Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Alata, Amnioti, Apaļmutnieki, Šļāktuvīte, Žokļkājvēži, Cefalokarīdas, Dažādvairodži, Daudzspurzivjveidīgās, Dižgliemeņu dzimta, Diciemīdas, Diplakantīdas, Divvākčauļi, Eucopia, Gīrihosteīdas, Gīrihosteji, Gļotas, Gliemeņu sistemātika, Glohīdija, Lophogaster, Panderihtīdi, Posmtārpi, Priekšējais vēdera-sānu kauls, Pygocephalomorpha, Sānpeldvēži, Spārnžauņi, Starspurzivis, Stigjomizīdas, Storu dzimta, Vēderkājas, Vetulikolijas, Vienādzobju kārta, Vienplaušzivjveidīgās, Zarnelpotāji, Ziemeļu upespērlene, Zobenastes.
Alata
Alata makšķernieka tīkliņā thumb No augšas alata ir grūti pamanāma Alates lielā muguras spura ir sugas raksturīga pazīme Alata jeb alate (Thymallus thymallus) ir zivs, lašu dzimtas (Salmonidae) alatu ģints tipiskā suga, vienīgā savas ģints pārstāve, kas dabiski sastopama Eiropā.
Jaunums!!: Žaunas un Alata · Redzēt vairāk »
Amnioti
Amnioti (Amniota) ir primārie sauszemes mugurkaulnieki, t.i. tādi, kuru tuvākie priekšteči ir dzīvojuši uz sauszemes.
Jaunums!!: Žaunas un Amnioti · Redzēt vairāk »
Apaļmutnieki
Apaļmutnieki (Cyclostomata) — bezžokļaiņu infratipa pārstāvji.
Jaunums!!: Žaunas un Apaļmutnieki · Redzēt vairāk »
Šļāktuvīte
Rajai šļāktuvīte atrodas tieši aiz acs. Šļāktuvīte ir evolūcijas gaitā pārveidojusies žaunu sprauga rajām, lielai haizivju daļai, kā arī dažām primitīvām izmirušo zivju formām, kas atrodas aiz dzīvnieku acīm.
Jaunums!!: Žaunas un Šļāktuvīte · Redzēt vairāk »
Žokļkājvēži
Žokļkājvēži (Maxillopoda) — vēžveidīgo apakštipa klase.
Jaunums!!: Žaunas un Žokļkājvēži · Redzēt vairāk »
Cefalokarīdas
Cefalokarīdas (Cephalocarida) ir sīku un primitīvu jūras vēžveidīgo klase, kurai pašlaik ir zināmas 12 sugas.
Jaunums!!: Žaunas un Cefalokarīdas · Redzēt vairāk »
Dažādvairodži
Dažādvairodži jeb heterostraki (Heterostraci, sengr. ἕτερος+ὄστρακον "atškirīgas bruņas") ir izmirušu bezžokļaiņu pārnāšu klases (Pteraspidomorphi) apakšklase.
Jaunums!!: Žaunas un Dažādvairodži · Redzēt vairāk »
Daudzspurzivjveidīgās
Daudzspurzivjveidīgās (Polypteriformes) ir primitīvu starspurzivju kārta, kas iekļauj sevī tropiskajā Āfrikā saldūdenī dzīvojošas zivis, kā arī izmirušas formas.
Jaunums!!: Žaunas un Daudzspurzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Dižgliemeņu dzimta
Dižgliemeņu dzimta ietilpst dižgliemeņu kārtā.
Jaunums!!: Žaunas un Dižgliemeņu dzimta · Redzēt vairāk »
Diciemīdas
Diciemīdas (Dicyemida) jeb rombozoji (Rhombozoa) ir primitīvu bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvji parazitē galvkājos.
Jaunums!!: Žaunas un Diciemīdas · Redzēt vairāk »
Diplakantīdas
Diplakantīdas (Diplacanthidae) ir klimatijveidīgo akantodu dzimta.
Jaunums!!: Žaunas un Diplakantīdas · Redzēt vairāk »
Divvākčauļi
Divvākčauļi jeb dubultčauļi, arī konhostraki (Concostraca) ir žaunkājvēžu klases kārta.
Jaunums!!: Žaunas un Divvākčauļi · Redzēt vairāk »
Eucopia
Eucopia ir lofogastrīdu kārtas un Eucopiidae dzimtas augstāko vēžu ģints.
Jaunums!!: Žaunas un Eucopia · Redzēt vairāk »
Gīrihosteīdas
Gīrihosteīdas (no Guerich — G. Gīrihs (vācu paleontologs) un osteon — kauls) ir izmirusi bežžokļaiņu dzimta, kas ietilpst psammosteju apakškārtā.
Jaunums!!: Žaunas un Gīrihosteīdas · Redzēt vairāk »
Gīrihosteji
Gīrihosteji (Guerichosteus) ir bezžokļaiņu ģints izmirušajās psammosteju apakškārtā.
Jaunums!!: Žaunas un Gīrihosteji · Redzēt vairāk »
Gļotas
Dzemdes kakla gļotas Gļotas ir daudzšūnu organismu šūnu sekrēcijas produkts, kuru veido pārsvarā gļotādas epitēlijaudi.
Jaunums!!: Žaunas un Gļotas · Redzēt vairāk »
Gliemeņu sistemātika
"''Acephala''" (ilstrācija no Ernsta Hekeļa darba). 1904. gads. Gliemeņu sistemātika apraksta visu gliemeņu daudzveidību, dod tām raksturīgus nosaukumus, sakārto tās hierarhiskās kategorijās (dažāda ranga taksonos) un izveido iespējami objektīvu modeli, kurā atspoguļota gliemeņu grupu vēsturiskā attīstība (filoģenētika) un savstarpējā radniecība.
Jaunums!!: Žaunas un Gliemeņu sistemātika · Redzēt vairāk »
Glohīdija
''Elliptio complanata'' glohīdijas. Glohīdija (no (glohis) — 'bultas gals, dzelksnis') ir saldūdens gliemju (dižgliemeņu dzimta) parazītisks kāpurs.
Jaunums!!: Žaunas un Glohīdija · Redzēt vairāk »
Lophogaster
Lophogaster ir lofogastrīdu kārtas un Lophogastridae dzimtas augstāko vēžu ģints.
Jaunums!!: Žaunas un Lophogaster · Redzēt vairāk »
Panderihtīdi
Panderihtīdi (Panderichthyidae) jeb elpistostegīdi ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām.
Jaunums!!: Žaunas un Panderihtīdi · Redzēt vairāk »
Posmtārpi
Posmtārpi ir dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Žaunas un Posmtārpi · Redzēt vairāk »
Priekšējais vēdera-sānu kauls
AVL izvietojums (iekrāsots ar sarkanu). Priekšējais vēdera-sānu kauls (Anterior ventro-laterale) saīsinājumā (AVL) ir pāra bruņu plātnes, kas no labās un kreisās puses klāj antiarhu rumpja vēdera puses priekšējo sānu daļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja vidukļa kārbu, bet artrodirām veido plecu joslu.
Jaunums!!: Žaunas un Priekšējais vēdera-sānu kauls · Redzēt vairāk »
Pygocephalomorpha
Pygocephalomorpha ir izmirušu perakarīdu vēžveidīgo grupa.
Jaunums!!: Žaunas un Pygocephalomorpha · Redzēt vairāk »
Sānpeldvēži
Sānpeldvēži, sānpeldes ir augstāko vēžu kārta.
Jaunums!!: Žaunas un Sānpeldvēži · Redzēt vairāk »
Spārnžauņi
Spārnžauņi (Pterobranchia) ir sīku tārpveidīgu dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Žaunas un Spārnžauņi · Redzēt vairāk »
Starspurzivis
Starspurzivis (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju virsklase.
Jaunums!!: Žaunas un Starspurzivis · Redzēt vairāk »
Stigjomizīdas
Stigjomizīdas ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta (citos avotos apakškārta).
Jaunums!!: Žaunas un Stigjomizīdas · Redzēt vairāk »
Storu dzimta
Storu jeb storzivju dzimta (Acipenseridae) ir viena no storveidīgo zivju kārtas (Acipenseriformes) dzimtām, kas pieder skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei.
Jaunums!!: Žaunas un Storu dzimta · Redzēt vairāk »
Vēderkājas
garnelei. (iezīmēts ar oranžu) Vēderkājas jeb pleopodi ir ekstremitātes, kas atrodas augstāko vēžu vēdera segmentu apakšpusē.
Jaunums!!: Žaunas un Vēderkājas · Redzēt vairāk »
Vetulikolijas
Vetulikolijas (''Yuyuanozoon'') rekonstrukcija. Vetulikolijas (Vetulicolia) ir izmirušu jūras dzīvnieku tips (vai apakštips), kas dzīvoja kembrija periodā.
Jaunums!!: Žaunas un Vetulikolijas · Redzēt vairāk »
Vienādzobju kārta
Vienādzobji (Nuculoida, syn. Taxodonta) ir gliemeņu (Bivalvia) kārta, kas ietilpst Protobranchia apakšklasē.
Jaunums!!: Žaunas un Vienādzobju kārta · Redzēt vairāk »
Vienplaušzivjveidīgās
Vienplaušzivjveidīgās (Ceratodontoidei) ir ragzobzivjveidīgo kārtas (Ceratodontiformes) apakškārta.
Jaunums!!: Žaunas un Vienplaušzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Zarnelpotāji
Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.
Jaunums!!: Žaunas un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »
Ziemeļu upespērlene
Ziemeļu upespērlene (Margaritifera margaritifera) ir upespērleņu dzimtas (Margaritiferidae) saldūdeņu divvāku gliemeņu suga.
Jaunums!!: Žaunas un Ziemeļu upespērlene · Redzēt vairāk »
Zobenastes
Zobenastes (Xiphosura) ir merostomātu klases apakšklase.
Jaunums!!: Žaunas un Zobenastes · Redzēt vairāk »
