Atvērt Google MapsSatura rādītājs
220 attiecības: Aizpute, Albrehts Hoencollerns, Aleksandrs Einhorns, Aleksandrs Ketlers, Alnis, Alsunga, Anglija, Anglijas Karaliste, Anglijas pilsoņu karš, Anna I, Apgaismības laikmets, Apvienotā Baltijas hercogiste, Auce, Šlokenbekas pils, Čārlzs I Stjuarts, Čārlzs II Stjuarts, Baldones draudzes novads, Barbadosa, Bauska, Bauskas draudzes novads, Bauskas pils, Bīronu dzimta, Beļģija, Birži (Salas pagasts), Budapešta, Daugavas kauja, Dālderis, Dānija, Dūmu pulveris, Denkerka, Dobeles pils, Durbe, Durbes viduslaiku pils, Edgars Andersons, Eirāzijas brūnais lācis, Embūte, Ernsts Johans Bīrons, Felipe IV, Ferdinands Ketlers, Filozofija, Firksi, Fizika, Formula regiminis un Kurzemes statūti, Frančesko Bartolomeo Rastrelli, Francija, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Frīdrihs Ketlers, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Fregate, Gambija, ... Izvērst indekss (170 vairāk) »
- Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Aizpute
Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aizpute
Albrehts Hoencollerns
Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Albrehts Hoencollerns
Aleksandrs Einhorns
Kurzemes un Zemgales hercogistes baznīcas likumi (1570) Aleksandrs Einhorns (miris 1575. gadā Lemgo) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu mācītājs, Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera galma mācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aleksandrs Einhorns
Aleksandrs Ketlers
Kurzemes prinča Aleksandra ievainošana kaujā pie Budapeštas (zīmējums no 1889. gadā izdotas grāmatas).Rudolf Louis Oskar Kopka von Lossow. Geschichte des Grenadier-Regiments König Friedrich I(4. Ostpreussischen) Nr. 5. - E.S. Mittler und Sohn: Berlin, 1889 (1901) Aleksandrs Ketlers, Kurzemes princis (1658—1686) bija hercoga Jēkaba jaunākais dēls, Brandenburgas-Prūsijas armijas Kurzemes pulka virsnieks.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aleksandrs Ketlers
Alnis
Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Alnis
Alsunga
Alsunga, senāk — Alšvanga (no kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums'), ir ciems Kurzemē, Kuldīgas novadā, Alsungas pagasta centrs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Alsunga
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Anglija
Anglijas Karaliste
Anglija Anglijas karogs Anglijas Karalistes ģerbonis Attēls:Location map of England in 1700.svg GalvaspilsētaLondona Platība130 395 km² Anglijas Karaliste bija valsts Lielbritānijas salas dienvidaustrumos, kas pastāvēja laikā no 927.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Anglijas Karaliste
Anglijas pilsoņu karš
Anglijas pilsoņu kara pirmais poms. Anglijas pilsoņu karš, arī Anglijas revolūcija bija pilsoņu karš Anglijas Karalistē (1641—1651) starp parlamentāristiem (Roundheads — "apaļgalvjiem") un rojālistiem (Cavaliers — "kavalieriem").
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Anglijas pilsoņu karš
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Anna I
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Apgaismības laikmets
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Apvienotā Baltijas hercogiste
Auce
Auce, agrāk Vecauce, ir Dobeles novada pilsēta Latvijā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Auce
Šlokenbekas pils
Šlokenbekas pils 2000. gadā Šlokenbekas muižas vārtu tornis 1904. gadā Skats uz pili Šlokenbekas viduslaiku pils (burtiski - "Slocenes leja") atrodas Tukuma novada Smārdes pagasta Milzkalnē pie Slocenes upes, netālu no Tukuma pilsētas austrumu robežas.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Šlokenbekas pils
Čārlzs I Stjuarts
Čārlzs I, arī Karls I jeb Kārlis I (dzimis, miris) bija Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis (King of England, King of Scotland, and King of Ireland) no 1625.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Čārlzs I Stjuarts
Čārlzs II Stjuarts
Čārlzs II Stjuarts (Charles II Stuart, dzimis, miris) bija Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Čārlzs II Stjuarts
Baldones draudzes novads
Baldones draudzes novads 1859. gada kartē. Baldones draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Baldones draudzes novads jeb Baldones ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Baldones draudzes novads
Barbadosa
Barbadosa (izrunā) ir salu valsts, kas atrodas Centrālamerikā, Atlantijas okeāna rietumos.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Barbadosa
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bauska
Bauskas draudzes novads
Bauskas draudzes novads 1859. gada kartē. Bauskas draudzes novads 1770. gada kartē. Bauskas draudzes novads jeb Bauskas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bauskas draudzes novads
Bauskas pils
Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bauskas pils
Bīronu dzimta
hercogs Kārlis. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bīronu dzimta
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Beļģija
Birži (Salas pagasts)
Birži ir apdzīvota vieta Jēkabpils novada Salas pagastā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Birži (Salas pagasts)
Budapešta
Budapešta ir Ungārijas galvaspilsēta un tās galvenais politiskais, industriālais un tirdzniecības centrs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Budapešta
Daugavas kauja
Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Daugavas kauja
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dālderis
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dānija
Dūmu pulveris
Krievijā ražots melnais pulveris Dūmu pulveris jeb melnais pulveris; arī dūmpulverisFrancis Justs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dūmu pulveris
Denkerka
Denkerka ir ostas pilsēta Francijas ziemeļos, Noras-Padekalē reģionā, Noras departamentā, aptuveni 10 km no Beļģijas robežas.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Denkerka
Dobeles pils
Dobeles pils rekonstrukcijas mēģinājums. Dobeles pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne no 14.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dobeles pils
Durbe
Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Durbe
Durbes viduslaiku pils
Durbes pilsdrupas 19. gadsimta sākumā. Durbes pilsdrupas 1901. gada attēlā. Durbes pils drupas mūsdienās. Durbes viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes hercogistes nocietinājums un saimniecības pils Durbē.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Durbes viduslaiku pils
Edgars Andersons
Edgars Andersons (dzimis Tukumā, miris Sanhosē, Kalifornijas štatā, ASV) bija latviešu vēsturnieks.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Edgars Andersons
Eirāzijas brūnais lācis
Eirāzijas brūnais lācis (Ursus arctos arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Eirāzijas brūnais lācis
Embūte
Embūte ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā autoceļu P106 un P116 krustojumā Lankas upes krastos.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Embūte
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ernsts Johans Bīrons
Felipe IV
Felipe IV (dzimis, miris) bija Spānijas karalis no 1621.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Felipe IV
Ferdinands Ketlers
Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ferdinands Ketlers
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Filozofija
Firksi
Baronu Firksu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Firksu dzimtai piederošās Nurmuižas kungu māja (2000) Zemītes muižas kungu māja Firksu Pedvāles muižas kungu māja Majoru muižas kungu māja (Valsts ierēdņu sanatorija, 1920) Dunalkas Firksu kapliča (celta 1801.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Firksi
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Fizika
Formula regiminis un Kurzemes statūti
rokraksta pirmā lapa, 1617). Kurzemes statūtu satura rādītājs (vāciskais tulkojums, 1618). Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme ( — 'Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldes un tiesu iekārta') jeb Formula regiminis (no latīņu valodas — 'Valdības formula') bija 1617.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Formula regiminis un Kurzemes statūti
Frančesko Bartolomeo Rastrelli
Bartolomeo Frančesko (Frančesko Bartolomeo) Rastrelli (1700. gads Parīze — 1771. gada 29. aprīlis Sanktpēterburga) bija itāļu izcelsmes Krievijas Impērijas galma arhitekts ķeizarienes Annas un Elizabetes valdīšanas laikā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frančesko Bartolomeo Rastrelli
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Francija
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Fregate
Buru fregate. Loču klases fregate. Fregate (— no — galeru paveids Vidusjūrā) ir nosaukums diviem pilnīgi atšķirīgiem karakuģu veidiem.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Fregate
Gambija
Gambijas Republika (Republic of The Gambia) ir valsts Rietumāfrikā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gambija
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gdaņska
Georgs Elgers
Georgs Elgers, arī Juris Eļģers (dzimis 1585. gadā, miris), bija latviešu izcelsmes katoļu priesteris, garīgo tekstu autors un lektors jezuītu koledžās.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Georgs Elgers
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gothards Ketlers
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Grieķu valoda
Grobiņas apriņķis
Grobiņas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Grobiņas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Grobiņas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Grobiņas apriņķis
Grobiņas draudzes novads
Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Grobiņas draudzes novads
Grobiņas pils
Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Grobiņas pils
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Grodņas ūnija (1566)
Gvineja
Gvinejas Republika ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts Āfrikas ziemeļrietumos.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gvineja
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Hamburga
Hāga
Hāga (vai 's-Gravenhage) ir pilsēta Nīderlandes rietumos, pie Ziemeļjūras.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Hāga
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Hercogs
Hofcumberges pils
Hofcumberges pilsdrupas 19. gs. vidū (Štafenhāgens). Skats uz Tērveti 1806. gadā (redzams Tērvetes pilskalns, Kalnamuižas ēkas un Hofcumberges pilsdrupas). Hofcumberges pilsdrupas 1830. gadā (no Pauluči albuma). Hofcumberges ordeņa pils jeb Kalnamuižas pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturejas, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes nocietinājums Tērvetē.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Hofcumberges pils
Holande
Ziemeļholandes un Dienvidholandes provinces Nīderlandes kartē Holande ir ģeogrāfisks reģions Nīderlandes rietumos.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Holande
Iecavas draudzes novads
Iecavas draudzes novads 1859. gada kartē. Iecavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Iecavas draudzes novads jeb Iecavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Iecavas draudzes novads
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Igaunija
Ilūkste
Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Augšdaugavas novadā, agrākais Ilūkstes apriņķa un Ilūkstes novada centrs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ilūkste
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ingrija
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Islande
Ivangoroda
Ivangoroda, no 1920.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ivangoroda
Jaunpils pils
Jaunpils pils. Jaunpils no Pauluči albuma (1827). Jaunpils pils (Štafenhāgens, 1866). Jaunpils pilsmuižas plāns no Pauluči albuma (1827). Pils plāns Jaunpils pils ir viduslaiku pils Jaunpilī, cēlis Livonijas ordenis 14.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jaunpils pils
Jānis Stradiņš
Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jānis Stradiņš
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jēkabs Ketlers
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgava
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas pamiers
Jelgavas pilsētas un cietokšņa plāns (no Zviedrijas kara arhīva 17. gs.). Jelgavas pamiers (poļu: Rozejm w Mitawie, zviedru: Stilleståndet i Mitaw) bija pagaidu izlīgums starp karojošajām pusēm Poļu-zviedru kara (1600-1629) trešā posma (1620—1622) noslēgumā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas pamiers
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas pils
Jelgavas virspilskunga iecirknis
Bauskas apriņķos. Jelgavas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Jelgavas virspilskunga iecirknis jeb Jelgavas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas virspilskunga iecirknis
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jezuīti
Johans Ādams Hillers
Johans Ādams Hillers (1728—1804) bija vācu komponists, diriģents, mūzikas pedagogs un kritiķis, vācu agrīnās operas ("dziesmuspēles" jeb Singspiel) radītājs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Ādams Hillers
Johans Georgs Zulcers
Grāmatas "Skaisto mākslu vispārīgā teorija" titullapa (1771). Johans Georgs Zulcers (1720—1779) bija šveiciešu izcelsmes teologs un Apgaismības laikmeta filozofs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Georgs Zulcers
Johans Renners
Livonijas vēstures titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872) Johans Renners (ap 1525—1583) bija Livonijas ordeņa rakstvedis un hronists, kurš aprakstījis ne tikai Livonijas kara sākumu, bet arī tā priekšvēsturi Livonijas Konfederācijas valstīs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Renners
Kandavas viduslaiku pils
Kandavas pilsdrupas ar pulvertorni 18. gadsimta beigās. Kandavas skats ar pilsdrupām 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Kandavas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Kandavā, kas no 13.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kandavas viduslaiku pils
Kartupelis
Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kartupelis
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Katrīna II Lielā
Kālija karbonāts
Kālija karbonāts (K2CO3) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī un veido bāzisku šķīdumu.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kālija karbonāts
Kārlis Kristians Jozefs
Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kārlis Kristians Jozefs
Ketleru dzimta
Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ketleru dzimta
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Klaipēda
Kolonija
Pasaules impērijas un kolonijas 1936. gadā Kolonija (no — 'apmetne') ir teritorija, kura atrodas ģeogrāfiski attālinātas valsts politiskā un ekonomiskā kontrolē.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kolonija
Kopenhāgena
Kopenhāgena ir Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kopenhāgena
Koscjuško sacelšanās
Pēc uzvaras par Krievijas Impērijas karaspēku kaujā pie Raclavices (Jans Matejko, 1888). Karaspēku pārvietošanās Koscjuško sacelšanās laikā un svarīgāko kauju vietas. Tadeuša Koscjuško sacelšanās (insurekcja kościuszkowska) bija sacelšanās Polijas—Lietuvas kopvalstī 1794.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Koscjuško sacelšanās
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Krievijas cariste
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Krievijas Impērija
Kristiāns IV
Kristiāns IV (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1588.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kristiāns IV
Kroņvircavas muiža
Kroņvircavas muiža bija pēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera lauku īpašums ar pili, kas atradās tagadējā Jelgavas novada Vircavas ciemā, apmēram 10 km attālumā no Jelgavas.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kroņvircavas muiža
Kuģubūve
Kuģa korpuss sausajā dokā Kuģubūve ir smagās rūpniecības nozare, kas veic kuģu būvēšanu un remontu.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuģubūve
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuldīga
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuldīgas pils
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Aizputes virspilskunga iecirkņa izveides (1859). Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kuntas Kinteha sala
Jēkaba forta drupas uz Džeimsa salas mūsdienās.Kurzemes kolonija Gambijas upes grīvā. Kuntas Kinteha sala (agrāk pazīstama arī kā Džeimsa sala un Svētā Andreja sala) ir sala Gambijā, Gambijas upes grīvā, 30 kilometru attālumā no upes ietekas Atlantijas okeānā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuntas Kinteha sala
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kursa (valsts)
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzeme
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes bīskapija
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes bruņniecība
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes guberņa
Kurzemes hercogistes kolonijas
Kurzemes hercogistes kolonijas bija Kurzemes un Zemgales hercogistes aizjūras īpašumi Rietumāfrikā Gambijas upes grīvā un Vidusamerikā Tobāgo salā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā un neilgi pēc viņa nāves (1651—1690).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes hercogistes kolonijas
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes landtāgs
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogi
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste
Piltenes apgabala (jērs un krusts) simboliem vidū. Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste bija 1812.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latīņu valoda
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latviešu valoda
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvija
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas Vēstnesis
Lauva
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lauva
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lībeka
Lēnis
Lēnis (arī feods jeb feodāls zemes īpašums) ir zemes īpašums, ko viduslaikos senjors jeb kungs piešķīra savam vasalim jeb kalpam par iestāšanos bīskapa karapulkā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lēnis
Leipciga
Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Leipciga
Lielais turku karš
Lielais turku karš, arī Turku-Svētās savienības kari (turku: Osmanlı-Kutsal İttifak Savaşları) bija militāru konfliktu sērija 17.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lielais turku karš
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lielais Ziemeļu karš
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Liepāja
Lietuvas ģerbonis
Lietuvas ģerbonis ir viens no Lietuvas simboliem.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas ģerbonis
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas valsts vadītāji
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonija
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas karaliste
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas karš
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas Konfederācija
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas ordenis
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas vietvalži
Luijs XIII
Luijs XIII (Louis XIII; —) bija Burbonu dinastijas Francijas un Navarras karalis (1610—1643).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Luijs XIII
Luijs XIV
Luijs XIV (dzimis, miris), pazīstams arī kā Saules karalis, bija Francijas un Navarras karalis.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Luijs XIV
Luijs XVIII
Luijs XVIII (dzimis, miris)) jeb Ludviķis XVIII bija Burbonu dinastijas Francijas un Navarras karalis laikā no 1814. līdz 1824. gadam, izņemot simts dienas 1815. gadā, kad Napoleons īslaicīgi atjaunoja savu varu Parīzē. Trimdas laikā ar Krievijas Impērijas ķeizaru Pāvila I un Aleksandra I atbalstu divas reizes ilgstoši uzturējās Jelgavas pilī (1798-1801 un 1804-1807).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Luijs XVIII
Lustes pils
Lustes pilsdrupas, agrākā Frīdrihslustes izpriecu pils atrodas Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, netālu no autoceļa P102 Dobele-Jaunbērze.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lustes pils
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Luterisms
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Magnuss (Livonijas karalis)
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Matemātika
Mazarīni
Džulio Raimondo Mazarīno (Francijā pazīstams kā Žils Mazarīns, kardināls Mazarīni vai vienkārši Mazarīni (Mazarini), dzimis; miris) bija itāļu izcelsmes Francijas reliģiskais un politiskais darbinieks, Francijas Pirmais ministrs no 1642.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mazarīni
Mežmuižas draudzes novads
Mežmuižas draudzes novads 1859. gada kartē. Mežmuižas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Mežmuižas draudzes novads jeb Mežmuižas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mežmuižas draudzes novads
Merkantilisms
Glezna, kurā attēlota viena no franču ostām 1638. gadā, merkantilisma uzplaukuma laikā Merkantilisms (no — 'tirgotājs') ir ekonomikas teorija, ka valsts labklājība ir atkarīga no tās kapitāla, kā arī no pasaules ekonomikas apjoma un starptautiskās tirdzniecības.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Merkantilisms
Metālapstrāde
Metāla stieņa pagriešana uz virpas Metālapstrāde ir metālu formēšanas un pārveidošanas process, kura rezultātā tiek izgatavotas noderīgas detaļas, priekšmeti un liela mēroga konstrukcijas.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Metālapstrāde
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Napoleons Bonaparts
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Nīderlande
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Norvēģija
Olivas miera līgums
Andrusovas pamiera 1667. gadā. Olivas miera līgums bija 1660.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Olivas miera līgums
Olivers Kromvels
Olivers Kromvels (dzimis, miris) bija angļu 17.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Olivers Kromvels
Oslo
Oslo ir pilsēta Norvēģijas dienvidaustrumos, osta pie Ziemeļjūras Oslofjorda.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Oslo
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Osmaņu impērija
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Otrais Ziemeļu karš
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Parīze
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pēteris Bīrons
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pēteris I
Pēteris Sēja
Pēteris Sēja (—) bija latviešu skolotājs un politiķis, vēlāk diplomāts, kas kopš 1921.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pēteris Sēja
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pirmais pasaules karš
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Polijas ģerbonis
Polijas Republikas ģerbonis ir viens no Polijas nacionālajiem simboliem.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas ģerbonis
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Portugāle
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Portugāle
Portugāles karaliste
Karogs (1830-1910) Portugāles karaliste pastāvēja no 1139.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Portugāles karaliste
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Prūsijas hercogiste
Pusgaldiņi
Pusgaldiņi (agrāk Upesmuiža) ir ciems Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pusgaldiņi
Retorika
Glezna, kurā attēlots, kā Dēmostens trenējās runāt pie bangojošas jūras Retorika (rhētorikós — ‘publiska runāšana’) ir humanitārā zinātne, kurā apskata oratora mākslas teoriju un praksi.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Retorika
Roņu sala
Roņu sala jeb Ruhnu ( — nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Roņu sala
Roberts Duglass
Roberts Duglass jeb Roberts Daglass (1611—1662) bija skotu izcelsmes Zviedrijas karavīrs un valstsvīrs. Feldmaršals (1657), Zviedru Vidzemes militārais gubernators (1658-1661).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Roberts Duglass
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Romas pāvests
Rundāles pils
Rundāles pils (agrāk saukta arī par Ruhenthal un Ruhendahl) ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rundāles pils
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Saksija
Saksijas kūrfirstiste
Saksijas teritorija impērijas sastāvā, 1648 Kūrfirsta ģerbonis Frīdriha Augusta III ģerbonis Saksijas kūrfirstiste bija vācu valsts, kas Svētās Romas impērijas sastāvā pastāvēja no 1356.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Saksijas kūrfirstiste
Saksijas Morics
Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis, miris) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Saksijas Morics
Salaspils kauja
Salaspils kauja bija lielākā Poļu—zviedru kara (1600—1629) kauja, kas notika uz austrumiem no tagadējās Salaspils pilsētas 1605.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Salaspils kauja
Saldus ordeņa pils
J. R. Šturna zīmējums, 1661). Frauenburgas pils, baznīca un pastorāts 1701. gada kartē. Saldus ordeņa pils jeb Frauenburgas pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Saldū, kas no 14.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Saldus ordeņa pils
Salpetris
Salpetra paraugs Latvijas ķīmijas vēstures muzejā Salpetris ir dažu sārmu un sārmzemju metālu nitrātu, kā arī amonija nitrāta triviālais nosaukums.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Salpetris
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlija
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils pils
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils virspilskunga iecirknis
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Septiņgadu karš
Sesavas draudzes novads
Sesavas draudzes novads 1859. gada kartē. Sesavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sesavas draudzes novads jeb Sesavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sesavas draudzes novads
Severīns Jensens
Severīns Jensens (Severin Jensen, 1723—pēc 1809) bija dāņu izcelsmes arhitekts, Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera vadošais būvmeistars, vēlāk galma arhitekts (1772).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Severīns Jensens
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sibīrija
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sigismunds II Augusts
Skaistkalne
Skaistkalne (agrāk Šēnberga) ir ciems Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Skaistkalne
Skrundas viduslaiku pils
Skrundas pils 1661. gadā. Skrundas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils mūsdienu Skrundas pilsētas teritorijā Ventas kreisajā krastā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Skrundas viduslaiku pils
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Smoļenska
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Spānija
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Stefans Batorijs
Svēte (ciems)
Svēte ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Svētes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Svēte (ciems)
Svētes muiža
Svētes pils centrālā daļa pirms pārbūves 1876. gadā Armijas kazarmas bijušajā Svētes muižā Svētes muižas jeb Lielsvētes muižas kungu māja jeb Svētes pils atradās tagadējā Jelgavas novada Svētes ciemā, netālu no autoceļa P95 9 km attālumā no Jelgavas.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Svētes muiža
Sventāja
Sventājas osta. Sventāja (''Heilig Aa'') pie Kurzemes robežas 17. gadsimtā (Šturns, 1661). Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Sventāja ir Palangas pilsētas daļa Sventājas upes grīvā Baltijas jūras krastā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sventāja
Teoloģija
Teologs Teoloģija ((theos) — 'Dievs' un λόγος (logos) — 'mācība') ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Teoloģija
Tiesību zinātne
Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tiesību zinātne
Tobāgo
Tobāgo ir sala Karību jūrā, otra lielākā Trinidādas un Tobāgo sala, autonoma valsts daļa.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tobāgo
Trīsdesmitgadu karš
Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem — katolicismu un protestantismu.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Trīsdesmitgadu karš
Trinidāda
Trinidāda ir sala Karību jūrā, lielākā no 23 Trinidādas un Tobāgo salām un piektā lielākā Antiļu salu arhipelāga sala.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Trinidāda
Tukuma viduslaiku pils
Tukuma pilsdrupas (Broce, 1792). Tukuma pilsdrupas ar torni 18. gs. beigās (H. F. Wäber, 1795). Tukuma pils tornis mūsdienās (2008). Tukuma viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Tukumā, kas no 14.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tukuma viduslaiku pils
Tukuma virspilskunga iecirknis
Tukuma virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Tukuma virspilskunga iecirkņa karte (1770). Tukuma virspilskunga iecirknis jeb Tukuma virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tukuma virspilskunga iecirknis
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vācijas Impērija
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vācu valoda
Vēsture
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vēsture
Vecsēlpils
Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vecsēlpils
Vecumnieku draudzes novads
Vecumnieku draudzes novads 1859. gada kartē. Vecumnieku draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Vecumnieku draudzes novads jeb Vecmuižas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vecumnieku draudzes novads
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ventspils
Ventspils viduslaiku pils
Ventspils viduslaiku pils izskats mūsdienās Ventspils viduslaiku pils ir Livonijas ordeņa celta pils Ventas upes kreisajā krastā pirms tās ietekas Baltijas jūrā, kurā viduslaikos atradās Ventspils komtura mītne (ap 1290-1562).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ventspils viduslaiku pils
Vestindija
Vestindija Vestindija ( — 'Rietumu Indija') ir vēsturisks Ziemeļamerikas Karību jūras un Atlantijas okeāna rietumu malas salu apzīmējums.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vestindija
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Viļņa
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Viļņas ūnija
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vilhelms Ketlers
Vircava
Vircava (agrāk arī Kroņvircava, Kroņa Vircava) ir ciems Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vircava
Zaļā muiža
Zaļās muižas jeb Zaļenieku muižas bijusī kungu māja atrodas Zaļenieku pagasta Zaļeniekos.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zaļā muiža
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zemgale
Zemgales hercogiste
Zemgales hercogiste bija patstāvīga valsts, kas īslaicīgi pastāvēja 1596.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zemgales hercogiste
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zviedrija
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zviedru Vidzeme
1701. gads
1701.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1701. gads
Skatīt arī
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
- Bandava
- Jersika (valsts)
- Koknese (valsts)
- Kurzeme
- Kurzemes bīskapija
- Kurzemes un Zemgales hercogiste
- Latgale
- Livonija
- Lībiešu krasts
- Metsepole
- Piemare
- Sēlija
- Tālava
- Vidzeme
Zināms kā Kurzemes - Zemgales hercogistes, Kurzemes Hercogiste, Kuzemes hercogiste.
, Gdaņska, Georgs Elgers, Gothards Ketlers, Grieķu valoda, Grobiņas apriņķis, Grobiņas draudzes novads, Grobiņas pils, Grodņas ūnija (1566), Gvineja, Hamburga, Hāga, Hercogs, Hofcumberges pils, Holande, Iecavas draudzes novads, Igaunija, Ilūkste, Ingrija, Islande, Ivangoroda, Jaunpils pils, Jānis Stradiņš, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Jelgavas pamiers, Jelgavas pils, Jelgavas virspilskunga iecirknis, Jezuīti, Johans Ādams Hillers, Johans Georgs Zulcers, Johans Renners, Kandavas viduslaiku pils, Kartupelis, Katrīna II Lielā, Kālija karbonāts, Kārlis Kristians Jozefs, Ketleru dzimta, Klaipēda, Kolonija, Kopenhāgena, Koscjuško sacelšanās, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Kristiāns IV, Kroņvircavas muiža, Kuģubūve, Kuldīga, Kuldīgas pils, Kuldīgas virspilskunga iecirknis, Kuntas Kinteha sala, Kursa (valsts), Kurzeme, Kurzemes bīskapija, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes guberņa, Kurzemes hercogistes kolonijas, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste, Latīņu valoda, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas Vēstnesis, Lauva, Lībeka, Lēnis, Leipciga, Lielais turku karš, Lielais Ziemeļu karš, Liepāja, Lietuvas ģerbonis, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonija, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Luijs XIII, Luijs XIV, Luijs XVIII, Lustes pils, Luterisms, Magnuss (Livonijas karalis), Matemātika, Mazarīni, Mežmuižas draudzes novads, Merkantilisms, Metālapstrāde, Napoleons Bonaparts, Nīderlande, Norvēģija, Olivas miera līgums, Olivers Kromvels, Oslo, Osmaņu impērija, Otrais Ziemeļu karš, Parīze, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pēteris Bīrons, Pēteris I, Pēteris Sēja, Piltenes apgabals, Pirmais pasaules karš, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas ģerbonis, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Portugāle, Portugāles karaliste, Prūsijas hercogiste, Pusgaldiņi, Retorika, Roņu sala, Roberts Duglass, Romas pāvests, Rundāles pils, Saksija, Saksijas kūrfirstiste, Saksijas Morics, Salaspils kauja, Saldus ordeņa pils, Salpetris, Sēlija, Sēlpils pils, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Septiņgadu karš, Sesavas draudzes novads, Severīns Jensens, Sibīrija, Sigismunds II Augusts, Skaistkalne, Skrundas viduslaiku pils, Smoļenska, Spānija, Stefans Batorijs, Svēte (ciems), Svētes muiža, Sventāja, Teoloģija, Tiesību zinātne, Tobāgo, Trīsdesmitgadu karš, Trinidāda, Tukuma viduslaiku pils, Tukuma virspilskunga iecirknis, Vācijas Impērija, Vācu valoda, Vēsture, Vecsēlpils, Vecumnieku draudzes novads, Ventspils, Ventspils viduslaiku pils, Vestindija, Viļņa, Viļņas ūnija, Vilhelms Ketlers, Vircava, Zaļā muiža, Zemgale, Zemgales hercogiste, Zviedrija, Zviedru Vidzeme, 1701. gads.