Satura rādītājs
40 attiecības: Anaksimandrs, Aristotelis, Žaks Lakāns, Žans Pols Sartrs, Bādene-Virtemberga, Dzeja, Edmunds Huserls, Eksistence, Eksistenciālisms, Fenomenoloģija, Frīdrihs Šellings, Frīdrihs Helderlīns, Frīdrihs Nīče, Georgs Trākls, Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis, Hanna Ārente, Hanss Georgs Gādamers, Hērakleits, Herberts Markūze, Hermeneitika, Imanuels Kants, Kurts Štafenhāgens, Māksla, Melngalvju nams, Metafizika, Mucenieks, Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, Nikolajs Hartmanis, Ontoloģija, Otrais pasaules karš, Parmenīds, Platons, Pols Rikērs, Rainers Marija Rilke, Rīgas Herdera institūts, Sērens Kirkegors, Valoda, Vācieši, Vācijas Impērija, Vācu valoda.
- NSDAP biedri
Anaksimandrs
Rafaēla 16. gadsimta gleznā Anaksimandrs (610.—609. gads p.m.ē. — 546. gads p.m.ē.) bija Milētas skolas filozofs, Talesa māceklis.
Skatīt Martīns Heidegers un Anaksimandrs
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Skatīt Martīns Heidegers un Aristotelis
Žaks Lakāns
Žaks Lakāns (dzimis, miris) bija franču psihoanalītiķis un psihiatrs, kuram ir liels ieguldījums psihoanalīzes un filozofijas attīstībā un kas tiek dēvēts par "vispolēmiskāko psihoanalītiķi kopš Freida".
Skatīt Martīns Heidegers un Žaks Lakāns
Žans Pols Sartrs
Žans Pols Šarls Emārs Sartrs (dzimis, miris) bija politiski kreiss eksistenciālisma franču filozofs, rakstnieks un dramaturgs.
Skatīt Martīns Heidegers un Žans Pols Sartrs
Bādene-Virtemberga
Bādene-Virtemberga ir viena no sešpadsmit federālajām zemēm Vācijas dienvidrietumos.
Skatīt Martīns Heidegers un Bādene-Virtemberga
Dzeja
Dzeja jeb poēzija (poiēsis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, parasti rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums.
Skatīt Martīns Heidegers un Dzeja
Edmunds Huserls
Edmunds Gustavs Albrehts Huserls (dzimis, miris) bija filozofs un matemātiķis, fenomenoloģiskās skolas aizsācējs, profesors Getingenes un Freiburgas Universitātēs.
Skatīt Martīns Heidegers un Edmunds Huserls
Eksistence
"Eksistence" ir 1999.
Skatīt Martīns Heidegers un Eksistence
Eksistenciālisms
Sērens Kirkegors tiek uzskatīts par eksistenciālisma filozofijas aizsācēju. Eksistenciālisms (no — 'pastāvēšana') ir filozofisks domāšanas virziens, kur galvenā uzmanība tiek veltīta tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kuru nevar ar prātu izprast.
Skatīt Martīns Heidegers un Eksistenciālisms
Fenomenoloģija
Fenomenoloģija (phainómenon — "tas, kas parādās" un lógos — "teorija") ir filozofiska mācība par apziņu, iekšējo laiciskumu, jēgu konstituēšanos, intencionalitāti, intersubjektivitāti un dzīvespasauli.
Skatīt Martīns Heidegers un Fenomenoloģija
Frīdrihs Šellings
Frīdrihs Vilhelms Jozefs Šellings (dzimis, miris) bija vācu ideālisma filozofs.
Skatīt Martīns Heidegers un Frīdrihs Šellings
Frīdrihs Helderlīns
Johans Kristiāns Frīdrihs Helderlīns (dzimis, miris) bija 18./19.
Skatīt Martīns Heidegers un Frīdrihs Helderlīns
Frīdrihs Nīče
Frīdrihs Vilhelms Nīče (arī Nīcše;; dzimis Rēkenē, Saksijā, miris Veimārā) bija vācu filozofs, filologs un psihologs, tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 19.
Skatīt Martīns Heidegers un Frīdrihs Nīče
Georgs Trākls
Georgs Trākls (dzimis, miris) bija austriešu dzejnieks.
Skatīt Martīns Heidegers un Georgs Trākls
Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis
Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis (dzimis, miris) bija vācu filozofs un ideālists, pirmais sistemātiski fundamentālais domātājs, kurš iezīmēja jaunu pieeju sociālajai filozofijai.
Skatīt Martīns Heidegers un Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis
Hanna Ārente
Hanna Ārente (dzimusi, mirusi) bija ebreju izcelsmes vācu publiciste un politikas teorētiķe.
Skatīt Martīns Heidegers un Hanna Ārente
Hanss Georgs Gādamers
Hanss Georgs Gādamers (dzimis, miris) bija vācu filozofs.
Skatīt Martīns Heidegers un Hanss Georgs Gādamers
Hērakleits
Hērakleits (sengrieķu: Ἡράκλειτος ὁ Ἐφέσιος, Hērákleitos ho Ephésios; dzimis aptuveni 535. gadā p.m.ē., miris aptuveni 475. gadā p.m.ē.) bija grieķu pirmssokratiķu filozofs no Efesas.
Skatīt Martīns Heidegers un Hērakleits
Herberts Markūze
Herberts Markūze (dzimis 1898. gada 19. jūlijā Berlīnē, miris 1979. gada 29. jūlijā Štarnbergā) bija ebreju izcelsmes vācu filozofs, viens no pazīstamākiem Frankfurtes skolas pārstāvjiem.
Skatīt Martīns Heidegers un Herberts Markūze
Hermeneitika
Interpretāciju esot iedvesmojis sengrieķu dievs Hermejs Hermeneitika ((hermēneutikós), no ἑρμηνεύω (hermēneúō) — 'tulkot, skaidrot') ir filozofiska mācība par interpretāciju, tās teorijām un metodēm.
Skatīt Martīns Heidegers un Hermeneitika
Imanuels Kants
Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.
Skatīt Martīns Heidegers un Imanuels Kants
Kurts Štafenhāgens
Kurts Štafenhāgens Kurts Štafenhāgens (Kurt Stavenhagen, 1884—1951) bija vācbaltiešu filozofs un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Martīns Heidegers un Kurts Štafenhāgens
Māksla
Par mākslu tiek runāts saistībā ar dažādām cilvēka rīcības formām saistībā ar dažādu tādu materiālu un nemateriālu lietu radīšanu, kam piemīt kaut kāda vērtība attiecībā uz mentālajām spējām (psihi jeb prātu), maņām un emocijām.
Skatīt Martīns Heidegers un Māksla
Melngalvju nams
krēslā Melngalvju nams (pa kreisi) krievu sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā Rīgas Melngalvju nams ir atjaunots 14.—19.
Skatīt Martīns Heidegers un Melngalvju nams
Metafizika
Viduslaiku kosmoloģija — skatījums uz visu esošo sakarību kopumā Metafizika (metά un, phýsis — ‘aiz dabas’) jeb pirmfilozofija ir filozofijas nozare, kas nodarbojas ar pirmpamatu jeb pirmcēloņu un pirmelementu, kā arī ar esamības (ontoloģijas) jautājumiem.
Skatīt Martīns Heidegers un Metafizika
Mucenieks
Mucenieks var būt.
Skatīt Martīns Heidegers un Mucenieks
Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija
Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NSDAP jeb nacistu partija, bija 1919.
Skatīt Martīns Heidegers un Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija
Nikolajs Hartmanis
Nikolajs Hartmanis (dzimis 1882. gada 20. februāris, Rīgā, miris 1950. gada 9. oktobris, Getingenē) bija vācbaltiešu filozofs, profesors Marburgas, Ķelnes, Berlīnes un Getingenes Universitātē.
Skatīt Martīns Heidegers un Nikolajs Hartmanis
Ontoloģija
Pirmā Mozus grāmata pārrakstīta uz olas Ontoloģija (no (ontos) — 'esošais' un λόγος (logos) — 'vārds, mācība') filozofijas zinātnē ir mācība par esamību, esamības būtības noteicošajām iezīmēm.
Skatīt Martīns Heidegers un Ontoloģija
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Martīns Heidegers un Otrais pasaules karš
Parmenīds
Parmenids (Παρμενίδης; no 6. gs. otrās puses p.m.ē līdz 5. gs. p.m.ē vidum) bija sengrieķu filozofs.
Skatīt Martīns Heidegers un Parmenīds
Platons
Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.
Skatīt Martīns Heidegers un Platons
Pols Rikērs
Pols Rikērs ( —) bija franču filozofs, viens no hermeneitikas tradīcijas pārstāvjiem.
Skatīt Martīns Heidegers un Pols Rikērs
Rainers Marija Rilke
PAGENAME (1900) Paulas Modersones-Bekeres gleznots Rainera Marijas Rilkes portrets Rainers Marija Rilke, īstajā vārdā Renē Karls Vilhelms Johans Jozefs Marija Rilke (Rainer Maria Rilke, René Karl Wilhelm Johann Josef Maria Rilke; dzimis 1875. gada 4. decembrī Prāgā, miris 1926. gada 29.
Skatīt Martīns Heidegers un Rainers Marija Rilke
Rīgas Herdera institūts
Herdera institūta ēka ap 1930. gadu. Rīgas Herdera institūts bija privāta augstskola Rīgā (1921—1939), kas gatavoja vācbaltiešu teologus, skolotājus un sabiedriskos darbiniekus.
Skatīt Martīns Heidegers un Rīgas Herdera institūts
Sērens Kirkegors
Sērens Objū Kirkegors (dzimis, miris) bija 19.
Skatīt Martīns Heidegers un Sērens Kirkegors
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Skatīt Martīns Heidegers un Valoda
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Skatīt Martīns Heidegers un Vācieši
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Martīns Heidegers un Vācijas Impērija
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Skatīt Martīns Heidegers un Vācu valoda
Skatīt arī
NSDAP biedri
- Armīns fon Gerkāns
- Eduards Erdmanis
- Elizabete Švarckopfa
- Emīls Nolde
- Erhards Milhs
- Ernsts Udets
- Ferdinands Porše
- Frīdrihs Bergiuss
- Fēlikss Šteiners
- Hanss Dītrihs Genšers
- Hanss Jensens
- Ivars Lisners
- Johanness Štarks
- Konrāds Dannenbergs
- Kurts Georgs Kīzingers
- Kārlis Šmits (jurists)
- Kārlis Karstenss
- Lotārs Renduličs
- Martins Heidegers
- Oskars Šindlers
- Oto Junge
- Rūdolfs Daslers
- Valters Šēls
- Zeps Herbergers
- Zigfrīds Lencs
Zināms kā Heidegers, Heidegger, Martin Heidegger, Martins Haidegers, Martins Heidegers.