Līdzības starp Vītauts Dižais un Ķēstutis
Vītauts Dižais un Ķēstutis ir 23 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Aļģirds, Šķirgailis, Ģedimina dzimta, Ģedimins, Žemaitija, Žigimants, Biruta (Lietuvas valdniece), Grodņa, Grodņas kņazi, Jagailis, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas ordenis, Mindaugs, Pleskava, Polija, Svētā Romas impērija, Traķi, Traķu kunigaitija, Vaidelotis, Viļņa, Zelta Orda, 1382. gads.
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Aļģirds un Vītauts Dižais · Aļģirds un Ķēstutis ·
Šķirgailis
Šķirgailis jeb Skirgailis (kristītie vārdi „Ivans/Kazimirs”, dzimis ap 1354. gadu, miris 1397.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis.
Šķirgailis un Vītauts Dižais · Šķirgailis un Ķēstutis ·
Ģedimina dzimta
Ģedimina dzimtas simbols — Ģediminaišu stabi Ģedimina dzimta vai Ģediminaiši bija Lietuvas valdnieku dzimta, ko aizsāka dižkunigaitis Ģedimins.
Vītauts Dižais un Ģedimina dzimta · Ģedimina dzimta un Ķēstutis ·
Ģedimins
Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.
Vītauts Dižais un Ģedimins · Ģedimins un Ķēstutis ·
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Vītauts Dižais un Žemaitija · Ķēstutis un Žemaitija ·
Žigimants
Žigimants jeb Zigmunds (dzimis ap 1365. gadu, miris 1440.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Ķēstuta dēls un Vītauta jaunākais brālis.
Vītauts Dižais un Žigimants · Ķēstutis un Žigimants ·
Biruta (Lietuvas valdniece)
Biruta un Ķēstutis romantiskā gleznā no Palangas Dzintara muzeja arhīviem. Biruta (mirusi 1382. vai 1389. gadā) bija Palangas kuršu vaidelote, Lietuvas dižkunigaiša Ķēstuta otrā sieva un Vītauta Dižā māte.
Biruta (Lietuvas valdniece) un Vītauts Dižais · Biruta (Lietuvas valdniece) un Ķēstutis ·
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Grodņa un Vītauts Dižais · Grodņa un Ķēstutis ·
Grodņas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Grodņas kņazs bija Grodņas dalienu kņazistes valdnieka tituls 11.-14.
Grodņas kņazi un Vītauts Dižais · Grodņas kņazi un Ķēstutis ·
Jagailis
Jagailis, vēlāk Vladislavs II Jagello (dzimis ap 1348. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs.
Jagailis un Vītauts Dižais · Jagailis un Ķēstutis ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Lietuvas lielkņaziste un Vītauts Dižais · Lietuvas lielkņaziste un Ķēstutis ·
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Lietuvas valsts vadītāji un Vītauts Dižais · Lietuvas valsts vadītāji un Ķēstutis ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Livonijas ordenis un Vītauts Dižais · Livonijas ordenis un Ķēstutis ·
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Mindaugs un Vītauts Dižais · Mindaugs un Ķēstutis ·
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Pleskava un Vītauts Dižais · Pleskava un Ķēstutis ·
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Polija un Vītauts Dižais · Polija un Ķēstutis ·
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Svētā Romas impērija un Vītauts Dižais · Svētā Romas impērija un Ķēstutis ·
Traķi
Traķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidos, 28 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.
Traķi un Vītauts Dižais · Traķi un Ķēstutis ·
Traķu kunigaitija
Ķēstuta zīmogs (KYNSTVTTE DVX DE TRACKEN, 1379) Mūsdienu Traķu rajona ģerbonis. Traķu kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa ar centru Traķos, kas bija pakļauta dižkunigaiša Ģedimina dēlam Ķēstutim un viņa pēcnācējiem.
Traķu kunigaitija un Vītauts Dižais · Traķu kunigaitija un Ķēstutis ·
Vaidelotis
koklēm, jauneklis ar gar sāniem nolaistu zobenu un zirga galvaskauss Vaidelotis (prūšu: vaidilas, vaidilutis) bija seno baltu tautu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs, kā arī seno latviešu dziesminieks un burtnieks.
Vaidelotis un Vītauts Dižais · Vaidelotis un Ķēstutis ·
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Viļņa un Vītauts Dižais · Viļņa un Ķēstutis ·
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Vītauts Dižais un Zelta Orda · Zelta Orda un Ķēstutis ·
1382. gads
1382.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Vītauts Dižais un Ķēstutis ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Vītauts Dižais un Ķēstutis
Salīdzinājums starp Vītauts Dižais un Ķēstutis
Vītauts Dižais ir 75 attiecības, bet Ķēstutis ir 62. Tā kā viņi ir kopīgs 23, Jaccard indekss ir 16.79% = 23 / (75 + 62).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Vītauts Dižais un Ķēstutis. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: