Satura rādītājs
159 attiecības: Alesandro Volta, Amerikas Savienotās Valstis, Amonjaks, Andrē Marī Ampērs, Angļi, Anglikānisms, Anods, Antarktīda, Apbalvojums, Apvienotā Karaliste, Arhitekts, Asteroīds, Ģeofizika, Īzaks Ņūtons, Ķīmija, Ķīmiskie ieroči, Žans Batists Bio, Žozefs Luijs Gē-Lisaks, Ātrums, Bāka, Bārenis, Bērns, Benzols, Berze, Bio—Savāra—Laplasa likums, Butēni, Džeimss Maksvels, Džozefs Henrijs, Dielektriķis, Draudzība, Dzīvnieki, Dzelzs, Edinburgas Universitāte, Eiropa, Eksperiments, Elektrība, Elektriskais lādiņš, Elektriskais vadītājs, Elektriskā kapacitāte, Elektriskā strāva, Elektroķīmija, Elektrodinamika, Elektrodzinējs, Elektrolīts, Elektrolīze, Elektromagnētiskais lauks, Elektromagnētiskais starojums, Elektromagnētiskās indukcijas likums, Elektromagnētisms, Elektromagnēts, ... Izvērst indekss (109 vairāk) »
- 1791. gadā dzimušie
- 1867. gadā mirušie
- Angļu fiziķi
- Angļu ķīmiķi
Alesandro Volta
Alesandro Džuzepe Antonio Anastazio Volta (dzimis, miris) bija itāļu fiziķis, kas kļuva slavens ar to, ka 1800.
Skatīt Maikls Faradejs un Alesandro Volta
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Maikls Faradejs un Amerikas Savienotās Valstis
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Skatīt Maikls Faradejs un Amonjaks
Andrē Marī Ampērs
Andrē Marī Ampērs (André-Marie Ampère, dzimis, miris) bija franču fiziķis, matemātiķis un ķīmiķis.
Skatīt Maikls Faradejs un Andrē Marī Ampērs
Angļi
Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Maikls Faradejs un Angļi
Anglikānisms
Anglikānisms (no latīņu anglicanus) ir reformācijā radies protestantisma novirziens.
Skatīt Maikls Faradejs un Anglikānisms
Anods
Anods (no, anodos — ‘augšupceļš’) ir dažādu elektrisku ierīču pozitīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar pozitīvu potenciālu attiecībā pret katodu - otru polu.
Skatīt Maikls Faradejs un Anods
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Skatīt Maikls Faradejs un Antarktīda
Apbalvojums
Kara krusts un citi apbalvojumi (Lielbritānija) Apbalvojums ir kaut kas, ko pasniedz kā pateicību par nopelniem vai izcilību.
Skatīt Maikls Faradejs un Apbalvojums
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Maikls Faradejs un Apvienotā Karaliste
Arhitekts
Arhitekts pie rasējamā dēļa. 1893. gada kokgriezums Arhitekts (no grieķu valodas αρχι; arhi — «galvenais» un τέκτονασ; tektonas — «būvnieks») ir persona, kas profesionāli strādā ar arhitektūru saistītās jomās.
Skatīt Maikls Faradejs un Arhitekts
Asteroīds
Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.
Skatīt Maikls Faradejs un Asteroīds
Ģeofizika
Ģeofizika ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes fizikālos parametrus un procesus.
Skatīt Maikls Faradejs un Ģeofizika
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Skatīt Maikls Faradejs un Īzaks Ņūtons
Ķīmija
Ķīmija ir zinātne, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, struktūru utt. Ķīmija (— ‘metālu sakausēšanas māka’) ir zinātnes nozare, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes.
Skatīt Maikls Faradejs un Ķīmija
Ķīmiskie ieroči
iprītu Ķīmiskie ieroči ir ieroči, kas izgatavoti, pielietojot ķīmijas tehnoloģiju, lai ierosinātu nāvi vai kaitējumu cilvēkiem.
Skatīt Maikls Faradejs un Ķīmiskie ieroči
Žans Batists Bio
Žans Batists Bio (—) bija franču fiziķis, matemātiķis, ģeodēzists, astronoms, kā arī rakstnieks.
Skatīt Maikls Faradejs un Žans Batists Bio
Žozefs Luijs Gē-Lisaks
Žozefs Luijs Gē-Lisaks (arī Luijs Žozefs Gē-Lisaks; dzimis, miris) bija franču ķīmiķis un fiziķis.
Skatīt Maikls Faradejs un Žozefs Luijs Gē-Lisaks
Ātrums
Momentāno ātrumu var aprēķināt, atvasinot pārvietojumu (Δr) pēc laika (Δt) Ātrums, zinātnē arī momentānais ātrums, ir vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo pārvietojuma izmaiņu pret noteiktu atskaites sistēmu pēc iespējas mazākā laika vienībā.
Skatīt Maikls Faradejs un Ātrums
Bāka
Vesterheversandas bāka Vācijā Ušvajā, Argentīnā Bāka ir celtne, parasti kā tornis, jūras krastā vai jūrā, ko izmanto jūras navigācijā, norādot jūrniekiem viņu atrašanās vietu, iezīmējot kuģu ceļus un brīdinot par potenciālajām briesmām.
Skatīt Maikls Faradejs un Bāka
Bārenis
Tomasa Keningtona glezna ''Bāreņi'' (1885. gads) Bārenis ir bērns, kura vecāki ir miruši vai ir atzīti par mirušiem.
Skatīt Maikls Faradejs un Bārenis
Bērns
sniegavīriem Bērns ir dzīvas būtnes pēcnācējs.
Skatīt Maikls Faradejs un Bērns
Benzols
Benzols (fenilūdeņradis, C6H6) parastos apstākļos ir bezkrāsains degtspējīgs šķidrums ar saldenu smaržu.
Skatīt Maikls Faradejs un Benzols
Berze
Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu. Berze ir parādības, kas saistītas ar berzes spēku darbību, tie darbojas pretēji kustības virzienam situācijā, kad viens ķermenis tiek vilkts gar otru.
Skatīt Maikls Faradejs un Berze
Bio—Savāra—Laplasa likums
Bio—Savāra—Laplasa likums (arī Bio—Savāra likums) ir fizikas likums, pēc kura aprēķina līdzstrāvas radītā magnētiskā lauka indukciju.
Skatīt Maikls Faradejs un Bio—Savāra—Laplasa likums
Butēni
Butēni (butilēni, H2C.
Skatīt Maikls Faradejs un Butēni
Džeimss Maksvels
Džeimss Klārks Maksvels (dzimis, miris) bija skotu fiziķis un matemātiķis.
Skatīt Maikls Faradejs un Džeimss Maksvels
Džozefs Henrijs
Džozefs Henrijs (miris) bija amerikāņu fiziķis, Smitsona institūta pirmais vadītājs no 1846.
Skatīt Maikls Faradejs un Džozefs Henrijs
Dielektriķis
Dielektriķis ir viela, kurā ir maz brīvo lādiņnesēju, tādējādi dielektriķis ir viela, kura ļoti slikti vada elektrisko strāvu.
Skatīt Maikls Faradejs un Dielektriķis
Draudzība
Itāļu mākslinieka Pontormo glezna "Divu draugu portrets" Draudzība ir attiecības starp diviem vai vairākiem cilvēkiem, kuru pamatā ir savstarpēja pieķeršanās.
Skatīt Maikls Faradejs un Draudzība
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Skatīt Maikls Faradejs un Dzīvnieki
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Skatīt Maikls Faradejs un Dzelzs
Edinburgas Universitāte
Edinburgas Universitāte, dibināta 1583.
Skatīt Maikls Faradejs un Edinburgas Universitāte
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Maikls Faradejs un Eiropa
Eksperiments
Eksperiments ( — ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.
Skatīt Maikls Faradejs un Eksperiments
Elektrība
Zibens ir viens no visiespaidīgākajiem elektrības izpausmes veidiem Elektrība ir procesu kopums, kura pamatā ir elektrisko lādiņu vai elektrizētu ķermeņu kustība un mijiedarbība.
Skatīt Maikls Faradejs un Elektrība
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Skatīt Maikls Faradejs un Elektriskais lādiņš
Elektriskais vadītājs
Elektriskais vadītājs ir materiāls, kurā ir kustīgi elektriskie lādiņi.
Skatīt Maikls Faradejs un Elektriskais vadītājs
Elektriskā kapacitāte
Elektriskā kapacitāte ( — 'ietilpība') ir materiālu ķermeņu (strāvas vadītāju) vai to sistēmu spēja uzkrāt elektrisko lādiņu.
Skatīt Maikls Faradejs un Elektriskā kapacitāte
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Skatīt Maikls Faradejs un Elektriskā strāva
Elektroķīmija
Džons Frederiks Denjelss un angļu fiziķis Maikls Faradejs tiek uzskatīti par elektroķīmijas pamatlicējiem Elektroķīmija ir fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējās sakarības.
Skatīt Maikls Faradejs un Elektroķīmija
Elektrodinamika
Elektrodinamika ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētisko lauku un elektromagnētisko mijiedarbību.
Skatīt Maikls Faradejs un Elektrodinamika
Elektrodzinējs
Dažādu lielumu elektrodzinēji Elektrodzinējs jeb elektromotors ir viens no elektrisko mašīnu veidiem, dzinējs, kuru darbina elektrība.
Skatīt Maikls Faradejs un Elektrodzinējs
Elektrolīts
Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.
Skatīt Maikls Faradejs un Elektrolīts
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Skatīt Maikls Faradejs un Elektrolīze
Elektromagnētiskais lauks
Elektromagnētiskais lauks ir lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība.
Skatīt Maikls Faradejs un Elektromagnētiskais lauks
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Skatīt Maikls Faradejs un Elektromagnētiskais starojums
Elektromagnētiskās indukcijas likums
Elektromagnētiskās indukcijas likums ir.
Skatīt Maikls Faradejs un Elektromagnētiskās indukcijas likums
Elektromagnētisms
Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.
Skatīt Maikls Faradejs un Elektromagnētisms
Elektromagnēts
Vienkāršs elektromagnēts — izolēta stieple, kas uztīta uz dzelzs stienīša. Magnētiskā lauka stiprums, kas šādi iegūts, ir proporcionāls strāvas stiprumam. Elektromagnēts ir tāda veida magnēts, kura magnētisko lauku rada tam pieslēgta līdzstrāva.
Skatīt Maikls Faradejs un Elektromagnēts
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Skatīt Maikls Faradejs un Elektrons
Elektrostatika
CD piesaistītas papīra strēmeles Elektrostatika ir fizikas nozare, kas pēta mierā esošu elektrisko lādiņu mijiedarbību, kas notiek ar elektriskā lauka starpniecību.
Skatīt Maikls Faradejs un Elektrostatika
Emigrācija
Emigrācija (— ‘izceļošana’) ir piespiedu vai brīvprātīga izceļošana no savas valsts.
Skatīt Maikls Faradejs un Emigrācija
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Skatīt Maikls Faradejs un Enerģija
Etilēns
Etilēns (etēns, H2C.
Skatīt Maikls Faradejs un Etilēns
Faradeja efekts
optiskajā izolatorā Faradeja efekts jeb magnētiski optiskā aktivitāte ir gaismas polarizācijas plaknes griešana, lineāri polarizētai gaismai ejot cauri optiski neaktīvai vielai, kas atrodas magnētiskajā laukā.
Skatīt Maikls Faradejs un Faradeja efekts
Farads
Farads (par godu angļu fiziķim Maiklam Faradejam) - elektriskās kapacitātes mērvienība SI sistēmā.
Skatīt Maikls Faradejs un Farads
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Skatīt Maikls Faradejs un Filozofija
Fiziķis
Viens no atpazīstamākajiem fiziķiem pasaulē — Alberts Einšteins Fiziķis ir zinātnieks, kas apmācīts izprast matērijas un enerģijas mijiedarbības, kuram ir zināšanas, iemaņas un prasmes pētījumu veikšanai fizikā.
Skatīt Maikls Faradejs un Fiziķis
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Skatīt Maikls Faradejs un Fizika
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Skatīt Maikls Faradejs un Fizikāls ķermenis
Franči
Franči Franči, vienskaitlī francūzis vai francūziete, ir Francijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas.
Skatīt Maikls Faradejs un Franči
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Maikls Faradejs un Francija
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Skatīt Maikls Faradejs un Gaisma
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Skatīt Maikls Faradejs un Gāze
Hamfrijs Deivijs
Hamfrijs Deivijs (dzimis, miris) bija angļu ķīmiķis un izgudrotājs.
Skatīt Maikls Faradejs un Hamfrijs Deivijs
Hanss Kristians Ersteds
Hanss Kristians Ersteds (izrunā:, dzimis, miris) bija dāņu fiziķis un ķīmiķis, kas atklāja, ka elektriskā strāva rada magnētisko lauku (precīzāk runājot, to vispirms ievēroja kāds students Ersteda lekcijā).
Skatīt Maikls Faradejs un Hanss Kristians Ersteds
Heinrihs Rudolfs Hercs
Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz; dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Skatīt Maikls Faradejs un Heinrihs Rudolfs Hercs
Hemptonkortas pils
Hemptonkortas pils ir 16.
Skatīt Maikls Faradejs un Hemptonkortas pils
Hipotēze
Hipotēze (— 'pamats, pieņēmums') ir pieņēmums, kurā uz vairāku faktu pamata secināta kāda objekta, sakarības vai parādības cēloņa esamība, turklāt šis secinājums nav uzskatāms par neapstrīdamu.
Skatīt Maikls Faradejs un Hipotēze
Hlors
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.
Skatīt Maikls Faradejs un Hlors
Inženierija
Zobratu darbības animācija Inženierija piemēro zinātniskās un tehniskās zināšanas dažādu tehnisku problēmu risināšanai.
Skatīt Maikls Faradejs un Inženierija
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Skatīt Maikls Faradejs un Jaunzēlande
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Skatīt Maikls Faradejs un Jons
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Skatīt Maikls Faradejs un Kaļķakmens
Kalējs
Kalējs kaļ metālu Kalējs jeb kalvis ir cilvēks, kas kalvē, izmantojot āmuru un laktu, kaļ un apstrādā metālu.
Skatīt Maikls Faradejs un Kalējs
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Skatīt Maikls Faradejs un Kanāda
Kapsēta
Rīgas Lielie kapi. Kapsēta ir īpaša teritorija ārpus apdzīvotas vietas vai tās nomalē, kas ierādīta mirušo apbedīšanai.
Skatīt Maikls Faradejs un Kapsēta
Karaliskā biedrība
Londonas Karaliskā biedrība dabaszinību attīstīšanai, biežāk saukta par Karalisko biedrību (The Royal Society), ir zinātņu biedrība, funkcionē kā Apvienotās Karalistes zinātņu akadēmija.
Skatīt Maikls Faradejs un Karaliskā biedrība
Katalīze
cukura gabaliņš (kreisajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (labajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.
Skatīt Maikls Faradejs un Katalīze
Katods
Katods (— 'lejupceļš, atgriešanās') ir dažādu elektrisku ierīču negatīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar negatīvu potenciālu attiecībā pret anodu — otru polu.
Skatīt Maikls Faradejs un Katods
Koloīds
Koloīds ir maisījums, kurā viena viela, kas sastāv no mikroskopiski disperģētām nešķīstošām daļiņām, ir suspendēta citā vielā.
Skatīt Maikls Faradejs un Koloīds
Kondensators
Kondensatora attēlojums elektriskajās shēmās. No kreisās puses uz labo: kondensators ar nemainīgu kapacitāti, polarizēts kondensators, maiņkondensators Kondensators (no — 'sablīvēt') jeb, precīzāk, elektriskais kondensators ir ierīce elektriskā lauka enerģijas uzkrāšanai — pasīvais elektronikas komponents (radiodetaļa) ar noteiktu elektriskās kapacitātes vērtību un lielu reaktīvo pretestību.
Skatīt Maikls Faradejs un Kondensators
Korozija
Rūsa — vispazīstamākais korozijas piemērs. Korozija (no — 'sabrukšana') ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā.
Skatīt Maikls Faradejs un Korozija
Krievijas Impērijas armija
Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.
Skatīt Maikls Faradejs un Krievijas Impērijas armija
Krimas karš
Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas Impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju.
Skatīt Maikls Faradejs un Krimas karš
Kuģis
ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.
Skatīt Maikls Faradejs un Kuģis
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Skatīt Maikls Faradejs un Kvantu mehānika
Laboratorija
Biomedicīniska laboratorija Laboratorija (no laborare — ‘strādāt’) ir īpaši aprīkota telpa, kas paredzēta ķīmisko analīžu veikšanai, dažādiem zinātniskiem pētījumiem vai eksperimentiem.
Skatīt Maikls Faradejs un Laboratorija
Lauks (fizika)
Elektriskā lauka līnijas ap pozitīvu (sarkans) un negatīvu (zils) lādiņu. Fizikā lauks ir funkcija, kas laiktelpas punktiem piekārto kādu fizikālu lielumu.
Skatīt Maikls Faradejs un Lauks (fizika)
Lesteršīra
Lesteršīra (angļu: Leicestershire) ir grāfiste Anglijas Austrummidlendā.
Skatīt Maikls Faradejs un Lesteršīra
Lielā izstāde
Visu tautu rūpniecības sasniegumu lielā izstāde, pazīstama arī kā vienkārši Lielā izstāde (The Great Exhibition), bija starptautiska izstāde Haidparkā, Londonā, Apvienotajā Karalistē, kas notika no 1851.
Skatīt Maikls Faradejs un Lielā izstāde
Lielbritānijas Karaliste
Karalistes karogs Lielbritānijas karaliste jeb Apvienotā Lielbritānijas karaliste tika izveidota, apvienojoties ūnijā Anglijas Karalistei un Skotijas karalistei 1707.
Skatīt Maikls Faradejs un Lielbritānijas Karaliste
Lokizlāde
Lokizlāde starp divām naglām Lokizlāde ir viens no elektriskās izlādes veidiem gāzēs.
Skatīt Maikls Faradejs un Lokizlāde
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Skatīt Maikls Faradejs un Londona
Magnētiskais lauks
Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.
Skatīt Maikls Faradejs un Magnētiskais lauks
Magnētisms
Magnētisms Magnētisms ir fizikāla parādība, kas izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
Skatīt Maikls Faradejs un Magnētisms
Magnēts
Pakavveida magnēts Magnēts ir ķermenis, kas spēj radīt ap sevi magnētisko lauku.
Skatīt Maikls Faradejs un Magnēts
Maksvela vienādojumi
Fizikā Maksvela vienādojumi ir četru diferenciālvienādojumu sistēma, kas apraksta elektromagnētisko lauku vakuumā.
Skatīt Maikls Faradejs un Maksvela vienādojumi
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Skatīt Maikls Faradejs un Matērija
Matemātiskā formula
Matemātiskā formula ir kodolīgs veids, kā ar simboliem atainot informāciju par divu izteiksmju vienādību vai arī nevienādību.
Skatīt Maikls Faradejs un Matemātiskā formula
Māja
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Māja jeb nams ir celtne, kas paredzēta dzīvošanai un citai sabiedriskām un saimnieciskām darbībām.
Skatīt Maikls Faradejs un Māja
Mūziķis
stabulētāja tēlu, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Mūziķis ir persona, kuras darbība saistīta ar mūziku.
Skatīt Maikls Faradejs un Mūziķis
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs).
Skatīt Maikls Faradejs un Mēness
Metalurģija
Tēraudlietuve Metalurģija (métallon — 'raktuve, šahta, metāls' un, érgon — 'darbs') ir materiālzinātnes un tehnoloģijas nozare, kas pēta metālu iegūšanu (no rūdām vai otrreizējās pārstrādes izejvielām) un pirmējo apstrādi, kā arī lieto šīs zināšanas praksē — no rūdas iegūšanai līdz gataviem metāla izstrādājumiem.
Skatīt Maikls Faradejs un Metalurģija
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).
Skatīt Maikls Faradejs un Metāli
Nacionālā galerija (Apvienotā Karaliste)
Nacionālā galerija ir mākslas muzejs Trafalgaras laukumā, Londonā, Apvienotajā Karalistē.
Skatīt Maikls Faradejs un Nacionālā galerija (Apvienotā Karaliste)
Nerūsošais tērauds
No martensīta nerūsošā tērauda izgatavots Šveices armijas nazis. Nerūsošais tērauds ir tērauds, kas ir korozijizturīgs dažādās vidēs, piemēram, gaisā, ūdenī, kā arī dažādās agresīvās vidēs.
Skatīt Maikls Faradejs un Nerūsošais tērauds
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Skatīt Maikls Faradejs un Niķelis
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Skatīt Maikls Faradejs un Oglekļa dioksīds
Okultisms
Okultisms (latīņu occultus, slepens, apslēpts) ir mācība par pārdabisku spēku esamību, kurus var uztvert ar vairumam nezināmiem paņēmieniem, un vēlāk šos spēkus izmantot, lai izzinātu un ietekmētu pasaules kārtību.
Skatīt Maikls Faradejs un Okultisms
Optika
Optikas tabula, 1728. gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.
Skatīt Maikls Faradejs un Optika
Pašindukcija
Pašindukcija ir elektrodzinējspēka (EDS) rašanās vadītāja kontūrā, mainoties kontūra izmēriem vai vides magnētiskajai caurlaidībai, bet visbiežāk — caur šo kontūru plūstošās strāvas stiprumam.
Skatīt Maikls Faradejs un Pašindukcija
Pamatizglītība
Salacgrīvas vidusskolas 9.klašu skolēni Ministru kabineta preses konferenču telpā Pamatizglītība ir izglītības pakāpe (pēc pirmsskolas izglītības), kurā galvenokārt apgūst katram cilvēkam nepieciešamās vispārīgās pamatzināšanas un pamatprasmes, kas ir tālākās izglītības apguves pamats.
Skatīt Maikls Faradejs un Pamatizglītība
Pētniecība
laboratorijās Pētniecība jeb pētīšana ir abstrakts jēdziens, kuru var definēt kā zināšanu meklēšanu vai jebkādu sistemātisku izmeklēšanu, izmantojot zinātniskas metodes, lai konstatētu jaunus faktus, atrisinātu kādu problēmu, pierādītu jaunas idejas vai attīstītu jaunas teorijas.
Skatīt Maikls Faradejs un Pētniecība
Pensija
Pensija (— ‘izmaksa’) ir finansiāls nodrošinājums situācijai, kad indivīda darba spējas zudušas (vecums, invaliditāte), saglabājot līdzšinējam dzīves līmenim tuvu komforta līmeni.
Skatīt Maikls Faradejs un Pensija
Pjērs Simons Laplass
Pjērs Simons Laplass (dzimis, miris) bija franču astronoms, matemātiķis un fiziķis.
Skatīt Maikls Faradejs un Pjērs Simons Laplass
Plaģiāts
Plaģiāts jeb plaģiātisms ir apzināta vai neapzināta sveša darba vai idejas pilnīga vai daļēja piesavināšanās, uzdodot to par savu un nenorādot patieso autoru.
Skatīt Maikls Faradejs un Plaģiāts
Plakne
Divas šķeļošas plaknes trīsdimensionālā telpā Plakne ir virsma, kas satur katru taisni, kura savieno jebkurus divus tās punktus.
Skatīt Maikls Faradejs un Plakne
Polarizācija
Polarizācija, arī polarizēšanās (no franču polarisation, no latīņu polus, no sengrieķu πόλος — 'ass') var būt.
Skatīt Maikls Faradejs un Polarizācija
Polārstacija
Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.
Skatīt Maikls Faradejs un Polārstacija
Portrets
Pjēro della Frančeska, "Urbīno hercoga un hercogienes dubultportrets" (1472), dubultportrets, diptihs, tempera, koks, 47 x 33 cm, Florence, Ufici galerija eļļa, koks, 77 x 53 cm, Parīze, Luvra. Portrets (no — "precīzi zīmēt") jeb ģīmetne ir viens no tēlotājas mākslas žanriem vai arī atsevišķs mākslas darbs, kurā tiek atveidota individualizēta konkrēta persona vai personu grupa.
Skatīt Maikls Faradejs un Portrets
Premjerministrs
Evika Siliņa Pirmais Latvijas Republikas premjerministrs — Kārlis Ulmanis Premjerministrs jeb valdības vadītājs ir valsts izpildvaras valdības vadītājs.
Skatīt Maikls Faradejs un Premjerministrs
Prezidents
Latvijas pirmais valsts prezidents Jānis Čakste Prezidents ir daudzu organizāciju, uzņēmumu, universitāšu un valstu līdera tituls.
Skatīt Maikls Faradejs un Prezidents
Priekšpilsēta
Sanhosē priekšpilsēta Priekšpilsēta ir pilsētas ārējā daļa, tālākā daļa no pilsētas centra.
Skatīt Maikls Faradejs un Priekšpilsēta
Profesors
Profesors lasa lekciju (1350. gads) Profesors (— 'skolotājs, pasniedzējs') ir augstākais augstskolas akadēmiskā personāla zinātniskā darbinieka nosaukums un amats.
Skatīt Maikls Faradejs un Profesors
Protestantisms
Protestantisms ir 16. gadsimta reformācijā radušās kristīgās baznīcas konfesijas.
Skatīt Maikls Faradejs un Protestantisms
Sabiedrība
ķīniešu sabiedrība Sabiedrība ir individuāla cilvēku grupa, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites — kultūra, radniecība, teritorija, valstiska forma vai kopīgas ekonomiskas intereses (uzņēmējdarbībā).
Skatīt Maikls Faradejs un Sabiedrība
Sakausējums
Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.
Skatīt Maikls Faradejs un Sakausējums
Sērūdeņradis
Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.
Skatīt Maikls Faradejs un Sērūdeņradis
Siltums
Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.
Skatīt Maikls Faradejs un Siltums
Simeons Deni Puasons
Simeons Deni Puasons ( —) bija franču matemātiķis, mehāniķis un fiziķis.
Skatīt Maikls Faradejs un Simeons Deni Puasons
Sintēze
Sintēze ir kādu sastāvdaļu apvienošanu, lai radītu ko jaunu.
Skatīt Maikls Faradejs un Sintēze
Skotija
Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).
Skatīt Maikls Faradejs un Skotija
Slāpekļa dioksīds
Slāpekļa dioksīds jeb slāpekļa(IV) oksīds (NO2) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums.
Skatīt Maikls Faradejs un Slāpekļa dioksīds
Statiskā elektrība
Putuplasta gabaliņi pielipuši pie kaķa vilnas statiskās elektrības ietekmē Statiskā elektrība ir nelīdzsvarots elektriskais lādiņš materiāla virsmā vai uz tās.
Skatīt Maikls Faradejs un Statiskā elektrība
Sterliņu mārciņa
Sterliņu mārciņa, plaši zināma vienkārši kā mārciņa (pound), ir Apvienotās Karalistes un tās Kroņa īpašumu (Džērsijas, Gērnsijas, Menas Salas) oficiālā valūta.
Skatīt Maikls Faradejs un Sterliņu mārciņa
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Skatīt Maikls Faradejs un Stikls
Students
Studenti lekcijas laikā (Somija) Students (— tāds, kas cenšas pēc kaut kā) ir cilvēks, kurš studē augstskolā bakalaura vai maģistra līmeņa studiju programmā.
Skatīt Maikls Faradejs un Students
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Skatīt Maikls Faradejs un Tērauds
Teorija
Teorija ir zinātnisku atziņu paveids, kas dod vienotu, sistemātisku priekšstatu par esamības likumsakarībām.
Skatīt Maikls Faradejs un Teorija
Terminoloģija
Terminoloģija ir mācība par terminiem un to lietošanu.
Skatīt Maikls Faradejs un Terminoloģija
Toskāna
Toskāna ir reģions Itālijas centrālajā daļā.
Skatīt Maikls Faradejs un Toskāna
Transformators
Transformators Transformators (- pārveidot) - maiņstrāvas ierīce, kas paredzēta strāvas un sprieguma amplitūdas izmainīšanai bez būtiskiem zudumiem.
Skatīt Maikls Faradejs un Transformators
Triecienkrāteris
Arizonas triecienkrāteris. Triecienkrāteris (arī meteorīta krāteris) ir kosmiska ķermeņa virsmas padziļinājums, kas izveidojies, mazākam ķermenim (piemēram, meteorītam) ietriecoties virsmā.
Skatīt Maikls Faradejs un Triecienkrāteris
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Skatīt Maikls Faradejs un Ukraina
Universitāte
Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.
Skatīt Maikls Faradejs un Universitāte
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Skatīt Maikls Faradejs un Varš
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Maikls Faradejs un Vācija
Vēstule
Vēstule un aploksne Vēstule ir rakstisks ziņojums, kas satur informāciju, kuru vēstules rakstītājs nosūta adresātam.
Skatīt Maikls Faradejs un Vēstule
Velsa
Velsa ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Skatīt Maikls Faradejs un Velsa
Vernadska
Vernadska ir vienīgā Ukrainas polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Maikls Faradejs un Vernadska
Vestminsteras abatija
Vestminsteras abatija atrodas Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā.
Skatīt Maikls Faradejs un Vestminsteras abatija
Viktorija (karaliene)
Viktorija jeb Aleksandrīna Viktorija (dzimusi, mirusi) bija Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karaliene no līdz, kad nomira.
Skatīt Maikls Faradejs un Viktorija (karaliene)
Viljams Volastons
Viljams Volestons. Autors — Džons Džeksons Viljams Haids Volestons (William Hyde Wollaston, dzimis, Īstderemā, miris, Londonā) bija angļu ķīmiķis.
Skatīt Maikls Faradejs un Viljams Volastons
Voltas stabs
Voltas stabs Voltas stabs bija pirmais praktiski pielietojamais elektroķīmiskais strāvas avots.
Skatīt Maikls Faradejs un Voltas stabs
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Skatīt Maikls Faradejs un Zelts
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Skatīt Maikls Faradejs un Zinātne
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Skatīt Maikls Faradejs un Zinātnieks
Skatīt arī
1791. gadā dzimušie
- Ambrozijs (Pappa-Georgopoli)
- Austrijas Marija Luīze
- Džakomo Meijerbērs
- Džeimss Bjūkenens (politiķis)
- Ežēns Skribs
- Francis Grillparcers
- Francis Ksavers Volfgangs Mocarts
- Frīdrihs Parots
- Kārlis Černi
- Maikls Faradejs
- Semjuels Morze
- Sergejs Aksakovs
- Teodors Žeriko
- Čārlzs Bebidžs
1867. gadā mirušie
- Šarls Bodlērs
- Aleksandrs Petrovs (šahists)
- Maikls Faradejs
- Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)
- Oto (Grieķija)
- Žans Ogists Dominiks Engrs
Angļu fiziķi
- Džeimss Preskots Džouls
- Edmonds Halejs
- Edvards Epltons
- Henrijs Kevendišs
- Kristofers Rens
- Maikls Faradejs
- Martins Rails
- Moriss Vilkinss
- Olivers Hevisaids
- Pīters Higss
- Roberts Boils
- Roberts Huks
- Stīvens Hokings
- Tomass Hobss
- Tomass Jangs
- Viljams Volastons
- Čārlzs Barkla
- Čārlzs Vitstons
- Īzaks Ņūtons
Angļu ķīmiķi
- Frederiks Sodijs
- Frānsiss Astons
- Harolds Kroto
- Kolins Pilindžers
- Maikls Faradejs
- Mārgarita Tečere
- Viljams Volastons
Zināms kā Faradejs, Michael Faraday.