Atvērt Google MapsSatura rādītājs
132 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Aleksandrs Ņevskis, Algādzis, Andrejs Rubļovs, Angļi, Autoceļš M10 (Krievija), Šliselburga, Ņeva, Ņevas kauja, Ņižņijnovgoroda, Belozerska, Boriss Jeļcins, Dāņu Igaunija, Demjanskas katls, Gardarīke, Gotlande, Hanzas savienība, Harju apriņķis, Hazāri, Igauņi, Ilmenis, Ivans IV, Izborska, Jaroslavs Vladimirovičs, Jersika (valsts), Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222), Kauja pie Otepē (1217), Kazimirs IV Jagellons, Kijiva, Kijivas Krievzeme, Konstantinopole, Koporje, Krievija, Krievijas Impērija, Krievu—zviedru karš (1610—1617), Kriviči, Latgaļi, Lādogas ezers, Ledus kauja, Livonija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Luga, Maskavija, Merieši, Muromieši, Normaņi, ... Izvērst indekss (82 vairāk) »
- UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Alberts fon Bukshēvdens
Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Aleksandrs Ņevskis
Algādzis
Algādzis bija muižas strādnieks, kas strādāja par noteiktu dienas vai nedēļas algu.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Algādzis
Andrejs Rubļovs
Andrejs Rubļovs (dzimis ap 1360. gadu,Православная энциклопедия. 380—387 miris 1428. gada 17. oktobrī Maskavā) bija viens no slavenākajiem Maskavas skolas ikonogrāfijas, grāmatu mākslas un monumentālās glezniecības meistariem.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Andrejs Rubļovs
Angļi
Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Angļi
Autoceļš M10 (Krievija)
M10 Krievijas federālo autoceļu kartē (2017) Autoceļš M10 "Krievija" (Автодорога М-10 «Россия») ir Krievijas Federācijas federālais autoceļš, kas ir daļa no Eiropas autoceļu maršruta E105.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Autoceļš M10 (Krievija)
Šliselburga
Šliselburga ir pilsēta pie Ņevas upes iztekas no Lādogas ezera Ļeņingradas apgabalā Krievijā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Šliselburga
Ņeva
Ņeva ir upe Krievijas ziemeļrietumos.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ņeva
Ņevas kauja
Ņevas kauja ir Novgorodas pirmajā hronikā minēta kauja, kas it kā notika Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ņevas kauja
Ņižņijnovgoroda
Ņižņijnovgoroda ir sena pilsēta Krievijas Eiropas daļā, Ņižņijnovgorodas apgabala un Volgas federālā apgabala centrs, Krievijas Federācijas ceturtā lielākā pilsēta.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ņižņijnovgoroda
Belozerska
Belozerska, agrāk Beloozera (Белоозеро) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vologdas apgabala rietumu daļā pie Belojes ezera.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Belozerska
Boriss Jeļcins
Boriss Jeļcins (—) bija pirmais Krievijas Federācijas prezidents no līdz.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Boriss Jeļcins
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Dāņu Igaunija
Demjanskas katls
Demjanskas katls bija militārs ielenkums, ko Otrā pasaules kara laikā pret vācu karaspēku īstenoja Sarkanā armija Demjanskas apkārtnē.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Demjanskas katls
Gardarīke
Gardarīkes aptuvenās robežas tagadējās Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijā 10. gadsimtā (oranžā krāsā). Sarkanā krāsā vikingu teritorijas līdz 9. gs., zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi. Gardarīke (arī Garðaveldi) ir sens Austrumeiropas ziemeļu daļas apzīmējums, kas sastopams skandināvu sāgās jau no 7.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Gardarīke
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Gotlande
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Hanzas savienība
Harju apriņķis
Harju apriņķis (jeb Harjumaa) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Harju apriņķis
Hazāri
Hazāru kapakmens ar menoras attēlu Hazāru monēta Hazāru kaganāts Hazāri bija tauta, kas no apmēram 200.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Hazāri
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Igauņi
Ilmenis
Ilmenis (Ilmeņa ezers, Ilmeņezers) ir liels ezers Krievijas Eiropas daļā, Novgorodas apgabalā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ilmenis
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ivans IV
Izborska
Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Izborska
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Jaroslavs Vladimirovičs
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Jersika (valsts)
Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krustnešu, letu un igauņu karagājieni notika garām Pleskavai (kartē - ''Pskov'') uz Novgorodu. Sakaliešu un ugauņu karagājieni notika uz Ingrijas zemi austrumos no Narvas. 1222.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222)
Kauja pie Otepē (1217)
1217.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Kauja pie Otepē (1217)
Kazimirs IV Jagellons
Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Kazimirs IV Jagellons
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Kijiva
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Kijivas Krievzeme
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Konstantinopole
Koporje
Koporjes cietoksnis. Koporje ir sens cietoksnis, kas atrodas vēsturiskajā votu apdzīvotajā Ingrijas zemē, šobrīd ciems Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Koporje
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievijas Impērija
Krievu—zviedru karš (1610—1617)
Krievu karavadoņa Skopina-Šuiska tikšanās ar Jakobu Delagardiju pirms karagājiena pret poļiem un lietuviešiem (1609). Jakoba Delagardija uzbrukums Novgorodas kremlim 1611. gada 16. jūlijā. Krievijas un Zviedrijas robežas izmaiņas no 1323. līdz 1743. gadam. Krievu—zviedru karš (1610—1617) jeb Ingrijas karš, saukts arī par "Delagardija karagājienu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Poļu—zviedru kara laikā 1610.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievu—zviedru karš (1610—1617)
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Kriviči
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Latgaļi
Lādogas ezers
Lādogas ezers (senais nosaukums: Нево) ir lielākais ezers Eiropā un 15.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Lādogas ezers
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ledus kauja
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Livonija
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Livonijas karš
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Livonijas Konfederācija
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Livonijas krusta kari
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Livonijas ordenis
Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Luga
Lugas norise. Luga ir literārs darbs, kura saturs atklājas darbībā un personu sarunās un kurš galvenokārt ir paredzēts iestudēšanai teātrī.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Luga
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Maskavija
Merieši
Merieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Merieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja mūsdienu Jaroslavļas, Ivanovas apgabalos, Tveras apgabala un Maskavas apgabala austrumu daļā, Vologdas apgabala dienvidos un Kostromas apgabala rietumos.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Merieši
Muromieši
Muromieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Muromieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja Okas baseinā mūsdienu Vladimiras apgabala austrumu daļā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Muromieši
Normaņi
Normaņu kontrolētās teritorijas ap 1130. gadu Normaņi (normandiešu: Normaunds;; — 'ziemeļnieki') bija vikingu grupa, kas no 8.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Normaņi
Novgorodas apgabals
Novgorodas apgabals ir Krievijas federālais subjekts.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas apgabals
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas kņazi
Novgorodas kodekss
''Novgorodas kodeksa'' pirmā lapa, 1010. gads Novgorodas kodekss (arī Novgorodas Psalmi, saskaņā ar vislabāk salasāmo tekstu) ir vecākā zināmā senās Krievijas grāmata (atrasta Veļikijnovgorodā jeb Novgorodā 2000. gadā).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas kodekss
Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Novgorodas karaspēks iebruka Tērbatas bīskapam pakļautajās igauņu zemēs Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Mindauga karagājienu uz Cēsīm.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)
Novgorodas Republika
Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas Republika
Novgorodas slaktiņš
Novgorodas ikona (12. gadsimts). Novgorodas slaktiņš notika Novgorodas pilsētā Livonijas kara laikā no 1570.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas slaktiņš
Oļegs (kņazs)
Oļegs (senaustrumslāvu: Оль́гъ, Ѡль́гъ,, saukts Viedais; miris 912. gadā, pēc citām ziņām 944. gadā) bija pusleģendārs varjagu Novgorodas kņazs no 897.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Oļegs (kņazs)
Oba
Oba ir upe Krievijā, viena no lielākajām pasaules upēm.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Oba
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Otrais pasaules karš
Pagājušo gadu vēsture
„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Pagājušo gadu vēsture
Pečeņegi
Pečeņegu apdzīvotā teritorija aptuveni 1015. gadā Pečeņegi bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 9.—11.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Pečeņegi
Permas novads
Permas novads ir viens no Krievijas Federācijas novadiem.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Permas novads
Poļani
Poļani maksā meslus hazāriem Poļani (senkrievu: Полѧне) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas apdzīvoja Dņepras upes labo krastu, kur tika nodibināta Kijivas Krievzemes galvaspilsēta Kijiva.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Poļani
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Polocka
Rakveres kauja
Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Rakveres kauja
Romas pāvestu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Romas pāvesti kopš 33.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Romas pāvestu uzskaitījums
Rostova
Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Rostova
Rublis
Krievijas rubļu (2006) Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016) Rublis ir naudas vienība.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Rublis
Ruriks
rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ruriks
Rusi
"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Rusi
Sakala
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Dienvidigaunijas dialekti mūsdienās. Sakaliešu valodas substrāts saglabājies kā Mulgi dialekts. Sakala bija seno igauņu zeme, kas 13.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Sakala
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Sanktpēterburga
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Sāmsala
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Sibīrija
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Somija
Somijas krusta kari
Trīs Somijas krusta karagājieni (ap 1150. gadu, ap 1238./1239. gadu, ap 1293./1294. gadu). Somijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums Somijas iekarošanai un kristīšanai 13. gadsimtā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Somijas krusta kari
Staraja Ladoga
9. gs. varjagu kurgāni pie Volhovas upes (mūsdienu skats) Staraja Ladogas mūsdienu ģerbonis, kam pamatā ir Rurika dinastijas zīme - pikējošs vanagshttp://www.chernov-trezin.narod.ru/GerbRurika.htm Чернов Ю. В Старой Ладоге найден герб Рюрика?, 2009 Staraja Ladogas apmetnē atrastais rūnu raksts no 10.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Staraja Ladoga
Staraja Rusa
Staraja Rusa ir pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala centrālajā daļā, Staraja Rusas rajona centrs pie Porusjas upes ietekas Polistas upē.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Staraja Rusa
Stolbovas miera līgums
Gustavs Ādolfs. Stolbovas miera līgums bija starpvalstu līgums, kuru Ingrijas kara (1610–1617) beigās Stolbovas sādžā netālu no Tihvinas 1617.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Stolbovas miera līgums
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Tālava
Turku
Turku jeb Obu ir pilsēta Somijas dienvidrietumos pie Auras upes ietekas Baltijas jūrā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Turku
Ugaunija
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ugaunija
Ukrainas hrivna
Ukrainas hrivna ir Ukrainas nacionālā valūta kopš.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ukrainas hrivna
UTC+3
UTC+3: Zils (decembris), oranžs (jūnijs), dzeltens (visu gadu), gaisi zils - jūras teritorijas UTC+3 atbilst šīm laika zonām.
Skatīt Veļikijnovgoroda un UTC+3
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Vērmahts
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Veļikijnovgoroda
Vepsi
Vepsu tautas karogs. Senā vepsu (''Veps'') apdzīvotā teritorija. Vepsi (pašnosaukums: vepslaine, bepslaane), senkrievu hronikās vesi, ir neliela somugru tauta, kas izkaisīti dzīvo senās Ingrijas teritorijā, tagadējā Karēlijas Republikā, Ļeņingradas apgabalā un Vologdas apgabalā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Vepsi
Viruzeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Viruzeme
Vladimiras-Suzdaļas kņazi
Kijivas Krievzemes kņazistes 11. gadsimtā. Vladimiras-Suzdaļas lielkņaziste izveidojās no Rostovas-Suzdaļas kņazistes (kartē - ''Rostov-Suzdal''). Vladimiras-Suzdaļas kņazi, vēlāk Vladimiras lielkņazi bija Vladimiras-Suzdaļas kņazistes (krievu:Владимиро-Суздальское княжество) valdnieki, kas pārņēma Kijivas lielkņazu dominējošo stāvokli krievu zemēs 12.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Vladimiras-Suzdaļas kņazi
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Vladimirs Svjatoslavičs
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Zelta Orda
Zelta Ordas hanu uzskaitījums
Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Zelta Ordas hanu uzskaitījums
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Zobenbrāļu ordenis
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Zviedri
1014. gads
1014.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1014. gads
1136. gads
1136.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1136. gads
1142. gads
1142.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1142. gads
1179. gads
1179.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1179. gads
1217. gads
1217.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1217. gads
1222. gads
1222.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1222. gads
1228. gads
1228.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1228. gads
1234. gads
1234.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1234. gads
1240. gads
1240.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1240. gads
1241. gads
1241.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1241. gads
1242. gads
1242.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1242. gads
1252. gads
1252.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1252. gads
1259. gads
1259.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1259. gads
1268. gads
1268.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1268. gads
1283. gads
1283.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1283. gads
1293. gads
1293.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1293. gads
1300. gads
1300.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1300. gads
1318. gads
1318.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1318. gads
1323. gads
1323.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1323. gads
1326. gads
1326.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1326. gads
1364. gads
1364.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1364. gads
1446. gads
1446.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1446. gads
1456. gads
1456.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1456. gads
1471. gads
1471.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1471. gads
1478. gads
1478.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1478. gads
1570. gads
1570.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1570. gads
1611. gads
1611.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1611. gads
1617. gads
1617.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1617. gads
1650. gads
1650.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1650. gads
1727. gads
1727.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1727. gads
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1941. gads
1944. gads
1944.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1944. gads
1951. gads
1951.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1951. gads
1992. gads
1992.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1992. gads
1999. gads
1999.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1999. gads
859. gads
859.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 859. gads
862. gads
862.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 862. gads
882. gads
882.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 882. gads
Skatīt arī
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā
- Šliselburga
- Altajs
- Baikāls
- Derbenta
- Gatčina
- Jaroslavļa
- Kamčatka
- Kazaņas kremlis
- Komi pirmatnējie meži
- Kronštate
- Kuršu kāpas
- Maskavas kremlis
- Pleskava
- Pulkovas observatorija
- Putorana
- Sanktpēterburga
- Sarkanais laukums
- Solovku salas
- Strūves ģeodēziskais loks
- UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā
- Uvsnūrs
- Vasilija Svētlaimīgā katedrāle
- Veļikijnovgoroda
- Vladimira
- Vrangeļa sala
Zināms kā Lielā Novgoroda, Novgoroda, Novgorodieši, Novgroda.