Satura rādītājs
48 attiecības: Anna Jagailiete, Augustova, Ļubļina, Ļubļinas trīsstūris, Čerkasi, Baltkrievi, Baltkrievijas—Ukrainas robeža, Bohuslava, Braclava, Hodkeviči, Jānis Hodkevičs, Katrīna Jagailiete, Krēvas ūnija, Krievu—zviedru karš (1570—1595), Latvijas vēstures hronoloģija, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas statūti, Lietuvas vēsture, Livonija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Lucka, Mena (pilsēta), Nikolajs Radvils Rudais, Nosivka, Ofenbergi, Olbrahts Laskis, Ostera, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Polija, Polijas Karaliste (1385—1569), Polijas kroņa zemes, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polijas vēsture, Polijas-Lietuvas kopvalsts seims, Polijas—Lietuvas ūnija, Polonne, Rutēņi, Sigismunds II Augusts, Stefans Batorijs, Tiškeviči, Ukrainas vēsture, Ukrainas vēsturiskās zemes, Zvjaheļa, 1569. gads, 1569. gads Latvijā.
Anna Jagailiete
Karaliene Anna Jagailiete kronēšanās laikā (Mārtiņa Kobera glezna, 1576.) Anna Jagailiete (1523—1596) bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Polijas-Lietuvas kopvalsts līdzvaldniece ar titulu "Polijas karalis" un valdnieka Stefana Batorija sieva (1575—1586).
Skatīt Ļubļinas ūnija un Anna Jagailiete
Augustova
Augustova jeb Augustava ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz dienvidiem no Suvalkiem.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Augustova
Ļubļina
Ļubļina ir pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistes centrs Biščicas upes krastos.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Ļubļina
Ļubļinas trīsstūris
Ļubļinas trīsstūris ir trīspusēja politiskās, ekonomiskās, kultūras un sociālās sadarbības platforma starp Lietuvu, Poliju un Ukrainu, kuras mērķis ir atbalstīt Ukrainas integrāciju ES.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Ļubļinas trīsstūris
Čerkasi
Čerkasi ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabala centrs.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Čerkasi
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Baltkrievi
Baltkrievijas—Ukrainas robeža
Baltkrievijas—Ukrainas robežkontroles punkts Novi Jariloviči. Baltkrievijas—Ukrainas robeža ir 1084 km gara starpvalstu robeža, kas atdala Baltkrievijas un Ukrainas teritorijas.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Baltkrievijas—Ukrainas robeža
Bohuslava
Bohuslava ir pilsēta Ukrainas vidienē, Kijivas apgabala Obuhivas rajonā.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Bohuslava
Braclava
Braclavas ģerbonis. Braclava ir sena Ukrainas pilsēta pie Dienvidbugas upes Vinnicas apgabalā.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Braclava
Hodkeviči
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Hodkeviči jeb Kotkieviči bija Lietuvas lielkņazistes dzimta.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Hodkeviči
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Jānis Hodkevičs
Katrīna Jagailiete
Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).
Skatīt Ļubļinas ūnija un Katrīna Jagailiete
Krēvas ūnija
Krēvas līgums, kas lika pamatu Lietuvas un Polijas personālūnijai. Krēvas ūnija bija vienošanās par dinastiskas savienības jeb personālūnijas izveidi starp Lietuvas dižkunigaitiju un Polijas karalisti.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Krēvas ūnija
Krievu—zviedru karš (1570—1595)
Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Krievu—zviedru karš (1570—1595)
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Latvijas vēstures hronoloģija
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Lietuva
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas statūti
1529. gada statūtu titullapa Lietuvas statūti bija trīs 16.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Lietuvas statūti
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Lietuvas vēsture
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Livonija
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Ļubļinas ūnija un Livonijas karš
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Livonijas Konfederācija
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Livonijas un Lietuvas reālūnija
Lucka
Lucka ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabala centrs pie Stiras upes.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Lucka
Mena (pilsēta)
Mena ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumu daļā, Čerņihivas apgabala centrālajā daļā, Menas rajona centrs.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Mena (pilsēta)
Nikolajs Radvils Rudais
Nikolajs Radvils (19. gadsimta glezna). Nikolajs Radvils, saukts Rudais, arī Mikolajs Radzivils (1512—1584) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Nikolajs Radvils Rudais
Nosivka
Nosivka ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumu daļā, Čerņihivas apgabala dienviddaļā, Nosivkas rajona centrs.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Nosivka
Ofenbergi
Baronu Ofenbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Iļģos (''Illien''). Ofenbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Ofenbergi
Olbrahts Laskis
Olbrahts Laskis (dzimis 1536. gadā, miris) bija poļu galminieks, alķīmiķis un avantūrists, Seradzas vojevoda (no 1566. līdz 1605. gadam), Alūksnes stārasts no 1588.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Olbrahts Laskis
Ostera
Ostera ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumu daļā, Čerņihivas apgabala dienvidos, Kozelecas rajona rajonā pie Osteras upes ietekas Desnā.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Ostera
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Polija
Polijas Karaliste (1385—1569)
Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Polijas Karaliste (1385—1569)
Polijas kroņa zemes
Ar sarkanu iezīmētas Polijas kroņa zemes 1635. gadā Polijas kroņa zemes (poļu: Korona Królestwa Polskiego, latīņu: Corona Regni Poloniae) ir nosaukums poļu pārvaldē esošajām zemēm Polijas-Lietuvas personālūnijas periodā no 1386.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Polijas kroņa zemes
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas vēsture
Polijas vēsture apkopo notikumus kopš 966.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Polijas vēsture
Polijas-Lietuvas kopvalsts seims
Sigismunda III Vāsas valdīšanas laikā Polijas-Lietuvas kopvalsts seims bija Polijas-Lietuvas kopvalsts muižniecības pārstāvniecības iestāde no 16.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Polijas-Lietuvas kopvalsts seims
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Polijas—Lietuvas ūnija
Polonne
Polonne ir pilsēta Ukrainas rietumos, Hmeļnickas apgabala Šepetivkas rajonā.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Polonne
Rutēņi
Helmā dzīvojošie rutēņi, 1861. gada litogrāfija Rutēņi (rutēņu: русины, русини, рѹсіны), mūsdienās daļa no ukraiņu tautas, vēsturiski — nosaukums tagadējās Baltkrievijas un Ukrainas zemēs dzīvojošajiem austrumslāviem.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Rutēņi
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Sigismunds II Augusts
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Stefans Batorijs
Tiškeviči
Tiškeviču dzimtas ģerbonis "Ļeļiva". Tiškeviči bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta, kas pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts dibināšanas 1569.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Tiškeviči
Ukrainas vēsture
Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Ukrainas vēsture
Ukrainas vēsturiskās zemes
Ukrainas vēsturiskās zemes mūsdienu robežās Kijivas Krievzeme Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais dalījums Krievijas Impērijas izplešanās Ukrainā Ukrainas vēsturiskās zemes veidojušās gadsimtu gaitā.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Ukrainas vēsturiskās zemes
Zvjaheļa
Zvjaheļa (līdz 2022. gadam — Novohrada-Volinska) ir pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Žitomiras apgabala rietumos, Slučas upes krastā.
Skatīt Ļubļinas ūnija un Zvjaheļa
1569. gads
1569.
Skatīt Ļubļinas ūnija un 1569. gads
1569. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1569.
Skatīt Ļubļinas ūnija un 1569. gads Latvijā