Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: Ļesnas kauja, Birži (Lietuva), Biržu pils, Jēkabpils vēsture, Kauja pie Jēkabpils, Kārlis Gustavs Frēlihs, Kurzemes gubernatoru uzskaitījums, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas dragūnu eskadrons, Livonijas dragūnu pulks, Mūrmuižas kauja, Nilss Strembergs, Poltavas kauja, Rūdolfs Fēlikss Bauers, Sēlijas vēsture, Sēlpils pils, Zviedru Vidzeme, Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums, 26. jūlijs.
Ļesnas kauja
Ļesnas kauja (N. Larmesens, pēc 1722). Krievu kavalērijas uzbrukums vezumniekiem (A. Kocebū, 1870). Ļesnas kauja jeb kauja pie Ļesnajas bija Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika pie Slavharadas Baltkrievijas austrumos 1708.
Jaunums!!: Ādams Lēvenhaupts un Ļesnas kauja · Redzēt vairāk »
Birži (Lietuva)
Birži ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 22 kilometrus uz dienvidiem no Skaistkalnes.
Jaunums!!: Ādams Lēvenhaupts un Birži (Lietuva) · Redzēt vairāk »
Biržu pils
Biržu pils ir zemes bastiona tipa pils Biržos, Lietuvā.
Jaunums!!: Ādams Lēvenhaupts un Biržu pils · Redzēt vairāk »
Jēkabpils vēsture
Krustpils (pa kreisi) un Jēkabpils (pa labi aiz salas) 18. gs. beigās (no Broces kolekcijas). Jēkabpils vēsture aptver laika periodu kopš Krustpils dibināšanas bīskapam Albertam fon Bukshēvdenam piešķirtajā Jersikas ķēniņvalsts daļā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Ādams Lēvenhaupts un Jēkabpils vēsture · Redzēt vairāk »
Kauja pie Jēkabpils
Kauja pie Jēkabpils bija viena no Lielā Ziemeļu kara lielajām kaujām, kurā 1704.
Jaunums!!: Ādams Lēvenhaupts un Kauja pie Jēkabpils · Redzēt vairāk »
Kārlis Gustavs Frēlihs
Kārlis Gustavs Frēlihs (1637—1714) bija vācu izcelsmes Zviedrijas armijas virsnieks.
Jaunums!!: Ādams Lēvenhaupts un Kārlis Gustavs Frēlihs · Redzēt vairāk »
Kurzemes gubernatoru uzskaitījums
19. gadsimtā Kurzemes hercogu Jelgavas pils pārtapa par Kurzemes gubernatoru rezidenci. Kurzemes gubernatori bija Zviedrijas, vēlāk Krievijas impērijas valdnieku iecelti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas pārvaldnieki no 18.
Jaunums!!: Ādams Lēvenhaupts un Kurzemes gubernatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Ādams Lēvenhaupts un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonijas dragūnu eskadrons
Livonijas dragūnu eskadroni bija Zviedru Vidzemes jātnieku eskadroni, kas piedalījās Lielajā Ziemeļu karā.
Jaunums!!: Ādams Lēvenhaupts un Livonijas dragūnu eskadrons · Redzēt vairāk »
Livonijas dragūnu pulks
Livonijas dragūnu pulks bija Zviedru Vidzemes jātnieku pulks, kas piedalījās Lielajā Ziemeļu karā.
Jaunums!!: Ādams Lēvenhaupts un Livonijas dragūnu pulks · Redzēt vairāk »
Mūrmuižas kauja
Mūrmuižas kauja notika 1705.
Jaunums!!: Ādams Lēvenhaupts un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »
Nilss Strembergs
Nilss Strembergs, arī Nilss Štrombergs (1646—1723) bija Zviedrijas karavadonis, grāfs, Zviedru Igaunijas ģenerālgubernators (1706—1709), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators, vadīja Rīgas aizstāvēšanu (1709—1710).
Jaunums!!: Ādams Lēvenhaupts un Nilss Strembergs · Redzēt vairāk »
Poltavas kauja
Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.
Jaunums!!: Ādams Lēvenhaupts un Poltavas kauja · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Fēlikss Bauers
Rūdolfs Fēlikss Bauers pēc Poltavas kaujas. Rūdolfs Fēlikss Bauers (Rudolph Felix Bauer; 1667—1717), pēc pāriešanas krievu dienestā Rodions Hristianovičs Baurs, arī Kristiāns Fēlikss Bauers bija zviedru, pēc tam krievu virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Ādams Lēvenhaupts un Rūdolfs Fēlikss Bauers · Redzēt vairāk »
Sēlijas vēsture
Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.
Jaunums!!: Ādams Lēvenhaupts un Sēlijas vēsture · Redzēt vairāk »
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Jaunums!!: Ādams Lēvenhaupts un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Ādams Lēvenhaupts un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums
Rīga Livonijā ar ģerboni (no 1700. gada enciklopēdijas ''Politica politica. Statistisches Städte-Buch''). Šajā uzskaitījumā apkopoti Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori no 1622.
Jaunums!!: Ādams Lēvenhaupts un Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
26. jūlijs
26.
Jaunums!!: Ādams Lēvenhaupts un 26. jūlijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Adam Ludwig Lewenhaupt, Adams Ludvigs Levenhaupts, Lewenhaupt, Lēvenhaupts, Ādams Ludvigs Levenhaupts, Ādams Ludvigs Lēvenhaupts.
