Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Livonijas ordenis
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Livonijas ordenis ir 28 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Bukultu pils, Cēsis, Dāņu Igaunija, Gothards Ketlers, Grunvaldes kauja, Katoļticība, Klaipēda, Kursa (valsts), Kurzemes bīskapija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvieši, Livonijas bīskapija, Livonijas karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pleskava, Prūsijas hercogiste, Rīga, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Saules kauja, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Silvestrs Stodevešers, Tallina, Vācu ordeņa valsts, Vācu ordenis, Zemgaļi, Zemgales bīskapija, Zobenbrāļu ordenis.
Bukultu pils
Bukultu viduslaiku pils plāns uz upes salas (Zviedrijas Valsts arhīvs, 16. gs.) Skats uz Bukultu pilsdrupu vietu 18. gs. Bukultu dzirnavas pirms Otrā pasaules kara Bukultu viduslaiku pils jeb Ādažu pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas-Ādažu ceļa pie dzirnavu tilta pāri Bukultu strautam jeb Bērzupītei.
Bukultu pils un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Bukultu pils un Livonijas ordenis ·
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Cēsis un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Cēsis un Livonijas ordenis ·
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Dāņu Igaunija un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Dāņu Igaunija un Livonijas ordenis ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Gothards Ketlers un Livonijas ordenis ·
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Grunvaldes kauja un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Grunvaldes kauja un Livonijas ordenis ·
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Katoļticība un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Katoļticība un Livonijas ordenis ·
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Klaipēda un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Klaipēda un Livonijas ordenis ·
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Kursa (valsts) un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Kursa (valsts) un Livonijas ordenis ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Kurzemes bīskapija un Livonijas ordenis ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas ordenis ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Lietuvas lielkņaziste · Lietuvas lielkņaziste un Livonijas ordenis ·
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Lietuvieši · Lietuvieši un Livonijas ordenis ·
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Livonijas bīskapija · Livonijas bīskapija un Livonijas ordenis ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Livonijas karš · Livonijas karš un Livonijas ordenis ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Livonijas ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Pleskava · Livonijas ordenis un Pleskava ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Prūsijas hercogiste · Livonijas ordenis un Prūsijas hercogiste ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Rīga · Livonijas ordenis un Rīga ·
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) ·
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Saules kauja · Livonijas ordenis un Saules kauja ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Livonijas ordenis un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Silvestrs Stodevešers
Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.—12.07.1479.
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Silvestrs Stodevešers · Livonijas ordenis un Silvestrs Stodevešers ·
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Tallina · Livonijas ordenis un Tallina ·
Vācu ordeņa valsts
Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Vācu ordeņa valsts · Livonijas ordenis un Vācu ordeņa valsts ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Vācu ordenis · Livonijas ordenis un Vācu ordenis ·
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Zemgaļi · Livonijas ordenis un Zemgaļi ·
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Zemgales bīskapija · Livonijas ordenis un Zemgales bīskapija ·
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Zobenbrāļu ordenis · Livonijas ordenis un Zobenbrāļu ordenis ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Livonijas ordenis ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Livonijas ordenis
Salīdzinājums starp Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Livonijas ordenis
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ir 196 attiecības, bet Livonijas ordenis ir 200. Tā kā viņi ir kopīgs 28, Jaccard indekss ir 7.07% = 28 / (196 + 200).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Livonijas ordenis. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
