Ātrāk nekā pārlūku!
10 attiecības: Antarktīda, Antarktīdas pussala, Žerlaša šaurums, Žils Dimons d'Irvils, Brensfīlda šaurums, Deivisa krasts, Francija, Jūras šaurums, Pālmera arhipelāgs, Vācija.
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Orleānas šaurums un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Antarktīdas pussala
Antarktīdas pussala ir vistālāk uz ziemeļiem izvirzītā Antarktīdas kontinenta daļa.
Jaunums!!: Orleānas šaurums un Antarktīdas pussala · Redzēt vairāk »
Žerlaša šaurums
Žerlaša šaurums ir ap garš un 9 līdz plats jūras šaurums Antarktīdas piekrastē.
Jaunums!!: Orleānas šaurums un Žerlaša šaurums · Redzēt vairāk »
Žils Dimons d'Irvils
Žils Sebastjēns Sezārs Dimons d'Irvils (dzimis, miris) bija franču flotes virsnieks, jūrasbraucējs, ceļotājs un okeanogrāfs.
Jaunums!!: Orleānas šaurums un Žils Dimons d'Irvils · Redzēt vairāk »
Brensfīlda šaurums
Brensfīlda šaurums vai Flotes jūra (Argentīnas avotos) ir ap garš un līdz plats jūras šaurums Antarktīdas piekrastē.
Jaunums!!: Orleānas šaurums un Brensfīlda šaurums · Redzēt vairāk »
Deivisa krasts
Deivisa krasts vai Pālmera krasts ir Antarktīdas piekrastes daļa Greiema Zemes ziemeļos.
Jaunums!!: Orleānas šaurums un Deivisa krasts · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Orleānas šaurums un Francija · Redzēt vairāk »
Jūras šaurums
Kerčas jūras šaurums Krimas pussalas tuvumā Jūras šaurums ir šaura ūdens platība, josla starp divām sauszemes daļām, kas savieno divus dažādus ūdensbaseinus (jūras un okeānus), ūdenstilpes vai to daļas.
Jaunums!!: Orleānas šaurums un Jūras šaurums · Redzēt vairāk »
Pālmera arhipelāgs
Pālmera arhipelāgs ir neapdzīvotu salu arhipelāgs Antarktīdas pussalas ziemeļrietumu piekrastē Antarktikā.
Jaunums!!: Orleānas šaurums un Pālmera arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Orleānas šaurums un Vācija · Redzēt vairāk »
