Līdzības starp Vācijas vēsture un Ziemeļjūra
Vācijas vēsture un Ziemeļjūra ir 15 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Apvienotā Karaliste, Baltijas jūra, Dānija, Elba, Francija, Frīzi, Hanzas savienība, Napoleons Bonaparts, Otrais pasaules karš, Reina, Sakši, Skandināvija, Vācija, 1958. gads, 1999. gads.
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Apvienotā Karaliste un Vācijas vēsture · Apvienotā Karaliste un Ziemeļjūra ·
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Baltijas jūra un Vācijas vēsture · Baltijas jūra un Ziemeļjūra ·
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Dānija un Vācijas vēsture · Dānija un Ziemeļjūra ·
Elba
Elba jeb Laba (augšsorbu un) ir upe Centrāleiropā, kas sākas Krkonošes kalnos, Čehija ziemeļaustrumos, tālāk plūst caur Vāciju un ietek Ziemeļjūrā.
Elba un Vācijas vēsture · Elba un Ziemeļjūra ·
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Francija un Vācijas vēsture · Francija un Ziemeļjūra ·
Frīzi
Frīzi ir tauta Nīderlandē, pamatā Frīzlandes provincē, daļēji Groningenas provincē un Ziemeļfrīzu salās, kā arī Vācijā (ZR, Ziemeļfrīzu salās, Helgolandē).
Frīzi un Vācijas vēsture · Frīzi un Ziemeļjūra ·
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Hanzas savienība un Vācijas vēsture · Hanzas savienība un Ziemeļjūra ·
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Napoleons Bonaparts un Vācijas vēsture · Napoleons Bonaparts un Ziemeļjūra ·
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Otrais pasaules karš un Vācijas vēsture · Otrais pasaules karš un Ziemeļjūra ·
Reina
Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.
Reina un Vācijas vēsture · Reina un Ziemeļjūra ·
Sakši
Sakši bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē.
Sakši un Vācijas vēsture · Sakši un Ziemeļjūra ·
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Skandināvija un Vācijas vēsture · Skandināvija un Ziemeļjūra ·
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Vācija un Vācijas vēsture · Vācija un Ziemeļjūra ·
1958. gads
1958.
1958. gads un Vācijas vēsture · 1958. gads un Ziemeļjūra ·
1999. gads
1999.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Vācijas vēsture un Ziemeļjūra ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Vācijas vēsture un Ziemeļjūra
Salīdzinājums starp Vācijas vēsture un Ziemeļjūra
Vācijas vēsture ir 243 attiecības, bet Ziemeļjūra ir 109. Tā kā viņi ir kopīgs 15, Jaccard indekss ir 4.26% = 15 / (243 + 109).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Vācijas vēsture un Ziemeļjūra. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: