Satura rādītājs
127 attiecības: Abinieki, Abrāzija, Agrārā reforma Latvijā, Aizkuņģa dziedzera sula, Aknu sūnas, Aldehīdi, Alumīnija nitrīds, Alumīnija oksīds, Amnioti, Asins–smadzeņu barjera, Aurēlijas, Šūnu elpošana, Šķīdinātājs, Šķīdums, Šķīdumu koligatīvās īpašības, Ūdens planēta, Ūdens simbolika, Ķīmiskais sastāvs, Ķīmiskā reakcija, Žūšanas plaisas, Baltais āmulis, Baltiņu ezers (Kūku pagasts), Bēta adrenoblokatori, Blīvums, Bronzas laikmets, Bukūzis, Bulgārija, Buljons, Burkholderia pseudomallei, Catlakšu ezers, Cīņas klubs (filma), Cementīts, Centaura Proksima b, Ciklopropāns, Darva, Dekoratīvās žurkas, Desikants, Diurētiķi, Ehiūri, Eiropas medus bite, Elektrolīze, Enkurs, Epitēlijaudi, Erodētā augsne, Etāns, Foronīdi, Fotoefekta sarkanā robeža, Gaismas laušana, Garšaugs, Gliemji, ... Izvērst indekss (77 vairāk) »
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Skatīt Ūdens un Abinieki
Abrāzija
Ievērojama abrāzija pie krasta, Spānijā. Abrāzija (no — 'nokasīšana') jeb viļņgrauze ir lielu ūdenstilpju krastu noārdīšanās viļņu ietekmē.
Skatīt Ūdens un Abrāzija
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Skatīt Ūdens un Agrārā reforma Latvijā
Aizkuņģa dziedzera sula
Aizkuņģa dziedzera sula (pankreātiskā sula) ir sekrēts, kuru izdala aizkuņģa dziedzeris divpadsmitpirkstu zarnā caur galveno aizkuņģa dziedzera vadu un caur divpadsmitpirkstu zarnas lielo papillu (papilla duodeni major).
Skatīt Ūdens un Aizkuņģa dziedzera sula
Aknu sūnas
Aknu sūnas (Hepaticophyta) ir sūnaugu nodalījums (atsevišķos avotos klase) ar vāji attīstītu protonēmu.
Skatīt Ūdens un Aknu sūnas
Aldehīdi
Aldehīdu vispārēja struktūrformula Aldehīdi ir skābekli saturoši organiski savienojumi, kurus var iegūt, dehidrogenējot pirmējos spirtus.
Skatīt Ūdens un Aldehīdi
Alumīnija nitrīds
Alumīnija nitrīds ir viela ar ķīmisko formulu AlN un molmasu 40,988 g/mol.
Skatīt Ūdens un Alumīnija nitrīds
Alumīnija oksīds
Alumīnija oksīds (Al2O3) ir alumīnija un skābekļa binārais savienojums.
Skatīt Ūdens un Alumīnija oksīds
Amnioti
Amnioti (Amniota) ir primārie sauszemes mugurkaulnieki, t.i. tādi, kuru tuvākie priekšteči ir dzīvojuši uz sauszemes.
Skatīt Ūdens un Amnioti
Asins–smadzeņu barjera
Asins—smadzeņu (hematoencefāliskā) barjera ir ļoti selektīva, daļēji caurlaidīga endotēlija šūnu robeža, kas neļauj izšķīdušajām vielām cirkulējošajās asinīs neselektīvi iekļūt centrālās nervu sistēmas ārpusšūnu šķidrumā, kur atrodas neironi.
Skatīt Ūdens un Asins–smadzeņu barjera
Aurēlijas
Aurēlijas (Aurelia) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa scifozoju klases ģints.
Skatīt Ūdens un Aurēlijas
Šūnu elpošana
Vienkārša aerobās elpošanas shēma — 1 glikozes molekulai pievienojot 6 skābekļa molekulas, rodas pa sešām oglekļa dioksīda un ūdens molekulām, kā arī 36 ATF molekulu sintēzei nepieciešamā enerģija Šūnas elpošana ir vielmaiņa, kurā tiek šķelti ogļhidrāti un citi starpprodukti, tajā pašā laikā sintezējot ATF.
Skatīt Ūdens un Šūnu elpošana
Šķīdinātājs
Terpentīna pudeles, ko izmanto krāsas šķīdināšanai Šķīdinātājs ir šķidra viela, kas izšķīdina citu cietu, šķidru vai gāzveida vielu, veidojot šķīdumu, kura koncentrācija ir atkarīga no vielas šķīdības norādītajā temperatūrā.
Skatīt Ūdens un Šķīdinātājs
Šķīdums
Šķīdums ir stabila homogēna dispersa sistēma jeb vairākkomponenšu vienfāzes sistēma.
Skatīt Ūdens un Šķīdums
Šķīdumu koligatīvās īpašības
Šķīdumu koligatīvās īpašības ir tās šķīdumu jeb solvātu īpašības, kuras nosaka izšķīdušās vielas daļiņu (atomu, molekulu, jonu) tieksme saistīties ar šķīdinātāja jeb solventa molekulām un kuru izpausme ir atkarīga tikai no izšķīdušās vielas daļiņu koncentrācijas.
Skatīt Ūdens un Šķīdumu koligatīvās īpašības
Ūdens planēta
Hipotētiska ūdens planēta ar diviem dabiskajiem pavadoņiem Ūdens planēta, dažkārt saukta arī par ūdens pasauli, ir hipotētiska citplanēta, kuras virsmu pārklāj viens milzīgs un nepārtraukts okeāns.
Skatīt Ūdens un Ūdens planēta
Ūdens simbolika
Ivana Aivazovska glezna ''Vētraina jūra naktī'' (1849. gads) Ūdens (mitoloģijā) un reliģijā ir arhaisks un universāls dzīvības izcelšanās un auglības simbols.
Skatīt Ūdens un Ūdens simbolika
Ķīmiskais sastāvs
Vielas ķīmiskais sastāvs norāda, no kādiem ķīmiskajiem elementiem sastāv šī viela.
Skatīt Ūdens un Ķīmiskais sastāvs
Ķīmiskā reakcija
Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.
Skatīt Ūdens un Ķīmiskā reakcija
Žūšanas plaisas
Žūšanas plaisas Žūšanas plaisas ir plaisas, kas rodas izžūstot un sablīvējoties ar ūdeni piesūcinātām mālainām vai kaļķainām dūņām, kā rezultātā uz dūņu virsmas veidojas neregulāri poligonāli apgabali.
Skatīt Ūdens un Žūšanas plaisas
Baltais āmulis
Baltais āmulis — Viscum album L. — ir daudzgadīgs ziemzaļš santalkoku dzimta (Santalaceae) krūms.
Skatīt Ūdens un Baltais āmulis
Baltiņu ezers (Kūku pagasts)
Baltiņu ezers (saukts arī Teikura ezers, Teikuru ezers) ir dabīgs saldūdens ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Skatīt Ūdens un Baltiņu ezers (Kūku pagasts)
Bēta adrenoblokatori
Bēta adrenoblokatori jeb bēta blokatori ir vielas, kam piemīt bēta adrenoreceptorus bloķējoša iedarbība dažādos orgānos un audos.
Skatīt Ūdens un Bēta adrenoblokatori
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Skatīt Ūdens un Blīvums
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā.
Skatīt Ūdens un Bronzas laikmets
Bukūzis
Bukūzis, arī Buka, Bukauzes, Bukānes un Bukūža ezers ir ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagasta ziemeļrietumu pusē.
Skatīt Ūdens un Bukūzis
Bulgārija
Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.
Skatīt Ūdens un Bulgārija
Buljons
Buljona vārīšana uz plīts Buljons (no) ir gaļas, kaulu, zivju, dārzeņu vai sēņu novārījums.
Skatīt Ūdens un Buljons
Burkholderia pseudomallei
Burkholderia pseudomallei ir gramnegatīva aeroba kustīga baktērija.
Skatīt Ūdens un Burkholderia pseudomallei
Catlakšu ezers
Catlakšu ezers (saukts arī Cotlakšu ezers, Kotlakšu ezers) ir dabīgs saldūdens ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā Daugavas labā krasta baseinā.
Skatīt Ūdens un Catlakšu ezers
Cīņas klubs (filma)
"Cīņas klubs" ir 1999.
Skatīt Ūdens un Cīņas klubs (filma)
Cementīts
Cementīts jeb dzelzs karbīds ir dzelzs un oglekļa ķīmiskais savienojums, kura formula ir Fe3C.
Skatīt Ūdens un Cementīts
Centaura Proksima b
Proksima b mākslinieka skatījumā. Centaura Proksima b jeb Proksima b, pazīstama arī kā Centaura Alfa Cb, ir citplanēta, kas atrodas orbītā ap zvaigzni Centaura Proksima.
Skatīt Ūdens un Centaura Proksima b
Ciklopropāns
Ciklopropāns (C3H6) ir bezkrāsaina gāze ar petrolēterim līdzīgu smaku.
Skatīt Ūdens un Ciklopropāns
Darva
Koka darva Darva ir eļļains, viskozs, parasti tumši brūns vai melns kurināmā (akmeņogļu, koka, naftas vai kūdras) sausās pārtvaices produkts ar asu īpatnēju smaku.
Skatīt Ūdens un Darva
Dekoratīvās žurkas
Dekoratīvās žurkas ir žurkas (galvenokārt pelēko žurku šķirnes), kas paredzētas turēšanai mājas apstākļos un ir ļoti atšķirīgas no savvaļas žurkām.
Skatīt Ūdens un Dekoratīvās žurkas
Desikants
Silikagelam pievienots gaisa mitruma indikators- tas ar krāsu norāda uzsūkto mitruma daudzumu. Desikants ir higroskopiska viela, kuru izmanto, lai radītu vai uzturētu sausu vidi.
Skatīt Ūdens un Desikants
Diurētiķi
Diurētiķi jeb urīndzenoši līdzekļi ir jebkuras vielas, kas stimulē urīna izdalīšanos.
Skatīt Ūdens un Diurētiķi
Ehiūri
Ehiūri (Echiura, syn. Echiurida) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Skatīt Ūdens un Ehiūri
Eiropas medus bite
Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.
Skatīt Ūdens un Eiropas medus bite
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Skatīt Ūdens un Elektrolīze
Enkurs
Holla enkurs kā piemineklis Rīgā, Andrejsalā Enkurs ir daļa no enkura ierīces.
Skatīt Ūdens un Enkurs
Epitēlijaudi
Dažādi epitēlijaudi Epitēlijaudi jeb epitēlijs (epithelium) ir audi, kas veidojas uz robežas ar ārējo vidi un nodrošina vielu apmaiņu ar to, kā arī aizsardzību no ārējās vides iedarbības.
Skatīt Ūdens un Epitēlijaudi
Erodētā augsne
Erodētā augsne ir viens no augšņu tipiem.
Skatīt Ūdens un Erodētā augsne
Etāns
Etāns (C2H6) ir ogļūdeņradis.
Skatīt Ūdens un Etāns
Foronīdi
Foronīdi (Phoronida) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no pirmmutnieku apakšnodalījuma.
Skatīt Ūdens un Foronīdi
Fotoefekta sarkanā robeža
Fotoefekta jeb fotoelektriskā efekta robeža ir katram materiālam raksturīgs pastāvīgs maksimālais elektromagnētiskā viļņa garums jeb pastāvīga minimālā elektromagnētiskā viļņa frekvence, ar kuru var tikt izraisīts fotoefekts.
Skatīt Ūdens un Fotoefekta sarkanā robeža
Gaismas laušana
Zīmulis izskatās salauzts, jo, gaismai pārejot no ūdens gaisā, mainās tās virziens Gaismas laušana jeb refrakcija ir parādība, kad gaismai pārejot no vienas vides citā vidē, kurā ir atšķirīgs gaismas izplatīšanās ātrums, tā maina gaismas staru izplatīšanās virzienu.
Skatīt Ūdens un Gaismas laušana
Garšaugs
Baziliks un sīpolu loki Dilles Garšaugs ir augs ar garšas un aromāta īpašībām — to izmanto, lai uzlabotu ēdiena garšu vai dekorētu to.
Skatīt Ūdens un Garšaugs
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Skatīt Ūdens un Gliemji
Glohīdija
''Elliptio complanata'' glohīdijas. Glohīdija (no (glohis) — 'bultas gals, dzelksnis') ir saldūdens gliemju (dižgliemeņu dzimta) parazītisks kāpurs.
Skatīt Ūdens un Glohīdija
Gonadoliberīns
Gonadoliberīna struktūra Gonadoliberīns (arī gonadorelīns, gonadotropīna atbrīvotājhormons vai luteinizējošā hormona atbrīvotājhormons) ir hormons, kuru izstrādā hipotalāma sīkšūnu kodolu neirosekretorās šūnas.
Skatīt Ūdens un Gonadoliberīns
Gvinejas līcis
Gvinejas līcis ir liels līcis Atlantijas okeānā Āfrikas centrālās daļas rietumu piekrastē, pēc hidroloģiskā režīma — malas jūra.
Skatīt Ūdens un Gvinejas līcis
H2O
H2O var būt.
Skatīt Ūdens un H2O
Hordaiņi
Hordaiņi (Chordata) ir otrmutnieku dzīvnieku tips, kuriem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti).
Skatīt Ūdens un Hordaiņi
Humusvielas
Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).
Skatīt Ūdens un Humusvielas
Iekšējā Mongolija
Iekšējā Mongolija (mongoļu: 35px;; piņjiņs: Nèi Měnggǔ Zìzhìqū) ir autonomais reģions Ķīnas ziemeļos, kas dibināts 1947.
Skatīt Ūdens un Iekšējā Mongolija
Ikri
Lašu ikri tirdzniecībā Ikri ir dažādu ūdens dzīvnieku neapaugļotu oliņu masa iznērstā veidā vai arī atrodoties mātītes ķermenī.
Skatīt Ūdens un Ikri
Izvadorgānu sistēma
Izvadorgānu sistēma ir orgānu sistēma, ar kuru palīdzību organisms atbrīvojas no kaitīgiem vielmaiņas galaproduktiem.
Skatīt Ūdens un Izvadorgānu sistēma
Jānis Brekte
Jānis Brekte (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs — akvarelists.
Skatīt Ūdens un Jānis Brekte
Jezero krāteris
Jezero krātera izvietojuma karte. Jezero krāteris senatnē mākslinieka skatījumā. Neretvas deltas rajona satelītattēls (iekrasots mākslīgās krāsās). Jezero (no serbu Jезеро) ir triecienkrāteris uz Marsa, Izīdas līdzenuma rietumu malā, kur tas robežojas ar Terra Sabejas augstkalnu reģionu.
Skatīt Ūdens un Jezero krāteris
Jodmetāns
Jodmetāns (metiljodīds, CH3I) ir vienkāršākais jodētais ogļūdeņradis.
Skatīt Ūdens un Jodmetāns
Kaķis
Mājas kaķis jeb kaķis (Felis silvestris catus), arī domesticētais kaķis ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kas pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem.
Skatīt Ūdens un Kaķis
Kafija
Kafija (qahwa) ir karsts dzēriens, kas tiek gatavots no grauzdētām kafijkoku (Coffea) sēklām, kafijas pupiņām.
Skatīt Ūdens un Kafija
Kampars
Kampars (C10H16O) ir terpenoīds, kurš pieder pie ketoniem (tā saucamais monoterpēnu ketons).
Skatīt Ūdens un Kampars
Karvedilols
Karvedilols ir famakoloģiska viela, alfa un bēta adrenoblokators.
Skatīt Ūdens un Karvedilols
Kenijas kalns
Kenijas kalns ir augstākais kalns Kenijā un otrais augstākais Āfrikā pēc Kilimandžāro.
Skatīt Ūdens un Kenijas kalns
Kipa aparāts
Kipa aparāta zīmējums:a - rezervuārs (apakšējā daļa),b - reaktors (vidējā daļa),c - piltuve (augšējā daļa),d - hidroaizvars,e - gāzes novadīšanas caurulīte,f - aizbāznis šķidruma noliešanai Kipa aparāts Kipa aparāts ir universāla ierīce gāzu iegūšanai laboratorijā, iedarbojoties ar šķidrumiem uz cietām vielām.
Skatīt Ūdens un Kipa aparāts
Kodolfizika
Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.
Skatīt Ūdens un Kodolfizika
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Skatīt Ūdens un Koks
Korozija
Rūsa — vispazīstamākais korozijas piemērs. Korozija (no — 'sabrukšana') ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā.
Skatīt Ūdens un Korozija
Krēpjaita
Krēpjaita (Ammotragus lervia), saukta arī par arui, ir Ziemeļāfrikas kalnos dzīvojošs dobradžu dzimtas (Bovidae) pārnadzis, kas ir vienīgā suga krēpjaitu ģintī (Ammotragus).
Skatīt Ūdens un Krēpjaita
Laka
Laka ir gaisā sacietējošs šķidrums dažādu materiālu pārklāšanai.
Skatīt Ūdens un Laka
Lauciņu dolomīta karjers
Lauciņu dolomīta karjera ziemeļu krasts Lauciņu dolomīta karjers ir bijušais dolomīta karjers Cēsu pilsētas teritorijā.
Skatīt Ūdens un Lauciņu dolomīta karjers
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Skatīt Ūdens un Ledus
Lielā kosa
Lielā kosa (Equisetum telmarteia) ir daudzgadīgs kosu dzimtas vasarzaļš sporaugs.
Skatīt Ūdens un Lielā kosa
Lote (ierīce)
Lotes ķermenis ar lotlīni, kura marķēta dziļumu mērīšanai jūras asīs. Lote (no) ir hidrogrāfijas un navigācijas ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai.
Skatīt Ūdens un Lote (ierīce)
Magnija perhlorāts
Magnija perhlorāts (Mg(ClO4)2) ir magnija un perhlorskābes sāls.
Skatīt Ūdens un Magnija perhlorāts
Medus
Burciņa medus un medus karotīte Medus ir lipīga un viskoza saldviela, ko gatavo bites no ziedu nektāra, ko nektāraugi izdala ziedēšanas laikā.
Skatīt Ūdens un Medus
Mezotrofs
Mezotrofs ir termins, kas raksturo ezeru attīstības stadiju.
Skatīt Ūdens un Mezotrofs
Mihailo-Larine
Mihailo-Larine ir ciems Ukrainā, Mikolajivas apgabala Mikolajivas rajonā.
Skatīt Ūdens un Mihailo-Larine
Nanotehnoloģija
zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).
Skatīt Ūdens un Nanotehnoloģija
Nātrija kālija tartrāts
Nātrija kālija tartrāta tetrahidrāts jeb segnetsāls ir vīnskābes nātrija un kālija dubultsāls kristālhidrāts.
Skatīt Ūdens un Nātrija kālija tartrāts
Negatīvs x
Negatīvs x vai negatīvais x (angļu: negative x) ir maisījums, kas uzliesmo saskarē ar ūdeni.
Skatīt Ūdens un Negatīvs x
Neminerāls
Neminerāls ir mineraloģijā samērā reti lietots termins, kas apzīmē dabā atrodamu vielu, kā īpašības neļauj to pieskaitīt minerāliem (tai skaitā arī iežiem, kas sastāv no minerāliem) un mineraloīdiem.
Skatīt Ūdens un Neminerāls
Nosēšanās
Nosēšanās ir lidojuma noslēguma posms, kad lidojošs dzīvnieks, lidaparāts (gaisa kuģis) vai kosmiskais nolaižamais aparāts atgriežas uz zemes.
Skatīt Ūdens un Nosēšanās
Oksidētājs
Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).
Skatīt Ūdens un Oksidētājs
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Skatīt Ūdens un Organisms
Peldētāju nieze
Peldētāju nieze, arī cerkarioze, cerkariālais dermatīts un šistosomu dermatīts, ir īslaicīga alerģiska reakcija, kas rodas cilvēku ādā, kuri ir inficējušies ar mikroskopiskām ūdenī esošām šistosomām, vienu no plakantārpu dzimtām.
Skatīt Ūdens un Peldētāju nieze
Piekraste
Atlantijas okeāna Brazīlijas piekraste Piekraste ir jūras vai iekšzemes ūdenstilpes krastam pieguļoša sauszemes teritorija, kur vērojamas ūdens baseina darbības pēdas.
Skatīt Ūdens un Piekraste
Polāro vaļu dzimta
Polāro vaļu dzimta jeb ziemeļu vaļu dzimta (Balaenidae) ir viena no plātņvaļu (Mysticeti) dzimtām, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas vaļu sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.
Skatīt Ūdens un Polāro vaļu dzimta
Protisti
Protisti (Protista, no — 'pats pirmais') ir organismi, kuriem nav specializētu audu.
Skatīt Ūdens un Protisti
Pseudomonas aeruginosa
Pseudomonas aeruginosa ir gramnegatīva obligāti aeroba kustīga baktērija.
Skatīt Ūdens un Pseudomonas aeruginosa
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Skatīt Ūdens un Rīgas līcis
Rentgenlampa
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu K — katods,A — anods jeb antikatods,X — rentgenstari- — elektroniC — siltuma aizvadītājsWin — ūdens pievadsWout — ūdens izvads''Uh'' — katoda spriegums''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenlampa ВСВ 29 Rentgenlampa ir ierīce rentgenstaru iegūšanai.
Skatīt Ūdens un Rentgenlampa
Riteņbraukšanas gregari
dzeltenajā ''Tour de France'' līdera krekliņā) labā. Riteņbraukšanas gregari jeb melnstrādnieks ir šosejas riteņbraukšanas termins, ar ko apzīmē sportistu, kurš strādā savas komandas un līdera labā.
Skatīt Ūdens un Riteņbraukšanas gregari
Saknes uzmava
Saknes uzmava ir šūnas, kuras pasargā auga saknes galus un veicina saknes pārvietošanos augsnē.
Skatīt Ūdens un Saknes uzmava
Sasalšana
Sasalšana ir fāžu pāreja, kad matērija maina savu agregātstāvokli no šķidras uz cietu, ja tās temperatūra pazeminās zem sasalšanas punkta.
Skatīt Ūdens un Sasalšana
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Skatīt Ūdens un Sāļi
Sūneņi
Sūneņi (Bryozoa) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Skatīt Ūdens un Sūneņi
Sērpaskābe
Sērpaskābe (H2SO3) ir sēru saturoša skābe, kas tīrā veidā nepastāv (tomēr konstatētas atsevišķas tās molekulas gāzes fāzē).
Skatīt Ūdens un Sērpaskābe
Sērskābe
Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.
Skatīt Ūdens un Sērskābe
Siens
Rulonos sapresēts siens Siena talka 1903. gadā Siens ir rupja lopbarība, ko veido nopļauti, pēc tam izžāvēti zālaugu stublāji.
Skatīt Ūdens un Siens
Siltumietilpība
Siltumietilpība — fizikāls lielums, kas raksturo to siltuma daudzumu, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūra palielinātos par vienu kelvinu.
Skatīt Ūdens un Siltumietilpība
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Skatīt Ūdens un Skaņa
Skaņas ātrums
Skaņas ātrums ir ātrums, ar kādu vibrācijas (skaņa) viļņu veidā pārvietojas elastīgā vidē, t. i., cik lielu attālumu šie viļņi veic noteiktā laika posmā.
Skatīt Ūdens un Skaņas ātrums
Slēpes
Distanču slēpes Slēpes ir pārvietošanās palīglīdzeklis pa sniegu vai ūdeni.
Skatīt Ūdens un Slēpes
Spirti
Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).
Skatīt Ūdens un Spirti
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Skatīt Ūdens un Spuras
Tāss
Nokarenā bērza tāss Tāss ir bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
Skatīt Ūdens un Tāss
Trīskāršais punkts
Tipiska vielas stāvokļa diagramma, kurā zaļā līnija attiecas uz lielāko daļu vielu, savukārt raustītā zaļā līnija parāda ūdens anomālo uzvedību Trīskāršais punkts termodinamikā ir vielas temperatūras un spiediena vērtības, pie kurām vienlaicīgi pastāv trīs agregātstāvokļa fāzes (šķidrā fāze, gāzveida fāze un cietā fāze), tādējādi starp tām pastāv termodinamiskais līdzsvars.
Skatīt Ūdens un Trīskāršais punkts
Urīnorgānu sistēma
Urīnorgānu sistēma Urīnorgānu sistēma (Organa uropetica s. organa urinaria) ir orgānu sistēma, kas nodrošina urīna veidošanu, uzkrāšanos un izvadīšanu no organisma.
Skatīt Ūdens un Urīnorgānu sistēma
Vaļu bārda
Vaļu bārda Vaļu bārda ir keratīna plātnes, kas nokarājas no plātņvaļu aukslējām.
Skatīt Ūdens un Vaļu bārda
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Skatīt Ūdens un Vaboles
Vadaudi
Pārgriezta selerija, kur var redzēt garos kūlīšu vadaudus. Vadaudi ir augu audi, kuri pilda transporta funkciju — ūdenī izšķīdušas minerālvielas no saknēm tiek vadītas uz stumbru un lapām caur koksni un organiskās vielas no auga lapām uz uzkrāšanas vietām caur lūksni.
Skatīt Ūdens un Vadaudi
Venturi caurule
Idealizēta plūsma Venturi caurulē Punktos 1. un 2. ir atšķirīgi dinamiskie spiedieni un atšķirīgi plūsmas ātrumi Venturi caurule ir eksperimentāla iekārta hidrodinamikā, kur novērojama dinamiskā spiediena mazināšanās plūsmai nonākot sašaurinājumā.
Skatīt Ūdens un Venturi caurule
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Skatīt Ūdens un Viela
Virpotāji
Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Skatīt Ūdens un Virpotāji
Virpuļotāju dzimta
Virpuļotāju dzimta ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 800 sugu.
Skatīt Ūdens un Virpuļotāju dzimta
Virsmas spraigums
Virsmas spraigums ir šķidruma virsmas īpašība.
Skatīt Ūdens un Virsmas spraigums
Zaļā tēja
Zaļā tēja Zaļā tēja ir dzēriens, kuru gatavo no tējas koka lapām, aplejot tās ar karstu ūdeni.
Skatīt Ūdens un Zaļā tēja
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Ūdens un Zeme
Zemes klātne (transports)
Autoceļa virsbūves šķērsgriezums uz zemes klātnes Zemes klātne ir grunts būve, kuru iegūst zemes virskārtu apstrādājot līdz tādam stāvoklim, kas ļauj uz tās būvēt būves t.sk.
Skatīt Ūdens un Zemes klātne (transports)
Zilganvioletā krāsa
Zilganvioletā krāsa jeb indigo krāsa ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 420 līdz 450 nm.
Skatīt Ūdens un Zilganvioletā krāsa
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Ūdens un Zivis
1,6-Heksāndiols
1,6-Heksāndiols (HOCH2(CH2)4CH2OH) pieder pie divvērtīgajiem spirtiem jeb dioliem.
Skatīt Ūdens un 1,6-Heksāndiols
1-Heksanols
1-Heksanols, ko parasti dēvē vienkārši par heksanolu jeb heksilspirtu, ir vienvērtīgais spirts ar 6 oglekļa atomiem.
Skatīt Ūdens un 1-Heksanols
Zināms kā H2o, Ūdeņraža oksīds.