Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Livonijas ordenis un Piltenes apgabals
Livonijas ordenis un Piltenes apgabals ir 18 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alsungas viduslaiku pils, Gothards Ketlers, Grobiņas draudzes novads, Ivans IV, Katoļticība, Kurzemes bīskapija, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Prūsijas hercogiste, Rīgas arhibīskapija, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Svētā Romas impērija, Vācu ordenis, 1561. gads, 1585. gads.
Alsungas viduslaiku pils
Alsungas pils un baznīca 1830. gadā. Alsungas pils un baznīca (Štafenhāgens, 1866). Alsungas viduslaiku pils (kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums') ir sena pils Alsungas teritorijā.
Alsungas viduslaiku pils un Livonijas ordenis · Alsungas viduslaiku pils un Piltenes apgabals ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Livonijas ordenis · Gothards Ketlers un Piltenes apgabals ·
Grobiņas draudzes novads
Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Grobiņas draudzes novads un Livonijas ordenis · Grobiņas draudzes novads un Piltenes apgabals ·
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Ivans IV un Livonijas ordenis · Ivans IV un Piltenes apgabals ·
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Katoļticība un Livonijas ordenis · Katoļticība un Piltenes apgabals ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Livonijas ordenis · Kurzemes bīskapija un Piltenes apgabals ·
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Kurzemes landtāgs un Livonijas ordenis · Kurzemes landtāgs un Piltenes apgabals ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas ordenis · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Livonijas karš un Livonijas ordenis · Livonijas karš un Piltenes apgabals ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Livonijas Konfederācija un Livonijas ordenis · Livonijas Konfederācija un Piltenes apgabals ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Livonijas ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Piltenes apgabals un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Livonijas ordenis un Prūsijas hercogiste · Piltenes apgabals un Prūsijas hercogiste ·
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija · Piltenes apgabals un Rīgas arhibīskapija ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Livonijas ordenis un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Piltenes apgabals un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Livonijas ordenis un Svētā Romas impērija · Piltenes apgabals un Svētā Romas impērija ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Livonijas ordenis un Vācu ordenis · Piltenes apgabals un Vācu ordenis ·
1561. gads
1561.
1561. gads un Livonijas ordenis · 1561. gads un Piltenes apgabals ·
1585. gads
1585.
1585. gads un Livonijas ordenis · 1585. gads un Piltenes apgabals ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas ordenis un Piltenes apgabals ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas ordenis un Piltenes apgabals
Salīdzinājums starp Livonijas ordenis un Piltenes apgabals
Livonijas ordenis ir 200 attiecības, bet Piltenes apgabals ir 111. Tā kā viņi ir kopīgs 18, Jaccard indekss ir 5.79% = 18 / (200 + 111).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas ordenis un Piltenes apgabals. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
