Ātrāk nekā pārlūku!
48 attiecības: Anna Jagailiete, Augustova, Ļubļina, Ļubļinas trīsstūris, Čerkasi, Baltkrievi, Baltkrievijas—Ukrainas robeža, Bohuslava, Braclava, Hodkeviči, Jānis Hodkevičs, Katrīna Jagailiete, Krēvas ūnija, Krievu—zviedru karš (1570—1595), Latvijas vēstures hronoloģija, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas statūti, Lietuvas vēsture, Livonija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Lucka, Mena (pilsēta), Nikolajs Radvils Rudais, Nosivka, Ofenbergi, Olbrahts Laskis, Ostera, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Polija, Polijas Karaliste (1385—1569), Polijas kroņa zemes, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polijas vēsture, Polijas-Lietuvas kopvalsts seims, Polijas—Lietuvas ūnija, Polonne, Rutēņi, Sigismunds II Augusts, Stefans Batorijs, Tiškeviči, Ukrainas vēsture, Ukrainas vēsturiskās zemes, Zvjaheļa, 1569. gads, 1569. gads Latvijā.
Anna Jagailiete
Karaliene Anna Jagailiete kronēšanās laikā (Mārtiņa Kobera glezna, 1576.) Anna Jagailiete (1523—1596) bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Polijas-Lietuvas kopvalsts līdzvaldniece ar titulu "Polijas karalis" un valdnieka Stefana Batorija sieva (1575—1586).
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Anna Jagailiete · Redzēt vairāk »
Augustova
Augustova jeb Augustava ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz dienvidiem no Suvalkiem.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Augustova · Redzēt vairāk »
Ļubļina
Ļubļina ir pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistes centrs Biščicas upes krastos.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Ļubļina · Redzēt vairāk »
Ļubļinas trīsstūris
Ļubļinas trīsstūris ir trīspusēja politiskās, ekonomiskās, kultūras un sociālās sadarbības platforma starp Lietuvu, Poliju un Ukrainu, kuras mērķis ir atbalstīt Ukrainas integrāciju ES.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Ļubļinas trīsstūris · Redzēt vairāk »
Čerkasi
Čerkasi ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabala centrs.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Čerkasi · Redzēt vairāk »
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Baltkrievi · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas—Ukrainas robeža
Baltkrievijas—Ukrainas robežkontroles punkts Novi Jariloviči. Baltkrievijas—Ukrainas robeža ir 1084 km gara starpvalstu robeža, kas atdala Baltkrievijas un Ukrainas teritorijas.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Baltkrievijas—Ukrainas robeža · Redzēt vairāk »
Bohuslava
Bohuslava ir pilsēta Ukrainas vidienē, Kijivas apgabala Obuhivas rajonā.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Bohuslava · Redzēt vairāk »
Braclava
Braclavas ģerbonis. Braclava ir sena Ukrainas pilsēta pie Dienvidbugas upes Vinnicas apgabalā.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Braclava · Redzēt vairāk »
Hodkeviči
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Hodkeviči jeb Kotkieviči bija Lietuvas lielkņazistes dzimta.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Hodkeviči · Redzēt vairāk »
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Jānis Hodkevičs · Redzēt vairāk »
Katrīna Jagailiete
Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Katrīna Jagailiete · Redzēt vairāk »
Krēvas ūnija
Krēvas līgums, kas lika pamatu Lietuvas un Polijas personālūnijai. Krēvas ūnija bija vienošanās par dinastiskas savienības jeb personālūnijas izveidi starp Lietuvas dižkunigaitiju un Polijas karalisti.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Krēvas ūnija · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1570—1595)
Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Krievu—zviedru karš (1570—1595) · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas statūti
1529. gada statūtu titullapa Lietuvas statūti bija trīs 16.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Lietuvas statūti · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »
Lucka
Lucka ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala centrs pie Stiras upes.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Lucka · Redzēt vairāk »
Mena (pilsēta)
Mena ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumu daļā, Čerņihivas apgabala centrālajā daļā, Menas rajona centrs.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Mena (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Nikolajs Radvils Rudais
Nikolajs Radvils (19. gadsimta glezna). Nikolajs Radvils, saukts Rudais, arī Mikolajs Radzivils (1512—1584) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Nikolajs Radvils Rudais · Redzēt vairāk »
Nosivka
Nosivka ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumu daļā, Čerņihivas apgabala dienviddaļā, Nosivkas rajona centrs.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Nosivka · Redzēt vairāk »
Ofenbergi
Baronu Ofenbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Iļģos (''Illien''). Ofenbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Ofenbergi · Redzēt vairāk »
Olbrahts Laskis
Olbrahts Laskis (dzimis 1536. gadā, miris) bija poļu galminieks, alķīmiķis un avantūrists, Seradzas vojevoda (no 1566. līdz 1605. gadam), Alūksnes stārasts no 1588.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Olbrahts Laskis · Redzēt vairāk »
Ostera
Ostera ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumu daļā, Čerņihivas apgabala dienvidos, Kozelecas rajona rajonā pie Osteras upes ietekas Desnā.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Ostera · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas Karaliste (1385—1569)
Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Polijas Karaliste (1385—1569) · Redzēt vairāk »
Polijas kroņa zemes
Ar sarkanu iezīmētas Polijas kroņa zemes 1635. gadā Polijas kroņa zemes (poļu: Korona Królestwa Polskiego, latīņu: Corona Regni Poloniae) ir nosaukums poļu pārvaldē esošajām zemēm Polijas-Lietuvas personālūnijas periodā no 1386.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Polijas kroņa zemes · Redzēt vairāk »
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Polijas vēsture
Polijas vēsture apkopo notikumus kopš 966.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Polijas vēsture · Redzēt vairāk »
Polijas-Lietuvas kopvalsts seims
Sigismunda III Vāsas valdīšanas laikā Polijas-Lietuvas kopvalsts seims bija Polijas-Lietuvas kopvalsts muižniecības pārstāvniecības iestāde no 16.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Polijas-Lietuvas kopvalsts seims · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Polonne
Polonne ir pilsēta Ukrainas rietumos, Hmeļnickas apgabala Šepetivkas rajonā.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Polonne · Redzēt vairāk »
Rutēņi
Helmā dzīvojošie rutēņi, 1861. gada litogrāfija Rutēņi (rutēņu: русины, русини, рѹсіны), mūsdienās daļa no ukraiņu tautas, vēsturiski — nosaukums tagadējās Baltkrievijas un Ukrainas zemēs dzīvojošajiem austrumslāviem.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Rutēņi · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »
Tiškeviči
Tiškeviču dzimtas ģerbonis "Ļeļiva". Tiškeviči bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta, kas pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts dibināšanas 1569.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Tiškeviči · Redzēt vairāk »
Ukrainas vēsture
Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Ukrainas vēsture · Redzēt vairāk »
Ukrainas vēsturiskās zemes
Ukrainas vēsturiskās zemes mūsdienu robežās Kijivas Krievzeme Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais dalījums Krievijas Impērijas izplešanās Ukrainā Ukrainas vēsturiskās zemes veidojušās gadsimtu gaitā.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Ukrainas vēsturiskās zemes · Redzēt vairāk »
Zvjaheļa
Zvjaheļa (līdz 2022. gadam — Novohrada-Volinska) ir pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Žitomiras apgabala rietumos, Slučas upes krastā.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un Zvjaheļa · Redzēt vairāk »
1569. gads
1569.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un 1569. gads · Redzēt vairāk »
1569. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1569.
Jaunums!!: Ļubļinas ūnija un 1569. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
