Atvērt Google MapsSatura rādītājs
60 attiecības: Amguema, Austrumsibīrijas jūra, Čukču kalniene, Čukču pussala, Čukotkas rajons, Ņeškana, Āzija, Barova rags, Beringa šaurums, Bilingsa rags, Blosoma rags, Boforta jūra, Dženretļens, Dežņova rags, Diomida salas, Eduards Dalmanis, Enurmina, Georgijs Ušakovs, Havaju rags, Henrijs Kelets, Heralda sala, Iņupiatu valoda, Inčouna, Iviltinas rajons, Jūra, Jūras zīdītāji, Koļučina, Koļučinskaja Guba, Kosadvuhpilotova, Larga ronis, Leduslācis, Longa šaurums, Malas jūra, Mazā Diomida sala, Misblosoma, Misdežņova, Misnetena, Misvankarema, Nutepeļmena, Ostrovkoļučina, Oto Šmita rags, Oto Šmits, Pasaules okeāni un jūras, Ratmanova sala, Rirkaipija, Roberts Berijs, Rodžersa līcis, Sjūarda pussala, Somņiteļnajas līcis, Ueļena, ... Izvērst indekss (10 vairāk) »
Amguema
Amguema, arī Omvāma (— ‘platā’) ir upe Krievijas ziemeļaustrumos, plūst pa Čukotkas autonomā apvidus teritoriju.
Skatīt Čukču jūra un Amguema
Austrumsibīrijas jūra
Austrumsibīrijas jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra.
Skatīt Čukču jūra un Austrumsibīrijas jūra
Čukču kalniene
Čukču kalniene ir vidēji augstu kalnu masīvu un grēdu sistēma Krievijas ziemeļaustrumos.
Skatīt Čukču jūra un Čukču kalniene
Čukču pussala
Čukču pussala ir pussala Āzijas pašos ziemeļaustrumos Čukotkas autonomajā apvidū.
Skatīt Čukču jūra un Čukču pussala
Čukotkas rajons
Čukotkas rajons ir Krievijas Čukotkas autonomā apvidus administratīvais rajons tā ziemeļaustrumos.
Skatīt Čukču jūra un Čukotkas rajons
Ņeškana
Ņeškana (— no eskimosu Насӄаӄ — ‘nerpas galva’) ir nacionālais čukču ciems Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomā apvidus Čukotkas rajonā.
Skatīt Čukču jūra un Ņeškana
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Čukču jūra un Āzija
Barova rags
Barova rags vai Nuvuks ir zemesrags ASV piederošajā Aļaskas pavalstī, Amerikas Savienoto Valstu galējais ziemeļu punkts.
Skatīt Čukču jūra un Barova rags
Beringa šaurums
Beringa šaurums ir jūras šaurums starp Ziemeļameriku un Āziju, kurš savieno Kluso okeānu (Beringa jūra) ar Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūra).
Skatīt Čukču jūra un Beringa šaurums
Bilingsa rags
Bilingsa rags vai Valkarans ir zīmīgs zemesrags Krievijas ziemeļaustrumos Longa šauruma krastā Austrumsibīrijas jūras dienvidaustrumos.
Skatīt Čukču jūra un Bilingsa rags
Blosoma rags
Blosoma rags ir zemesrags Austrumsibīrijas jūras krastā, Vrangeļa salas galējais dienvidrietumu punkts.
Skatīt Čukču jūra un Blosoma rags
Boforta jūra
Boforta jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra, apskalo Aļaskas un Kanādas Ziemeļrietumu teritoriju krastus.
Skatīt Čukču jūra un Boforta jūra
Dženretļens
Dženretļens vai Jinriļins (— ‘paugurainais’) ir zemesrags Čukču jūras krastā starp Koļučinas līci rietumos un Neškanu austrumos.
Skatīt Čukču jūra un Dženretļens
Dežņova rags
Dežņova rags vai Tugnehalha ir klinšains zemesrags Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos, Eirāzijas kontinenta galējais austrumu punkts.
Skatīt Čukču jūra un Dežņova rags
Diomida salas
Diomida salas ir salu grupa Beringa šaurumā starp Ziemeļu Ledus okeāna Čukču jūru un Klusā okeāna Beringa jūru.
Skatīt Čukču jūra un Diomida salas
Eduards Dalmanis
Eduards Dalmanis (dzimis, miris) bija vācu vaļu mednieks, jūrasbraucējs un pirmatklājējs.
Skatīt Čukču jūra un Eduards Dalmanis
Enurmina
Enurmina (— ‘aiz pakalniem’) ir nacionālais čukču ciems Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomā apvidus Čukotkas rajonā.
Skatīt Čukču jūra un Enurmina
Georgijs Ušakovs
Georgijs Ušakovs (dzimis, miris) bija padomju polārpētnieks un ģeogrāfs.
Skatīt Čukču jūra un Georgijs Ušakovs
Havaju rags
Havaju rags ir zemesrags Čukču jūras krastā, Vrangeļa salas dienvidaustrumos.
Skatīt Čukču jūra un Havaju rags
Henrijs Kelets
Henrijs Kelets (dzimis, miris) bija britu kara flotes virsnieks, okeanogrāfs un polāro jūru kuģotājs.
Skatīt Čukču jūra un Henrijs Kelets
Heralda sala
Heralda sala ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Čukču jūrā.
Skatīt Čukču jūra un Heralda sala
Iņupiatu valoda
Iņupiatu valoda vai iņupiaka (Iñupiaq) ir viena no eskimosu–aleutu valodu saimes inuitu valodām.
Skatīt Čukču jūra un Iņupiatu valoda
Inčouna
Inčouna (— ‘nogriezts degungals’) ir nacionālais čukču ciems Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomā apvidus Čukotkas rajonā.
Skatīt Čukču jūra un Inčouna
Iviltinas rajons
Iviltinas rajons ir Krievijas Čukotkas autonomā apvidus administratīvais rajons tā ziemeļaustrumos.
Skatīt Čukču jūra un Iviltinas rajons
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Skatīt Čukču jūra un Jūra
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Skatīt Čukču jūra un Jūras zīdītāji
Koļučina
Koļučina (— ‘apaļā’; — ‘atsevišķs ledusgabals’) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Čukču jūrā.
Skatīt Čukču jūra un Koļučina
Koļučinskaja Guba
Polārā stacija «Koļučinskaja Guba» vai Džinretļena ir bijusī PSRS polārā hidrometeoroloģiskā stacija Arktikā.
Skatīt Čukču jūra un Koļučinskaja Guba
Kosadvuhpilotova
Polārā stacija «Kosadvuhpilotova» ir bijusī Krievijas polārā hidrometeoroloģiskā stacija Arktikā.
Skatīt Čukču jūra un Kosadvuhpilotova
Larga ronis
Larga ronis (Phoca largha) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).
Skatīt Čukču jūra un Larga ronis
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Skatīt Čukču jūra un Leduslācis
Longa šaurums
Longa šaurums ir jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā Krievijā.
Skatīt Čukču jūra un Longa šaurums
Malas jūra
Malas jūra ir daļa no Pasaules okeāna, kuru daļēji norobežo sauszeme, tai skaitā salas, arhipelāgi, pussalas.
Skatīt Čukču jūra un Malas jūra
Mazā Diomida sala
Mazā Diomida sala vai Inalika (— ‘netālā’), agrāk arī Krūzenšterna sala, ir mazākā no divām salām Diomida salu grupā Beringa šaurumā starp Ziemeļu Ledus okeāna Čukču jūru un Klusā okeāna Beringa jūru.
Skatīt Čukču jūra un Mazā Diomida sala
Misblosoma
Polārā stacija «Misblosoma» ir bijusī Krievijas polārā hidrometeoroloģiskā stacija Arktikā.
Skatīt Čukču jūra un Misblosoma
Misdežņova
Polārā stacija «Misdežņova» bija PSRS polārā hidrometeoroloģiskā observatorija Arktikā.
Skatīt Čukču jūra un Misdežņova
Misnetena
Polārā stacija «Misnetena» ir bijusī PSRSs un Krievijas polārā hidrometeoroloģiskā stacija Arktikā.
Skatīt Čukču jūra un Misnetena
Misvankarema
Jūras hidrometeoroloģiskā stacija «Misvankarema» vai Vankarema ir Krievijas polārā hidrometeoroloģiskā stacija Arktikā.
Skatīt Čukču jūra un Misvankarema
Nutepeļmena
Nutepeļmena vai Nutepilmina (— ‘zeme dūmakā’) ir nacionālais čukču ciems Krievijas ziemeļaustrumos, administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidū Iuļtinas rajonā.
Skatīt Čukču jūra un Nutepeļmena
Ostrovkoļučina
Polārā stacija «Ostrovkoļučina» ir slēgta bijusī PSRS polārā hidrometeoroloģiskā stacija Arktikā.
Skatīt Čukču jūra un Ostrovkoļučina
Oto Šmita rags
Oto Šmita rags (— ‘valzirgu šķērslis’) ir zemesrags Čukču jūras krastā pie Longa šauruma austrumu ieejas.
Skatīt Čukču jūra un Oto Šmita rags
Oto Šmits
Oto Šmits (Отто-Фридрихъ-Юліусъ Юльевичъ Шмидтъ; dzimis Mohiļevā, miris Maskavā) bija Krievijas Impērijas un PSRS zinātnieks, matemātiķis, ģeogrāfs, ģeofiziķis, astronoms.
Skatīt Čukču jūra un Oto Šmits
Pasaules okeāni un jūras
Pasaules okeāni un jūras kopā aizņem 71% no Zemes virsmas platības - 360 000 000 km².
Skatīt Čukču jūra un Pasaules okeāni un jūras
Ratmanova sala
Ratmanova sala, arī Lielā Diomida sala vai Imaklika (— ‘jūras ieskautā’), ir lielākā no divām salām Diomida salu grupā Beringa šaurumā starp Ziemeļu Ledus okeāna Čukču jūru un Klusā okeāna Beringa jūru.
Skatīt Čukču jūra un Ratmanova sala
Rirkaipija
Rirkaipija (— ‘valzirgu šķērslis’) ir nacionālais čukču ciems Krievijas ziemeļaustrumos, administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidū Iuļtinas rajonā.
Skatīt Čukču jūra un Rirkaipija
Roberts Berijs
Roberts Melorijs Berijs (dzimis, miris) bija amerikāņu flotes virsnieks, jūrasbraucējs un polārpētnieks.
Skatīt Čukču jūra un Roberts Berijs
Rodžersa līcis
Rodžersa līcis ir sekls Čukču jūras līcis tās dienvidaustrumos, Vrangeļa salas dienvidu krastā.
Skatīt Čukču jūra un Rodžersa līcis
Sjūarda pussala
Sjūarda pussala ir pussala Ziemeļamerikas pašos ziemeļrietumos ASV Aļaskas pavalstī.
Skatīt Čukču jūra un Sjūarda pussala
Somņiteļnajas līcis
Somņiteļnajas līcis ir Čukču jūras līcis tās dienvidaustrumos, Vrangeļa salas dienvidu krastā.
Skatīt Čukču jūra un Somņiteļnajas līcis
Ueļena
Ueļena (— ‘melnā zeme’,, — ‘applūdusī vieta’) ir ciems Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomā apvidus Čukotkas rajonā.
Skatīt Čukču jūra un Ueļena
Ueļena (polārstacija)
Jūras hidrometeoroloģiskā stacija «Ueļena» ir Krievijas polārā hidrometeoroloģiskā stacija Arktikā.
Skatīt Čukču jūra un Ueļena (polārstacija)
Utkiarvika
Utkiarvika, līdz 2016.
Skatīt Čukču jūra un Utkiarvika
Valzirgs
Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.
Skatīt Čukču jūra un Valzirgs
Vankarema
Vankarema (— ‘ilkņainā tauta’) ir nacionālais čukču ciems Krievijas ziemeļaustrumos, administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidū Iuļtinas rajonā.
Skatīt Čukču jūra un Vankarema
Velsas Prinča rags
Velsas Prinča rags ir klinšains zemesrags ASV piederošajā Aļaskas pavalstī, Ziemeļamerikas kontinenta galējais rietumu punkts.
Skatīt Čukču jūra un Velsas Prinča rags
Voringa rags
Voringa rags ir zemesrags Čukču jūras krastā, Vrangeļa salas galējais austrumu punkts.
Skatīt Čukču jūra un Voringa rags
Vrangeļa sala
Vrangeļa sala vai Umkilira (— ‘balto lāču sala’) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā.
Skatīt Čukču jūra un Vrangeļa sala
Vrangeļa sala (rezervāts)
Valsts rezervāts «Vrangeļa sala» ir stingra aizsardzības režīma Krievijas valsts dabas rezervāts.
Skatīt Čukču jūra un Vrangeļa sala (rezervāts)
Ziemeļu jūrasceļš
Suecas kanālu (sarkans; ap 23 000 km) Ziemeļu jūrasceļš vai Ziemeļaustrumu jūrasceļš ir kuģniecības koridors gar Ziemeļu Ledus okeāna Eiropas un Āzijas krastu, kas savieno Eiropas un Tālo Austrumu ostas.
Skatīt Čukču jūra un Ziemeļu jūrasceļš
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Skatīt Čukču jūra un Ziemeļu Ledus okeāns