Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Livonijas ordenis un Livonijas vietvalži
Livonijas ordenis un Livonijas vietvalži ir 23 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Ērģemes kauja, Cēsis, Gothards Ketlers, Ivans IV, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Livonijas bīskapija, Livonijas bruņniecība, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas landtāgs, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Muiža, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnava, Rīga, Rīgas arhibīskapija, Rīgas brīvpilsēta, Rīgas pils, Sēlpils pils, Sigismunds II Augusts, Siguldas viduslaiku pils, Viļņas ūnija, 1562. gads.
Ērģemes kauja
Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus, notika Livonijas kara trešajā gadā - 1560.gada 2. augustā.
Livonijas ordenis un Ērģemes kauja · Livonijas vietvalži un Ērģemes kauja ·
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Cēsis un Livonijas ordenis · Cēsis un Livonijas vietvalži ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Livonijas ordenis · Gothards Ketlers un Livonijas vietvalži ·
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Ivans IV un Livonijas ordenis · Ivans IV un Livonijas vietvalži ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas ordenis · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas vietvalži ·
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Livonijas bīskapija un Livonijas ordenis · Livonijas bīskapija un Livonijas vietvalži ·
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Livonijas bruņniecība un Livonijas ordenis · Livonijas bruņniecība un Livonijas vietvalži ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Livonijas karš un Livonijas ordenis · Livonijas karš un Livonijas vietvalži ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Livonijas Konfederācija un Livonijas ordenis · Livonijas Konfederācija un Livonijas vietvalži ·
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Livonijas landtāgs un Livonijas ordenis · Livonijas landtāgs un Livonijas vietvalži ·
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Livonijas ordenis un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Livonijas un Lietuvas reālūnija un Livonijas vietvalži ·
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Livonijas ordenis un Muiža · Livonijas vietvalži un Muiža ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Livonijas ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Livonijas vietvalži un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Livonijas ordenis un Pērnava · Livonijas vietvalži un Pērnava ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Livonijas ordenis un Rīga · Livonijas vietvalži un Rīga ·
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija · Livonijas vietvalži un Rīgas arhibīskapija ·
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Livonijas ordenis un Rīgas brīvpilsēta · Livonijas vietvalži un Rīgas brīvpilsēta ·
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Livonijas ordenis un Rīgas pils · Livonijas vietvalži un Rīgas pils ·
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Livonijas ordenis un Sēlpils pils · Livonijas vietvalži un Sēlpils pils ·
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Livonijas ordenis un Sigismunds II Augusts · Livonijas vietvalži un Sigismunds II Augusts ·
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Livonijas ordenis un Siguldas viduslaiku pils · Livonijas vietvalži un Siguldas viduslaiku pils ·
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Livonijas ordenis un Viļņas ūnija · Livonijas vietvalži un Viļņas ūnija ·
1562. gads
1562.
1562. gads un Livonijas ordenis · 1562. gads un Livonijas vietvalži ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas ordenis un Livonijas vietvalži ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas ordenis un Livonijas vietvalži
Salīdzinājums starp Livonijas ordenis un Livonijas vietvalži
Livonijas ordenis ir 200 attiecības, bet Livonijas vietvalži ir 56. Tā kā viņi ir kopīgs 23, Jaccard indekss ir 8.98% = 23 / (200 + 56).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas ordenis un Livonijas vietvalži. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
