Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Kuršu ķoniņi un Livonijas ordenis
Kuršu ķoniņi un Livonijas ordenis ir 14 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Dālderis, Gerhards fon Jorke, Gothards Ketlers, Kauja pie Smoļinas, Kuldīgas komturi, Kursa (valsts), Kurzemes bruņniecība, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuvieši, Livonija, Livonijas karš, Valters fon Pletenbergs, Zemgaļi.
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Dālderis un Kuršu ķoniņi · Dālderis un Livonijas ordenis ·
Gerhards fon Jorke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" — "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gerhards fon Jorke jeb Jorks (York), jeb Konrāds Joks (latīņu: Conradus a Joke) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1309.
Gerhards fon Jorke un Kuršu ķoniņi · Gerhards fon Jorke un Livonijas ordenis ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Kuršu ķoniņi · Gothards Ketlers un Livonijas ordenis ·
Kauja pie Smoļinas
Kauja pie Smoļinas ezera notika 1502.
Kauja pie Smoļinas un Kuršu ķoniņi · Kauja pie Smoļinas un Livonijas ordenis ·
Kuldīgas komturi
Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtureja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.
Kuldīgas komturi un Kuršu ķoniņi · Kuldīgas komturi un Livonijas ordenis ·
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Kuršu ķoniņi un Kursa (valsts) · Kursa (valsts) un Livonijas ordenis ·
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Kuršu ķoniņi un Kurzemes bruņniecība · Kurzemes bruņniecība un Livonijas ordenis ·
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Kuršu ķoniņi un Kurzemes landtāgs · Kurzemes landtāgs un Livonijas ordenis ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kuršu ķoniņi un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas ordenis ·
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Kuršu ķoniņi un Lietuvieši · Lietuvieši un Livonijas ordenis ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Kuršu ķoniņi un Livonija · Livonija un Livonijas ordenis ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Kuršu ķoniņi un Livonijas karš · Livonijas karš un Livonijas ordenis ·
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Kuršu ķoniņi un Valters fon Pletenbergs · Livonijas ordenis un Valters fon Pletenbergs ·
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Kuršu ķoniņi un Livonijas ordenis ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Kuršu ķoniņi un Livonijas ordenis
Salīdzinājums starp Kuršu ķoniņi un Livonijas ordenis
Kuršu ķoniņi ir 67 attiecības, bet Livonijas ordenis ir 200. Tā kā viņi ir kopīgs 14, Jaccard indekss ir 5.24% = 14 / (67 + 200).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Kuršu ķoniņi un Livonijas ordenis. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
