Satura rādītājs
90 attiecības: Akra, Andrāšs II, Austrija, Austrijas Impērija, Austroungārija, Ģerbonis, Žemaitija, Čehija, Čehoslovākijas Otrā republika, Ņešava, Baltijas jūra, Bavārijas Karaliste, Bohēmijas Karaliste, Brēmene, Celestīns III, Dānija, Durbes kauja, Frīdrihs II Hoenštaufens, Galileja, Gothards Ketlers, Gotlande, Grunvaldes kauja, Hanzas savienība, Honorijs III, Inocents III, Jaunava Marija, Jeruzalemes Karaliste, Karaļa Prūsija, Karaļauči, Krusta kari, Kurši, Kursa, Kurzemes bīskapija, Kurzemes un Zemgales hercogi, Latvija, Lībeka, Ledus kauja, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvieši, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Malborka, Malborkas pils, Mameluks, Mazovijas kņazi, Mazovijas Konrāds, Napoleons Bonaparts, ... Izvērst indekss (40 vairāk) »
Akra
Akra (angļu: Accra) ir pilsēta Ganas dienvidos, Atlantijas okeāna krastā.
Skatīt Vācu ordenis un Akra
Andrāšs II
Andrāšs II (dzimis ap 1177. gadu, miris) bija Ungārijas karalis no 1205.
Skatīt Vācu ordenis un Andrāšs II
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Skatīt Vācu ordenis un Austrija
Austrijas Impērija
Austrijas Impērija bija Hābsburgu dinastijas pārvaldītās impērijas nosaukums no 1804.
Skatīt Vācu ordenis un Austrijas Impērija
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Skatīt Vācu ordenis un Austroungārija
Ģerbonis
hoplitu individuālo simbolu rekonstrukcija Ģerbonis ir simbolisks grafisks attēls vai reljefa atveidojums, kas apliecina ģerboņa nēsātāja piederību dzimtai, pilsētai, kopienai, valstij, organizācijai, kuras simbols ir šis konkrētais ģerbonis, kuru nevar lietot neviens, kurš nav piederīgs šo ģerboni lietojošai dzimtai, pilsētai, kopienai, valstij, organizācijai.
Skatīt Vācu ordenis un Ģerbonis
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Skatīt Vācu ordenis un Žemaitija
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Skatīt Vācu ordenis un Čehija
Čehoslovākijas Otrā republika
Čehoslovākijas Republika (čehu un slovāku: Česko-Slovenská Republika) jeb Čehoslovākijas Otrā republika pastāvēja 169 dienas — no 1938.
Skatīt Vācu ordenis un Čehoslovākijas Otrā republika
Ņešava
Ņešava ir Polijas pilsēta Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidaustrumiem no Cehocinekas Vislas upes kreisajā krastā.
Skatīt Vācu ordenis un Ņešava
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Vācu ordenis un Baltijas jūra
Bavārijas Karaliste
Karalistes lielais ģerbonis Bavārijas karaliste Vācijas Impērijas sastāvā Ludvigs I Bavārijas Karaliste bija vācu valsts, kas pastāvēja no 1806.
Skatīt Vācu ordenis un Bavārijas Karaliste
Bohēmijas Karaliste
Bohēmija (sarkanā) un Bohēmijas kroņa zemes (sārtā) Svētās Romas impērijas sastāvā, 1618 Bohēmijas Karalistes administratīvais dalījums Austroungārijas pakļautībā Bohēmijas karogs Bohēmijas Karaliste bija karaliste tagadējās Čehijas teritorijā, kas pastāvēja no 1085.
Skatīt Vācu ordenis un Bohēmijas Karaliste
Brēmene
Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Skatīt Vācu ordenis un Brēmene
Celestīns III
Pāvests Celestīns III, īstajā vārdā Džačinto Bobone (dzimis aptuveni 1106. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1191.
Skatīt Vācu ordenis un Celestīns III
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Vācu ordenis un Dānija
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Skatīt Vācu ordenis un Durbes kauja
Frīdrihs II Hoenštaufens
Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.
Skatīt Vācu ordenis un Frīdrihs II Hoenštaufens
Galileja
Senās Galilejas karte ap 50. gadu mūsu ērā Galileja (HaGalil,,,, al-Jalīl) ir vēsturisks reģions mūsdienu Izraēlas ziemeļos, kuru lielākoties veido divi Izraēlas apgabali: Ziemeļu apgabals un Haifas apgabals.
Skatīt Vācu ordenis un Galileja
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Skatīt Vācu ordenis un Gothards Ketlers
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Skatīt Vācu ordenis un Gotlande
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Skatīt Vācu ordenis un Grunvaldes kauja
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Skatīt Vācu ordenis un Hanzas savienība
Honorijs III
Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.
Skatīt Vācu ordenis un Honorijs III
Inocents III
Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.
Skatīt Vācu ordenis un Inocents III
Jaunava Marija
Jaunava Marija grieķu ikonā (aptuveni 16. gadsimta beigas) Saskaņā ar Jauno Derību Jaunava Marija (aramiešu מרים 'stiprā', 'daiļā' vai arī 'Kundze') bija Jēzus Kristus māte un (viņa ieņemšanas brīdī) Jāzepa sieva (Mateja 1:18-20, Lūkas 1:35).
Skatīt Vācu ordenis un Jaunava Marija
Jeruzalemes Karaliste
Jeruzalemes Karaliste krusta karu rezultātā pastāvēja no 1099. līdz 1291. gadam. Tās pastāvēšanu iedala divos posmos. Pirmais ilga līdz 1187., kad gandrīz visu karalisti iekaroja Saladīna armija. Trešā krusta kara rezultātā krustneši atguva daļu teritorijas. Līdz ar kara situāciju mainījās karalistes galvaspilsētas.
Skatīt Vācu ordenis un Jeruzalemes Karaliste
Karaļa Prūsija
Kulmas zemes, vēlāk Karaļa Prūsijas karogs (1466) Varmijas bīskapiju (dzeltena, ''Fürstbistum Ermland'') Karaļa Prūsija jeb Rietumprūsija bija autonoma Polijas karaļvalsts (no 1466), vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts (no 1569) daļa seno prūšu (agrāko Kulmas, Pamedes un Varmijas zemju) un Pomerānijas teritorijā līdz Polijas dalīšanai 1772.
Skatīt Vācu ordenis un Karaļa Prūsija
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Skatīt Vācu ordenis un Karaļauči
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Skatīt Vācu ordenis un Krusta kari
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Vācu ordenis un Kurši
Kursa
Kursa var būt.
Skatīt Vācu ordenis un Kursa
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Skatīt Vācu ordenis un Kurzemes bīskapija
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Skatīt Vācu ordenis un Kurzemes un Zemgales hercogi
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Vācu ordenis un Latvija
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Skatīt Vācu ordenis un Lībeka
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Skatīt Vācu ordenis un Ledus kauja
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Vācu ordenis un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Skatīt Vācu ordenis un Lietuvieši
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Vācu ordenis un Livonijas karš
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Vācu ordenis un Livonijas Konfederācija
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Vācu ordenis un Livonijas krusta kari
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Vācu ordenis un Livonijas ordeņa mestri
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Vācu ordenis un Livonijas ordenis
Malborka
Malborka ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē pie Vislas attekas Nogatas.
Skatīt Vācu ordenis un Malborka
Malborkas pils
Vācu ordeņa pils Malborkā ir viduslaiku pils Malborkā, Polijā.
Skatīt Vācu ordenis un Malborkas pils
Mameluks
Mameluks (arī memluks vai mameļuks, arābu valodā: مملوك, "valdījumā esošs"), kareivis, vergs, kas pārgājis islāmā un kalpo musulmaņu kalifam vai ajubīdu sultānam.
Skatīt Vācu ordenis un Mameluks
Mazovijas kņazi
Mazovijas kņazistes ģerbonis ar Mazovijas zīmi - sarkano pūķi un Pjastu dinastijas zīmi - balto ērgli Mazovija (''Mazowsze'') un tās kaimiņzemes (14. gs. sākums) Rāvas un Varšavas dalienās starp Boļeslava II dēliem (1313-1345) Mazovijas sadalīšana Plockas un Varšavas dalienās starp Zemovīta III dēliem (1381) Mazovijas kņazi bija Pjastu dinastijas valdnieki Polijā — Mazovijas, Kujāvijas un apkārtējo zemju valdnieki 12.-16.
Skatīt Vācu ordenis un Mazovijas kņazi
Mazovijas Konrāds
Konrāds I Pjasts, biežāk saukts Mazovijas Konrāds (dzimis 1187. vai 1188. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Mazovijas kņazs (1200-1247) un Polijas lielkņazs (1229—1232, 1241—1243).
Skatīt Vācu ordenis un Mazovijas Konrāds
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Skatīt Vācu ordenis un Napoleons Bonaparts
Neapoles karaliste
Sicīlijas karaliste 1154. gadā Itālijas pussala un reģiona valstis, 1810 Neapoles karaliste, oficiāli Sicīlijas karaliste, bija valsts, kas pastāvēja mūsdienu Itālijas dienvidu daļā.
Skatīt Vācu ordenis un Neapoles karaliste
Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis
Maltas ordeņa ģerbonis Maltas ordeņa vairogs un krusts Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis jeb Neatkarīgais militārais un hospitālais Maltas bruņinieku ordenis (S.M.H.O.M.), pilnā nosaukumā Neatkarīgais Hospitālais Militārais Svētā Jeruzalemes Jāņa, Rodas un Maltas ordenis ir valstisks veidojums, starptautisko tiesību subjekts ar ierobežotu tiesībsubjektību, kas izveidojies no Romas katoļu Baznīcas viduslaiku Hospitāliešu mūku-bruņinieku ordeņa.
Skatīt Vācu ordenis un Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis
Palestīna
Palestīnas reģions 1922. gadā 2003. gada fotogrāfija Palestīna (Plištim; Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn) ir reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.
Skatīt Vācu ordenis un Palestīna
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Vācu ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Polijas kroņa zemes
Ar sarkanu iezīmētas Polijas kroņa zemes 1635. gadā Polijas kroņa zemes (poļu: Korona Królestwa Polskiego, latīņu: Corona Regni Poloniae) ir nosaukums poļu pārvaldē esošajām zemēm Polijas-Lietuvas personālūnijas periodā no 1386.
Skatīt Vācu ordenis un Polijas kroņa zemes
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Skatīt Vācu ordenis un Prūši
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Vācu ordenis un Rīgas arhibīskapija
Reinas Konfederācija
Reinas Konfederācija, 1812 Reinas Konfederācija bija Napoleona karu rezultātā izveidota vācu valstu apvienība, kas pastāvēja no 1806.
Skatīt Vācu ordenis un Reinas Konfederācija
Rimini
Rimini (izrunā) ir pilsēta Emīlijas-Romanjas reģionā Itālijā.
Skatīt Vācu ordenis un Rimini
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Vācu ordenis un Romas Katoļu baznīca
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Skatīt Vācu ordenis un Saules kauja
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Skatīt Vācu ordenis un Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Svētais Juris
Svētais Juris jeb svētais Jurģis (dzimis, pēc leģendām, starp 270. un 281. gadu, miris, pēc leģendām) ir kristiešu svētais, sevišķi godāts pareizticīgajā tradīcijā.
Skatīt Vācu ordenis un Svētais Juris
Svētais Krēsls
Svētā Krēsla emblēma Svētais Krēsls ir Romas Katoļu baznīcas jurisdikcija, Romas pāvesta krēsls.
Skatīt Vācu ordenis un Svētais Krēsls
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Vācu ordenis un Svētā Romas impērija
Templiešu ordenis
Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.
Skatīt Vācu ordenis un Templiešu ordenis
Toruņa
Toruņa, vēsturiskais vācu nosaukums Torna ir Polijas pilsēta tās centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Vislas upes krastos, netālu no Drvencas ietekas.
Skatīt Vācu ordenis un Toruņa
Transilvānija
Transilvānija Rumānijā un Eiropā Transilvānija (vai Transilvania, — 'aizmežu zeme') ir vēsturisks reģions Eiropā, mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, ko pārsvarā apdzīvo rumāņi un ungāri.
Skatīt Vācu ordenis un Transilvānija
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Skatīt Vācu ordenis un Ungārija
Ungārijas Elizabete
Svētā Ungārijas Elizabete vai Tīringenes Elizbete (dzimusi, mirusi) bija Ungārijas karalistes princese, Tīringenes landgrāfiene un katoļu svētā.
Skatīt Vācu ordenis un Ungārijas Elizabete
Ungārijas Karaliste
Ungārijas Karaliste (ungāru: Magyar Királyság) bija daudzetniska monarhija Centrālajā Eiropā, kas pastāvēja no 1000.
Skatīt Vācu ordenis un Ungārijas Karaliste
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Vācu ordenis un Vācija
Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordeņa lielmestra zīmogs viduslaikos. Vācu ordeņa lielmestri jeb virsmestri ir Vācu ordeņa augstākie pavēlnieki un karavadoņi.
Skatīt Vācu ordenis un Vācu ordeņa lielmestri
Vācu ordeņa Prūsijas mestri
Prūsijas mestra pārvaldes apgabals ar atsevišķām komturejām un bīskapu zemēm. Vācu ordeņa Prūsijas mestri bija Vācu ordeņa pavēlnieki Prūsijas zemēs pēc tam, kad Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs II 1226.
Skatīt Vācu ordenis un Vācu ordeņa Prūsijas mestri
Vācu ordeņa valsts
Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.
Skatīt Vācu ordenis un Vācu ordeņa valsts
Vācu ordeņa vācmestri
Svētās Romas impērijas teritorijā. Vācu ordeņa vācmestri (latīņu: magister Germaniae, vācu: Deutschmeister jeb Meister zu deutschen und welschen Landen) bija Vācu ordeņa pavēlnieki (mestri) Svētās Romas impērijas teritorijā.
Skatīt Vācu ordenis un Vācu ordeņa vācmestri
Vīne
Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Vācu ordenis un Vīne
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Vācu ordenis un Veļikijnovgoroda
Venēcija
Venēcija ir pilsēta Itālijā, Veneto reģiona un Venēcijas provinces galvaspilsēta.
Skatīt Vācu ordenis un Venēcija
Venēcijas Republika
Venēcijas Republika aptuvens nosaukums valstij, kas izveidojās tagadējās Venēcijas teritorijā un gadsimtu laikā savu varu izpleta Veneto, Dalmācijā un Vidusjūras reģionā.
Skatīt Vācu ordenis un Venēcijas Republika
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Skatīt Vācu ordenis un Zelta Orda
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Vācu ordenis un Zemgaļi
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Vācu ordenis un Zobenbrāļu ordenis
1370. gads
1370.
Skatīt Vācu ordenis un 1370. gads
1385. gads
1385.
Skatīt Vācu ordenis un 1385. gads
1398. gads
1398.
Skatīt Vācu ordenis un 1398. gads
1408. gads
1408.
Skatīt Vācu ordenis un 1408. gads
1409. gads
1409.
Skatīt Vācu ordenis un 1409. gads
1410. gads
1410.
Skatīt Vācu ordenis un 1410. gads
1422. gads
1422.
Skatīt Vācu ordenis un 1422. gads
Zināms kā Prūsijas ordenis, Teitoņu bruņinieki, Teitoņu ordenis.