vai padziļinājumu izveidošanai materiālā.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Kalts · Redzēt vairāk »
Kārols I Anžū
Kārols I Roberts (dzimis 1288. gadā, miris) bija pirmais Anžū dinastijas Ungārijas un Horvātijas karalis no 1308.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Kārols I Anžū · Redzēt vairāk »
Klosteris
Itālijā Klosteris ir mūku vai mūķeņu kopienas ēkas komplekss, kuriem ir vienoti statūti.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Klosteris · Redzēt vairāk »
Konstanca (Vācija)
Konstanca ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Konstanca (Vācija) · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Luterisms · Redzēt vairāk »
Māķāšs Huņadi
Ungārijas Karalistes teritorija 1490. gadā. Māķāšs Huņadi, arī Matejs Korvins (dzimis, miris), bija Ungārijas un Horvātijas karalis no 1458.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Māķāšs Huņadi · Redzēt vairāk »
Mongoļu iebrukums Eiropā
Mongoļu iebrukums Eiropā notika 13. gadsimtā, kad Mongoļu impērija iebruka Eiropā, ceļā iznīcinot austrumslāvu valstis, kā Kijeva un Vladimira. Mongoļu iebrukumi sasniedza arī Centrāleiropu, kas noveda pie kariem, kuri izraisija sadrumstalotu Poliju, kā piemēram Legņicas kauja (1241. gada 9. aprīlī) un Mohi kauja (1241. gada 11. aprīlī) Ungārijas karalistē. Uzbrukumus plānoja mongoļu karavadonis Subutajs (1175—1248) un komandēja Batuhans (ap 1207—1255) un Kadans (ap 1261), kas abi bija Čingishana mazdēli. Eiropas valdnieki sāka saprast, ka viņiem ir jāsadarbojās lai spētu pretoties mongoļu invāzijai.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Mongoļu iebrukums Eiropā · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Romānika
Rīgas Svētā Jura baznīcas logs romānikas stilā. Romānika ir mākslas stils, kas bija izplatīts Eiropā 10.-13.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Romānika · Redzēt vairāk »
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Rumānija · Redzēt vairāk »
Sakši
Sakši bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Sakši · Redzēt vairāk »
Sibiu
Sibiu, arī Hermannštate, Naģsebena, ir pilsēta Transilvānijā, Rumānijā.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Sibiu · Redzēt vairāk »
Sigismunds Luksemburgs
Sigismunds (dzimis, miris) bija Luksemburgu dinastijas Svētās Romas impērijas ķeizars no 1433.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Sigismunds Luksemburgs · Redzēt vairāk »
Transilvānija
Transilvānija Rumānijā un Eiropā Transilvānija (vai Transilvania, — 'aizmežu zeme') ir vēsturisks reģions Eiropā, mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, ko pārsvarā apdzīvo rumāņi un ungāri.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Transilvānija · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Ungārija · Redzēt vairāk »
Vojevoda
17. gadsimta krievu vojevoda Vojevoda, arī vaivads (waiwoda, voivod, voivode, waywod, voyevoda, войвода, војвода vai воевода — 'karavadonis') bija monarha tituls viduslaikos Moldāvijā, Valahijā; karadraudzes virspavēlnieks Bulgārijā, Čehijā, Ungārijā, Maķedonijā, Horvātijā, Serbijā, Maskavijā, Polijā un Lietuvā, pēc ranga atbilstošs tituliem kņazs, jārls vai grāfs.
Jaunums!!: Kircas klosteris un Vojevoda · Redzēt vairāk »