Atvērt Google MapsSatura rādītājs
137 attiecības: Aizkraukles draudzes novads, Aizlauces draudzes novads, Aizpute, Aizputes apriņķis, Aizputes draudzes novads, Aizputes virspilskunga iecirknis, Alsungas draudzes novads, Apvienotā Baltijas hercogiste, Auces draudzes novads, Ārlavas draudzes novads, Baldones draudzes novads, Baltijas ģenerālgubernatori, Baltijas jūra, Baltijas pārkrievošana, Baltijas provinces, Baltijas skolotāju seminārs, Baltkrievi, Baptisti, Bauska, Bauskas apriņķis, Bauskas draudzes novads, Brestļitovskas miera līgums, Daugavpils draudzes novads, Dobele, Dobeles apriņķis, Dobeles draudzes novads, Dundagas draudzes novads, Durbes draudzes novads, Dvēseļu revīzijas, Ebreji, Edgars Dunsdorfs, Embūtes draudzes novads, Francija, Gramzdas draudzes novads, Grīvas vācu skola, Grobiņas apriņķis, Grobiņas draudzes novads, Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms, Iecavas draudzes novads, Ilūkste, Ilūkstes apriņķis, Inflantijas vaivadija, Irlavas skolotāju seminārs, Jaunie laiki, Jaunjelgava, Jaunjelgavas apriņķis, Jaunpils draudzes novads, Jēkabpils, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, ... Izvērst indekss (87 vairāk) »
- Krievijas Impērijas guberņas
Aizkraukles draudzes novads
Aizkraukles draudzes novads var būt.
Skatīt Kurzemes guberņa un Aizkraukles draudzes novads
Aizlauces draudzes novads
Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Aizlauces draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizlauces draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Aizlauces draudzes novads
Aizpute
Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Aizpute
Aizputes apriņķis
Aizputes apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Aizputes pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Aizputes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Aizputes apriņķis
Aizputes draudzes novads
Aizputes un Piltenes-Aizputes draudzes novadi Aizputes apriņķa kartē (1859). Aizputes draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizputes draudzes novads jeb Ordeņa Aizputes draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.
Skatīt Kurzemes guberņa un Aizputes draudzes novads
Aizputes virspilskunga iecirknis
Aizputes virspilskunga tiesa Kurzemes guberņas kartē ar latviskajiem vietvārdiem (1820). Piltenes apgabala un Kurzemes hercogistes daļas, no kurām 1819. gadā izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu (1770. gada kartes fragments). Aizputes virspilskunga iecirknis bija Kurzemes guberņas administratīva vienība (1819-1864) ar trīs pilsētām (Aizpute, Grobiņa un Liepāja), diviem miestiem (Durbe un Palanga) un divām pilskunga tiesām (Aizputes pilskunga tiesa un Grobiņas pilskunga tiesa), deviņiem draudzes novadiem ar 28 luterāņu baznīcām un 5 katoļu baznīcām.
Skatīt Kurzemes guberņa un Aizputes virspilskunga iecirknis
Alsungas draudzes novads
Alsungas draudzes novads (1859). Alsungas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Alsungas draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirknī, vēlāk Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.
Skatīt Kurzemes guberņa un Alsungas draudzes novads
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Skatīt Kurzemes guberņa un Apvienotā Baltijas hercogiste
Auces draudzes novads
Auces draudzes novads 1859. gada kartē. Auces draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Auces draudzes novads jeb Auces ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Tukuma pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Tuckum), vēlākā Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Auces draudzes novads
Ārlavas draudzes novads
Ārlavas draudzes novads 1859. gada kartē Ārlavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854) Ārlavas draudzes novads jeb Ārlavas ķiršpēle bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, vēlāk Kurzemes guberņas Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen) un Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Ārlavas draudzes novads
Baldones draudzes novads
Baldones draudzes novads 1859. gada kartē. Baldones draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Baldones draudzes novads jeb Baldones ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Baldones draudzes novads
Baltijas ģenerālgubernatori
Ģenerālgubernators Džordžs Brauns. Baltijas ģenerālgubernatori bija augstākie militārie pavēlnieki Krievijas Impērijas Rīgas kara apgabalā un Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes guberņu augstākie pārvaldnieki 18.
Skatīt Kurzemes guberņa un Baltijas ģenerālgubernatori
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Kurzemes guberņa un Baltijas jūra
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Skatīt Kurzemes guberņa un Baltijas pārkrievošana
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Skatīt Kurzemes guberņa un Baltijas provinces
Baltijas skolotāju seminārs
Baltijas skolotāju semināra ēka Kuldīgā, kurā tagad ir Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums. Baltijas skolotāju seminārs bija pirmā valsts pedagoģiskā mācību iestāde Latvijā, kas darbojās Rīgā (1870—1886), pēc tam Kuldīgā (1886—1915).
Skatīt Kurzemes guberņa un Baltijas skolotāju seminārs
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Kurzemes guberņa un Baltkrievi
Baptisti
Baptisti (no, baptismós — 'kristīšana, iegremdēšana') ir viens no protestantisma novirzieniem.
Skatīt Kurzemes guberņa un Baptisti
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Skatīt Kurzemes guberņa un Bauska
Bauskas apriņķis
Bauskas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Bauskas apriņķa (līdz 1819. gadam Bauskas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Bauskas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Bauskas apriņķis
Bauskas draudzes novads
Bauskas draudzes novads 1859. gada kartē. Bauskas draudzes novads 1770. gada kartē. Bauskas draudzes novads jeb Bauskas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Bauskas draudzes novads
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Kurzemes guberņa un Brestļitovskas miera līgums
Daugavpils draudzes novads
Ilūkstes apriņķa Daugavpils draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Daugavpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Daugavpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Daugavpils draudzes novads
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Skatīt Kurzemes guberņa un Dobele
Dobeles apriņķis
Dobeles apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Dobeles apriņķa (līdz 1819. gadam Dobeles pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Dobeles apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Dobeles apriņķis
Dobeles draudzes novads
Dobeles draudzes novads 1859. gada kartē. Dobeles draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Dobeles draudzes novads jeb Dobeles ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Dobeles draudzes novads
Dundagas draudzes novads
Dundagas draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Dundagas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Dundagas draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Skatīt Kurzemes guberņa un Dundagas draudzes novads
Durbes draudzes novads
Durbes draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Durbes draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Skatīt Kurzemes guberņa un Durbes draudzes novads
Dvēseļu revīzijas
Loberģu muižas (''Blumbergshof'') 1858. gada dvēseļu revīzijas saraksta (''Revisions-Liste'') titullapa (vāciski). Dvēseļu revīzijas bija tautskaišu nosaukums Krievijas caristes (1719), vēlāk Krievijas Impērijas teritorijā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Dvēseļu revīzijas
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Skatīt Kurzemes guberņa un Ebreji
Edgars Dunsdorfs
Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.
Skatīt Kurzemes guberņa un Edgars Dunsdorfs
Embūtes draudzes novads
Embūtes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Skatīt Kurzemes guberņa un Embūtes draudzes novads
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Kurzemes guberņa un Francija
Gramzdas draudzes novads
Gramzdas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Gramzdas draudzes novads bija administratīva vienība Kuldīgas virspilskunga iecirknī, pēc 1818.
Skatīt Kurzemes guberņa un Gramzdas draudzes novads
Grīvas vācu skola
Grīvas vācu skola (pēc 1875). Grīvas vācu skola, no 1877.
Skatīt Kurzemes guberņa un Grīvas vācu skola
Grobiņas apriņķis
Grobiņas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Grobiņas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Grobiņas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Grobiņas apriņķis
Grobiņas draudzes novads
Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Skatīt Kurzemes guberņa un Grobiņas draudzes novads
Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms
Piltenes apgabala ģeogrāfijas un statistikas apraksts (1841) ar grāfa S. Stroganova ģerboni. Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms (1778—1840) bija vācbaltu muižnieks, žurnālists un ģeogrāfs.
Skatīt Kurzemes guberņa un Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms
Iecavas draudzes novads
Iecavas draudzes novads 1859. gada kartē. Iecavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Iecavas draudzes novads jeb Iecavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Iecavas draudzes novads
Ilūkste
Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Augšdaugavas novadā, agrākais Ilūkstes apriņķa un Ilūkstes novada centrs.
Skatīt Kurzemes guberņa un Ilūkste
Ilūkstes apriņķis
Ilūkstes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Ilūkstes apriņķis
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Skatīt Kurzemes guberņa un Inflantijas vaivadija
Irlavas skolotāju seminārs
Irlavas skolotāju semināra ēka 2016. gadā Irlavas skolotāju seminārs bija privāta mācību iestāde Irlavas pagastā no 1840.
Skatīt Kurzemes guberņa un Irlavas skolotāju seminārs
Jaunie laiki
Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.
Skatīt Kurzemes guberņa un Jaunie laiki
Jaunjelgava
Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Jaunjelgava
Jaunjelgavas apriņķis
Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Jaunjelgavas apriņķa (līdz 1819. gadam Jaunjelgavas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem (J. Roze, 1921).
Skatīt Kurzemes guberņa un Jaunjelgavas apriņķis
Jaunpils draudzes novads
Jaunpils draudzes novads 1859. gada kartē. Jaunpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Jaunpils draudzes novads jeb Jaunpils ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa, vēlāk Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Jaunpils draudzes novads
Jēkabpils
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.
Skatīt Kurzemes guberņa un Jēkabpils
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt Kurzemes guberņa un Jelgava
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Skatīt Kurzemes guberņa un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas draudzes novads
Jelgavas draudzes novads (''Mitausche Kirchspiel'') 1770. gada kartē. Jelgavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Jelgavas draudzes novads jeb Jelgavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Jelgavas draudzes novads
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas).
Skatīt Kurzemes guberņa un Jelgavas pils
Jelgavas reālskola
Jelgavas reālskolas ēka (1915). Jelgavas reālskola bija valsts uzturēta reālskola, kas darbojās no 1857.
Skatīt Kurzemes guberņa un Jelgavas reālskola
Jelgavas virspilskunga iecirknis
Bauskas apriņķos. Jelgavas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Jelgavas virspilskunga iecirknis jeb Jelgavas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Jelgavas virspilskunga iecirknis
Kandavas draudzes novads
Kandavas draudzes novads 1859. gada kartē. Kandavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Kandavas draudzes novads jeb Kandavas ķirspēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen), vēlākā Kurzemes guberņas Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Kandavas draudzes novads
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Kurzemes guberņa un Katoļticība
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Kurzemes guberņa un Katrīna II Lielā
Kauņas guberņa
Kauņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona).
Skatīt Kurzemes guberņa un Kauņas guberņa
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Kurzemes guberņa un Krievi
Krieviņi
Krieviņi bija voti, kurus 1445.
Skatīt Kurzemes guberņa un Krieviņi
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Krievija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Kurzemes guberņa un Krievijas Impērija
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Skatīt Kurzemes guberņa un Kuldīga
Kuldīgas apriņķis
Kuldīgas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Kuldīgas apriņķa (līdz 1819. gadam Kuldīgas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Kuldīgas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Kuldīgas apriņķis
Kuldīgas draudzes novads
Kuldīgas draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Kuldīgas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Kuldīgas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistē, pēc 1818.
Skatīt Kurzemes guberņa un Kuldīgas draudzes novads
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Aizputes virspilskunga iecirkņa izveides (1859). Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kurzemes gubernatoru uzskaitījums
19. gadsimtā Kurzemes hercogu Jelgavas pils pārtapa par Kurzemes gubernatoru rezidenci. Kurzemes gubernatori bija Zviedrijas, vēlāk Krievijas impērijas valdnieku iecelti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas pārvaldnieki no 18.
Skatīt Kurzemes guberņa un Kurzemes gubernatoru uzskaitījums
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Skatīt Kurzemes guberņa un Kurzemes landtāgs
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Kurzemes guberņa un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Skatīt Kurzemes guberņa un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796).
Skatīt Kurzemes guberņa un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste
Piltenes apgabala (jērs un krusts) simboliem vidū. Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste bija 1812.
Skatīt Kurzemes guberņa un Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Kurzemes guberņa un Latgale
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Kurzemes guberņa un Latvieši
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Kurzemes guberņa un Latviešu valoda
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Latvija
Latvijas čigāni
Latvijas romi jeb čigāni ir viena no Latvijas vēsturiskajām mazākumtautībām.
Skatīt Kurzemes guberņa un Latvijas čigāni
Latvijas baltkrievi
Latvijas baltkrievi ir trešā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem un ukraiņiem.
Skatīt Kurzemes guberņa un Latvijas baltkrievi
Latvijas ebreji
jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.
Skatīt Kurzemes guberņa un Latvijas ebreji
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Skatīt Kurzemes guberņa un Latvijas krievi
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Lībieši
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt Kurzemes guberņa un Liepāja
Liepājas Nikolaja ģimnāzija
Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēka pirms Pirmā pasaules kara (ap 1910). rapieriem (pirms 1910). Liepājas Nikolaja ģimnāzija bija otrā vecākā Kurzemes guberņas ģimnāzija pēc Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas, kas Liepājā darbojās no 1885.
Skatīt Kurzemes guberņa un Liepājas Nikolaja ģimnāzija
Liepājas reālskola
Liepājas reālskola bija pilsētas reālskola, kas darbojās no 1884.
Skatīt Kurzemes guberņa un Liepājas reālskola
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Lietuvieši
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Luterisms
Mežmuižas draudzes novads
Mežmuižas draudzes novads 1859. gada kartē. Mežmuižas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Mežmuižas draudzes novads jeb Mežmuižas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Mežmuižas draudzes novads
Neretas draudzes novads
Neretas draudzes novads (''Nerftsche Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Neretas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Neretas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Neretas draudzes novads
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Skatīt Kurzemes guberņa un Oberosts
Palanga
Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.
Skatīt Kurzemes guberņa un Palanga
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Skatīt Kurzemes guberņa un Pareizticība
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.
Skatīt Kurzemes guberņa un Piltenes apgabals
Piltenes draudzes novads
Piltenes draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Piltenes draudzes novada karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Piltenes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Skatīt Kurzemes guberņa un Piltenes draudzes novads
Piltenes-Aizputes draudzes novads
Piltenes-Aizputes un Aizputes draudzes novadi Aizputes apriņķa kartē (1859). Piltenes-Aizputes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Skatīt Kurzemes guberņa un Piltenes-Aizputes draudzes novads
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Kurzemes guberņa un Pirmais pasaules karš
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Kurzemes guberņa un Poļi
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Kurzemes guberņa un Polija
Prāvests
Prāvests (lejasvācu: Pravest, cēlies no — 'tas, kurš nolikts priekšā') ir viens no vadītāja, priekšnieka amatiem kristīgās baznīcas hierarhijā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Prāvests
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Skatīt Kurzemes guberņa un Prūsija
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Skatīt Kurzemes guberņa un Prūsijas Karaliste
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Rīgas pils
Reformātu baznīca
Luīzei Šarlotei 17. gadsimtā, sagrauta 1944. gadā, nav atjaunota. Reformātu baznīca ir kristietības konfesija, kas izveidojusies Žana Kalvina un Ulriha Cvinglija mācību ietekmē 16.
Skatīt Kurzemes guberņa un Reformātu baznīca
Sabiles draudzes novads
Sabiles draudzes novads 1859. gada kartē. Sabiles draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sabiles draudzes novads jeb Sabiles ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen), vēlākā Kurzemes guberņas Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Sabiles draudzes novads
Sakas draudzes novads
Sakas draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sakas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sakas draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.
Skatīt Kurzemes guberņa un Sakas draudzes novads
Saldus draudzes novads
Saldus draudzes novads 1859. gada kartē. Saldus draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Saldus draudzes novads jeb Saldus ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirkņa Kuldīgas pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Kuldīgas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Saldus draudzes novads
Sēlpils draudzes novads
Sēlpils draudzes novads (''Selburgische Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Sēlpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sēlpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Sēlpils draudzes novads
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Sēlpils virspilskunga iecirknis
Sesavas draudzes novads
Sesavas draudzes novads 1859. gada kartē. Sesavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sesavas draudzes novads jeb Sesavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Sesavas draudzes novads
Talsi
Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Talsu novada centrs.
Skatīt Kurzemes guberņa un Talsi
Talsu apriņķis
Talsu apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Talsu apriņķa (līdz 1819. gadam Talsu pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Talsu apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Talsu apriņķis
Talsu draudzes novads
Talsu draudzes novads 1859. gada kartē. Talsu draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Talsu draudzes novads jeb Talsu ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen), vēlākā Kurzemes guberņas Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Talsu draudzes novads
Tukuma apriņķis
Tukuma apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Tukuma apriņķis
Tukuma draudzes novads
Tukuma draudzes novads 1859. gada kartē. Tukuma draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Tukuma draudzes novads jeb Tukuma ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Tukuma pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Tuckum), vēlākā Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Tukuma draudzes novads
Tukuma virspilskunga iecirknis
Tukuma virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Tukuma virspilskunga iecirkņa karte (1770). Tukuma virspilskunga iecirknis jeb Tukuma virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Tukuma virspilskunga iecirknis
Tukums
Tukums ir pilsēta Kurzemē, Tukuma novada centrs.
Skatīt Kurzemes guberņa un Tukums
Valtaiķu draudzes novads
Valtaiķu draudzes novads (1859). Valtaiķu draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Skatīt Kurzemes guberņa un Valtaiķu draudzes novads
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Kurzemes guberņa un Vācbaltieši
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Skatīt Kurzemes guberņa un Vācieši
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Kurzemes guberņa un Vācijas Impērija
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Skatīt Kurzemes guberņa un Vācu valoda
Vecsēlpils
Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.
Skatīt Kurzemes guberņa un Vecsēlpils
Vecticība
Rīgā (2002). Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).
Skatīt Kurzemes guberņa un Vecticība
Vecumnieku draudzes novads
Vecumnieku draudzes novads 1859. gada kartē. Vecumnieku draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Vecumnieku draudzes novads jeb Vecmuižas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Vecumnieku draudzes novads
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Skatīt Kurzemes guberņa un Ventspils
Ventspils apriņķis
Ventspils apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Kurzemes guberņa un Ventspils apriņķis
Ventspils draudzes novads
Ventspils draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Ventspils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Ventspils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistē, pēc 1818.
Skatīt Kurzemes guberņa un Ventspils draudzes novads
Viļņas guberņa
Viļņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa.
Skatīt Kurzemes guberņa un Viļņas guberņa
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Kurzemes guberņa un Vidzemes guberņa
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Skatīt Kurzemes guberņa un Vitebskas guberņa
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Kurzemes guberņa un Zviedru Vidzeme
1721. gads
1721.
Skatīt Kurzemes guberņa un 1721. gads
1772. gads
1772.
Skatīt Kurzemes guberņa un 1772. gads
1795. gads
1795.
Skatīt Kurzemes guberņa un 1795. gads
1866. gada pagastu pašvaldību likums
Sunākstes pagasta nams 1890. gadā. Uz kāpnēm sēž pagasta vecākais Juris Orle (1844-1912). 1866.
Skatīt Kurzemes guberņa un 1866. gada pagastu pašvaldību likums
1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana
Aptaujas lapas A forma (''Переписной лист формы «А»'') zemnieku saimniecībām lauku kopienās. 1897.
Skatīt Kurzemes guberņa un 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana
1917. gads
1917.
Skatīt Kurzemes guberņa un 1917. gads
1918. gads
1918.
Skatīt Kurzemes guberņa un 1918. gads
Skatīt arī
Krievijas Impērijas guberņas
- Astrahaņas guberņa
- Autonomā Igaunijas guberņa
- Azovas guberņa
- Baltkrievijas guberņa
- Besarābijas guberņa
- Grodņas guberņa
- Guberņa
- Harkivas guberņa
- Hersonas guberņa
- Jekaterinoslavas guberņa
- Kaukāza guberņa
- Kauņas guberņa
- Kazaņas guberņa
- Kijivas guberņa
- Krievijas Impērijas guberņas
- Kurzemes guberņa
- Lietuvas guberņa
- Maskavas guberņa
- Minskas guberņa
- Mogiļevas guberņa
- Pleskavas guberņa
- Podolijas guberņa
- Poltavas guberņa
- Pēterburgas guberņa
- Rīgas guberņa
- Sibīrijas guberņa
- Smoļenskas guberņa
- Taurijas guberņa
- Vidzemes guberņa
- Vitebskas guberņa
- Viļņas guberņa
- Vjatkas guberņa
- Volīnijas guberņa
Zināms kā Jelgavas vietniecība, Kurzemes gubernātors.