Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Livonijas hercogi un Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Livonijas hercogi un Vidzemes valdnieku uzskaitījums ir 13 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs, Gothards Ketlers, Inflantijas vaivadija, Ivans IV, Jersika (valsts), Livonijas ordeņa mestri, Magnuss (Livonijas karalis), Polijas—Lietuvas ūnija, Svētā Romas impērija, Vācu ordenis, Vidzemes guberņa, Zviedru Vidzeme, 1918. gads.
Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs
Ādolfs Fridrihs (dzimis, miris) bija Apvienotās Baltijas hercogistes hercogs, Āfrikas pētnieks, Vācu Togo gubernators un Vācijas Nacionālās Olimpiskās komitejas pirmais prezidents (1949-1951).
Livonijas hercogi un Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs · Vidzemes valdnieku uzskaitījums un Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Livonijas hercogi · Gothards Ketlers un Vidzemes valdnieku uzskaitījums ·
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Inflantijas vaivadija un Livonijas hercogi · Inflantijas vaivadija un Vidzemes valdnieku uzskaitījums ·
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Ivans IV un Livonijas hercogi · Ivans IV un Vidzemes valdnieku uzskaitījums ·
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jersika (valsts) un Livonijas hercogi · Jersika (valsts) un Vidzemes valdnieku uzskaitījums ·
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Livonijas hercogi un Livonijas ordeņa mestri · Livonijas ordeņa mestri un Vidzemes valdnieku uzskaitījums ·
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Livonijas hercogi un Magnuss (Livonijas karalis) · Magnuss (Livonijas karalis) un Vidzemes valdnieku uzskaitījums ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Livonijas hercogi un Polijas—Lietuvas ūnija · Polijas—Lietuvas ūnija un Vidzemes valdnieku uzskaitījums ·
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Livonijas hercogi un Svētā Romas impērija · Svētā Romas impērija un Vidzemes valdnieku uzskaitījums ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Livonijas hercogi un Vācu ordenis · Vidzemes valdnieku uzskaitījums un Vācu ordenis ·
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Livonijas hercogi un Vidzemes guberņa · Vidzemes guberņa un Vidzemes valdnieku uzskaitījums ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Livonijas hercogi un Zviedru Vidzeme · Vidzemes valdnieku uzskaitījums un Zviedru Vidzeme ·
1918. gads
1918.
1918. gads un Livonijas hercogi · 1918. gads un Vidzemes valdnieku uzskaitījums ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas hercogi un Vidzemes valdnieku uzskaitījums ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas hercogi un Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Salīdzinājums starp Livonijas hercogi un Vidzemes valdnieku uzskaitījums
Livonijas hercogi ir 68 attiecības, bet Vidzemes valdnieku uzskaitījums ir 57. Tā kā viņi ir kopīgs 13, Jaccard indekss ir 10.40% = 13 / (68 + 57).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas hercogi un Vidzemes valdnieku uzskaitījums. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
