Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Piebalgas pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Piebalgas pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir 15 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Ērgļu viduslaiku pils, Brandenburgas Vilhelms, Cēsu vaivadija, Dzērbenes viduslaiku pils, Jamas Zapoļskas miera līgums, Kokneses pils, Livonijas ordenis, Mārka (naudas vienība), Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Raunas viduslaiku pils, Rīgas arhibīskapija, Smiltenes pils, Tīzenhauzeni, Zībergi, Zviedru Vidzeme.
Ērgļu viduslaiku pils
Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Piebalgas pils un Ērgļu viduslaiku pils · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ērgļu viduslaiku pils ·
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Brandenburgas Vilhelms un Piebalgas pils · Brandenburgas Vilhelms un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Cēsu vaivadija un Piebalgas pils · Cēsu vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Dzērbenes viduslaiku pils
Dzērbenes baznīca un tai blakus esošā viduslaiku pils vieta 1786. gadā. Pie Dzērbenes viduslaiku pils uzceltā muižas pils 2000. gadā. Dzērbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Dzērbenes viduslaiku pils un Piebalgas pils · Dzērbenes viduslaiku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jamas Zapoļskas miera līgums un Piebalgas pils · Jamas Zapoļskas miera līgums un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Kokneses pils un Piebalgas pils · Kokneses pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Livonijas ordenis un Piebalgas pils · Livonijas ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Mārka (naudas vienība)
Vācu markas monēta (Vācijas Impērija, 1875) Mārka jeb marka bija naudas vienības nosaukums Hanzas savienības pilsētās, vēlāk Vācijā un citās valstīs.
Mārka (naudas vienība) un Piebalgas pils · Mārka (naudas vienība) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Piebalgas pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Raunas viduslaiku pils
Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.
Piebalgas pils un Raunas viduslaiku pils · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Raunas viduslaiku pils ·
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Piebalgas pils un Rīgas arhibīskapija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija ·
Smiltenes pils
Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.
Piebalgas pils un Smiltenes pils · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Smiltenes pils ·
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Piebalgas pils un Tīzenhauzeni · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tīzenhauzeni ·
Zībergi
Zībergu dzimtas ģerbonis. Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Zībergi (arī Sieberg, Sieberger, Syburg), pēc 1803.
Piebalgas pils un Zībergi · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zībergi ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Piebalgas pils un Zviedru Vidzeme · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zviedru Vidzeme ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Piebalgas pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Piebalgas pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Salīdzinājums starp Piebalgas pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Piebalgas pils ir 36 attiecības, bet Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir 198. Tā kā viņi ir kopīgs 15, Jaccard indekss ir 6.41% = 15 / (36 + 198).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Piebalgas pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
