Satura rādītājs
38 attiecības: Afrikandu valoda, Angļu valoda, Apvienotā Karaliste, Baltu pirmvaloda, Dāņu valoda, Elfu valodas (Viduszeme), Esperanto, Fēru valoda, Flāmu valoda, Frīziskās valodas, Gotu valoda, Indoeiropiešu valodas, Islandiešu valoda, ISO 639-2, Jaunnorvēģu valoda, Jidišs, Kubaņas Valsts universitāte, Lejasprūsiskais dialekts, Lejasvācu valoda, Limburgiešu valoda, Luksemburgiešu valoda, Nīderlandiešu valoda, Norvēģu valoda, Olsteras skotu valoda, Pirmdiena, Rūķis, Rietumģermāņu valodas, Rietumfrīzu valoda, Rokraksts, Romāņu valodas, Senangļu valoda, Sennorvēģu valoda, Skotu valoda, Slovēnija, Vācu valoda, Vilamoviešu valoda, Ziemeļģermāņu valodas, Zviedru valoda.
Afrikandu valoda
Afrikandu valoda (afrikaans), saukta arī par afrikaneru valodu, afrikānsu, būru valodu (no — 'zemnieks'), Kāpas holandiešu valodu, ir rietumģermāņu valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām.
Skatīt Ģermāņu valodas un Afrikandu valoda
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Skatīt Ģermāņu valodas un Angļu valoda
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Ģermāņu valodas un Apvienotā Karaliste
Baltu pirmvaloda
Baltu pirmvaloda jeb pirmbaltu valoda ir hipotētiska valoda, no kuras cēlušās baltu valodas.
Skatīt Ģermāņu valodas un Baltu pirmvaloda
Dāņu valoda
Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.
Skatīt Ģermāņu valodas un Dāņu valoda
Elfu valodas (Viduszeme)
"Elfu valodas" ir vairāku fiktīvu valodu kopa, kuru autors ir Džons Ronalds Rūels Tolkīns.
Skatīt Ģermāņu valodas un Elfu valodas (Viduszeme)
Esperanto
Esperanto (Esperanto) ir pasaulē visplašāk izmantotā mākslīgā valoda.
Skatīt Ģermāņu valodas un Esperanto
Fēru valoda
Fēru valoda jeb fēriešu valoda (føroyskt mál) ir valoda, ko prot aptuveni cilvēku Fēru Salās, kā arī aptuveni fēriešu Dānijā.
Skatīt Ģermāņu valodas un Fēru valoda
Flāmu valoda
Flāmu valoda (Vlaams) ir vispārpieņemts nosaukums nīderlandiešu valodas dialektiem, kas izplatīti Beļģijas ziemeļu reģionā Flandrijā.
Skatīt Ģermāņu valodas un Flāmu valoda
Frīziskās valodas
Frīziskās valodas ir indoeiropiešu saimes ģermāņu apakšgrupas rietumu atzara valodas.
Skatīt Ģermāņu valodas un Frīziskās valodas
Gotu valoda
Lapa no gotu valodā 6.—7. gadsimtā sarakstīta likumu krājuma Gotu valoda (𐌲𐌿𐍄𐌰𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutarazda, 𐌲𐌿𐍄𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutrazda, 𐌲𐌿𐍄𐌹𐍃𐌺𐌰 𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutiska razda) ir mirusi ģermāņu grupas valoda, kurā līdz apmēram 7.—8.
Skatīt Ģermāņu valodas un Gotu valoda
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Skatīt Ģermāņu valodas un Indoeiropiešu valodas
Islandiešu valoda
Islandiešu valoda (íslenska) ir ģermāņu valoda, faktiskā valsts valoda Islandē.
Skatīt Ģermāņu valodas un Islandiešu valoda
ISO 639-2
ISO 639-2 ir otrā daļa no ISO 639 valodu nosaukumu kodu starptautiskā standarta.
Skatīt Ģermāņu valodas un ISO 639-2
Jaunnorvēģu valoda
Jaunnorvēģu valoda (nynorsk) ir viena no divām oficiālām norvēģu valodas rakstības formām (otra ir būkmols).
Skatīt Ģermāņu valodas un Jaunnorvēģu valoda
Jidišs
Jidišs (ייִדיש, yidish, /ˈjidiʃ/) ir ģermāņu saimes ebreju valoda.
Skatīt Ģermāņu valodas un Jidišs
Kubaņas Valsts universitāte
Kubaņas Valsts universitāte ir augstākās izglītības iestāde Krasnodarā, Krievijas Federācijā.
Skatīt Ģermāņu valodas un Kubaņas Valsts universitāte
Lejasprūsiskais dialekts
Lejasprūsiskais dialekts ir lejasvācu valodas dialekts, kas līdz 1950.
Skatīt Ģermāņu valodas un Lejasprūsiskais dialekts
Lejasvācu valoda
Lejasvācu valoda (Plattdüütsch), arī lejassakšu valoda, ir rietumģermāņu valoda, kura galvenokārt izplatīta Vācijas ziemeļos, Nīderlandes ziemeļaustrumos un Dānijas dienvidos.
Skatīt Ģermāņu valodas un Lejasvācu valoda
Limburgiešu valoda
Limburgiešu valoda (Lèmburgs) ir rietumģermāņu valoda, kas galvenokārt izplatīta Nīderlandes provincē Limburgā un Beļģijas provincē Limburgā, kā arī Vācijas vēsturiskajā apgabalā Reinzemē.
Skatīt Ģermāņu valodas un Limburgiešu valoda
Luksemburgiešu valoda
Luksemburgiešu valoda ir viena no trim Luksemburgas valsts valodām (citas ir franču un vācu).
Skatīt Ģermāņu valodas un Luksemburgiešu valoda
Nīderlandiešu valoda
Nīderlandiešu valoda, saukta arī par holandiešu valodu (Nīderlandē) un flāmu valodu (Beļģijā), ir ģermāņu saimes valoda, kas ir dzimtā valoda ap 23 miljoniem cilvēku Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā un Nīderlandes Antiļās.
Skatīt Ģermāņu valodas un Nīderlandiešu valoda
Norvēģu valoda
Norvēģu valoda (norsk) ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā norvēģi.
Skatīt Ģermāņu valodas un Norvēģu valoda
Olsteras skotu valoda
Olsteras skotu valoda ir skotu valodas dialekts, ko lieto Olsterā, Ziemeļīrijā un Īrijas Republikā.
Skatīt Ģermāņu valodas un Olsteras skotu valoda
Pirmdiena
Pirmdiena ir nedēļas diena, kas seko svētdienai un ir pirms otrdienas.
Skatīt Ģermāņu valodas un Pirmdiena
Rūķis
Džona Bauera zīmējums. Rūķis ģermāņu mitoloģijā, kā arī pasakās, datorspēlēs, fantastikā un lomu spēlēs ir neliela auguma cilvēkveidīgs radījums.
Skatīt Ģermāņu valodas un Rūķis
Rietumģermāņu valodas
Rietumģermāņu valodas ir lielākā no trim indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas apakšgrupām.
Skatīt Ģermāņu valodas un Rietumģermāņu valodas
Rietumfrīzu valoda
Rietumfrīzu valoda (Frysk), saukta arī vienkārši frīzu valoda, ir ģermāņu saimes valoda, kurā runā galvenokārt Nīderlandes ziemeļos.
Skatīt Ģermāņu valodas un Rietumfrīzu valoda
Rokraksts
Sprāgstvielu grāmata"), rokraksta un kaligrāfijas piemērs, 1584. gadā Džeka Keruaka "Ceļā" — 36.5 metru garš tīstoklis un rokraksts, izstādē, Louela, Masačūsetsa, 2007. gadā Rokraksts jeb manuskripts (— 'rokraksts', no manus — 'roka' un scriptus — 'rakstītais') ir ar roku rakstīts sens teksts vai publicēšanai paredzēta darba oriģinālais teksts.
Skatīt Ģermāņu valodas un Rokraksts
Romāņu valodas
Romāņu valodas ir valodas, kuras attīstījušās no latīņu valodas.
Skatīt Ģermāņu valodas un Romāņu valodas
Senangļu valoda
Senangļu valoda jeb anglosakšu valoda (Ænglisc, Anglisc, Englisc) ir valoda, kurā runāja un rakstīja anglosakšu ciltis Anglijā pirms 1100.
Skatīt Ģermāņu valodas un Senangļu valoda
Sennorvēģu valoda
Sennorvēģu, senislandiešu jeb senskandināvu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300.
Skatīt Ģermāņu valodas un Sennorvēģu valoda
Skotu valoda
Skotu valoda ir ģermāņu valodu atzara dialekts, kas attīstījies no vidusangļu valodas.
Skatīt Ģermāņu valodas un Skotu valoda
Slovēnija
Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā.
Skatīt Ģermāņu valodas un Slovēnija
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Skatīt Ģermāņu valodas un Vācu valoda
Vilamoviešu valoda
Viļamoviešu valoda ir indoeiropiešu valoda, kura tiek lietota Vilamovices pilsētā Polijā.
Skatīt Ģermāņu valodas un Vilamoviešu valoda
Ziemeļģermāņu valodas
Ziemeļģermāņu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas apakšgrupa, pie kuras pieder dāņu, fēriešu, islandiešu, norvēģu un zviedru valoda.
Skatīt Ģermāņu valodas un Ziemeļģermāņu valodas
Zviedru valoda
Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.
Skatīt Ģermāņu valodas un Zviedru valoda
Zināms kā Ģermāņu valoda.