Ātrāk nekā pārlūku!
83 attiecības: Alķīmija, Alberts Einšteins, Analītiskā ģeometrija, Anderss Celsijs, Angļi, Apgaismības laikmets, Ariānisms, Aristoteļa fizika, Aspergera sindroms, Astronomija, Žans Pols Marats, Čārlzs Darvins, Ņūtona šūpulis, Ņūtona gredzeni, Ņūtona kalns, Ņūtona likumi, Ņūtona vispasaules gravitācijas likums, Ņūtons, Ņūtons (nozīmju atdalīšana), Bernhards Vareniuss, Ceļošana laikā, Dabas filozofijas matemātiskie principi, Darba ražīgums, Dž. Dž. Tomsons, Džons Loks, Deivids Hjūms, Enns Kasaks, Ernests Rezerfords, Fizika, Fransuā Vjets, Gaismas ātrums, Gijoms Fransuā de Lopitāls, Godfrijs Herolds Hārdijs, Gravitācija, Heliocentrisms, Imanuels Kants, Inerce, Johanness Keplers, Kembridžas Universitāte, Kembridžas Universitātes absolventu uzskaitījums, Kodolfizika, Kristiāns Heigenss, Kristofers Rens, Kvantu mehānika, Lauks (fizika), Leonards Eilers, Maikls Faradejs, Marija Sofija Žermēna, Matemātiķis, Mūžīgais dzinējs, ..., Mehānika, Melnais caurums, Nikolajs Černiševskis, Okeanogrāfija, Optikas vēsture, Pirmais Ņūtona likums, Pjērs Fermā, Polārā koordinātu sistēma, Rīmaņa integrālis, Rēķini, Reflektors, Relativitātes teorija, Rožkrustieši, Siltumradis, Skaitlis, Spektroskopija, Spektrs, Stīvens Hokings, Tomass Seiverijs, Trīsvienības koledža, Vakuums, Varavīksne, Viskozitāte, Vispārīgā relativitātes teorija, Voltērs, Zinātniskā revolūcija, 1643. gads, 1687. gads, 1727. gads, 20. marts, 31. marts, 4. janvāris, 5. jūlijs. Izvērst indekss (33 vairāk) »
Alķīmija
fosforu Alķīmija ir protozinātne, kura ietvēra sevī agrīno filozofiju, ķīmiju, metalurģiju, fiziku, medicīnu, astroloģiju, semiotiku, mistiku un mākslu.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Alķīmija · Redzēt vairāk »
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Analītiskā ģeometrija
Dekarta koordinātu sistēma. Analītiskā ģeometrija — matemātikas nozare, kura ar algebras palīdzību pēta ģeometrisku objektu formu un īpašības.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Analītiskā ģeometrija · Redzēt vairāk »
Anderss Celsijs
Anderss Celsijs (Anders Celsius; dzimis, miris) bija zviedru fiziķis un astronoms.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Anderss Celsijs · Redzēt vairāk »
Angļi
Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Angļi · Redzēt vairāk »
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »
Ariānisms
Ravennā Ariānisms ir kristoloģisks uzskats, kas nosaukts tā slavenākā veicinātāja Aleksandrijas prezbitera Ārija vārdā.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Ariānisms · Redzēt vairāk »
Aristoteļa fizika
Rembranta gleznā Aristoteļa fizika ir mūsdienu fizikas pamatā.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Aristoteļa fizika · Redzēt vairāk »
Aspergera sindroms
Aspergera sindroms (saīsināti AS) ir viens no autisma paveidiem, kas parasti attiecināms uz vieglu autisma formu.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Aspergera sindroms · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Astronomija · Redzēt vairāk »
Žans Pols Marats
Žans Pols Marats (dzimis, miris) bija franču žurnālists, politiķis, ārsts, zinātnieks.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Žans Pols Marats · Redzēt vairāk »
Čārlzs Darvins
Čārlzs Roberts Darvins (dzimis, miris) bija angļu dabas pētnieks, ģeogrāfs, biologs un grāmatu autors; kolekcionārs un ģeologs, kurš vāca, apkopoja un sistematizēja zinātniskos novērojumus tam, ka visas dzīvās sugas ir attīstījušās evolūcijas gaitā no kopīga senča un gājuši cauri procesam, ko Darvins nosauca par dabisko izlasi.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Čārlzs Darvins · Redzēt vairāk »
Ņūtona šūpulis
Ņūtona šūpulis ir ierīce, kas ar vairāku lodīšu palīdzību demonstrē impulsa un enerģijas nezūdamības likumus.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Ņūtona šūpulis · Redzēt vairāk »
Ņūtona gredzeni
Ņūtona gredzeni Ņūtona gredzeni ir gredzenveida interferences joslas, kas novērojamas plānā mainīga biezuma gaisa slānī caurspīdīgas plakanas un nedaudz izliektas (lēcveidīgas) virsmas vai divu izliektu virsmu saskares punkta apkārtnē.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Ņūtona gredzeni · Redzēt vairāk »
Ņūtona kalns
Ņūtona kalns ir kalns Svalbārā, Špicbergenas salas un visa arhipelāga augstākā virsotne.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Ņūtona kalns · Redzēt vairāk »
Ņūtona likumi
Ņūtona likumi latīņu valodā, 1687. gada izdevums. Ņūtona kustības likumi ir trīs klasiskās mehānikas likumi (kā ceturto var pieskaitīt vispasaules gravitācijas likumu), kuri raksturo spēka ietekmi uz ķermeņiem.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Ņūtona likumi · Redzēt vairāk »
Ņūtona vispasaules gravitācijas likums
Ņūtona vispasaules gravitācijas likuma attēlojums Ņūtona vispasaules gravitācijas likums apgalvo, ka visi ķermeņi savstarpēji pievelkas ar spēku, kas proporcionāls ķermeņu masām un apgriezti proporcionāls to savstarpējā attāluma kvadrātam.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Ņūtona vispasaules gravitācijas likums · Redzēt vairāk »
Ņūtons
Ņūtons (simbols: N) ir SI sistēmas spēka mērvienība.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Ņūtons · Redzēt vairāk »
Ņūtons (nozīmju atdalīšana)
Ņūtons var būt.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Ņūtons (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Bernhards Vareniuss
Bernhards Vareniuss (1622-1650) bija vācu zinātnieks kurš apkopoja jaunās atklātās zināšanas pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Bernhards Vareniuss · Redzēt vairāk »
Ceļošana laikā
Ceļošana laikā ir koncepcija par pārvietošanos starp noteiktiem punktiem laikā, līdzīgi kā pārvietojoties starp dažādiem punktiem telpā, parasti izmantojot hipotētisku ierīci — laika mašīnu — laiku punktus savienojoša transportlīdzekļa vai portāla veidā.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Ceļošana laikā · Redzēt vairāk »
Dabas filozofijas matemātiskie principi
"Dabas filozofijas matemātiskie principi", bieži lietots saīsinātais nosaukums "Principi" (Principia), ir no trim grāmatām sastāvošs Īzaka Ņūtona darbs.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Dabas filozofijas matemātiskie principi · Redzēt vairāk »
Darba ražīgums
Darba ražīgums ir darba efektivitātes rādītājs, kas rāda noteiktā laika periodā uz vienu strādājošo saražotās produkcijas daudzumu.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Darba ražīgums · Redzēt vairāk »
Dž. Dž. Tomsons
Sers Džozefs Džons Tomsons (Sir Joseph John Thomson), bieži saukts Dž.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Dž. Dž. Tomsons · Redzēt vairāk »
Džons Loks
Džons Loks (John Locke; dzimis, miris) bija apgaismības laikmeta angļu filozofs.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Džons Loks · Redzēt vairāk »
Deivids Hjūms
Deivids Hjūms (dzimis, miris) bija skotu vēsturnieks un filozofs, kam bija liela nozīme divu filozofijas skolu — skepticisma un empīrisma — attīstībā.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Deivids Hjūms · Redzēt vairāk »
Enns Kasaks
Enns Kasaks (Enn Kasak; dzimis 1954. gada 24. septembrī) ir igauņu zinātnes filozofs, astrofiziķis, zinātnes popularizētājs.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Enns Kasaks · Redzēt vairāk »
Ernests Rezerfords
Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Ernests Rezerfords · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Fizika · Redzēt vairāk »
Fransuā Vjets
Fransuā Vjets (dzimis 1540. gadā, miris) ir izcilākais franču 16.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Fransuā Vjets · Redzēt vairāk »
Gaismas ātrums
Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »
Gijoms Fransuā de Lopitāls
Gijoms Fransuā de Lopitāls (Guillaume François Antoine, marquis de L'Hôpital; 1661 — 1704) bija franču matemātiķis, pirmās diferenciālrēķinu mācību grāmatas Analyse des Infiniment Petits pour l'Intelligence des Lignes Courbes autors, marķīzs.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Gijoms Fransuā de Lopitāls · Redzēt vairāk »
Godfrijs Herolds Hārdijs
Godfrejs Herolds "G.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Godfrijs Herolds Hārdijs · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Heliocentrisms
17. gadsimta uzskats attēlots (''Andreas Cellarius'') Heliocentrisms (gr. helios — "saule") ir hipotēze, ka Saule ir Visuma centrā, un ap to rotē planētas un zvaigznes.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Heliocentrisms · Redzēt vairāk »
Imanuels Kants
Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »
Inerce
Inerce ir jebkura ķermeņa īpašība saglabāt relatīvu miera stāvokli, vai vienmērīgu taisnvirziena kustību, ja uz to neiedarbojas citi ķermeņi.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Inerce · Redzēt vairāk »
Johanness Keplers
Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Johanness Keplers · Redzēt vairāk »
Kembridžas Universitāte
Kembridžas Universitāte (vai Cambridge University) ir sabiedriski finansēta universitāte Kembridžā, Apvienotajā Karalistē.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Kembridžas Universitāte · Redzēt vairāk »
Kembridžas Universitātes absolventu uzskaitījums
Ievērojamu Kembridžas Universitātes absolventu uzskaitījums.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Kembridžas Universitātes absolventu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Kodolfizika
Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Kodolfizika · Redzēt vairāk »
Kristiāns Heigenss
Kristiāns Heigenss (dzimis, miris) bija ievērojams Nīderlandes fiziķis, mehāniķis, matemātiķis un astronoms.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Kristiāns Heigenss · Redzēt vairāk »
Kristofers Rens
Kristofers Rens (dzimis, miris) bija angļu arhitekts, fiziķis, astronoms un matemātiķis.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Kristofers Rens · Redzēt vairāk »
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »
Lauks (fizika)
Elektriskā lauka līnijas ap pozitīvu (sarkans) un negatīvu (zils) lādiņu. Fizikā lauks ir funkcija, kas laiktelpas punktiem piekārto kādu fizikālu lielumu.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Lauks (fizika) · Redzēt vairāk »
Leonards Eilers
Leonards Eilers (dzimis, miris) bija Šveicē dzimis matemātiķis un fiziķis, lai gan lielāko daļu no savas dzīves pavadīja Prūsijā un Krievijā.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Leonards Eilers · Redzēt vairāk »
Maikls Faradejs
Maikls Faradejs (dzimis, miris) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, sniedzis ievērojamu ieguldījumu elektromagnētisma nozarē, veicis nozīmīgus atklājumus elektromagnētiskās indukcijas, diamagnētisma un elektrolīzes jomā, aizsācis jaunas zinātnes nozares: elektroķīmiju un magnetoķīmiju.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Maikls Faradejs · Redzēt vairāk »
Marija Sofija Žermēna
Marija Sofija Žermēna (dzimusi, mirusi) bija franču matemātiķe, fiziķe un filozofe.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Marija Sofija Žermēna · Redzēt vairāk »
Matemātiķis
Leonards Eilers ir viens no dižākajiem matemātiķiem vēsturēMatemātiķis ir persona, kurai matemātikā ir plašas zināšanas, un kura tās izmanto savā darbā, parasti risinot dažādas matemātiskas problēmas.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Matemātiķis · Redzēt vairāk »
Mūžīgais dzinējs
17. gadsimta zīmējums, kas attēlo mūžīgo dzinēju — dzirnavas, kas darbina pašas sevi Mūžīgais dzinējs ir hipotētiska ierīce, kas pēc iedarbināšanas visu laiku ražotu enerģiju.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Mūžīgais dzinējs · Redzēt vairāk »
Mehānika
Arābu ierīces rokraksts, autors anonīms Mehānika ((mehaniké)) ir fizikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu stāvokli telpā un to ātrumus jebkurā laika momentā atkarībā no mijiedarbības spēkiem, kuri darbojas starp ķermeņiem, atbilstoši dotajiem sākuma stāvokļiem un ķermeņu ātrumiem.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Mehānika · Redzēt vairāk »
Melnais caurums
radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Melnais caurums · Redzēt vairāk »
Nikolajs Černiševskis
Nikolajs Černiševskis (Николай Гаврилович Чернышевский, 1828—1889) bija krievu literatūrkritiķis, publicists, rakstnieks, filozofs.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Nikolajs Černiševskis · Redzēt vairāk »
Okeanogrāfija
Pasaules okeāna termohalīnā cirkulācija Okeanogrāfija (no "okeāns" un grieķu γράφειν — 'rakstīt'), arī okeanoloģija, ir daļa no Zemes zinātnēm, kas pēta okeānus un jūras.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Okeanogrāfija · Redzēt vairāk »
Optikas vēsture
Optikas vēsture ir optikas (fizikas nozare, kura pēta visu, kas saistīts ar gaismu) hronoloģiskā attīstība.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Optikas vēsture · Redzēt vairāk »
Pirmais Ņūtona likums
Pirmais Ņūtona likums ir fizikas likums, kas apgalvo, ka katrs ķermenis paliek mierā vai turpina vienmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Pirmais Ņūtona likums · Redzēt vairāk »
Pjērs Fermā
Pjērs Fermā (dzimis vai 1607., vai 1608. gadā, miris) bija franču jurists un matemātiķis amatieris.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Pjērs Fermā · Redzēt vairāk »
Polārā koordinātu sistēma
Polārās koordinātas, kurās norādīti dažu leņķu lielumi. Polārā koordinātu sistēma ir divdimensiju koordinātu sistēma, kur katra punkta atrašanās vietu plaknē nosaka leņķa (φ vai θ) lielums un attālums (r) no sākumpunkta.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Polārā koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »
Rīmaņa integrālis
Rīmaņa integrāļa ģeometriskā jēga Rīmaņa integrālis ir viens no svarīgākajiem matemātiskās analīzes jēdzieniem.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Rīmaņa integrālis · Redzēt vairāk »
Rēķini
Rēķini jeb bezgalīgi mazo lielumu analīze ir matemātikas nozare, kas ir saistīta ar momentānās izmaiņas aprēķināšanu (diferenciālrēķini) un bezgala daudz mazu daļu summēšanu, lai noteiktu kādu veselumu (integrālrēķini).
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Rēķini · Redzēt vairāk »
Reflektors
Ņūtona reflektora optiskā shēma Reflektors (spoguļteleskops) ir optiskā teleskopa paveids, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Reflektors · Redzēt vairāk »
Relativitātes teorija
Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Rožkrustieši
Rožkrustieši jeb rozenkreiceri (no Rose — 'roze' un Kreuz — 'krusts') ir slepena teozofiska brālība, kuras darbības uzplaukuma posmu saista ar 15.—17.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Rožkrustieši · Redzēt vairāk »
Siltumradis
Siltumradis ir 18.—19.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Siltumradis · Redzēt vairāk »
Skaitlis
Naturālie skaitļi Skaitlis ir abstrakts jēdziens, kas ir viens no matemātikas pamatjēdzieniem un apzīmē daudzumu.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Skaitlis · Redzēt vairāk »
Spektroskopija
prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Spektroskopija · Redzēt vairāk »
Spektrs
Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Spektrs · Redzēt vairāk »
Stīvens Hokings
Stīvens Hokings lasa lekciju Stokholmā 2015. gadā Stīvens Viljams Hokings (Stephen William Hawking; dzimis, miris) bija angļu zinātnieks, darbojies teorētiskajā fizikā un matemātikā.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Stīvens Hokings · Redzēt vairāk »
Tomass Seiverijs
Tomass Seiverijs (dzimis apmēram, miris) bija angļu inženieris un izgudrotājs.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Tomass Seiverijs · Redzēt vairāk »
Trīsvienības koledža
Trīsvienības koledža ir 1546.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Trīsvienības koledža · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Vakuums · Redzēt vairāk »
Varavīksne
Divkārša varavīksne Rīgā Varavīksne ir optiska parādība atmosfērā, kuru rada Saules staru laušana un atstarošana krītošos lietus pilienos.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Varavīksne · Redzēt vairāk »
Viskozitāte
Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Viskozitāte · Redzēt vairāk »
Vispārīgā relativitātes teorija
Alberts Einšteins - vispārīgās relativitātes teorijas pamatlicējs. Vispārīgā relativitātes teorija (VRT) jeb vispārīgā relativitāte ir ģeometriska gravitācijas teorija, kuru 1916.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Vispārīgā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Voltērs
Voltērs, īstajā vārdā Fransuā Marī Aruē (François Marie Arouet,; dzimis, miris), bija franču Apgaismības laikmeta rakstnieks, filozofs, psihologs, vēsturnieks, publicists un satīriķis.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Voltērs · Redzēt vairāk »
Zinātniskā revolūcija
AstrologsPar zinātnisko revolūciju pieņemts uzskatīt radikālu pavērsienu cilvēku zināšanās, uzskatos un domāšanā, kas bija vērojams apmēram no XVI gs.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un Zinātniskā revolūcija · Redzēt vairāk »
1643. gads
1643.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un 1643. gads · Redzēt vairāk »
1687. gads
1687.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un 1687. gads · Redzēt vairāk »
1727. gads
1727.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un 1727. gads · Redzēt vairāk »
20. marts
20.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un 20. marts · Redzēt vairāk »
31. marts
31.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un 31. marts · Redzēt vairāk »
4. janvāris
4.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un 4. janvāris · Redzēt vairāk »
5. jūlijs
5.
Jaunums!!: Īzaks Ņūtons un 5. jūlijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Isaac Newton, Izaks Ņūtons, Izāks Ņūtons, Newton, Sers Īzaks Ņūtons.
