Atvērt Google MapsSatura rādītājs
16 attiecības: Čerņahovskas rajons, Baltijas kara apgabals, Dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte, Grosjēgersdorfas kauja, Guseva, Jons Berents, Kaļiņingradas apgabals, Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums, Mazā Lietuva, Mihaels Andreass Barklajs de Tolli, Nord-Express, Olština, Otrā Mazūrijas ezeru kauja, Prūsijas lietuvieši, Prēgele, Totlēbeni.
Čerņahovskas rajons
Čerņahovskas rajons ir Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons.
Skatīt Čerņahovska un Čerņahovskas rajons
Baltijas kara apgabals
PSRS Baltijas robežapgabala teritorija, kas sakrita ar Baltijas kara apgabala teritoriju. Baltijas kara apgabals (BKA) bija pēc Baltijas valstu okupācijas Otrā pasaules kara laikā izveidots PSRS bruņoto spēku militārais apgabals (1940—1941, 1945—1991).
Skatīt Čerņahovska un Baltijas kara apgabals
Dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte
Jelgavas dzelzceļa stacija (pirms 1914). Tauraģes dzelzceļa stacija (1938). Paģēģu dzelzceļa stacija, Lietuvas-Vācijas robežstacija (1923-1939). Tilzītes dzelzceļa stacija (1910). Dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte bija Pirmā pasaules kara laikā 1915.-1916.
Skatīt Čerņahovska un Dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte
Grosjēgersdorfas kauja
Grosjēgersdorfas kauja. Grosjēgersdorfas kauja bija Septiņgadu kara kauja 1757.
Skatīt Čerņahovska un Grosjēgersdorfas kauja
Guseva
Guseva (līdz 1946. gadam - Gumbinene) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz austrumiem no Čerņahovskas pie Pisas upes.
Skatīt Čerņahovska un Guseva
Jons Berents
Jons Bērents (Behrendt, 1667. g. 18. janvāris, Čerņahovska, Mazā Lietuva – 1737. g. 13. aprīlis, turpat) – luterāņu mācītājs, reliģisku izdevumu tulkotājs un redaktors.
Skatīt Čerņahovska un Jons Berents
Kaļiņingradas apgabals
Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.
Skatīt Čerņahovska un Kaļiņingradas apgabals
Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums
Krievijas Federācijas novietojums uz zemeslodes Šajā uzskatījumā apkopotas Krievijas Federācijas pilsētas. Saskaņā ar 2010.
Skatīt Čerņahovska un Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums
Mazā Lietuva
Mazā Lietuva (agrāk Prūsų Lietuva) bija etnogrāfisks reģions Austrumprūsijas ziemeļu daļā, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši.
Skatīt Čerņahovska un Mazā Lietuva
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli ( —) bija vācbaltiešu virsnieks, Somijas lielhercogistes ģenerālgubernators (1809—1810).
Skatīt Čerņahovska un Mihaels Andreass Barklajs de Tolli
Nord-Express
Nord-Express guļamvagons pirms Otrā pasaules kara ''Art deko'' stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927) Nord-Express ("Ziemeļu ekspresis") bija starptautisks ekpresvilciens, kas savienoja Parīzi/Londonu ar Berlīni un tālāk ar Pēterburgu/Rīgu (1896-1914), pēc Pirmā pasaules kara ar Rīgu/Varšavu (1921-1939), bet pēc Otrā pasaules kara tas kursēja uz Kopenhāgenu (1946-1997).
Skatīt Čerņahovska un Nord-Express
Olština
Olština, agrāk Allenšteina ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos — Varmijā pie Linas upes, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes centrs.
Skatīt Čerņahovska un Olština
Otrā Mazūrijas ezeru kauja
Otrās Mazūrijas ezeru kaujas shēma. Otrā Mazūrijas ezeru kauja bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1915.
Skatīt Čerņahovska un Otrā Mazūrijas ezeru kauja
Prūsijas lietuvieši
Teodora Lepnera 1744. gada grāmatas ''Der Preusche Littauer, oder Vorstellung der Nahmens-Herleitung, Kind-Tauffen, Hochzeit Danzigas'' Prūsijas lietuvieši jeb mazlietuvieši (pašnosaukums lietuvininki) ir Lietuvas rietumos dzīvojoša etniska grupa, kas vēsturiski apdzīvoja Austrumprūsijas Mazās Lietuvas novadu, precīzāk Insterburgu, Ragnīti, Labiavu, Tilzīti, Tapiavu un Klaipēdu (pretstatā Lietuvas dižkunigaitijai un pēcāk Lietuvas Republikai, ko reizēm dēvē par Lielo Lietuvu).
Skatīt Čerņahovska un Prūsijas lietuvieši
Prēgele
Prēgele vai Pregoļa ir upe Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā.
Skatīt Čerņahovska un Prēgele
Totlēbeni
Totlēbenu dzimtas ģerbonis. Ķēdaiņu muižas pils 20. gadsimta sākumā. Totlēbeni (arī Tottleben, Todtleben, Todleben) ir vācu dzimta, kas 18.
Skatīt Čerņahovska un Totlēbeni
Zināms kā Insterburg, Insterburga, Черняховск.