Satura rādītājs
196 attiecības: Advente, Aglona, Alberts II (Rīga), Aleksijs II, Andreass Knopke, Antonijs Springovičs, Antonijs Urbšs, Arhibīskaps, Artūrs Baumanis, Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija, Žemaitija, Balduīns no Alnas, Baltkrievija, Bazilika, Baznīcu nakts, Bīskapija, Beļģija, Benedikts XVI, Beverīna, Boļeslavs Sloskāns, Bolderāja, Bonifācijs IX, Brandenburgas Vilhelms, Bukultu pils, Cēsis, Daugavpils, Dāņu Igaunija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dekāns (garīdznieks), Dievkalpojums, Dominikāņi, Eduards Berklavs, Eduards O'Rurke, Edvards Pavlovskis, Frīdrihs fon Pernšteins, Goda doktors, Gothards Ketlers, Gotlande, Grunvaldes kauja, Gulags, Gustavs II Ādolfs, Hennings Šarpenbergs, Hercogs, Ikšķile, Ilūkste, Inflantijas vaivadija, Ingress, Inocents III, Inocents VI, Jaspers Linde, ... Izvērst indekss (146 vairāk) »
Advente
Adventes vainags Advente jeb advents (— ‘atnākšana’) ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kas sākas no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Advente
Aglona
Aglona ir apdzīvota vieta Latgalē, Preiļu novadā, Aglonas pagasta centrs.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Aglona
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Alberts II (Rīga)
Aleksijs II
Aleksijs II (dzimis kā Aleksejs Rīdigers, miris) bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievu pareizticīgās baznīcas garīdznieks.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Aleksijs II
Andreass Knopke
Andreasa Knopkes kapakmens attēls (no Broces kolekcijas). Andreass Knopke, citviet arī Knopkens, mūsdienu transkripcijā Knepkens (arī Knopke, Knopius; dzimis ap 1468. gadu, miris 1539. gada 18. februārī), bija viens no reformācijas kustības aizsācējiem Rīgā, Livonijā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Andreass Knopke
Antonijs Springovičs
Antonijs Springovičs (dzimis Ozolmuižas pagasta Spriņģu ciemā, miris Rīgā) bija Romas katoļu baznīcas atjaunotās Rīgas metropolijas pirmais arhibīskaps metropolīts, ordinēts 24.06.1901., nominēts 22.04.1920., konsekrēts 22.08.1920.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Antonijs Springovičs
Antonijs Urbšs
Antonijs Urbšs (dzimis Lietuvā, miris Montserratas klosterī) bija Romas katoļu Baznīcas Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes pirmais bīskaps, ordinēts 22.03.1903, nominēts 29.04.1938., konsekrēts 29.06.1938.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Antonijs Urbšs
Arhibīskaps
Alberta II zīmogs (pēc 1247). Redzams, ka viņam tolaik bija pakļautas četras Romas katoļu baznīcas provinces un trīs tautas — prūši, līvi (''livo'') un igauņi (''estoni''). Arhibīskaps (no), arī virsbīskaps, ir vecākais jeb galvenais bīskaps, kam ir garīga un administratīva atbildība par viņam uzticēto arhidiecēzi vai metropoliju (arhibīskapam - metropolītam).
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Arhibīskaps
Artūrs Baumanis
Artūrs Baumanis (1867—1904) bija latviešu gleznotājs, grafiķis, pazīstams ar savām vēsturiskajām gleznām.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Artūrs Baumanis
Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija
Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija bija augstākā mācību iestāde Sanktpēterburgā, kas sagatavoja Romas Katoļu baznīcas darbiniekus Krievijas impērijas teritorijā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Ķeizariskā Romas katoļu garīgā akadēmija
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Žemaitija
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Balduīns no Alnas
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Baltkrievija
Bazilika
Bazilika Svētās Marijas Madžori bazilika, Itālija, Roma (Basilica majoris) Aglonas bazilika, Latvija, Aglona (Basilica minoris) Bazilika Romas katoļu baznīcā ir priviliģēta baznīca.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Bazilika
Baznīcu nakts
Ekskursija katoļu baznīcā Čehijā Tamilu bērnu ansambļa uzstāšanās Reliģiju namā Hannoverē. Baznīcu nakts ir ikgadējs reliģisks un kultūras festivāls, ko organizē dažādas kristiešu baznīcas.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Baznīcu nakts
Bīskapija
Bīskapija ir reliģiski administratīvi teritoriāla vienība kristietībā, bīskapa pārvaldes apgabals.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Bīskapija
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Beļģija
Benedikts XVI
Benedikts XVI (dzimis; miris; pilsoniskais vārds — Jozefs Aloizijs Racingers) bija emeritētais pāvests, bijušais Romas katoļu baznīcas galva, kā arī bijušais Vatikāna vadītājs.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Benedikts XVI
Beverīna
Beverīnas (''Beverin'') iespējamā lokalizācija Tālavas valstī (1185-1230). Beverīna jeb Bebernīne vai Bitarīna bija Tālavas latgaļu vecākā Tālivalža pils, kurā viņš valdījis līdz 1213.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Beverīna
Boļeslavs Sloskāns
Boļeslavs Sloskāns (dzimis Rēzeknes apriņķa Stirnienes pagastā, miris) bija Romas katoļu baznīcas Cilitānas titulārbīskaps, Mogiļevas un Minskas apustuliskais administrators, kā arī neformāli Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, ordinēts 21.01.1917., nominēts 05.05.1926., konsekrēts 10.05.1926.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Boļeslavs Sloskāns
Bolderāja
Bolderāja ir Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaime Pārdaugavā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Bolderāja
Bonifācijs IX
Bonifācijs IX (dzimis ap 1350. gadu; pilsoniskais vārds — Pjero Tomačelli (Piero Tomacelli), miris) bija Romas pāvests no 1389.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Bonifācijs IX
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Brandenburgas Vilhelms
Bukultu pils
Bukultu viduslaiku pils plāns uz upes salas (Zviedrijas Valsts arhīvs, 16. gs.) Skats uz Bukultu pilsdrupu vietu 18. gs. Bukultu dzirnavas pirms Otrā pasaules kara Bukultu viduslaiku pils jeb Ādažu pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas-Ādažu ceļa pie dzirnavu tilta pāri Bukultu strautam jeb Bērzupītei.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Bukultu pils
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Cēsis
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Daugavpils
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Dāņu Igaunija
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Dānijas karaļu uzskaitījums
Dekāns (garīdznieks)
Dekāns Jans Ubermans Dekāns (no decem — 'desmit') ir baznīcas administratīvajā sistēmā lietots amata apzīmējums.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Dekāns (garīdznieks)
Dievkalpojums
Dievkalpojums — ceremoniju un kulta darbību (lūgšanu, sprediķu, slavinājumu, ziedojumu, sakramentu u.c.) kopums, ko ticīgie veltī dieva pielūgšanai.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Dievkalpojums
Dominikāņi
Dominikāņi ir multietniska tauta Centrālamerikā, Dominikānas Republikas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Dominikāņi
Eduards Berklavs
Eduards Berklavs (dzimis, miris) bija Latvijas PSR un Latvijas Republikas valstsvīrs, kurš 1950. gados bija viens no nacionālkomunistu kustības galvenajiem organizētājiem, bet 1980.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Eduards Berklavs
Eduards O'Rurke
Grāfs Eduards O'Rurke (dzimis miris) bija īru izcelsmes Romas Katoļu Tinistas atjaunotās Romas katoļu Rīgas bīskapijas pirmais bīskaps, Gdaņskas bīskaps emeritus un Sofēnas titulārbīskaps.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Eduards O'Rurke
Edvards Pavlovskis
Edvards Pavlovskis (dzimis Dagdas rajona Bērziņu ciema (Beresnes draudze) Pauļukalna sādžā) ir Romas katoļu Jelgavas diecēzes bīskaps, ordinēts 25.06.1975, konsekrēts 10.09.2011, aizstājot līdzšinējo bīskapu Antonu Justu.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Edvards Pavlovskis
Frīdrihs fon Pernšteins
Frīdrihs fon Pernšteins (ap 1270—1341) bija franciskāņu ordeņa brālis, Rīgas arhibīskaps 21.03.1304.—1341.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Frīdrihs fon Pernšteins
Goda doktors
Goda doktors ir goda nosaukums, kas nerada doktora zinātniskā grāda tiesības.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Goda doktors
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Gothards Ketlers
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Gotlande
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Grunvaldes kauja
Gulags
Gulaga nometnes PSRS kartē (pēc 1945. gada) Gulags ( — 'Labošanas-darba nometņu un koloniju galvenā pārvalde') bija NKVD apakšnodaļa, kura no 1930.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Gulags
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Gustavs II Ādolfs
Hennings Šarpenbergs
Hennings Šarpenbergs (vācu: Henning Scharpenberg, latīņu: Henningus Scarpfenbergius) bija 12.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Hennings Šarpenbergs
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Hercogs
Ikšķile
Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Ikšķile
Ilūkste
Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Augšdaugavas novadā, agrākais Ilūkstes apriņķa un Ilūkstes novada centrs.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Ilūkste
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Inflantijas vaivadija
Ingress
Oficiālais ''Ingress'' logo Ingress ir papildinātās realitātes daudzspēlētāju tiešsaites videospēle, kuru radījusi kompānija Niantic, kas sākotnēji bija daļa no Google.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Ingress
Inocents III
Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Inocents III
Inocents VI
Inocents VI (dzimis ap 1282. gadu, miris), īstajā vārdā Etjēns Oberts, bija Romas pāvests no līdz savai nāvei.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Inocents VI
Jaspers Linde
Jaspers Linde, arī Kaspars Linde (miris 1524. gadā) bija Rīgas arhibīskaps no līdz.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Jaspers Linde
Jānis Bulis
Jānis Bulis (dzimis Ludzas novada Brigos) ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps, ordinēts 22.05.1977, nominēts 08.05.1991., konsekrēts kā Liepājas diecēzes bīskaps 24.06.1991., nominēts kā Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps 07.12.1995., Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps no 06.01.1996.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Jānis Bulis
Jānis Cakuls
Jānis Cakuls (dzimis Rožupes pagastā, miris Rīgā) bija Romas Katoļu Tinistas titulārbīskaps, ordinēts 1949.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Jānis Cakuls
Jānis Pāvils I
Jānis Pāvils I (dzimis, miris), īstajā vārdā Albīno Lučiāni, bija Romas pāvests no līdz.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Jānis Pāvils I
Jānis Pāvils II
Pāvests Jānis Pāvils II (īstajā vārdā Karols Juzefs Vojtila,; dzimis, miris) bija Romas pāvests, Romas bīskaps un Romas Katoļu baznīcas galva.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Jānis Pāvils II
Jānis Pujats
Jānis Pujats (dzimis Pujatos) ir Romas katoļu baznīcas kardināls (in pectore kopš 1998. gada, izsludināts 2001. gadā).
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Jānis Pujats
Jāzeps Rancāns
Jāzeps Rancāns (dzimis Ludzas apriņķa Zaļmuižas pagastā, miris Grandrepidsā, ASV) bija Romas katoļu baznīcas Markopoles titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, ordinēts 12.06.1911., nominēts 29.10.1923., konsekrēts 04.15.1924.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Jāzeps Rancāns
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Jūrmala
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Jelgava
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Jersika (valsts)
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Jezuīti
Johans II fon Fehte
Johans II fon Fehte jeb Jānis no Fehtes bija Rīgas arhibīskaps 1285.-1294.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Johans II fon Fehte
Johans III fon Šverīns
Johans III fon Šverīns vai Jānis III no Šverīnas vai Šverinas grāfs Jānis bija Rīgas arhibīskapijas oficiālā protektora Šverīnas grāfa Guncelīna III dēls, Rīgas arhibīskaps 1294.-1300.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Johans III fon Šverīns
Johans IV fon Minhauzens
Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Kurzemes bīskapa Johana lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Joh(ann)is Dei Gra(tia) Epi(scopus) Curonien(sis). Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena kapa plāksne (1572). Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Johans IV fon Minhauzens
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Johans Kristofs Broce
Johans V fon Vallenrods
Johans V fon Vallenrods vai Jānis Valenrods (ap 1370. — 28.05.1419.) bija Rīgas virsbīskaps (27.08.1393.—30.05.1418).
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Johans V fon Vallenrods
Julijans Vaivods
Julijans Vaivods (dzimis Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā, miris Rīgā) bija Romas katoļu baznīcas kardināls, Lielās Makrianas titulārbīskaps, Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes apustuliskais administrators, ordinēts 07.04.1918., nominēts 10.11.1964., konsekrēts 18.11.1964, ievēlēts kardinālos 02.02.1983.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Julijans Vaivods
Kalendāra nemieri Rīgā
Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Kalendāra nemieri Rīgā
Kanons
Viduslaiku manuskripts, dekrēts pret iedzeršanu Kanons¹ v. 1. Nosacījums, likums; tas, kas ir stingri noteikts, vispārpieņemts. Klasiskās dzejas kanoni.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Kanons
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Karaļauči
Katehisms
Katehisms jeb katķisms (no — 'mutiska apmācība') ir kristīgās ticības mācības izklāsts, pārsvarā jautājumu un atbilžu formā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Katehisms
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Katoļticība
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Kaupo
Kazimirs Duļbinskis
Kazimirs Duļbinskis (dzimis Viļakā, miris Viļakā) bija Romas katoļu baznīcas Gerāras titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, ordinēts 08.05.1932, nominēts 19.07.1946., konsekrēts 25.07.1947.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Kazimirs Duļbinskis
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Klaipēda
Kodolieroči
1945. gadā Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Kodolieroči
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Koknese
Koncentrācijas nometne
padomju NKVD speciālā nometne (no 1945. līdz 1950. gadam) Koncentrācijas nometne ir no ārpasaules nošķirts un apsargāts, autonoms nometnes komplekss lielu ļaužu masu preventīvai aizturēšanai un izolēšanai.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Koncentrācijas nometne
Krāslava
Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Krāslava
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Krievijas Impērija
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Krusta kari
Kulma (zeme)
Kulmas zemes (''Kulmerland'') lokalizācija. Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Kulmas (Helmno) zeme mūsdienu Polijas robežās Kulma bija senprūšu zeme Vislas labajā krastā tagadējās Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Kulma (zeme)
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Kurši
Kuršu kāpas
Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Kuršu kāpas
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Kursa (valsts)
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapu saraksts
Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Kurzemes bīskapu saraksts
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Lamekins
Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Lamekins
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Latīņu valoda
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Latgale
Latgaliešu valoda
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Latgaliešu valoda
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Latvija
Latvijas ģenerālapgabals
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942) Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1944) Latvijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Latvijas teritorijā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Latvijas ģenerālapgabals
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Latvijas PSR
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Latvijas Universitāte
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Latvijas valsts pasludināšana
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Lībieši
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Līvu zemes
Liepājas diecēze (Romas katoļu)
bīskapa un Liepājas diecēzes apustuliskā administratora Edvarda Pavlovska ģerbonis Liepājas diecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas Rīgas metropolijas noteikta teritorija jeb sufraganija, kas ietilpst Rīgas metropolijas kā Baznīcas provinces teritorijā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Liepājas diecēze (Romas katoļu)
Liepājas ezers
Liepājas ezers ir liels ezers Liepājas pilsētā un Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Liepājas ezers
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Lietuvieši
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Livonijas bīskapija
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Livonijas karš
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Livonijas ordenis
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Luterisms
Malborka
Malborka ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē pie Vislas attekas Nogatas.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Malborka
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Maskava
Mazāko brāļu kapucīnu ordenis
Mazāko Brāļu Kapucīnu ordenis (saīsinājums: OFMCap) - trešais Asīzes Franciska dibinātā Mazāko brāļu ordeņa reformētais atzars.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Mazāko brāļu kapucīnu ordenis
Mārtiņš Luters
Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Mārtiņš Luters
Meinards
Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Meinards
Minska
Minska (agrāk Менск) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Minska
Mogiļevas metropolija
Mogiļevas metropolija jeb Mogiļevas arhidiecēze (Могилёвский архидиоцез) bija Romas katoļu baznīcas province Krievijas Impērijā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Mogiļevas metropolija
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Nikolajs I Romanovs
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Ogre
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Padomju Savienība
Pamede (zeme)
Pamede (''Pomesanien'') un pārējās prūšu zemes Sadalītā Pamedes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pamede jeb Pomezānija bija baltu prūšu zeme tagadējās Polijas Pomožes vojevodistes teritorijā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Pamede (zeme)
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Pareizticība
Patriarhs
Patriarhs ((patriarchēs) — 'ģints galva', kas savukārt no πατριά (patria) — 'ģimene' un ἄρχειν (archein) — 'valdīt') var būt.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Patriarhs
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pāvils VI
Pāvils VI, īstajā vārdā Džovanni Batista Enriko Antonio Marija Montīni (dzimis (miris) bija Romas pāvests no 1963. gada līdz savai nāvei 1978. gadā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Pāvils VI
Pēteris Strods
Pēteris Strods (dzimis Varakļānu pagastā, miris Rīgā) bija Romas katoļu baznīcas Stadijas titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes palīgbīskaps, ordinēts 26.05.1916., nominēts 19.07.1946., konsekrēts 25.07.1947.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Pēteris Strods
Persona non grata
Persona non grata (no latīņu: persona non grata — "nevēlama persona") ir diplomātisks termins, kas apzīmē ārvalstu personu, kurai uzņēmējvalsts vai valstu savienības iestādes ir atteikušas apstiprinājumu (franču: agrément), kā arī diplomātisko pārstāvi, kuru uzņēmējvalsts ir atzinusi par nevēlamu.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Persona non grata
Pinska
Pinska ir pilsēta Brestas apgabalā Baltkrievijā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Pinska
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Pleskava
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Poļi
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Polija
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Polocka
Prāvests
Prāvests (lejasvācu: Pravest, cēlies no — 'tas, kurš nolikts priekšā') ir viens no vadītāja, priekšnieka amatiem kristīgās baznīcas hierarhijā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Prāvests
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Prūsija
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Prūsijas hercogiste
Prelāts
Prelāts Prelāts (no — 'dot priekšroku, izcelt') — goda tituls, ko Romas katoļu baznīcas garīdzniekiem par zināmiem nopelniem piešķir pāvests.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Prelāts
Priesteris
Romiešu statuja, kurā attēlota Izīdas priesteriene Priesteris (no (presbyteros) — 'vecākais') vai priesteriene ir persona, kas izpilda un vada reliģiskos rituālus un dažkārt tiek uzskatīts par starpnieku starp dievu, dievībām un cilvēkiem.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Priesteris
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Rīga
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)
arhibīskapa — metropolīta Zbigņeva Stankeviča ģerbonis. Rīgas arhidiecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas — Rīgas metropolijas galvenā jeb arhidiecēze ar tai piederošo Baznīcas teritoriju, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais un administratīvais galva veic Rīgas arhibīskaps — metropolīts, kuram pakļaujas pārējo Rīgas metropolijā ietilpstošo teritoriju jeb sufraganiju — Liepājas diecēzes, Jelgavas diecēzes un Rēzeknes-Aglonas diecēzes garīgie un administratīvie vadītāji bīskapi — sufragani.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Rīgas Doms
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Rīgas rāte
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Pētera baznīca
Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Rīgas Svētā Pētera baznīca
Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca
Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca un klosteris ir Romas Katoļu Baznīcas dievnams Klostera ielā 2, Vecrīgā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca
Rīgas Universitāte
Zinātniskie Raksti. Universitāte Rīgā (1943)https://www.biblioteka.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/lu_biblioteka/Par_biblioteku/Publikacijas/rakstu_bibliografiskais_raditajs_2007.pdf Latvijas Universitātes rakstu bibliogrāfiskais rādītājs (1921—1943) Rīgas Universitāte jeb Universitāte Rīgā bija Latvijas okupācijas laikā uz pārdēvētās Latvijas Universitātes bāzes radīta universitāte, kas darbojās no 1942.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Rīgas Universitāte
Reformātu baznīca
Luīzei Šarlotei 17. gadsimtā, sagrauta 1944. gadā, nav atjaunota. Reformātu baznīca ir kristietības konfesija, kas izveidojusies Žana Kalvina un Ulriha Cvinglija mācību ietekmē 16.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Reformātu baznīca
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Roma
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Romas Katoļu baznīca
Romas katoļu Rīgas Metropolijas (atjaunotās) bīskapu uzskaitījums
1937.gadā Rīgas arhibīskapija tiek paaugstināta par metropoliju.
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Romas pāvests
Sakala
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Sakala
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Sanktpēterburga
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Saules kauja
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Sēļi
Sēlijas bīskapija
Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Sēlijas bīskapija
Semba
Semba (Sambia) starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Sembas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Semba jeb Sambija bija viena no prūšu zemēm, kas atradās Sembas pussalā, kas atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Baltijskas, Zeļenogradskas, Svetlogorskas, daļēji Gurjevskas un Poļeskas rajona teritorijā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Semba
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Sigulda
Silvestrs Stodevešers
Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.—12.07.1479.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Silvestrs Stodevešers
Silvestrs Tegetmeijers
Silvestrs Tegetmeijers (dzimis 15. gadsimta beigās Hamburgā, miris Rīgā) bija vācu garīdznieks.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Silvestrs Tegetmeijers
Skaistkalne
Skaistkalne (agrāk Šēnberga) ir ciems Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Skaistkalne
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Spānija
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Stefans Batorijs
Stefans Grūbe
Stefans Grūbe (latīņu: Stephanus Gruben) bija Rīgas virsbīskaps 12.03.1480.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Stefans Grūbe
Stoļerovas baznīca
Stoļerovas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Stoļerovas baznīca
Svētais Krēsls
Svētā Krēsla emblēma Svētais Krēsls ir Romas Katoļu baznīcas jurisdikcija, Romas pāvesta krēsls.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Svētais Krēsls
Svētceļojums
mūki dodas svētceļojumā Svētceļojums ir reliģiska darbība, parasti ar lūgšanām apvienota došanās kājām uz svētu vietu, lai apliecinātu ticību un garīgi attīstītos.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Svētceļojums
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Tallina
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Tālava
Tālivaldis
Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Tālivaldis
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Tērbatas bīskapija
Teoderihs no Turaidas
Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Teoderihs no Turaidas
Trikāta
Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Trikāta
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Turaida (zeme)
Ugaunieši
veru dialektos Ugaunieši jeb ugauņi bija viena no somugru maztautām, no kuras 13.—16.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Ugaunieši
Valerijans Zondaks
Valerijans Zondaks (dzimis Viļakas pagastā, miris Vecāķos) bija Romas katoļu baznīcas Tabaikaras titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes palīgbīskaps, ordinēts 08.05.1932, nominēts 28.10.1972., konsekrēts 12.11.1972.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Valerijans Zondaks
Vatikāns
Vatikāns jeb Vatikāna Pilsētvalsts ir pilsētvalsts Romas centrā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Vatikāns
Vācu ordeņa valsts
Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Vācu ordeņa valsts
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Vācu ordenis
Vārme (zeme)
Vārme (''Ermland'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Vārmes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Vārme jeb Varmija bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Kaļiņingradas apgabala Bagrationovskas rajona teritorijā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Vārme (zeme)
Vecrīga
Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido K. Valdemāra viela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13. janvāra iela un 11. novembra krastmala.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Vecrīga
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Ventspils
Viļāni
Viļāni ir pilsēta Latgalē, Rēzeknes novadā.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Viļāni
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Viļņa
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Vidzeme
Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi
Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi
Viktors Stulpins
Viktors Stulpins (dzimis Rīgā) ir pašreizējais Romas katoļu baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps, ordinēts par priesteri 11.06.1995, konsekrēts par bīskapu 07.09.2013., aizstājot bīskapu Vilhelmu Lapeli.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Viktors Stulpins
Vilhelms Ņukšs
Vilhelms Ņukšs (dzimis Kārsavas pagastā, miris Romā) bija Romas katoļu baznīcas Akcitānas titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes palīgbīskaps, ordinēts 25.03.1964, nominēts 23.11.1987., konsekrēts 08.12.1987.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Vilhelms Ņukšs
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Vilhelms no Modenas
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Visvaldis
Vjačeslavs Molotovs
Vjačeslavs Skrjabins (dzimis; miris), plašāk pazīstams kā Vjačeslavs Molotovs, bija padomju politiķis un diplomāts, 1930.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Vjačeslavs Molotovs
Vjenna
Vjenna ir Francijas departaments, viens no divpadsmit Jaunakvitānijas reģiona departamentiem.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Vjenna
Zbigņevs Stankevičs
Zbigņevs Stankevičs (dzimis Lejasciemā) ir pašreizējais Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Zbigņevs Stankevičs
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Zemgaļi
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Zemgale
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Zemgales bīskapija
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture un Zobenbrāļu ordenis
Zināms kā Latvijas Romas katoļu baznīcas dzīves svarīgākās ziņas.