Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija
Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija ir 44 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Bandava, Bernds fon der Borhs, Bukultu pils, Daugavpils komturi, Gothards Ketlers, Grunvaldes kauja, Jersikas pilskalns, Johans fon Mengede, Katoļticība, Koadjutoru karš, Kurzemes bīskapija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Livonija, Livonijas bīskapija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas pilsoņu karš, Pasvales līgums, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piemare, Piltenes apgabals, Prūsijas hercogiste, Rīga, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas pils, Salaspils viduslaiku pils, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sigismunds II Augusts, Silvestrs Stodevešers, ..., Svētā Romas impērija, Tallina, Vanema, Vācu ordenis, Ventava, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapija, Zobenbrāļu ordenis, 1234. gads, 1237. gads, 1255. gads, 1561. gads, 1562. gads, 1585. gads. Izvērst indekss (14 vairāk) »
Bandava
Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.
Bandava un Livonijas ordenis · Bandava un Rīgas arhibīskapija ·
Bernds fon der Borhs
šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.
Bernds fon der Borhs un Livonijas ordenis · Bernds fon der Borhs un Rīgas arhibīskapija ·
Bukultu pils
Bukultu viduslaiku pils plāns uz upes salas (Zviedrijas Valsts arhīvs, 16. gs.) Skats uz Bukultu pilsdrupu vietu 18. gs. Bukultu dzirnavas pirms Otrā pasaules kara Bukultu viduslaiku pils jeb Ādažu pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas-Ādažu ceļa pie dzirnavu tilta pāri Bukultu strautam jeb Bērzupītei.
Bukultu pils un Livonijas ordenis · Bukultu pils un Rīgas arhibīskapija ·
Daugavpils komturi
'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja. Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.
Daugavpils komturi un Livonijas ordenis · Daugavpils komturi un Rīgas arhibīskapija ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Livonijas ordenis · Gothards Ketlers un Rīgas arhibīskapija ·
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Grunvaldes kauja un Livonijas ordenis · Grunvaldes kauja un Rīgas arhibīskapija ·
Jersikas pilskalns
Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.
Jersikas pilskalns un Livonijas ordenis · Jersikas pilskalns un Rīgas arhibīskapija ·
Johans fon Mengede
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Johans fon Mengede, saukts Osthofs (Johann von Mengede, genannt Osthof, latīņu: Johannes Osthof a Mengden) jeb Jānis Mengdens bija Livonijas ordeņa mestrs 1450.IX-1469.15.
Johans fon Mengede un Livonijas ordenis · Johans fon Mengede un Rīgas arhibīskapija ·
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Katoļticība un Livonijas ordenis · Katoļticība un Rīgas arhibīskapija ·
Koadjutoru karš
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856—1879) zīmējums Koadjutoru karš jeb Koadjutoru ķildasEdgars Dunsdorfs un Arnolds Spekke.
Koadjutoru karš un Livonijas ordenis · Koadjutoru karš un Rīgas arhibīskapija ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Livonijas ordenis · Kurzemes bīskapija un Rīgas arhibīskapija ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas ordenis · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rīgas arhibīskapija ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Livonija un Livonijas ordenis · Livonija un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Livonijas bīskapija un Livonijas ordenis · Livonijas bīskapija un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Livonijas karš un Livonijas ordenis · Livonijas karš un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Livonijas Konfederācija un Livonijas ordenis · Livonijas Konfederācija un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Livonijas ordenis un Livonijas pilsoņu karš · Livonijas pilsoņu karš un Rīgas arhibīskapija ·
Pasvales līgums
Pasvales līguma memoriāls Fragments no Livonijas ordeņa komturu un fogtu sapulcinātā karaspēka (''Militares Livoniensum'') uzskaitījuma 1557. gadā (rokraksts latīniski ''Biblioteka Jagiellońska, Oddział Rękopisów, BJ 58, Fol. 72.''). Pasvales līgums jeb Miera līgums starp Polijas karali un Livonijas mestru par godājamā Rīgas arhibīskapa atjaunošanu ir kopīgs nosaukums trim miera līgumiem, kurus 1557.
Livonijas ordenis un Pasvales līgums · Pasvales līgums un Rīgas arhibīskapija ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Livonijas ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija ·
Piemare
Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.
Livonijas ordenis un Piemare · Piemare un Rīgas arhibīskapija ·
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Livonijas ordenis un Piltenes apgabals · Piltenes apgabals un Rīgas arhibīskapija ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Livonijas ordenis un Prūsijas hercogiste · Prūsijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Livonijas ordenis un Rīga · Rīga un Rīgas arhibīskapija ·
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Rīgas arhibīskapi (1255—1562) un Rīgas arhibīskapija ·
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Livonijas ordenis un Rīgas pils · Rīgas arhibīskapija un Rīgas pils ·
Salaspils viduslaiku pils
Jaunās Salaspils (''Neu-Kirchholm'') drupas pirms Pirmā pasaules kara. Salaspils viduslaiku pils bija Daugavas līvu, vēlāk Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa nocietinājums uz senā Daugavas tirdzniecības ceļa.
Livonijas ordenis un Salaspils viduslaiku pils · Rīgas arhibīskapija un Salaspils viduslaiku pils ·
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Livonijas ordenis un Sāmsala · Rīgas arhibīskapija un Sāmsala ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Livonijas ordenis un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Rīgas arhibīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Livonijas ordenis un Sigismunds II Augusts · Rīgas arhibīskapija un Sigismunds II Augusts ·
Silvestrs Stodevešers
Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.—12.07.1479.
Livonijas ordenis un Silvestrs Stodevešers · Rīgas arhibīskapija un Silvestrs Stodevešers ·
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Livonijas ordenis un Svētā Romas impērija · Rīgas arhibīskapija un Svētā Romas impērija ·
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Livonijas ordenis un Tallina · Rīgas arhibīskapija un Tallina ·
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Livonijas ordenis un Vanema · Rīgas arhibīskapija un Vanema ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Livonijas ordenis un Vācu ordenis · Rīgas arhibīskapija un Vācu ordenis ·
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Livonijas ordenis un Ventava · Rīgas arhibīskapija un Ventava ·
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Livonijas ordenis un Zemgale (valsts) · Rīgas arhibīskapija un Zemgale (valsts) ·
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Livonijas ordenis un Zemgales bīskapija · Rīgas arhibīskapija un Zemgales bīskapija ·
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Livonijas ordenis un Zobenbrāļu ordenis · Rīgas arhibīskapija un Zobenbrāļu ordenis ·
1234. gads
1234.
1234. gads un Livonijas ordenis · 1234. gads un Rīgas arhibīskapija ·
1237. gads
1237.
1237. gads un Livonijas ordenis · 1237. gads un Rīgas arhibīskapija ·
1255. gads
1255.
1255. gads un Livonijas ordenis · 1255. gads un Rīgas arhibīskapija ·
1561. gads
1561.
1561. gads un Livonijas ordenis · 1561. gads un Rīgas arhibīskapija ·
1562. gads
1562.
1562. gads un Livonijas ordenis · 1562. gads un Rīgas arhibīskapija ·
1585. gads
1585.
1585. gads un Livonijas ordenis · 1585. gads un Rīgas arhibīskapija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija
Salīdzinājums starp Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija
Livonijas ordenis ir 200 attiecības, bet Rīgas arhibīskapija ir 181. Tā kā viņi ir kopīgs 44, Jaccard indekss ir 11.55% = 44 / (200 + 181).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
