Satura rādītājs
247 attiecības: Aļģirds, Aizkarpatu apgabals, Alani, Almanahs, Amerikas Savienotās Valstis, Andrusovas pamiers, Anna I, Antons Deņikins, Apgaismības laikmets, Augstākā Rada, Austroungārija, Austrumromas impērija, Austrumu Pareizticīgā baznīca, Austrumu partnerība, Avāri, Azovas jūra, Šļahta, Ļevs Trockis, Ļubļinas ūnija, Ļviva, Ļvivas apgabals, Žitomira, Čehoslovākija, Čerņihiva, Čerņihivas kņazi, Čerņivcu apgabals, Čerkasi, Bahčisaraja, Balta (pilsēta), Baltijas jūra, Baltkrievija, Baroks, Baturina, Boļševiki, Bohdana Hmeļnicka sacelšanās, Bohdans Hmeļnickis, Braclava, Brīvprātīgo armija (Krievija), Brestļitovskas miera līgums, Brjanska, Bronzas laikmets, Bučača, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Centrālās lielvalstis, Centrālāzija, Cukurbietes, Džo Baidens, Dņepra, Dņestra, Dņipro, ... Izvērst indekss (197 vairāk) »
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Skatīt Ukrainas vēsture un Aļģirds
Aizkarpatu apgabals
Aizkarpatu apgabals vai Aizkarpatija ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Skatīt Ukrainas vēsture un Aizkarpatu apgabals
Alani
Alani ir sena irāņu tauta, kas pirmajā gadsimtā dzīvoja starp Donas upi un Kaukāzu.
Skatīt Ukrainas vēsture un Alani
Almanahs
1739. gada almanahs Almanahs ir literāru vai zinātnisku (bieži vienas nozares) sacerējumu krājums, ko apvieno kopīgs temats, žanrs, idejiski mākslinieciskā nostādne vai cita pazīme.
Skatīt Ukrainas vēsture un Almanahs
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Ukrainas vēsture un Amerikas Savienotās Valstis
Andrusovas pamiers
Polijas teritoriālās izmaiņas pēc 1667. gada līguma. Andrusovas pamiers, dažkārt minēts arī kā Andrusovas miera līgums, bija viens no starptautiskajiem līgumiem, kas izbeidza krievu-poļu (1654-1667) karu.
Skatīt Ukrainas vēsture un Andrusovas pamiers
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Skatīt Ukrainas vēsture un Anna I
Antons Deņikins
Antons Deņikins (dzimis, miris) bija Krievijas armijas ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un viens no baltās kustības vadītājiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Antons Deņikins
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Skatīt Ukrainas vēsture un Apgaismības laikmets
Augstākā Rada
Ukrainas Augstākā Rada ir Ukrainas parlaments.
Skatīt Ukrainas vēsture un Augstākā Rada
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Skatīt Ukrainas vēsture un Austroungārija
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Skatīt Ukrainas vēsture un Austrumromas impērija
Austrumu Pareizticīgā baznīca
Austrumu pareizticīgo īpatsvars pasaules valstīs Austrumu Pareizticīgā baznīca jeb Austrumu Ortodoksā baznīca, oficiāli Ortodoksā Katoliskā baznīca, ir otra lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Ukrainas vēsture un Austrumu Pareizticīgā baznīca
Austrumu partnerība
Eiropas Savienības un Austrumu partnerības valstis Austrumu partnerība ir Eiropas Savienības sadarbības programma ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju (līdz 2021), Gruziju, Moldovu un Ukrainu.
Skatīt Ukrainas vēsture un Austrumu partnerība
Avāri
Avāri (pašnosaukums: аварал, магIарулал) ir viena no Ziemeļkaukāza tautām, lielākais no Dagestānas etnosiem.
Skatīt Ukrainas vēsture un Avāri
Azovas jūra
Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.
Skatīt Ukrainas vēsture un Azovas jūra
Šļahta
Poļu šļahtičs tradicionālajā sarmatu tērpā (17. gs.). Šļahta bija kopējs apzīmējums Polijas-Lietuvas kopvalsts dižciltīgo ģimeņu piederīgajiem.
Skatīt Ukrainas vēsture un Šļahta
Ļevs Trockis
Ļevs Trockis (īstajā vārdā Leiba Bronšteins; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes revolucionārs un marksisma teorētiķis.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ļevs Trockis
Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ļubļinas ūnija
Ļviva
Ļviva, vēsturiski arī Ļvova un Lemberga, ir pilsēta Ukrainas rietumos apmēram 80 kilometrus no Polijas robežas.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ļviva
Ļvivas apgabals
Ļvivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ļvivas apgabals
Žitomira
Žitomira ir pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Žitomiras apgabala centrs.
Skatīt Ukrainas vēsture un Žitomira
Čehoslovākija
Čehoslovākija (čehu un slovāku: Československo, pēc 1990. gada Česko-Slovensko) bija slāvu tautu valsts Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas, Slovākijas un Ukrainas valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un politiskajām sistēmām pastāvēja no 1918.
Skatīt Ukrainas vēsture un Čehoslovākija
Čerņihiva
Čerņihiva jeb Čerņigova ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņihivas apgabala centrs.
Skatīt Ukrainas vēsture un Čerņihiva
Čerņihivas kņazi
Čerņihivas kņaza Oļega zīmogs (pēc 1094.). Čerņihivas kņazu ģerbonis (pēc 13. gadsimta). Čerņihivas kņazi bija Rūrika dinastijai piederīgi Čerņihivas valdnieki tagadējās Ukrainas, Krievijas Federācija un Baltkrievijas teritorijā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Čerņihivas kņazi
Čerņivcu apgabals
Čerņivcu apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Skatīt Ukrainas vēsture un Čerņivcu apgabals
Čerkasi
Čerkasi ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabala centrs.
Skatīt Ukrainas vēsture un Čerkasi
Bahčisaraja
Bahčisaraja jeb Baghčasaraja ir pilsēta Krimas Autonomajā Republikā, Bahčisarajas rajona administratīvais centrs.
Skatīt Ukrainas vēsture un Bahčisaraja
Balta (pilsēta)
Balta ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos, Odesas apgabalā, Podolijas novada Podiļskas rajonā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Balta (pilsēta)
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Ukrainas vēsture un Baltijas jūra
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Baltkrievija
Baroks
Karavadžo glezna "Svētā Pētera krustā sišana" (1601) Baroks bija mākslas stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600.
Skatīt Ukrainas vēsture un Baroks
Baturina
Baturina ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņihivas apgabalā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Baturina
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Skatīt Ukrainas vēsture un Boļševiki
Bohdana Hmeļnicka sacelšanās
Bohdana Hmeļnicka sacelšanās bija kazaku hetmaņa Bohdana Hmeļnicka vadītais Zaporižjas Sečas karš pret Polijas—Lietuvas kopvalsti.
Skatīt Ukrainas vēsture un Bohdana Hmeļnicka sacelšanās
Bohdans Hmeļnickis
Bohdans Zinovijs Hmeļnickis (dzimis (tradicionāls uzskats), miris) bija Zaporižjas kazaku hetmanis, kura vadībā 1648.
Skatīt Ukrainas vēsture un Bohdans Hmeļnickis
Braclava
Braclavas ģerbonis. Braclava ir sena Ukrainas pilsēta pie Dienvidbugas upes Vinnicas apgabalā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Braclava
Brīvprātīgo armija (Krievija)
Brīvprātīgo armijas vienība, 1918. gada janvāris Ar angļu piegādātu tanku "Ģenerālis Drozdovskis" (1919). Maksimālā balto armiju kontrolētā teritorija Krievijas dienvidos, 1919. gada oktobris Brīvprātīgo armija (krievu: Добровольческая армия) bija viena no pirmajām organizētajām bruņotajām vienībām, kas sāka militāru pretestību boļševiku Oktobra revolūcijai, tādējādi iesākot Krievijas Pilsoņu karu.
Skatīt Ukrainas vēsture un Brīvprātīgo armija (Krievija)
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Ukrainas vēsture un Brestļitovskas miera līgums
Brjanska
Brjanska ir pilsēta Krievijas rietumos, Brjanskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Ukrainas vēsture un Brjanska
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Bronzas laikmets
Bučača
Bučača ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ternopiļas apgabala Čortkivas rajonā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Bučača
Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
Skatīt Ukrainas vēsture un Centrālās lielvalstis
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Centrālāzija
Cukurbietes
Cukurbietes (Beta vulgaris subsp. vulgaris var. altissima) ir lapu bietes varietāte, kuru kultivē to lielo sakņu dēļ un tālāk izmanto cukura ražošanā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Cukurbietes
Džo Baidens
Džozefs Robinets Baidens jaunākais (dzimis) ir 46.
Skatīt Ukrainas vēsture un Džo Baidens
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Skatīt Ukrainas vēsture un Dņepra
Dņestra
Dņestra ir upe Austrumeiropā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Dņestra
Dņipro
Dņipro ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā pie Dņepras upes.
Skatīt Ukrainas vēsture un Dņipro
Dienvidbuga
Dienvidbuga ir upe Ukrainā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Dienvidbuga
Dona
Dona ir upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos.
Skatīt Ukrainas vēsture un Dona
Donbasa karš
Prokrievisko separātistu un Krievijas karaspēka kontrolētā Ukrainas teritorija 2014. gada oktobrī Donbasa karš jeb Karš Austrumukrainā ir daļa no Krievijas—Ukrainas kara Ukrainas Donbasa teritorijā (Doneckas un Luhanskas apgabalā), kas sākās pēc Krimas aneksijas 2014.
Skatīt Ukrainas vēsture un Donbasa karš
Donbass
Donbass iekrāsots dzeltenā krāsā, Ukrainas teritorijā. Kartē iesvītrota arī Donbasa teritorija Krievijā Donbass, arī Donetčina, ir vēsturisks reģions Ukrainas austrumos un mazliet Krievijas dienvidrietumos, Rostovas apgabalā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Donbass
Doneckas apgabals
Doneckas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Skatīt Ukrainas vēsture un Doneckas apgabals
Doneckas tautas republika
Doneckas tautas republika (DTR) jeb Doņeckas tautas republika bija pašpasludināts daļēji atzīts valstisks veidojums Ukrainas austrumos, kuru 2022.
Skatīt Ukrainas vēsture un Doneckas tautas republika
Drevļani
kņazam Oļegam (883) Drevļani (senkrievu: Древлѧне vai Дєрєвлѧнє) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas apdzīvoja Poļesjes zemi (mūsdienu Ukrainas un Baltkrievijas pierobeža), galvenokārt tagadējā Žitomiras apgabalā un Kijivas apgabala rietumos.
Skatīt Ukrainas vēsture un Drevļani
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Skatīt Ukrainas vēsture un Dzimtbūšana
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ebreji
Eiromaidans
ES karogiem 2013. gada 27. novembrī Protesta demonstrācija pēc pirmās sadursmes ar specvienībām 2013. gada 1. decembrī Eiromaidans jeb Pašcieņas revolūcija ir apzīmējums pret Ukrainas valdību vērstajai protesta kustībai, kas sākās 2013.
Skatīt Ukrainas vēsture un Eiromaidans
Eiropas vēsture
"Eiropa karaliene" (''Europa regina'') - alegorisks Eiropas galveno valstu attēlojums 16. gadsimtā. Livonija (apakšā pa labi) tika uzskatīta par svarīgu Eiropas valsti (Sebastjans Minsters, 1570.) Eiropas vēsture aptver laika posmu no laika, kad Eiropā uz dzīvi apmetās pirmie cilvēki, līdz mūsdienām.
Skatīt Ukrainas vēsture un Eiropas vēsture
Ekonomikas izaugsme
Ekonomikas izaugsme ir ražošanas apjoma (reālā iekšzemes kopprodukta (IKP)) palielināšanās temps noteiktā laika periodā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ekonomikas izaugsme
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Skatīt Ukrainas vēsture un Elizabete Petrovna
Ermanariks
Teiksmainais gotu ķēniņš Gizurs izaicina huņņus (P.N. Arbo glezna, 1886). Ermanariks (miris 376. gadā) jeb Ermenrihs (senangļu: Eormenric, senskandināvu: Jörmunrek(kr)) bija pirmais vēsturiski pierādāmais ostgotu ķēniņš mūsdienu Ukrainas teritorijā, kurš gāja bojā huņņu un alānu iebrukuma laikā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ermanariks
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Skatīt Ukrainas vēsture un Februāra revolūcija
Frančesko Bartolomeo Rastrelli
Bartolomeo Frančesko (Frančesko Bartolomeo) Rastrelli (1700. gads Parīze — 1771. gada 29. aprīlis Sanktpēterburga) bija itāļu izcelsmes Krievijas Impērijas galma arhitekts ķeizarienes Annas un Elizabetes valdīšanas laikā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Frančesko Bartolomeo Rastrelli
Galīcija
Galīcija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Ivanofrankivskas apgabals, Ļvivas apgabals, Ternopiļas apgabals un Polijas Piekarpatu vojevodiste, kā arī lielākā daļa Mazpolijas vojevodistes.
Skatīt Ukrainas vēsture un Galīcija
Galīcijas un Lodomērijas karaliste
Galīcijas un Lodomērijas karaliste 1897. gadā. Galīcijas un Lodomērijas karaliste kā Austroungārijas daļa. Karaliste mūsdienu Eiropas kartē Teritorijas izmaiņas Galīcijas un Lodomērijas karaliste ar Krakovas lielhercogisti un Aušvicas un Zatoras hercogistēm bija Austrijas Hābsburgu zemju, vēlāk Austrijas impērijas un Austroungārijas teritorija, kas tika izveidota Polijas-Lietuvas dalīšanu rezultātā iegūtajās zemēs.
Skatīt Ukrainas vēsture un Galīcijas un Lodomērijas karaliste
Galīcijas-Volīnijas kņazi
Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Galīcijas-Volīnijas kņazi bija apvienotās Galīcijas un Volīnijas zemju valdnieka tituls tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Galīcijas-Volīnijas kņazi
Gardarīke
Gardarīkes aptuvenās robežas tagadējās Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijā 10. gadsimtā (oranžā krāsā). Sarkanā krāsā vikingu teritorijas līdz 9. gs., zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi. Gardarīke (arī Garðaveldi) ir sens Austrumeiropas ziemeļu daļas apzīmējums, kas sastopams skandināvu sāgās jau no 7.
Skatīt Ukrainas vēsture un Gardarīke
Grigorijs Potjomkins
Grigorijs Potjomkins, no 1787.
Skatīt Ukrainas vēsture un Grigorijs Potjomkins
Haliča
Haliča ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ivanofrankivskas apgabala Haličas rajona centrs pie Dņestras upes.
Skatīt Ukrainas vēsture un Haliča
Hazāri
Hazāru kapakmens ar menoras attēlu Hazāru monēta Hazāru kaganāts Hazāri bija tauta, kas no apmēram 200.
Skatīt Ukrainas vēsture un Hazāri
Helma
Helma ir sena pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistē, apmēram 20 km no Ukrainas robežas.
Skatīt Ukrainas vēsture un Helma
Hersona
Hersona ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabala un Hersonas rajona pārvaldes centrs.
Skatīt Ukrainas vēsture un Hersona
Hetmanāts
Hetmanāts, oficiāli Zaporižjas Armija (ukraiņu: Військо Запорозьке; latīņu: Exercitus Zaporoviensis), bija Ukrainas kazaku valsts mūsdienu Centrālukrainas reģionā, kas pastāvēja no 1649. līdz 1764. gadam (lai gan tās administratīvi tiesiskā sistēma pastāvēja līdz 1782.
Skatīt Ukrainas vēsture un Hetmanāts
Hluhiva
Hluhiva ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Sumu apgabala Šostkas rajonā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Hluhiva
Hrihorijs Skovoroda
Hrihorijs Skovoroda (dzimis, miris) bija Slobodas Ukrainas ukraiņu filozofs, dzejnieks, pedagogs un komponists.
Skatīt Ukrainas vēsture un Hrihorijs Skovoroda
Huņņi
Huņņu valdnieks Atila Huņņi bija Āzijas klejotāju tauta, kuras izcelsme nav īsti skaidra.
Skatīt Ukrainas vēsture un Huņņi
Iļja Repins
Iļja Repins (dzimis, miris) bija krievu un ukraiņu gleznotājs.
Skatīt Ukrainas vēsture un Iļja Repins
Iekšzemes kopprodukts
Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens makroekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).
Skatīt Ukrainas vēsture un Iekšzemes kopprodukts
Ivanofrankivskas apgabals
Ivanofrankivskas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās rietumos.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ivanofrankivskas apgabals
Ivans Aivazovskis
Ivans Aivazovskis, īstajā vārdā Ovaness Aivazjans (dzimis, miris), bija armēņu izcelsmes Krievijas Impērijas gleznotājs — marīnists, uzgleznojis apmēram 6000 darbu.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ivans Aivazovskis
Ivans Mazepa
Ivans Mazepa (1639 — 1709) bija Ukrainas kazaku hetmanis, kura vadībā Lielā Ziemeļu kara laikā 1708.—1709.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ivans Mazepa
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Skatīt Ukrainas vēsture un Jaroslavs Vladimirovičs
Jaunkrievija (konfederācija)
Jaunkrievija, arī Tautu Republiku savienība (Сою́з наро́дныхреспу́блик, Союз народнихреспублік), bija piedāvāta konfederācija, kuru veidotu pašpasludinātās Doneckas tautas republika un Luhanskas tautas republika, kas atrodas Ukrainas austrumos un robežojas ar Krieviju.
Skatīt Ukrainas vēsture un Jaunkrievija (konfederācija)
Jūlija Timošenko
Jūlija Timošenko (dzimusi Dnipropetrovskā) ir ukraiņu politiķe.
Skatīt Ukrainas vēsture un Jūlija Timošenko
Kaņiva
Kaņiva ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabalā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Kaņiva
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Ukrainas vēsture un Katrīna II Lielā
Kauja pie Kalkas upes
Kauja pie Kalkas upes notika 1223. gada 28.—31. maijā. Mongoļu karaspēks sagrāva apvienoto Kijivas Krievzemes kņazu un polovciešu karaspēku. Kauja notika pie Kalkas (domājams — tagadējā Kaļčika) upes uz ziemeļiem no mūsdienu Mariupoles Doneckas apgabalā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Kauja pie Kalkas upes
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Skatīt Ukrainas vēsture un Kazaki
Kazimirs IV Jagellons
Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.
Skatīt Ukrainas vēsture un Kazimirs IV Jagellons
Kazimirs Maļevičs
Kazimirs Maļevičs (dzimis, miris) bija Kijivā dzimis ukraiņu/poļu izcelsmes Krievijas impērijas un padomju mākslinieks, scenogrāfs un mākslas teorētiķis.
Skatīt Ukrainas vēsture un Kazimirs Maļevičs
Kārlis I Hābsburgs
Kārlis I jeb Kārlis Francs Jozefs Ludvigs Hūberts Oto Marie (dzimis, miris) no 1916.
Skatīt Ukrainas vēsture un Kārlis I Hābsburgs
Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.
Skatīt Ukrainas vēsture un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kerčas šaurums
Kerčas šaurums ir ap garš un šaurākajā vietā ap plats jūras šaurums, kas savieno Azovas jūru ar Melno jūru un atdala Ukrainai piederošo Krimas Kerčas pussalu no Krievijai piederošās Tamaņas pussalas.
Skatīt Ukrainas vēsture un Kerčas šaurums
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Skatīt Ukrainas vēsture un Kijiva
Kijivas kņaziene Olga
Olga (baznīcslāvu:О́льга, (citā sāgā - Allogia), pēc kristīšanās Helēna; dzimusi ap 890. gadu, mirusi) bija Kijivas lielkņaziene, pirmā kristītā Kijivas Krievzemes valdniece.
Skatīt Ukrainas vēsture un Kijivas kņaziene Olga
Kijivas Universitāte
Kijivas Universitātes galvenā ēka Kijivas Tarasa Ševčenko Nacionālā universitāte ir lielākā un trešā vecākā Ukrainas universitāte pēc Ļvivas Universitātes (dibināta 1661) un Harkivas Universitātes (dibināta 1805).
Skatīt Ukrainas vēsture un Kijivas Universitāte
Klaušas
Zemnieki pilda savas noteiktās klaušas pret saimnieku (Anglija, 14. gs.) Klaušas ir regulāri pienākumi atkarīgajam pret zemes kungu, visbiežāk, normēts darbs zemes kunga lielsaimniecībā, ko veic atkarīgais zemnieks jeb dzimtcilvēks ar savu inventāru, tā maksājot par tiesībām dzīvot un strādāt tam piešķirtajā saimniecībā, kā arī par kunga aizgādību, rūpēm un palīdzību.
Skatīt Ukrainas vēsture un Klaušas
Konstantinopoles patriarhāts
Pašreizējais patriarhs, Bartolomejs I Konstantinopoles patriarhāts (Ekumēniskais Konstantinopoles patriarhāts) ir viena no 14 neatkarīgajām (autokefālajām) pareizticīgo baznīcām, kas kopīgi veido Austrumu Pareizticīgo baznīcu.
Skatīt Ukrainas vēsture un Konstantinopoles patriarhāts
Korosteņa
Korosteņa ir pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Žitomiras apgabalā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Korosteņa
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Krievija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Ukrainas vēsture un Krievijas Impērija
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Skatīt Ukrainas vēsture un Krievijas PFSR
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Skatīt Ukrainas vēsture un Krievijas pilsoņu karš
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Skatīt Ukrainas vēsture un Krievijas SFPR
Krievijas Turkestāna
Turkestāna Turkestāna, 1876 Krievijas Turkestāna, 1900 Centrālāzijas dzelzceļa līnija Krievijas Turkestāna ir apzīmējums Turkestānas daļai, kuru Krievijas Impērija iekaroja 19.
Skatīt Ukrainas vēsture un Krievijas Turkestāna
Krievijas Valsts Dome
VI sasaukuma Valsts Dome Krievijas Federācijas Valsts Dome (īsāk - Госдума) ir viena no divām Krievijas Federācijas parlamenta palātām (saskaņā ar Krievijas Federācijas Konstitūcijas 95. pantu).
Skatīt Ukrainas vēsture un Krievijas Valsts Dome
Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2023)
NATO dalībvalstis (zilā krāsā) un valstis (Bosnija un Hercegovina un Zviedrija gaišzilā, Gruzija un Ukraina violetā krāsā), kas izteikušas vēlmi iestāties NATO. Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) valstis (Krievijas Federācija, Baltkrievija, Armēnija, Kazahstāna) iezīmētas sarkanā krāsā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2023)
Krievu—turku karš (1768—1774)
Krievu—turku karš (1768—1774) bija nobeigums Krievijas Impērijas teritorijas paplašināšanā, iekarojot Ukrainas dienvidus, Ziemeļkaukāzu un Krimu.
Skatīt Ukrainas vēsture un Krievu—turku karš (1768—1774)
Krima
Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.
Skatīt Ukrainas vēsture un Krima
Krimas Autonomā Republika
Krimas Autonomā Republika ir autonoma republika Ukrainas dienvidos, Krimas pussalā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Krimas Autonomā Republika
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Skatīt Ukrainas vēsture un Krimas haniste
Krimas okupācija
Iesaistītās valstis Krimas okupācija 2014.
Skatīt Ukrainas vēsture un Krimas okupācija
Krimas Republika
Krimas Republika ir Krievijas—Ukrainas kara laikā anektēta Ukrainas daļa Krimas pussalā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Krimas Republika
Kropivnicka
Kropivnicka (līdz 2016. gadam Kirovohrada) ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Kirovohradas apgabala centrs.
Skatīt Ukrainas vēsture un Kropivnicka
Kučuk-Kainardžas līgums
Kabardija un Hersona) vai netiešā (Krimas haniste) Krievijas impērijas atkarībā Kučuk-Kainardžas līgums parakstīts 1774.
Skatīt Ukrainas vēsture un Kučuk-Kainardžas līgums
Kuļikovas kauja
Maskavas kņaza Dmitrija un mongoļu karavadoņa Mamaja karavīri Kuļikovas laukā (15. gs. miniatūra) Hanam Tohtamišam pakļautā teritorija (1389) Kuļikovas kauja bija militāra sadurme Zelta Ordas iekšējo cīņu laikā starp hanu Tohtamišu un karavadoni Mamaju.
Skatīt Ukrainas vēsture un Kuļikovas kauja
Kubaņa
Kubaņa ir upe Krievijā, viena no Azovas jūras galvenajām pietekām.
Skatīt Ukrainas vēsture un Kubaņa
Kumāni
Kumāni jeb polovcieši, saukti arī par kipčakiem, bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 11.—13.
Skatīt Ukrainas vēsture un Kumāni
Lejupslīde (ekonomika)
Lejupslīde jeb recesija (no — ‘iešana atpakaļ’) ir daļa no ekonomiskā cikla, kurai raksturīgs regresīvu saimniecisko procesu kopums.
Skatīt Ukrainas vēsture un Lejupslīde (ekonomika)
Leonīds Kravčuks
Leonīds Kravčuks (dzimis, miris) bija ukraiņu politiķis, bijušais Ukrainas PSR Augstākās padomes priekšsēdētājs (1990-1991) un Ukrainas Republikas prezidents (1991-1994).
Skatīt Ukrainas vēsture un Leonīds Kravčuks
Leonīds Kučma
Leonīds Kučma (dzimis) ir Ukrainas politiķis.
Skatīt Ukrainas vēsture un Leonīds Kučma
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Lielais Ziemeļu karš
Lielā tautu staigāšana
Ģermāņu tautu migrācijas viļņi Romas impērijas teritorijā laika posmā no mūsu ēras 100. līdz 500. gadam. Ar Lielo tautu staigāšanu vēsturnieku vidū saprot masveida cilvēku migrāciju Eiropā, kā arī daļēji Āzijā un Ziemeļāfrikā aptuveni starp 300.
Skatīt Ukrainas vēsture un Lielā tautu staigāšana
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Ukrainas vēsture un Lietuvas lielkņaziste
Lubni
Lubni ir pilsēta Ukrainas ziemeļdaļā, Poltavas apgabalā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Lubni
Lucka
Lucka ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala centrs pie Stiras upes.
Skatīt Ukrainas vēsture un Lucka
Luhanskas tautas republika
Luhanskas tautas republika (LTR), arī “Luganskas tautas republika”, bija pašpasludināts daļēji atzīts valstisks veidojums Ukrainas austrumos, kuru 2022.
Skatīt Ukrainas vēsture un Luhanskas tautas republika
Mariupole
Mariupole ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos Doneckas apgabalā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Mariupole
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt Ukrainas vēsture un Maskava
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Skatīt Ukrainas vēsture un Maskavija
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Skatīt Ukrainas vēsture un Melnā jūra
Mikolajiva
Mikolajiva jeb iepriekš Nikolajeva ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Mikolajivas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Ukrainas vēsture un Mikolajiva
Moldāvija
Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.
Skatīt Ukrainas vēsture un Moldāvija
Mongoļu impērija
Mongoļu impērija bija Eirāzijas lielākajā daļā pēc mongoļu cilšu karagājieniem radusies impērija.
Skatīt Ukrainas vēsture un Mongoļu impērija
Mscislava
Mscislava jeb Mstislavļa ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala austrumos, Mscislavas rajona centrs pie Vihras upes.
Skatīt Ukrainas vēsture un Mscislava
Navahrudaka
Navahrudaka jeb Navahradaka (Наваградак,, burtiski — 'jaunā pilsētiņa') ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz austrumiem no Grodņas.
Skatīt Ukrainas vēsture un Navahrudaka
Nikolajs Ļeskovs
Nikolajs Ļeskovs (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks, dramaturgs un publicists.
Skatīt Ukrainas vēsture un Nikolajs Ļeskovs
Nikolajs Berdjajevs
Nikolajs Berdjajevs (dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis 20.
Skatīt Ukrainas vēsture un Nikolajs Berdjajevs
Nikolajs Gogolis
Nikolajs Gogolis (dzimis, miris) jeb Mikola Hohoļs bija ukraiņu tautības Krievijas Impērijas rakstnieks.
Skatīt Ukrainas vēsture un Nikolajs Gogolis
Novembra revolūcija
Revolucionārie karavīri ar sarkano karogu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē 1918. gada 9. novembrī Postenis Berlīnē Novembra revolūcija notika no 1918.
Skatīt Ukrainas vēsture un Novembra revolūcija
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Skatīt Ukrainas vēsture un Novgorodas kņazi
Novoserbija
Novoserbijas karte Novoserbijas atrašanās vieta Novoserbija vai Nova Serbija bija Krievijas impērijas izveidota militāri administratīva teritorija mūsdienu Ukrainas Kirovohradas apgabala teritorijā no 1751.
Skatīt Ukrainas vēsture un Novoserbija
Oļegs (kņazs)
Oļegs (senaustrumslāvu: Оль́гъ, Ѡль́гъ,, saukts Viedais; miris 912. gadā, pēc citām ziņām 944. gadā) bija pusleģendārs varjagu Novgorodas kņazs no 897.
Skatīt Ukrainas vēsture un Oļegs (kņazs)
Odesa
Odesa ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs.
Skatīt Ukrainas vēsture un Odesa
Odesas apgabals
Odesas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidrietumos, Melnās jūras krastā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Odesas apgabals
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Skatīt Ukrainas vēsture un Oktobra revolūcija
Oleški
Oleški ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabala Hersonas rajonā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Oleški
Oranžā revolūcija
Kijevas Neatkarības laukumā 2004. gada 22. novembrī. Oranžā revolūcija ir apzīmējums pret Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultātiem vērstajai protesta kustībai 2004.
Skatīt Ukrainas vēsture un Oranžā revolūcija
Orlas-Kromu operācija
Orlas-Kromu kaujas operācija bija Sarkanās armijas pretuzbrukuma operācija Krievijas pilsoņu kara laikā 1919.
Skatīt Ukrainas vēsture un Orlas-Kromu operācija
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Skatīt Ukrainas vēsture un Osmaņu impērija
Ostgoti
Romas impērija Ostgoti (— "austrumgoti"), zināmi arī kā greitungi (Greutungen), bija ģermāņu cilts.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ostgoti
Ostroha
Ostroha ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Rivnes apgabalā pie Horiņas upes.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ostroha
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Ukrainas vēsture un Otrais pasaules karš
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Ukrainas vēsture un Otrais Ziemeļu karš
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Ukrainas vēsture un Padomju Savienība
Pavlo Skoropadskis
Pavlo Skoropadskis (1873—1945) bija ukraiņu ģenerālleitnants un politiķis, Ukrainas Valsts hetmanis (1918).
Skatīt Ukrainas vēsture un Pavlo Skoropadskis
Pšemisla
Pšemisla ir sena pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē Sanas krastos pie Ukrainas robežas.
Skatīt Ukrainas vēsture un Pšemisla
Pēterburgas Zinātņu akadēmija
Pēterburgas Zinātņu akadēmija jeb Ķeizariskā Zinātņu akadēmija (Academia Scientiarum Imperialis, Императорская академия наук) bija Krievijas Impērijas augstākā zinātniskā iestāde no 1724.
Skatīt Ukrainas vēsture un Pēterburgas Zinātņu akadēmija
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Ukrainas vēsture un Pēteris I
Pečeņegi
Pečeņegu apdzīvotā teritorija aptuveni 1015. gadā Pečeņegi bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 9.—11.
Skatīt Ukrainas vēsture un Pečeņegi
Perejaslava
Perejaslava ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala austrumdaļā Trubižas upes krastos, no Kijivas.
Skatīt Ukrainas vēsture un Perejaslava
Pinska
Pinska ir pilsēta Brestas apgabalā Baltkrievijā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Pinska
Poļu—padomju karš
Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ.
Skatīt Ukrainas vēsture un Poļu—padomju karš
Podolija
Podolijas ģerbonis. Podolija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Vinnicas apgabals, daļēji Hmeļnickas apgabals, Ternopiļas apgabals, Čerkasu apgabals un Odesas apgabals.
Skatīt Ukrainas vēsture un Podolija
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Ukrainas vēsture un Polija
Polijas kampaņa
Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.
Skatīt Ukrainas vēsture un Polijas kampaņa
Polijas Karaliste (1385—1569)
Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.
Skatīt Ukrainas vēsture un Polijas Karaliste (1385—1569)
Polijas kroņa zemes
Ar sarkanu iezīmētas Polijas kroņa zemes 1635. gadā Polijas kroņa zemes (poļu: Korona Królestwa Polskiego, latīņu: Corona Regni Poloniae) ir nosaukums poļu pārvaldē esošajām zemēm Polijas-Lietuvas personālūnijas periodā no 1386.
Skatīt Ukrainas vēsture un Polijas kroņa zemes
Polijas Otrā republika
Polijas Otrā republika (pēc 1919. gada 13. marta oficiāli Rzeczpospolita Polska) bija 1918.
Skatīt Ukrainas vēsture un Polijas Otrā republika
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Ukrainas vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Ukrainas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Skatīt Ukrainas vēsture un Polocka
Protobulgāri
Protobulgāri, Volgas-Kamas bulgāri jeb senie bulgāri bija tjurku tauta, daļēji klejotāju un karotāju ciltis, kuras ziedu laiki bija 7.
Skatīt Ukrainas vēsture un Protobulgāri
PSRS sabrukums
Belovežas vienošanās parakstīšana 1991. gada 8. decembrī. PSRS sabrukums bija pakāpeniska Padomju Savienības likvidēšanās, kas sākās 1990.
Skatīt Ukrainas vēsture un PSRS sabrukums
Rīgas miera līgums
Rīgas miera sarunu dalībnieki Melngalvju nama lielajā zālē (1920. gada rudenī) Rīgas miera līguma parakstīšana, pa kreisi padomju, pa labi poļu delegācija (1921. gada 18. martā) Rīgas miera līgums bija starptautisks līgums, ko 1921.
Skatīt Ukrainas vēsture un Rīgas miera līgums
Rietumukrainas Tautas Republika
Republikas teritorija Rietumukrainas Tautas Republika (ukraiņu: Західноукраїнська Народна Республіка) bija starptautiski neatzīta valsts, kas pēc Austroungārijas impērijas sabrukuma pastāvēja bijušās Galīcijas un Lodomērijas karalistes teritorijā 1918.
Skatīt Ukrainas vēsture un Rietumukrainas Tautas Republika
Rivnes apgabals
Rivnes apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās ziemeļrietumos.
Skatīt Ukrainas vēsture un Rivnes apgabals
Rokoko
Kadisas katedrāle (Spānija) Rokoko ir 18. gadsimta dekorāciju stils, kas bija populārs Eiropā, it sevišķi Francijā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Rokoko
Romas Republika
Romas republika bija Senās Romas valsts attīstības periods no 509.
Skatīt Ukrainas vēsture un Romas Republika
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Skatīt Ukrainas vēsture un Rumānija
Rumānijas Karaliste
Rumānijas Karaliste (rumāņu: Regatul României) bija monarhija tagadējās Rumānijas teritorijā, kas pastāvēja no 1881.
Skatīt Ukrainas vēsture un Rumānijas Karaliste
Rutēņi
Helmā dzīvojošie rutēņi, 1861. gada litogrāfija Rutēņi (rutēņu: русины, русини, рѹсіны), mūsdienās daļa no ukraiņu tautas, vēsturiski — nosaukums tagadējās Baltkrievijas un Ukrainas zemēs dzīvojošajiem austrumslāviem.
Skatīt Ukrainas vēsture un Rutēņi
Rutēņu valoda
Franciska Skarinas rutēņu valodā tulkotā un iespiestā Bībele (1517—1519). Rutēņu valoda (руська мова, проста мова) ir izzudusi austrumslāvu valoda, kurā runāja Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts teritorijā dzīvojošie rutēņi.
Skatīt Ukrainas vēsture un Rutēņu valoda
Sambira
Sambira ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā pie Dņestras upes.
Skatīt Ukrainas vēsture un Sambira
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Ukrainas vēsture un Sarkanā armija
Sarmati
Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Sarmati
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Skatīt Ukrainas vēsture un Septiņgadu karš
Sergejs Prokofjevs
Sergejs Prokofjevs (dzimis, miris) bija krievu komponists, pianists un diriģents.
Skatīt Ukrainas vēsture un Sergejs Prokofjevs
Severskijdoņeca
Severskijdoņeca vai Siverskijdoneca ir upe Krievijā un Ukrainā, Donas labā un tās lielākā pieteka.
Skatīt Ukrainas vēsture un Severskijdoņeca
Sigismunds I Vecais
Sigismunds I Vecais (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis no 1506.
Skatīt Ukrainas vēsture un Sigismunds I Vecais
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Skatīt Ukrainas vēsture un Sigismunds III Vāsa
Simferopole
Simferopole vai Akmesdžita ir pilsēta Krimā, Ukrainā, Krimas Autonomās Republikas administratīvais centrs.
Skatīt Ukrainas vēsture un Simferopole
Simons Petļura
Simons Petļura ( —) bija ukraiņu politiskais un militārais darbinieks.
Skatīt Ukrainas vēsture un Simons Petļura
Skiti
Skitu karavīrs Skiti šaurākajā nozīmē ir apzīmējums irāņu grupas valodā runājošām ciltīm, kas kopš 7.
Skatīt Ukrainas vēsture un Skiti
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Skatīt Ukrainas vēsture un Slāvi
Slobodas Ukraina
Aptuvenās Slobodas Ukrainas robežas Slobodas Ukrainas kazaku pulku teritorijas Slobodas Ukraina bija vēsturisks teritoriāli administratīvs reģions mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Skatīt Ukrainas vēsture un Slobodas Ukraina
Slovjanoserbija
Slovjanoserbijas karte Slovjanoserbijas izvietojums Slovjanoserbija bija Krievijas impērijas izveidota administratīvā teritorija Balkānu pareizticīgo kolonistu izvietošanai mūsdienu Ukrainas Luhanskas apgabala un Doneckas apgabala teritorijās.
Skatīt Ukrainas vēsture un Slovjanoserbija
Snaiperis
ASV armijas snaiperi. Snaiperis ir karavīrs armijā, kurš ir apmācīts rīkoties ar snaiperšautenēm.
Skatīt Ukrainas vēsture un Snaiperis
Staroduba
Staroduba ir pilsēta Brjanskas apgabala dienvidrietumos Krievijā, Starodubas rajona administratīvais centrs.
Skatīt Ukrainas vēsture un Staroduba
Stārasts
Stārasts (— "vecākais") bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vidēja ranga dižciltīgais, kurš valdnieka vārdā pārvaldīja pilsnovadu jeb stārastiju.
Skatīt Ukrainas vēsture un Stārasts
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Ukrainas vēsture un Svētā Romas impērija
Svjatoslavs Igorevičs
Bizantijas imperatoru Joanu Cimiski (1916. gada K.Ļebedeva zīmējums pēc Leona Diakona 10. gadsimta apraksta) Joana Cimiskes (pa kreisi) sarunas ar Svjatoslavu (miniatūra no 12. gadsimta manuskripta) Svjatoslavs Igorevičs vai Svendoslavs (baznīcslāvu: Ст҃ославъ, Свѧтославъ,,; dzimis 942.
Skatīt Ukrainas vēsture un Svjatoslavs Igorevičs
Ternopiļa
Ternopiļa jeb Ternopole ir pilsēta Ukrainas rietumos pie Seretas upes, Ternopiļas apgabala centrs.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ternopiļa
Ternopiļas apgabals
Ternopiļas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās rietumos.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ternopiļas apgabals
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Skatīt Ukrainas vēsture un Trešais reihs
Turava
Turava jeb Turova ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala rietumos, Žitkaviču rajonā pie Pripetes upes.
Skatīt Ukrainas vēsture un Turava
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ukraina
Ukrainas Centrālā Rada
Centrālā rada (ukrainiski - Центральна Рада) bija pirmā Ukrainas pārvaldes institūcija (1917. gada 17. marts - 1918. gada 29. aprīlis).
Skatīt Ukrainas vēsture un Ukrainas Centrālā Rada
Ukrainas PSR
Ukrainas PSR bija padomju republika no 1917.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ukrainas PSR
Ukrainas reihskomisariāts
Ukrainas reihskomisariāta administratīvais iedalījums (no 1942. gada 1. septembra). Ukrainas reihskomisariāts bija Nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra daļu no Ukrainas un daļu no Baltkrievijas.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ukrainas reihskomisariāts
Ukrainas Tautas Republika
Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ukrainas Tautas Republika
Ukrainas Valsts
Ukrainas Valsts bija īslaicīgi pastāvoša valsts Vācijas okupētās Ukrainas teritorijā no 1918.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ukrainas Valsts
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Ungāri
UTC+3
UTC+3: Zils (decembris), oranžs (jūnijs), dzeltens (visu gadu), gaisi zils - jūras teritorijas UTC+3 atbilst šīm laika zonām.
Skatīt Ukrainas vēsture un UTC+3
Valahijas kņaziste
Valahijas kņaziste jeb Valahijas principāts (rumāņu: Principatul Țării Românești, Principatul Valahiei, arī Țara Românească) bija valsts (1310—1861) Eiropas dienvidaustrumos, mūsdienu Rumānijas teritorijas dienvidos.
Skatīt Ukrainas vēsture un Valahijas kņaziste
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Skatīt Ukrainas vēsture un Varšava
Varjagi
Nikolaja Rēriha glezna “Aizjūras viesi”, ar varjagu kuģotājiem Varjagi (senaustrumslāvu: варяже, варязи) bija sengrieķu un senkrievu valodā dots nosaukums skandināvu vikingiem, kuri kopš 8.
Skatīt Ukrainas vēsture un Varjagi
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Skatīt Ukrainas vēsture un Vācijas Impērija
Versaļas pils
Versaļas pils ir Francijas karaļu pils Versaļā, Ildefransas reģionā, aptuveni 20 km no Parīzes centra.
Skatīt Ukrainas vēsture un Versaļas pils
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Ukrainas vēsture un Viļņa
Viktors Janukovičs
Viktors Janukovičs (dzimis) ir Ukrainas politiķis, bijušais Ukrainas prezidents (2010—2014).
Skatīt Ukrainas vēsture un Viktors Janukovičs
Viktors Juščenko
Viktors Juščenko (dzimis, Horuživkā, Sumu apgabalā Ukrainā) ir Ukrainas politiķis.
Skatīt Ukrainas vēsture un Viktors Juščenko
Vinnica
Vinnica jeb iepriekš Viņņica ir pilsēta Ukrainas centrālās daļas rietumos, Vinnicas apgabala un Vinnicas rajona administratīvais centrs.
Skatīt Ukrainas vēsture un Vinnica
Vinnicas apgabals
Vinnicas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās centrālajā daļā.
Skatīt Ukrainas vēsture un Vinnicas apgabals
Vjatiči
Svjatoslavam Igorevičam (966) Vjatiči (senkrievu: вѧти́чи) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas 8.–13.
Skatīt Ukrainas vēsture un Vjatiči
Vladimiras-Suzdaļas kņazi
Kijivas Krievzemes kņazistes 11. gadsimtā. Vladimiras-Suzdaļas lielkņaziste izveidojās no Rostovas-Suzdaļas kņazistes (kartē - ''Rostov-Suzdal''). Vladimiras-Suzdaļas kņazi, vēlāk Vladimiras lielkņazi bija Vladimiras-Suzdaļas kņazistes (krievu:Владимиро-Суздальское княжество) valdnieki, kas pārņēma Kijivas lielkņazu dominējošo stāvokli krievu zemēs 12.
Skatīt Ukrainas vēsture un Vladimiras-Suzdaļas kņazi
Vladimirs Koroļenko
Vladimirs Koroļenko (dzimis, miris) bija ukraiņu rakstnieks, žurnālists un publicists.
Skatīt Ukrainas vēsture un Vladimirs Koroļenko
Vladimirs Monomahs
Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs (senkrievu: Володимиръ Мономахъ,,, kristītais vārds Vasilijs (Василий); dzimis, miris) bija Kijivas lielkņazs no 1113.
Skatīt Ukrainas vēsture un Vladimirs Monomahs
Vladimirs Putins
Vladimirs Putins (dzimis) ir pašreizējais Krievijas Federācijas prezidents, Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētājs.
Skatīt Ukrainas vēsture un Vladimirs Putins
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Skatīt Ukrainas vēsture un Vladimirs Svjatoslavičs
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632.
Skatīt Ukrainas vēsture un Vladislavs IV Vāsa
Volīnija
Volīnija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Volīnijas apgabals, Rivnes apgabals, daļēji Žitomiras apgabals, Ternopiļas apgabals, Hmeļnickas apgabals, kā arī Polijas Ļubļinas vojevodistes austrumu daļa.
Skatīt Ukrainas vēsture un Volīnija
Volīnijas apgabals
Volīnijas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Skatīt Ukrainas vēsture un Volīnijas apgabals
Volgas Bulgārija
Volgas Bulgārija bija protobulgāru valsts, kas pastāvēja no 7.
Skatīt Ukrainas vēsture un Volgas Bulgārija
Volodimira
Volodimira ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabalā pie Polijas robežas.
Skatīt Ukrainas vēsture un Volodimira
Zaporižjas Seča
alt.
Skatīt Ukrainas vēsture un Zaporižjas Seča
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Skatīt Ukrainas vēsture un Zelta Orda
1349. gads
1349.
Skatīt Ukrainas vēsture un 1349. gads
14. gadsimts
14.
Skatīt Ukrainas vēsture un 14. gadsimts
1954. gads
1954.
Skatīt Ukrainas vēsture un 1954. gads
1991. gads
1991.
Skatīt Ukrainas vēsture un 1991. gads
1997. gads
1997.
Skatīt Ukrainas vēsture un 1997. gads
2007.—2010. gada globālā finanšu krīze
2007.—2010.
Skatīt Ukrainas vēsture un 2007.—2010. gada globālā finanšu krīze
9. gadsimts
9.
Skatīt Ukrainas vēsture un 9. gadsimts
, Dienvidbuga, Dona, Donbasa karš, Donbass, Doneckas apgabals, Doneckas tautas republika, Drevļani, Dzimtbūšana, Ebreji, Eiromaidans, Eiropas vēsture, Ekonomikas izaugsme, Elizabete Petrovna, Ermanariks, Februāra revolūcija, Frančesko Bartolomeo Rastrelli, Galīcija, Galīcijas un Lodomērijas karaliste, Galīcijas-Volīnijas kņazi, Gardarīke, Grigorijs Potjomkins, Haliča, Hazāri, Helma, Hersona, Hetmanāts, Hluhiva, Hrihorijs Skovoroda, Huņņi, Iļja Repins, Iekšzemes kopprodukts, Ivanofrankivskas apgabals, Ivans Aivazovskis, Ivans Mazepa, Jaroslavs Vladimirovičs, Jaunkrievija (konfederācija), Jūlija Timošenko, Kaņiva, Katrīna II Lielā, Kauja pie Kalkas upes, Kazaki, Kazimirs IV Jagellons, Kazimirs Maļevičs, Kārlis I Hābsburgs, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Kerčas šaurums, Kijiva, Kijivas kņaziene Olga, Kijivas Universitāte, Klaušas, Konstantinopoles patriarhāts, Korosteņa, Krievija, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas SFPR, Krievijas Turkestāna, Krievijas Valsts Dome, Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2023), Krievu—turku karš (1768—1774), Krima, Krimas Autonomā Republika, Krimas haniste, Krimas okupācija, Krimas Republika, Kropivnicka, Kučuk-Kainardžas līgums, Kuļikovas kauja, Kubaņa, Kumāni, Lejupslīde (ekonomika), Leonīds Kravčuks, Leonīds Kučma, Lielais Ziemeļu karš, Lielā tautu staigāšana, Lietuvas lielkņaziste, Lubni, Lucka, Luhanskas tautas republika, Mariupole, Maskava, Maskavija, Melnā jūra, Mikolajiva, Moldāvija, Mongoļu impērija, Mscislava, Navahrudaka, Nikolajs Ļeskovs, Nikolajs Berdjajevs, Nikolajs Gogolis, Novembra revolūcija, Novgorodas kņazi, Novoserbija, Oļegs (kņazs), Odesa, Odesas apgabals, Oktobra revolūcija, Oleški, Oranžā revolūcija, Orlas-Kromu operācija, Osmaņu impērija, Ostgoti, Ostroha, Otrais pasaules karš, Otrais Ziemeļu karš, Padomju Savienība, Pavlo Skoropadskis, Pšemisla, Pēterburgas Zinātņu akadēmija, Pēteris I, Pečeņegi, Perejaslava, Pinska, Poļu—padomju karš, Podolija, Polija, Polijas kampaņa, Polijas Karaliste (1385—1569), Polijas kroņa zemes, Polijas Otrā republika, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Polocka, Protobulgāri, PSRS sabrukums, Rīgas miera līgums, Rietumukrainas Tautas Republika, Rivnes apgabals, Rokoko, Romas Republika, Rumānija, Rumānijas Karaliste, Rutēņi, Rutēņu valoda, Sambira, Sarkanā armija, Sarmati, Septiņgadu karš, Sergejs Prokofjevs, Severskijdoņeca, Sigismunds I Vecais, Sigismunds III Vāsa, Simferopole, Simons Petļura, Skiti, Slāvi, Slobodas Ukraina, Slovjanoserbija, Snaiperis, Staroduba, Stārasts, Svētā Romas impērija, Svjatoslavs Igorevičs, Ternopiļa, Ternopiļas apgabals, Trešais reihs, Turava, Ukraina, Ukrainas Centrālā Rada, Ukrainas PSR, Ukrainas reihskomisariāts, Ukrainas Tautas Republika, Ukrainas Valsts, Ungāri, UTC+3, Valahijas kņaziste, Varšava, Varjagi, Vācijas Impērija, Versaļas pils, Viļņa, Viktors Janukovičs, Viktors Juščenko, Vinnica, Vinnicas apgabals, Vjatiči, Vladimiras-Suzdaļas kņazi, Vladimirs Koroļenko, Vladimirs Monomahs, Vladimirs Putins, Vladimirs Svjatoslavičs, Vladislavs IV Vāsa, Volīnija, Volīnijas apgabals, Volgas Bulgārija, Volodimira, Zaporižjas Seča, Zelta Orda, 1349. gads, 14. gadsimts, 1954. gads, 1991. gads, 1997. gads, 2007.—2010. gada globālā finanšu krīze, 9. gadsimts.