Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ģermānija

Indekss Ģermānija

Neilgi pastāvējusī Romas impērijas Ģermānijas province (dzeltenās nokrāsās), reizēm dēvēta par "Seno Ģermāniju" (''Germania Antiqua''). Lielā Ģermānija (''Magna Germania'') kopā ar Romas impēriju ap 98. gadu p.m.ē. Par Ģermāniju romieši sauca teritoriju, ko apdzīvoja ģermāņi.

21 attiecības: Antverpene, Arminijs, Ģermānija (nozīmju atdalīšana), Konstancijs Hlors, Konstantīns I, Lejasģermānijas limes, Otons, Petrejas Arābija, Prūši, Sarmati, Tacits, Teitoburgas meža kauja, Tiberijs, Vācija, Vācija (nozīmju atdalīšana), Vācijas vēsture, 1. gads, 100. gads, 13. gads, 17. gads, 7. gads.

Antverpene

Antverpene ir Beļģijas pilsēta valsts ziemeļu daļā Šeldes upes grīvā, Flandrijā.

Jaunums!!: Ģermānija un Antverpene · Redzēt vairāk »

Arminijs

Arminijs (dzimis 18./17. gadā p.m.ē., miris 21. gadā m.ē.) bija ģermāņu cilts herusku vadonis.

Jaunums!!: Ģermānija un Arminijs · Redzēt vairāk »

Ģermānija (nozīmju atdalīšana)

Ģermānija (Germania) var būt.

Jaunums!!: Ģermānija un Ģermānija (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Konstancijs Hlors

Konstancijs I jeb Konstancijs Hlors (dzimis 31. martā ap 250. gadu, miris) bija Romas imperators laikā no 293.

Jaunums!!: Ģermānija un Konstancijs Hlors · Redzēt vairāk »

Konstantīns I

Cēzars Flāvijs Valērijs Konstantīns Augusts, pazīstams arī kā Konstantīns I, Konstantīns Lielais vai Svētais Konstantīns (dzimis, miris), bija Romas imperators no 306.

Jaunums!!: Ģermānija un Konstantīns I · Redzēt vairāk »

Lejasģermānijas limes

Nav apraksta.

Jaunums!!: Ģermānija un Lejasģermānijas limes · Redzēt vairāk »

Otons

Marks Salvijs Otons (dzimis, miris) bija Romas imperators 69.

Jaunums!!: Ģermānija un Otons · Redzēt vairāk »

Petrejas Arābija

Petrejas Arābijas provinces izvietojums Romas impērijā 117. gadā Petrejas Arābija (‎) bija Senās Romas province Vidusjūras dienvidaustrumos, mūsdienu Izraēlas, Jordānijas, Ēģiptes un Saūda Arābijas teritorijā.

Jaunums!!: Ģermānija un Petrejas Arābija · Redzēt vairāk »

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Jaunums!!: Ģermānija un Prūši · Redzēt vairāk »

Sarmati

Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.

Jaunums!!: Ģermānija un Sarmati · Redzēt vairāk »

Tacits

(Pūblijs jeb Gajs) Kornēlijs Tacits (dzimis 56. gadā, miris 117. gadā) bija romiešu orators, jurists un senators, kas tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem vēsturniekiem.

Jaunums!!: Ģermānija un Tacits · Redzēt vairāk »

Teitoburgas meža kauja

Teitoburgas meža kauja bija kauja starp Vāra vadīto romiešu un Arminija ģermāņu karaspēku 9.

Jaunums!!: Ģermānija un Teitoburgas meža kauja · Redzēt vairāk »

Tiberijs

Tiberijs, pilnā vārdā Tiberijs Cēzars Augusts (Tiberius Caesar Augustus), dzimis Tiberijs Klaudijs Nerons (Tiberius Claudius Nero) (* 42. gada p. m. ē. 16. novembrī Romā, † 37. gada 16. martā Mizenā (Misenum), Kampānijā) bija otrais Romas imperators (14—37).

Jaunums!!: Ģermānija un Tiberijs · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Ģermānija un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācija (nozīmju atdalīšana)

Vācija var būt.

Jaunums!!: Ģermānija un Vācija (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Vācijas vēsture

Vācijas vēsture ir Centrāleiropas valsts Vācijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.

Jaunums!!: Ģermānija un Vācijas vēsture · Redzēt vairāk »

1. gads

1.

Jaunums!!: Ģermānija un 1. gads · Redzēt vairāk »

100. gads

100.

Jaunums!!: Ģermānija un 100. gads · Redzēt vairāk »

13. gads

13.

Jaunums!!: Ģermānija un 13. gads · Redzēt vairāk »

17. gads

17.

Jaunums!!: Ģermānija un 17. gads · Redzēt vairāk »

7. gads

7.

Jaunums!!: Ģermānija un 7. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Germania, Ģermānija (novads).

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »